USD 0.98 btc 23006.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.98 btc 23006.00
Ziņas 01. Jūlijs 2022

Veido ekonomiku, kuras centrā ir daba

Forbes

Baltic edition

Savā ziņā mežu īpašniekiem tiek maksāts par pliku gaisu. Tas, ka kādam tas šķiet jocīgi, Single.Earth līdzdibinātājas Meritas Valdsalu skatījumā apliecina, cik lielā strupceļā mēs visi esam nonākuši, proti, lielas sabiedrības daļas acīs meža saražotajiem kokmateriāliem ir lielāka vērtība nekā tam, ko daba sniedz cilvēkiem tīra gaisa un bioloģiskās daudzveidības formā. “Problēma ir tā, ka mēs visu laiku izmantojam dabas pakalpojumus. Mēs visi gribam svaigu gaisu, labu pārtiku, tīru ūdeni. No kurienes tas nāk? Tas viss ir dabas radīts. Mežu īpašniekiem, kuri burtiski ražo gaisu, netiek par to atlīdzināts. Šis ir ļoti nevienlīdzīgs process. Tas, ka cilvēki pelna tikai ar dabas izejvielu pārdošanu, nevis tās ekosistēmas vērtību, ved pasauli postā. Tam ir jāmainās. Ir jāsāk maksāt tiem cilvēkiem, kuri patiesībā aizsargā vidi,” uzsver Merita.

Uzņēmums spēris pirmo soli ceļā uz savu mērķi – ir radīts digitālais dvīnis. Nākamais solis ir tokenu piešķiršana cilvēkiem, kuru īpašumā esošie meži absorbē citu radītās CO2 emisijas. “Mēs nevēlamies radīt ļoti elitāru kriptovalūtu. Mēs gribam, lai tā būtu pieejama ikvienam un lai ar Merit tokeniem var darīt visu to pašu, ko ar jebkuru citu kriptovalūtu vai tradicionālo valūtu,” Merita saka. Un kādudien arī uzņēmumi sāks pieņemt šo kriptovalūtu. Viņa ir pārliecināta, ka būs konkrēts gads, kad būs sasniegta kritiskā masa un daudzi uzņēmumi sāk pieņemt kriptovalūtas. Tas varētu būt jau drīz – šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Daudzi jau publiski flirtē ar domu par kriptovalūtām, bet reti kurš ir spēris pirmo nopietno soli. Tomēr daudzi jau paklusām izstrādā infrastruktūru, un pienāks brīdis, kad viņi to sāks likt lietā. “Kad visi varēs sākt maksāt ar tokeniem, mēs varēsim pāriet uz pilnīgi ilgtspējīgu, dabā balstītu ekonomiku,” ir pārliecināta igauņu uzņēmēja.

Klimata mērķu sasniegšanā līdz šim ir trūcis atbilstošu mehānismu. “Visi tikai saka skaļas frāzes, bet nav nekādu instrumentu, lai tās piepildītu,” Merita secina. Mērķi tiek izvirzīti, bet neizdodas tos sasniegt. Pēc kāda laika tos pārskata, izvirza jaunus mērķus, ko atkal nesasniedz. Pēc viņas domām, vissliktākā lieta bija bioloģiskās daudzveidības mērķi, ko 2010. gadā noteica Apvienoto Nāciju Organizācija. Visu valstu pārstāvji sanāca kopā un izvirzīja mērķus, kā nākamajos desmit gados aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Pēc desmit gadiem tika secināts, ka mērķi ir palikuši nesasniegti. “Desmit gadu rezultāts bija apaļa nulle. Tā ir problēma – mēs izvirzām ambiciozus mērķus, bet mums nav darbarīku to sasniegšanai,” uzsver Merita Valdsalu.

Viņa ir pārliecināta, ka Single.Earth platforma un Merit tokeni ir atbilde uz šo izaicinājumu. “Mūsu lielais mērķis ir veidot dabā balstītu ekonomiku. Vēlamies, lai Merit kļūtu par globālu valūtu, kuru visi izmanto, jo tas ir visvienkāršākais veids, kā sasniegt visus klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus. Mēs laižam apgrozībā tik daudz Merit tokenu, cik daudz daba var tos uzturēt. Ja pāriesim uz šo valūtu, viss pārējais dabiski sakārtosies. Tāpēc es vēlos, lai pasaule pārietu uz ekonomiku, kuras pamatā ir daba,” Merita atklāj savus plānus.

Pašlaik komanda strādā, lai parādītu, kā platforma darbojas. Ar laiku Single.Earth būs decentralizēta platforma un daudzas lietas, pie kā uzņēmums strādā, tiks nodotas sabiedrības rokās. Nākotnē iecerēts vairāk pievērsties tokenu izdošanai un būt kā centrālajai bankai.

Pavisam nesen Single.Earth ieviesa platformu zemes īpašniekiem. Pagaidām tā ir tā saucamajā privātajā beta formā, bet drīz būs pieejama publiski. Tā ir karte, kur mežu īpašnieki var atrast savu īpašumu, un – hop! – viņiem ir visa informācija par konkrētā meža absorbēto CO2. Nākamajā posmā šādu informāciju paredzēts piedāvāt arī par mitrājiem, zālājiem un tamlīdzīgi. “Ir tik daudz datu! Lai izveidotu pirmos modeļus, mēs izmantojam tikai ļoti augsta līmeņa datus. Pamatā tie ir satelītdati. Tagad, kad mums ir gatavi pirmie modeļi, varam doties tālāk un sākt sniegt detalizētāku informāciju. Piemēram, ja mēs atrodam reģionālus datus par kādu vietu vai pētniecības dokumentu, kas ir par konkrētu mežu, mēs varam to pievienot un pēc tam izmantot šo informāciju arī citās līdzīgās teritorijās,” skaodro Merita.

Drīz iecerēts laist klajā Single.Earth pirmo produktu – virtuālo žetonu jeb tokenu, un tā nosaukums ir Merit. Sākumā komandā to sauca vienkārši par tokenu, bet vienā brīdī kļuva skaidrs, ka tam ir vajadzīgs savs nosaukums. Bija dažādas idejas, visas par un ap dabu – Earth Coin, Tree Coin un tamlīdzīgi –, taču viņiem tas likās pārāk banāli. Kāds ierosināja tam dot pagaidu nosaukumu Merit. Un viņi aptvēra, ka tam angļu valodā ir ļoti piemērota nozīme – vērtība. “Tieši to mēs vēlamies dot dabai – vērtību,” uzsver Merita. Tagad ir pavisam skaidrs, ka nosaukums ir uz palikšanu, jo tas precīzi ilustrē uzņēmuma ideju.

Pirmie tokeni būs ierobežotā daudzumā, to mērķis būs pārbaudīt šīs tehnoloģijas iespējas. “Tomēr galvenais vēl tikai priekšā,” Merita atzīst. Kā tas īsti darbosies? Meža īpašnieks, ienākot platformā, atrod savu mežu un informāciju, cik daudz CO2 tas absorbē un cik daudz tokenu par to viņš nopelnīs. Viena tokena vērtība ir 100 kg CO2 emisiju, ko absorbē mežs. Mūsu reģionā viens hektārs meža gadā var absorbēt 5–7 tonnas ogļskābās gāzes. Ja vienas tonnas vērtība būs 20 eiro, gadā šāda meža īpašnieks varēs nopelnīt 140 eiro. Viņš varēs izvēlēties, cik daudz savu tokenu pārdot un cik daudz paturēt, pieņemot, ka to vērtība ar laiku augs. Visticamāk, vairums tokenu pircēju būs uzņēmumi, kas vēlēsies kompensēt savu ekoloģisko pēdu. Ir daudz uzņēmumu, kas vēlas būt videi draudzīgi, bet pagaidām tas nav līdz galam iespējams, piemēram, loģistikas uzņēmumiem. Iespēja pirkt Merit tokenus dos iespēju kompensēt daļu radīto izmešu un atbalstīt mežu īpašniekus, kas rūpējas par planētas saglabāšanu.

Pirmajā posmā tiks veiktas individuālas transakcijas, un pircējs platformā tokenus varēs nopirkt tieši no mežu īpašniekiem. Gada otrajā pusē ir iecerēts izveidot savienojumu ar dažādām kriptovalūtu biržām, un Merit varēs nopirkt tajās.

Bitcoin un citas kriptovalūtas tiek iegūtas, pamatojoties uz algoritmiem. Mēs neizmantojam kāda izdomātus algoritmus, bet gan dabas radītos. Piemēram, mēs zinām, cik ātri aug koki. Tas ir mūsu algoritms. Mums nav nekādu fokus-pokus algoritmu. Mēs vienkārši sekojam tam, ko dara daba,” uzsver Merita.

Single.Earth neizmanto Bitcoin blokķēdi, jo tā patērē daudz enerģijas. Tā vietā jaunuzņēmums izmanto Solana blokķēdi. Darbības tajā esot ilgtspējīgākas un katrā darījumā radītās CO2 emisijas var salīdzināt ar jebkuru karšu maksājumu.

Nenoliedzami, tas, ko uzņēmums dara, ir piņķerīgi un grūti izprotami, tāpēc Meritai tas ir jāskaidro atkal un atkal. Viņa gan nesūdzas. “Kad radi kaut ko pilnīgi jaunu, tā vienkārši ir. Interesanti, kā cilvēki mēģina to salīdzināt ar kaut ko, ko viņi jau zina. Daži to saista ar Bitcoin, citi – ar oglekļa emisiju kompensācijas mehānismiem. Tas ir saprotami, cilvēki cenšas visu iekļaut tajās kategorijās, kuras zina. Un tad es mēģinu parādīt, ka tas savā ziņā ir kaut kas līdzīgs, bet patiesībā nav,” viņa saka, atzīstot, ka komunikācija ir liels izaicinājums. Tāpēc komanda strādā pie tā, lai vēl vienkāršāk un saprotamāk spētu izstāstīt, kā darbojas uzņēmuma izstrādātie algoritmi, kāpēc ir vajadzīgs digitālais dvīnis, kas ir tokeni un kriptovalūtas.

Pirmā ideja par Single.Earth radās Garage48 hakatonā The Future of Wood 2019. gadā. Visi meklēja jaunus veidus, kā novērtēt mežu, bet bija iestrēguši idejā par to, ka tas jāizmanto tikai kā kokmateriāls. Meritas skatījumā daba un mežs dara daudz vairāk, nekā tikai ražo kokmateriālus. “Es domāju, ka cilvēce pamazām atgriežas pie dabas un izprot tās lomu. Taču tas būs ilgs ceļš, jo arvien ir pārāk daudz lietu, ko mēs nesaprotam. Piemēram, mēs nezinām, cik daudzas sugas vēl izmirs vai kad visa ekosistēma sabruks. Neviens to nezina, bet, kad tas notiks, būs par vēlu. Nezināmā daudzums ir milzīgs, bet mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai mūsu izveidotā sistēma darbotos.”

Vaicāta, kāpēc ir izvēlējusies tieši šādu nodarbi, uzņēmēja teic, ka viņai lūst sirds, redzot, kā cilvēki iznīcina pasauli. Tāpat Merita vēlas, lai viņas bērniem būtu iespēja izaugt funkcionējošā pasaulē. “Mēs tagad runājam par 2050. gada klimata mērķiem. Mani patiesi pārsteidza, kad sapratu, ka tajā gadā mani bērni būs tikpat veci, cik tagad es pati. Tāpēc man biedē visi izaicinājumi, kas viņus sagaida. Ja mēs nespēsim apturēt klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, tad mūsu bērni dzīvos pavisam citā pasaulē. Jā, es gribu glābt pasauli no iznīcības, jo redzu, cik milzīgs drauds tas ir un cik maz cilvēku patiesībā to apzinās. Ir patiešām biedējoši skatīties uz cilvēkiem, kas dzīvo normālu dzīvi un ignorē lielos draudus, kas mūs sagaida,” atklāj Merita. Viņa arī atzīst, ka patiesībā nav daudz tāda, ko parasts cilvēks varētu darīt saistībā ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Tāpat nav nevienas atsevišķas valdības, uzņēmuma vai kāda cita, kas to varētu salabot. “Tāpēc ar mūsu tokeniem mēs vēlamies dot iespēju ikvienam nopirkt šo kriptovalūtu un līdz ar to ietekmēt notiekošo. Ja mēs visi pāriesim uz šo jauno ekonomiku, mēs varam atrisināt šo problēmu,” Merita ir pārliecināta.

Līdz šim uzņēmums ir piesaistījis investīcijas divās kārtās. Pirmās finansējuma kārtas summa netiek atklāta, bet tā nāca no Icebreaker.vc, Meritas bijušā darba devēja Pipedrive līdzdibinātāja Ragnāra Sasa un Martina Henka. Pērnvasar saņemta 7,9 miljonu dolāru investīcija no EQT Ventures. Stadijā, kad uzņēmumam vēl nav gatava produkta, tik lielu investīciju piesaiste ir visai rets gadījums. Merita uzskata – tas parāda, ka uzņēmums risina tiešām lielu problēmu, ko investori jau ir pamanījuši. Liela nozīme bija arī komandai – Merita pati ir viena no agrīnajām Igaunijas vienradža Pipedrive darbiniecēm. Vēl komandā ir cilvēki, kuri deviņdesmitajos gados izveidoja Igaunijas biržu, izstrādāja valsts kiberdrošības politiku un e-Estonia.

Pipedrive komandā Merita bija atbildīga par lokalizāicju. Kā uzņēmums no salīdzinoši mazas valsts tas zināja, cik svarīgi ārzemju tirgos ir piedāvāt pakalpojumus vietējā valodā. Tas bija īpašs Pipedrive trumpis Brazīlijā, kur pakalpojums ir plaši izplatīts.

Tā kā Merita bija viena no uzņēmuma agrīnajiem darbiniekiem, viņa nopelnīja, pārdodot savas akciju opcijas jaunajiem investoriem brīdī, kad uzņēmums kļuva par vienradzi. Šajā laikā viņa bija bērnu kopšanas atvaļinājumā, un tieši tad arī radās ideja pašai par savu jaunuzņēmumu. “Būtu interesanti uzzināt, cik daudzas sievietes sāk biznesu bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā,” viņa saka.

Single.Earth komanda pēdējā gada laikā ir ievērojami izaugusi. Vēl vasaras beigās, kad iepazināmies jaunuzņēmumu konferencē Startup Day Igaunijas pilsētā Tartu, komandā bija nedaudz vairāk kā 15 cilvēki. Maijā, kad atkal tikāmies tepat Rīgā notiekošajā TechChill, komanda jau bija piecreiz lielāka – 75 cilvēki. Trešā daļa komandas ir zinātnieki – ekologi, klimata pētnieki un arī datu zinātnieki, kas veido digitālo dvīni. “Mēs pašlaik lielu uzmanību veltām pētniecībai un attīstībai,” uzsver Merita. Vaicāta, kā veiksmīgi tikt galā ar tik strauju izaugsmi, viņa teic, ka komandai jau no pirmās dienas dažas lietas ir izdevies izdarīt pareizi. Pirmkārt, uzņēmums ir pieņēmis darbā operatīvos darbiniekus, kas tiek galā ar daudzām detaļām. Tāpat ir izdevies izveidot labu sistēmu, kurā tas viss darbojas. Otrkārt, pateicoties piesaistītajām investīcijām, uzņēmums varēja atļauties pieņemt darbā augsta līmeņa vadītājus. Viņi zina savus uzdevumus un veido savas komandas – viņiem pašiem bija iespēja izvēlēties savus komandas biedrus. “Manuprāt, tā ir bijusi ļoti laba stratēģija,” spriež Merita.

 Trešais un viņas skatījumā arī galvenais ir misija. Uzņēmēja priecājas, ka uzņēmumam ir iespēja nolīgt cilvēkus, kuru uzdevums ir īstenot konkrētu misiju. “Ja visus vieno viena kopīga lieta, ir daudz vieglāk veidot saikni un panākt, lai visi strādā vienam un tam pašam mērķim.” Tāpēc viņa vienmēr darba intervijās kandidātiem prasa – kādas ir tavas attiecības ar dabu? Pieredze rāda, ka cilvēkiem ir dažādi stāsti, kas ilustrē, kuri ir patiesi nobažījušies par dabas nākotni. Un cilvēki, kam tas rūp, ļoti labi sastrādājas. “Pat, ja mēs esam ar dažādu kultūras un sociālekonomisko izcelsmi, mums ir kopīga misija. Es domāju, ka tā mums ir daudz palīdzējusi,” saka uzņēmēja.

Eksperta komentārs

Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Baltijā

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības attīstība un ekoloģiskās domāšanas virzieni aizvien vairāk iekļaujas uzņēmumu un organizāciju ikdienā. Fokusam uz ilgtspēju ir jābūt redzamam visās uzņēmuma aktivitātēs, arī uzņēmumu kultūrai un sabiedrībai kopumā ir jābūt konsultatīvai un uzklausošai, tomēr šajā jomā ir vēl daudz darāmā.

Izstrādājot jaunus produktus un risinājumus, aizvien biežāk uzņēmumi lielāku vērību pievērš tam, vai tie ir ilgtspējīgi. Tomēr tehnoloģiju plašāku izmantošanu klimata problēmu risināšanā aizkavē nepieciešamās izmaksas un investīcijas – tā norādījuši 54 % aptaujāto vadītāju mūsu uzņēmuma veiktajā pētījumā. Būtisku ietekmi tuvāko piecu gadu laikā uzņēmumu vadītāji redz tieši digitālo dvīņu izaugsmē, lai labāk pārraudzītu un pārbaudītu jaunas biznesa stratēģijas – arī no ilgtspējas perspektīvas.

Nākotnē fokuss uz ilgtspēju tikai nostiprināsies, tirgū redzēsim interesantus risinājumus, pieejas un pakalpojumus. Lai uzņēmumos un organizācijās veicinātu cilvēku uzvedības izmaiņas trīs veidos – saziņā, kolektīvajā inteliģencē un visu līmeņu atbildībā –, Accenture kopā ar Pasaules Ekonomikas forumu ir izstrādājis ilgtspējas DNS, kas ietver pārvaldības prakses un procesu kopumu. Tas ietver tehnoloģijas un inovācijas, lai tās tiktu izmantotas dažādu problēmu risināšanā, vienlaikus neradot negatīvu ietekmi uz vidi. Tāpat uzņēmumos vairākos biznesa posmos ir nepieciešams analizēt datus, ietekmi un riskus, gan izstrādājot piedāvājumus klientiem, gan rūpējoties par uzņēmuma un nozares ekosistēmu. Lielam fokusam ir jābūt arī uz darbiniekiem, lai cilvēki dažādās apmācībās, neaizmirstot arī par ētikas kursiem, tiktu sagatavoti nākotnes darbam.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem