USD 0.82 btc 47982.33
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 47982.33
Ziņas 27. Aprīlis

Pirkumi pārtikas veikalos četru nedēļu laikā pieauguši par 26%

Forbes

Baltic edition

Covid-19 ietekmes dēļ pirkumi pārtikas veikalos pēdējās četrās nedēļās ir kāpuši par vidēji 26%, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš. Pirkumu skaits ar kartēm ir nedaudz sarucis, bet viena pirkuma vidējais lielums pieaudzis, salīdzinot ar situāciju pirms ārkārtējā stāvokļa. Tas rāda, ka iedzīvotāji iepērkas retāk, bet iegādājas pārtiku ilgākam laikam, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Jomās, kur tas iespējams, darbs ir pārnācis uz mājām un kļuvis attālināts. Tas ir veicinājis pieprasījumu pēc biroja un elektroprecēm, kur pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 17%. Paliekot mājās, daļa iedzīvotāju pievēršas dažādu mājas un dārza darbu apdarīšanai, kā rezultātā varam novērot kāpumu būvniecības, remonta, mājas interjera, dārza un saimniecības preču veikalos veiktajos pirkumos. Tas gan ir kļuvis nedaudz lēnāks nekā pirms Covid-19 krīzes. Karšu apgrozījuma dati rāda, ka pirkumi lidostās, tēriņi aviobiļešu iegādei un viesnīcu apmaksai pēdējo četru nedēļu laikā ir samazinājušies par vairāk nekā 90%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Skaitot kopā bankomātus un pirkumus ar kartēm, karšu apgrozījums vidēji pēdējās četrās nedēļās Latvijā ir pieredzējis vismazāko kritumu Baltijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Latvijā kritums veidoja 20%, bet Igaunijā un Lietuvā tas tuvojās 30%. Tas, visticamāk, ir skaidrojams ar to, ka  kaimiņvalstīs tika noteikti stingrāki ierobežojumi nekā Latvijā. Piemēram, pārējās Baltijas valstīs daudz plašāk tika ierobežota veikalu un Lietuvā arī restorānu, skaistumkopšanas salonu un citu pakalpojumu sniedzēju darbība. Tāpēc redzam, ka kaimiņvalstīs atšķirībā no Latvijas vērojams kritums karšu pirkumos būvniecības un saimniecības preču veikalos, bet, piemēram, tādās kategorijās kā apģērbs un skaistumkopšana kritums kaimiņvalstīs ir dziļāks nekā pie mums. Savukārt restorānu bizness visur ir cietis līdzīgi, neskatoties uz atšķirībām ierobežojumos, kas nozīmē, ka te galveno lomu spēlē pieprasījuma kritums.

Latvijā būvniecības, dārza un mājas preču veikalos pirkumi šogad no 13.-16.nedēļai ir pieauguši par vidēji 7%, salīdzinot ar to pašu periodu 2019.gadā. 

Savukārt Lietuvā strauji pieauguši tēriņi kazino un totalizatoriem - pieaugums tajā pašā periodā ir par aptuveni 32%.

Augot satraukumam par vīrusa izplatību, daļa sabiedrības steidza iepirkt pārtiku un citas preces, tādējādi veidojot uzkrājumus. Turpmākajās nedēļās panikas iepirkšanās mazinājās, un iedzīvotāji un uzņēmumi kļuva piesardzīgāki, pielāgojot savus tēriņus jaunajiem apstākļiem. Pēdējo četru nedēļu laikā kritums ir nostabilizējies, proti, tas vairs būtiski nepasliktinās. Tāpēc salīdzināšanas nolūkos apskatīšu šo laika periodu 2019. gadā un 2020. gadā. Pēdējās četrās nedēļās (laikā no 23. marta līdz 19. aprīlim) pirkumi ar kartēm ir sarukuši par nepilniem 15%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš, liecina pētījums.

Krīzes apstākļos aktivitāte bankomātos ir kritusi vēl vairāk. Tam par iemeslu varētu būt dažādi faktori. Izskatās, ka sabiedrība biežāk izvēlas un pieprasa iespēju norēķināties ar karti vai attālināti. Turklāt strauji augusi ir interneta pirkumu popularitāte. Preces un pakalpojumi, kuru iegādei iepriekš tika izmantota skaidra nauda, ir kļuvuši mazāk populāri kopējā pirkumu grozā.

Google sabiedrības mobilitātes pētījums rāda, ka iedzīvotāji biežāk uzturas mājās. Cilvēku plūsma restorānos un kafejnīcās, lielveikalos, muzejos, kinoteātros un līdzīgās izklaides un atpūtas vietās aprīļa vidū bija par aptuveni 40% zemāka nekā ierasts. Kritums pārtikas veikalos un aptiekās arī bija vērojams, taču tas bija neliels.

Karšu pirkumi restorānos un citās ēdināšanas iestādēs pēdējā mēneša laikā ir bijuši par aptuveni 60% mazāki nekā pirms gada. Līdzīgs kritums ir vērojams arī apģērbu un apavu, izglītības un hobiju, kā arī luksusa preču segmentā. Ievērojami mazāk, bet sabiedrība ir ierobežojusi arī sporta preču, grāmatu un laikrakstu, kā arī ar skaistumkopšanu saistīto preču un pakalpojumu pirkumus. Degvielas cenu kritums un biežāka palikšana mājās ir palīdzējusi ietaupīt uz degvielas un citu transporta izdevumu rēķina. Pēdējās divās nedēļās ir iezīmējies arī kritums izdevumos, kas saistīti ar veselības aprūpi. Tas, visticamāk, ir galvenokārt saistīts ar uz to brīdi ieviestajiem ierobežojumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem