USD 0.95 btc 16134.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 16134.00
Ziņas 28. Jūlijs 2022

Ukrainas graudu eksporta atsākšanās gaidāma šonedēļ

Saskaņā ar Ukrainas un Turcijas parakstītajiem līgumiem ar ANO no vienas puses un Krievijas un Turcijas pārstāvju līgumu ar ANO no otras puses graudu eksportam no trijām Ukrainas ostām – Odesas, Černomorskas un Pivdennijas – vajadzētu atsākties jau šonedēļ.

22. jūlijā Stambulā parakstītais līgums par Ukrainas graudu piegādi pa jūras ceļiem – "Iniciatīva drošai graudu un pārtikas produktu transportēšanai no Ukrainas ostām" noslēgts uz 120 dienām ar iespēju, pusēm savstarpēji vienojoties, to pagarināt uz tādu pašu periodu. Tajā pašā dienā parakstītais līgums "Saprašanās memorands starp Krievijas Federāciju un ANO sekretariātu par Krievijas pārtikas produktu un mēslojuma popularizēšanu pasaules tirgos” nodrošinās Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu, tostarp to ražošanas izejvielu, netraucētu piegādi pasaules tirgum. Tas ļauj likvidēt šķēršļus finanšu, apdrošināšanas un loģistikas jomā, nosakot īpašus atbrīvojumus no Krievijai noteiktajām sankcijām. ES un ANO, piedaloties minēto dokumentu parakstīšanā, paudušas apņemšanos izvairīties no pasākumiem, kas varētu izraisīt pārtikas nodrošinājuma līmeņa mazināšanos pasaulē. Jāpiebilst, ka  pēdējā, septītajā, ES sankciju paketē tika īpaši norādīts, ka ES nav noteikusi sankcijas mēslošanas līdzekļu importam. Memoranda darbības termiņš ir 3 gadi, tā noslēgšana tiek uzskatīta par būtisku Vladimira Putina politisko uzvaru. Dažas stundas pēc līgumu parakstīšanas kviešu cenas pasaules biržās strauji kritās.

Kopīgais koordinācijas centrs, kas atrados Stambulā ir jau uzsācis darbu – tā sastāvā ir Ukrainas, Krievijas un Turcijas militārpersonas, kā arī ANO pārstāvji, kas uzņēmušies šī procesa koordinatoru lomu. Koordinācijas centra galvenā loma būs nodrošināt, ka graudus vedošo kuģu konvoji droši pārvietojas pa apstiprinātajiem maršrutiem, kā arī pārraudzīt uz Ukrainas ostām braucošo kuģi inspekciju, pārliecinoties, ka tie neved ieročus. Militārpersonas un civilie speciālisti jau uzsākuši zemūdens objektu, proti, jūras mīnu meklēšanu un likvidēšanu paredzētajos kuģu ceļos.

Ukraina ir viens no lielākajiem graudu eksportētājiem pasaulē, turklāt tā audzē tieši divus vispopulārakos graudaugus pasaulē – kviešus un kukurūzu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Ukrainas graudaugu ražas veido 10% no pasaules kviešu tirgus, 15% no kukurūzas tirgus un 13% no miežu tirgus. Tāpat Ukraina ir pasaules lielākais saulespuķu eļļas ražotājs – tās produkcija veido vairāk nekā 50% no šīs eļļas pasaules tirgus. Lai gan visi šie produkti ir svarīgi, tomēr tieši kviešu trūkums rada īpašas bažas par bada draudiem pasaulē. Daudzas valstis, kas visvairāk atkarīgas tieši no Ukrainas graudu eksporta, vienlaikus atrodas arī politiski nestabilos pasaules reģionos. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, visvairāk no Ukrainas kviešu eksporta atkarīgās valstis ir Moldova (92% no kviešiem saņem no Ukrainas), Libāna (81%), Katara (64%), Tunisija (49%), Lībija un Pakistāna (abas – 48%), Indonēzija (29%), Malaizija un Ēģipte (pa 26%) un Bangladeša (25%).

Šobrīd Ukrainas ostās un noliktavās atrodas 21 – 25 miljoni tonnu kviešu un iebraukšanu Ukrainas ostās gada ne mazāk kā simts kuģi. Pirmskara Ukrainas graudu eksporta jauda bija apmēram pieci miljoni tonnu mēnesī. Ja Ukrainas graudu eskports atsākas, tiek cerēts pagājušā gada ražo izvest četru mēnešu laikā, kaut gan ar to var rasties arī problēmas – eksprti šaubās, ka ātri izdosies sasniegt pirmskara eksporta apjomus. Vienlaikus spiedīga nepieciešamība ir vietas atbrīvošana jaunajai ražai, kuras novākšana sāksies jau augustā. “Eksports mums ir kritiski nepieciešams. Tie ir desmiti miljardu dolāru, kas tieši šobrīd ir ļoti nepieciešami Ukrainai,” radio “Deutsche Welle” izteicies Ukrainas prezidenta ekonomikas padomnieks Timofijs Milovanovs. Otrs būtisks eksporta aspekts ir tas, ka nesaņemot samaksu par pagājušā gada ražu, Ukrainas zemnieki nebūs spējīgi iesēt arī nākošā gada ražu un saimniecības bankrotēs, šādi pārvēršot īstermiņa pārtikas krīzi par ilgtermiņa problēmu.

Graudu eksporta atsākšanās no Ukrainas un sankciju atvieglošana Krievijas graudu eksportam var likt arī Latvijai pārskatīt savu ierobežojumu politiku pret Krievijas kravām. Latvijas ostu darbība lielā mērā balstījās uz Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas kravu apkalpošanu. Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju šo kravu plūsma būtiski samazinājās. Vienlaikus Latvijas lauksaimniekus bažīgus dara minerālmēslu straujā sadārdzināšanās, jo bez tiem mūsu augsnēs un klimatiskajos apstākļos nav iespējams iegūt augstas kvalitātes ražas. Mēslošanas līdzekļi Krievijas iebrukuma Ukrainā un saistībā ar to noteiktu sankciju rezultātā sadārdzinājušies 2–3 reizes un ņemot vērā Krievijas un Baltkriecvijas lomu kālija minerālmēslu piegādē pasaules tirgum, kā arī slāpekļa minerālmēslu ražošanas atkarību no gāzes cenas tiek prognozēts, ka arī nākotnē minerālmēsli turpinās sadārdzināties. Tāpat būtisks kravu kritums sankciju rezultātā tiek prognozēts “Latvijas Dzelzceļam” - saistībā ar Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām pesimistiskākajā scenārijā, kas paredz pilnīgu Krievijas un Baltkrievijas robežu slēgšanu kravām uz Latvijas ostām, dzelzceļa kravu apjoms varētu samazināties par 82%, bet lielajās ostās pārkrauto kravu apjoms - par 45%. Stambulas dokumentu parakstīšana paver iespēju daļēji atjaunot Krievijas kravu starptautisko tranzītu un kompensēt ekonomiskos zaudējumus.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem