USD 0.95 btc 19436.68
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 19436.68
Ziņas 21. Jūnijs 2022

Vai Latvijai pietiks drosmes pievienoties aicinājumam atgriezt pasaules tirgū graudus no Ukrainas un minerālmēslus no Krievijas?

Forbes Baltics

PRESES RELĪZE

Gan Apvienoto Nāciju organizācija, gan ASV un Eiropas Savienība arvien skaļāk runā par to, ka, neskatoties uz Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā, pasaules tirgos ir jāatgriež gan Ukrainas ostās iestrēgušie draudi, gan minerālmēslojums no Krievijas, jo pretējā gadījumā pasauli apdraud vēl neredzēta dārdzības krīze un bads. Latvija pagaidām nav paudusi oficiālu nostāju šajā jautājumā, taču ir skaidrs, ka minerālmēslojuma cenu pieaugums Krievijai noteikto sankciju dēļ ir dramatisks un tas var ļoti nopietni un pat nāvējoši ietekmēt vienu no stabilākajām Latvijas biznesa nozarēm – graudkopību. 

Aptaujātie graudkopības un ar to saistīto nozaru pārstāvji attiecībā pret sankciju atcelšanu minerālmēslojumam no Krievijas un Baltkrievijas ir izvairīgi, jo Latvijas valsts oficiālā nostāja ir maksimālu sankciju noteikšana agresoram Krievijai. Līdz ar to ir skaidrs, ka pirmajam signālam par Latvijas pievienošanos starptautisko organizāciju un pasaules lielvalstu iniciatīvai par sankciju atcelšanu minerālmēslojumam no Krievijas un Baltkrievijas apmaiņā pret Ukrainā arestēto graudu atbrīvošanu ir jānāk no valdības vai ļoti spēcīgiem viedokļu līderiem, piemēram, Latvijas Bankas. Tomēr pagaidām lauksaimnieki varonīgi iztiek bez tik nepieciešamā minerālmēslojuma, jo lielākoties saglabājušies vēl iepriekšējā gada krājumi, kā arī ir cerība, ka karš un sankcijas beigsies ātrāk nekā izsīks minerālmēslojuma krājumi. 

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrēšs oficāli preses konferencē paziņojis, ka Ukrainā pārtikas ražošana un Krievijas ražotā pārtika un mēslojums ir jāatgriež pasaules tirgos, neskatoties uz karu. “Pārtikas cenas ir rekordaugstā līmenī. Mēslošanas līdzekļu cenas ir pieaugušas vairāk nekā divas reizes, skanot trauksmes signālam visur. Bez mēslojuma kukurūzas un kviešu deficīts izplatīsies uz visām galvenajām kultūrām, tostarp rīsiem, un tas postoši ietekmēs miljardiem cilvēku Āzijā un Dienvidamerikā,” norādījis ANO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka nākamais gads var būt pārtikas trūkuma gads. 

ASV valdība mudina lauksaimniecības un kuģniecības kompānijas pirkt un vairāk pārvadāt Krievijas mēslošanas līdzekļus, jo bažas par sankcijām ir izraisījušas krasu piegāžu samazināšanos, veicinot globālās pārtikas izmaksu spirāli. ES un ASV ir iestrādājušas izņēmumus savos ierobežojumos attiecībā uz darījumiem ar Krieviju, lai atļautu tirdzniecību ar minerālmēsliem, kura galvenais piegādātājs pasaulē ir Krievija. Taču daudzi nosūtītāji, bankas un apdrošinātāji ir atturējušies no tirdzniecības, baidoties, ka viņi netīšām varētu pārkāpt noteikumus. 

Ģirts Cēlājs, kura vadītais uzņēmums AS Fertilizer Group (ietilpst starptautiskie uzņēmumi NPK Expert un CTEX) nodarbojas ar minerālmēslu ražošanu uzskata, ka laikā, kad citas pasaules valstis un pat dažas Eiropas valstis turpina iepirkt minerālmēslojumu no Krievijas un Baltkrievijas, nepastāv tāda akūta nepieciešamība turēties pie sankcijām, "jo tādā veidā mēs kaitējam tikai sev un saviem lauksaimniekiem". Latvijas zemniekiem un īpaši graudu audzētājiem ir jāsaglabā konkurētspēja globālajā tirgū, kur visu nosaka cena un kvalitāte. Attieksmi pret notiekošo Ukrainā, kā arī savu atbalstu varam sniegt nekaitējot savām interesēm.

“Gāzes cenu iespaidā, daudzas pasaules ražotnes būtiski samazināja vai pat apstādīnāja slapekļa minerālmēslu ražošanu un to iekrātie daudzumi pasaules noliktavās pamazām beidzas. Tāpēc problēmu ir jārisina tagad, lai 2023 gadā mēs nesaskartos ar krīzi,” saka Cēlājs.

Iespējams, šajā situācijā Eiropas Savienībai jāņem piemērs no Amerikas Savienotām valstīm, kura faktiski atcēla sankcijas Krievijas minerālmēsliem, iekļaujot tos vitāli svarīgo produktu sarakstā kopā ar lauksaimniecības produktiem, medikamentiem un medicīnas precēm.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe uzskata, ka šajā situācijā Latvijai, tāpat kā pārējās abām Baltijas valstīm, kā arī Somijai un Polijai, kas vistiešāk Krievijas tuvumu, nevajadzētu palikt kā muļķa pastarīšiem, kad pārējā pasaule atsakās no sankcijām, bet mēs joprojām paliekam stingri savās pozīcijās, ka sankcijas pret Krieviju jāievēro pilnā apmērā. 

ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels uzsvēris, ka ES sankcijas nav vērstas pret pārtiku un mēslošanas līdzekļiem. “Ikviens, kurš vēlas iegādāties Krievijas pārtiku un minerālmēslus, to drīkst darīt. Nav šķēršļu,” sacīja Borels, norādot, ka ekonomikas darbiniekiem ir jāzina – ir produkti no Krievijas, kas neietilpst sankciju darbības jomā.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem