USD 0.93 btc 21405.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 21405.00
Ziņas 19. Marts 2020

Rīgā mājokļu pieejamība ceturtajā ceturksnī uzlabojusies

Forbes

Baltic edition

Pirms Covid-19 uzliesmojuma mājokļu pieejamība Baltijā bija diezgan augsta. Pērn vispieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, tai sekoja Tallina un Viļņa, liecina “Swedbank” Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (11%) plānoja nekustamā īpašuma iegādi tuvāko divu gadu laikā, bet katrs piektais atzina, ka ar pirkumu nogaidīja, jo tuvākajā nākotnē prognozēja nekustamo īpašumu cenu kritumu, atklāja “Swedbank” Finanšu institūta veiktais pētījums. Protams, kā uzsvēra bankā, vīruss un ar to saistītie ierobežojumi un neziņa ir ieviesuši korekcijas gan sabiedrības uzvedībā, gan plānos.

“Šobrīd iedzīvotāji aktīvi seko līdzi notikumu gaitai saistībā ar vīrusa izplatību un ar lielāku piesardzību vērtē ekonomiskos procesus, kā arī savu spēju uzņemties būtiskas ilgtermiņa saistības. Vērtējot faktorus, kas mājokļa iegādes plānus ietekmē pozitīvi, iedzīvotāju aptaujā vērojams optimisma sarukums,” skaidroja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

“Mājokļa cenu pieejamība, darba stabilitāte, pietiekamu uzkrājumu esamība pirmās iemaksas veikšanai ir aspekti, kuros redzams visstraujākais kritums. Tas mērāms robežās no 11% līdz pat 20%. Notikumi sakarā ar jaunā koronavīrusa straujo izplatīšanos un ārkārtas situācijas ieviešanu, visticamāk, atstās sekas uz visām tautsaimniecības nozarēm, tostarp nekustamā īpašuma cenām,” turpināja Kropa.

Aptaujā secināts, ka, plānojot jauna mājokļa iegādi, iedzīvotāju pirmā izvēle joprojām būtu privātmāja (38%). Tai seko dzīvoklis padomju laika sērijveida mājā (24%). Interesanti, ka mazinājusies vēlme iegādāties jaunā projekta dzīvokļus – te vērojams kritums no 20% 2019. gadā līdz 15% šogad.

Iespējams, tas skaidrojams ar straujāku cenu kāpumu šajā segmentā un sabiedrības uzskatu, ka Rīgā strādājošai bezbērnu ģimenei ir lielākas iespējas iegādāties dzīvokli padomju laika sērijveida mājā (42%) nevis jaunajā projektā (9%). Taču, pieņemot šādu lēmumu, jāņem vērā, ka sērijveida projektu mājas ir sliktākā fiziskā stāvoklī un ilgtermiņā no īpašnieka varētu prasīt vairāk investīciju, norādīja bankā.

Pērn vispieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, tai sekoja Tallina un Viļņa. Mājokļu pieejamību Rīgā veicināja neliels kredītu procentu likmju samazinājums, bet vidējās neto darba algas kāpums bija līdzvērtīgs vidējās dzīvokļu darījuma cenas kāpumam. Savukārt mājokļu pieejamības kāpumu Viļņā veicināja algu reformas virzīts vidējās algas pieaugums Lietuvā. Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājās straujā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Vidējās mājokļu cenas kāpums 2019. gadā Rīgā bija mērens – kopumā par 6% visos lielākajos tirgus segmentos. Darījumu skaita pieaugums un vienlaikus straujākais cenu kāpums bija jaunajiem un pēc 2000. gada celto un renovēto projektu dzīvokļiem. Tomēr nemainīgi lielākais pieprasījums ir pēc padomju laiku sērijveida projektu dzīvokļiem. Tie ieņem līderpozīciju kopējā darījumu skaitā savas pievilcīgās cenas dēļ.

Ja, šobrīd valdošās nenoteiktības ietekmē, cenu kāpums bremzēsies un turpmāk būs mazāks par vidējās algas kāpumu, mājokļa pieejamība turpinās uzlaboties, paredz “Swedbank”.

 “Ja janvārī vēl runājām par spēcīgu darba tirgu, salīdzinoši strauju algu kāpumu un augstu patērētāju noskaņojumu, kas labvēlīgi ietekmē mājokļu pieejamību un arī aktivitāti mājokļu tirgū, tad jaunais vīruss šo situāciju ir mainījis,” skaidroja “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare.

“Gaidāms, ka gan algu pieaugums, gan mājokļu cenu kāpums šogad sabremzēsies, un, iespējams, ir arī kritums. Viss atkarīgs no tā, cik ilgs laiks paies, līdz pasaulei kopīgiem spēkiem izdosies uzveikt vīrusu,” turpināja Komare.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem