USD 0.88 btc 44631.10
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.88 btc 44631.10
Ziņas 24. Februāris 2020

Silts darba tirgus un miglaina nākotne

Forbes

Baltic edition

Latvijā pagājušajā gadā bezdarba līmenis bija 6,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti. Kā to vērtē banku ekonomisti?

“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš:

“Lai arī izaugsme pērn bremzējās un varētu teikt, ka gada beigās gandrīz apstājās, tomēr darba tirgus līdz pat gada beigām bija ļoti “silts”. Bezdarba līmenis 4. ceturksnī bija par 0,9 procentpunktiem mazāks nekā 2018. gada nogalē.

Diemžēl nevar paļauties, ka bezdarbs turpinās samazināties arī šogad. Gada sākumā bezdarba līmenis gandrīz noteikti ir mazāks nekā bija pērn 1. ceturksnī (6,9%), bet gada 2. pusē progress varētu apstāties, situācija varētu arī pasliktināties. Sagaidāms, ka bezdarba līmeņa pazemināšanās atsāksies 2021. gadā. Šobrīd vērtēju, ka 2020. gadā vidēji bezdarba līmenis būs 6,1% jeb par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā, bet šobrīd jebkuri nākotnes vērtējumi ir jāuztver ar lielu skepsi.

Varam būt pārliecināti par tālākas nākotnes tendencēm, taču tuvākās nākotnes notikumi ir lielā noslēpumā tīti. Kalnu nogāzes tālumā var saskatīt skaidri, taču priekšā esošā ieleja ir dziļā miglā tīta. Pasaules ekonomika šobrīd ir visdīvainākajā, grūtāk saprotamajā, visneprognozējamākajā situācijā vismaz kopš 2008. gada. Starptautiskās finanšu institūcijas joprojām prognozē kontinuitāti, pat nelielu ekonomikas pieauguma paātrināšanos. Cerēsim, ka tā notiks, taču notikumi dažu turpmāko mēnešu laikā var iziet ārpus prognozētāju iztēles robežām. Vēl var cerēt, ka vīrusa epidēmija tiks ātri noslāpēta, kā tas varētu jau būt noticis lielākajā daļā Ķīnas, kur ārpus Hubejas provinces divas dienas pēc kārtas reģistrēts vien ap 20 inficēšanās gadījumu. Taču ir neiespējami izsekot visiem vīrusa nēsātājiem, tāpēc radīsies jauni infekcijas perēkļi kā pagājušajā nedēļā Korejā un Itālijā. Nevar izslēgt, ka lielu daļu pasaules aptvers karantīnas režīmi pilsētās, darba pārtraukšana uzņēmumos, krasa starptautiskās transporta kustības samazināšanās. Ir jāseko notikumiem pa dienām un pat pa stundām, jāliek lietā daudz iztēles, lai saprastu, kā turpinās tālāk virzīties domino efekts pasaules tirdzniecībā. Varbūt kaut kur varbūt slēpjas drūma patiesība, kuru vēl nezinām. Piemēram, vai tiešām nav neviena inficēšanās gadījuma Indonēzijā, kā šī valsts oficiāli apgalvo?

Nevajag krist panikā, vismaz par ekonomiku runājot. Ja būs Eiropas vai globāla mēroga ekonomiska ārkārtas situācija, tad būs arī ārkārtas atbalsta pasākumi, piemēram, būs eirozonas mēroga fiskālās un monetārās politikas stimuli, ECB atbalsts banku likviditātes nodrošināšanai, tās tad savukārt varēs atbalstīt savus klientus. Lielākais mierinājums — šī nebūs tikai Latvijas problēma. Turklāt mēs gandrīz noteikti nebūsim tie, kas būs sliktākajā situācijā, jo neesam visintensīvāk “satīklotā” pasaules daļa.

Epidēmijas ekonomiskie riski parādījās pie apvāršņa brīdī, kad darba tirgu jau bija sākušas ietekmēt pērnā gada ķibeles dažos eksporta sektoros. Rīgas rūpniecības uzņēmumi ziņo, ka ir kļuvis vieglāk atrast darbiniekus, piesakoties iepriekš tranzīta nozarēs strādājošajiem. Pagaidām datos nekas ļoti slikts nav redzams. Strādājošo skaits mēnešu datos decembrī bija mazāks nekā gada augstākajā punktā septembrī, bet šis ar sezonālajiem faktoriem izskaidrojamais kritums bija mazāks nekā 2018. vai 2016. gadā. Strādājošo skaits 4. ceturksnī kopā gada griezumā pieauga, atšķirībā no iepriekšējiem diviem ceturkšņiem, taču jāatzīmē, ka strādājošo skaita dati darbaspēka apsekojumā mēdz “šūpoties” bez loģiska skaidrojuma, kamēr aizņemto darbavietu dati rāda pakāpenisku kāpumu, kas labāk iekļaujas kopējā makro datu ainā. Šobrīd darbu zaudējušajiem ekonomiski aktīvākajās pilsētās nav daudz jāuztraucas par darba atrašanu. 4. ceturksnī bezdarbnieku kopējais skaits (57,9 tūkstoši) bija mazāks nekā nekustamo īpašumu burbuļa ēras zemākajā punktā (59,9 tūkstoši), tiesa, bezdarba līmenis vēl ir nedaudz augstāks, jo darbaspējīgo skaits tad bija par 17% lielāks. Līdz pēcpadomju ēras zemākajam bezdarba līmenim jeb 5,3% vēl esam 0,7 procentpunktu attālumā. Tas varētu tikt sasniegts nākamajā vai aiznākamajā gadā.”

“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

“Lai arī pēdējā gada laikā ekonomikas izaugsme Latvijā ir kļuvusi lēnāka, darba tirgus Latvijā joprojām ir ļoti silts un pērn bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 6,3%, kas tikai nedaudz pārsniedz pirmskrīzes zemāko bezdarba līmeni 2007. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Taču šogad uzlabojumi darba tirgū, visticamāk, kļūs lēnāki un Latvijas ekonomikā gaidāms gana sarežģīts gads. Lai arī esam veiksmīgi izvairījušies no nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā un pagājušā nedēļā Latvijas sniegumu novērtējusi arī S&P kredītreitinga aģentūra, paaugstinot Latvijas kredītreitingu līdz vēsturiski augstākajam līmenim, tomēr COVID-19 vīrusa parādīšanās un straujā izplatība ir radījusi jaunu, būtisku risku pasaules ekonomikā. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu ekonomiku un Latvijas IKP izaugsme šogad varētu nepārsniegt 1-1,5%.

Ņemot vērā nenoteiktību ekonomikā, bezdarbs Latvijā šogad varētu palikt pērnā gada līmenī vai arī samazināties tikai nedaudz. Taču vidējā termiņā bezdarbs Latvijā noteikti turpinās samazināties, jo šobrīd Latvijas darba tirgū ienāk 90. gados dzimušie un to skaits ir ievērojami mazāks kā cilvēku skaits kuri sasniedz pensijas vecumu. Jau pērn bezdarba kritums Latvijā bija vairāk saistīts ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu samazināšanos, nekā darba vietu pieaugumu un, pat ja Latvijas ekonomika kādā brīdī nonāks recesijā, darba roku tādēļ vairāk nekļūs.

Šogad darba tirgus situācija Rīgā un tās apkārtnē varētu ļoti būtiski atšķirties no situācijas reģionos. Ap Rīgu darba vietas pēdējos gados pārsvarā tiek radītas pakalpojumu nozarēs, piemēram, viesnīcās un restorānos, IT un biznesa pakalpojumos, kā arī veselības aprūpe. No šīm šogad dēļ nenoteiktības pasaules ekonomikā un vīrusa izplatības nedaudz varētu ciest viesnīcu nozare, taču IT un biznesa pakalpojumi, visticamāk, turpinās augt. Vienlaikus reģioni ir daudz vairāk atkarīgi no būvniecības un rūpniecības, kā arī atsevišķas pilsētas arī no tranzīta nozares.

Nevienā no šīm nozarēm šis gads nebūs viegls. Tranzītā kravu kritums paātrinās un janvārī to apjoms bija ļoti zemas. Rezultātā Latvijas Dzelzceļš jau ir paziņojis par strādājošo skaita samazinājumu un tas noteikti ietekmēs arī saistītās nozares. Savukārt rūpniecībā pat pirms COVID-19 parādīšanās strauja izaugsme nebija gaidām. Atsevišķi uzņēmumi īstermiņā var iegūt no ražošanas ķēžu pārrāvumiem, jo klientiem meklēs alternatīvas Ķīnas ražotajiem, taču citiem būs apgrūtināta pieeja izejmateriāliem un arī pasaules ekonomika kopumā augs lēnāk. Tādēļ kopumā ietekme uz rūpniecību drīzāk būs negatīva. Visbeidzot, arī būvniecība šogad, visticamāk, būs pa nullēm. Privātais pieprasījums aug, taču valsts budžetā tiek plānots investīciju samazinājums un kavējas lielo ES fondu projektu realizācija. Tādēļ pēc manām prognozēm bezdarbs Latvijā šogad būs robežās no 6% līdz 6,3%, savukārt algu kāpums nepārsniegs 6%.”

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis:

“2019. gada 4. ceturkšņa laikā bezdarba līmenis noturējās 6% līmenī, bet nodarbināti bija 913.1 tūkstotis iedzīvotāju. Nodarbinātības līmenis bija 65,4, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Pašreizējais bezdarba līmenis iepriekš tika sasniegts pirms 13 gadiem, un apstiprina labvēlīgo situāciju ekonomikā. Taču, šķiet, ka turpmāks samazinājums varētu būt problemātisks. Ekonomikas apgriezieni palēninās, bet nenoteiktība nemazinās, bet drīzāk pieaug. Tas ietekmēs uzņēmēju attīstības plānus. Tādēļ vēsturiski zemāko bezdarba līmeni, kas tika sasniegts 2007. gada otrajā pusē (5,3%), visdrīzāk nesasniegsim. Minimāls samazinājums tomēr varētu sekot gada otrajā, trešajā ceturksnī, ko nodrošinās sezonālo darbu pieprasījums. Tomēr būvniecības sektora izaugsme ir savu augstāko punktu sasniegusi, problēmas tranzīta sektorā, kā arī izaugsmes izaicinājumi apstrādes rūpniecībā ir daži no faktoriem, kas ierobežos tālāku bezdarba samazināšanos. Īpaši tas būs jūtams reģionos. Samazināsies arī pieprasījums pēc zemākas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru spējas vai interese (algas vai ieradumu dēļ) iesaistīties citās nozarēs var nebūt pietiekama, kā arī tur, kur atbilstoši to kvalifikācijai atalgojums ir relatīvi augsts.

Zemāka atalgojuma kategorijās darba piedāvājumu joprojām netrūks. Pietiekami spēcīgs būs pieprasījums pēc darbiniekiem pakalpojumu nozarēs un kvalificētu speciālistu kategorijās. Tādēļ šogad, visticamāk, bezdarbs līmenis sasniegs zemāko punktu – 2. un 3. ceturksnī bezdarbs, visticamāk, paslīdēs zem 6% atzīmes. Gada vidējā bezdarba prognoze ir 5,9%. Taču nākamgad tas pakāpsies virs 6%. No lielāka bezdarba pieauguma turpinās atturēt demogrāfiskā situācija, respektīvi no darba tirgus aizejošo cilvēku skaits būs lielāks par tajā ienākošo. Tas daudzās jomās uzņēmējiem liks pieturēt darbiniekus arī situācijās, kad finansiālā situācija pasliktināsies, jo, izaugsmei atsākoties atgriezt darbinieku, vairs var neizdoties. Jāpiebilst, ka, ja koronavīrusa izplatība paralizēs Eiropas ekonomiku, negatīvās tendences darba tirgū var strauji izplesties.”

“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece:

“Lai gan ekonomikas izaugsme ir būtiski palēninājusies, darba tirgū atslābums pagaidām vēl nav manāms. Darba roku joprojām trūkst, un bezdarbs turpina mazināties, tuvojoties vēsturiski zemākajam rādītājam. Pērn bezdarba līmenis saruka līdz 6.3%, kas ir par gandrīz veselu procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā. Neskatoties uz to, ka darbu aktīvi meklēja aptuveni 61 tūkstotis bezdarbnieku, virkne darba devēju nespēja aizpildīt vakances. Par to liecina vēsturiski augstais brīvo darbavietu īpatsvars. Visgrūtāk darbiniekus atrast bija rūpniecībā, būvniecībā, ēdināšanā un izmitināšanā. Iemesli grūtībām aizpildīt vakances var būt gan prasmju neatbilstība, gan darba devēja un bezdarbnieka atrašanās dažādos reģionos, gan arī nespēja vienoties par abām pusēm pieņemamu atalgojumu.

Darbiniekus ir grūti atrast arī tāpēc, ka darbaspēka rezerves deldē iedzīvotāju skaita samazināšanās (zemās dzimstības un emigrācijas dēļ) un sabiedrības novecošanās. Nelielas cerības gan vieš migrācijas bilances uzlabošanās, kā arī pēdējā pusgada laikā novērotais dzimstības pieaugums. Apstākļos, kad bezdarba līmenis ir zems un iedzīvotāju skaits sarūk, kāpināt nodarbināto skaitu ir arvien grūtāk. Pērn nodarbināto skaits pieauga vien par 0.1% jeb 600 cilvēkiem. Lielākais kāpums bija tādās nozarēs kā būvniecība, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, valsts pārvalde un aizsardzība. Savukārt strādājošo skaits visbūtiskāk samazinājās transporta un uzglabāšanas nozarē, ko nomāc kravu kritums ostās un dzelzceļā.

Latvijas izsprukšana no iekļaušanas “pelēkajā” sarakstā ir nedaudz mazinājusi negatīvos riskus ekonomikai, tomēr izaugsmes perspektīvu tā nav uzlabojusi - līdzīgi kā pērn arī šogad ekonomikas izaugsme saglabāsies vārga. Darba tirgū tas, visticamāk, nozīmēs esošās situācijas stabilizēšanos. Proti, bezdarbs saglabāsies šī brīža zemajā līmenī, vairs būtiski nemazinoties. Nodarbināto skaitā vērosim nelielu kritumu nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču iespaidā. Darbaspēka trūkums joprojām būs aktuāls, tomēr tā loma nedaudz mazināsies, pieaugot uzņēmēju bažām par pieprasījumu. Tas varētu piebremzēt algu kāpumu ekonomikā vidēji līdz aptuveni 6.5%. Tomēr jārēķinās ar to, ka laikā, kad vājinās pieprasījums, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk, un atsevišķos gadījumos tie var pat samazināties. Tas nozīmē, ka mazāk produktīviem uzņēmumiem būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem. Būs arī tādi uzņēmumi, kuriem, lai turpinātu savu darbību, būs jāizšķiras par to, vai mazināt darbinieku skaitu vai atalgojumu.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem