USD 0.92 btc 21215.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.92 btc 21215.00
Ziņas 08. Decembris 2022

Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs – zināšanu jūdze un jauna urbānā ekosistēma

Forbes

Baltic edition

Latvijas Universitāte (LU) kā vienu no stratēģiskajiem mērķiem periodā līdz 2027. gadam izvirzījusi Akadēmiskā centra paplašināšanu. LU veidos jaunu urbāno ekosistēmu, kura vienos studijas, pētniecību un inovāciju, saglabājot dabisko biotopu elementus un īstenojot rīdziniekiem un pilsētas viesiem atvērtas universitātes vides koncepciju.

Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā 6. decembrī norisinājās diskusija "Universitātes nākotne Torņakalna krūmājā", kurā piedalījās LU rektors prof. Indriķis Muižnieks, LU Akadēmiskā centra attīstības programmas Rakstu mājas projekta direktors Jānis Ploks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, pilsētplānotājs Neils Balgalis un LU Studentu padomes sociālā virziena vadītājs Renārs Kairis.

"Torņakalns izvēlēts kā vieta Akadēmiskā centra radīšanai pēc ilgiem meklējumiem – savulaik tika izvērtētas arī vairākas citas iespējas, tostarp Rumbula, Kleisti, Salienas pagasts, Mūkusalas apkaime. Visbeidzot izvēlējāmies Torņakalnu, kur netālu ir Nacionālā bibliotēka, "Rail Baltica", šī vieta dabiski kļūs par vienu no jaunajiem Rīgas centriem," pastāstīja I. Muižnieks.

Pēc viņa vārdiem, augstskolas stratēģisko mērķus īsteno mācībspēki un studenti, bet to darbam ir vajadzīga arī moderna, motivējoša vide – Akadēmiskais centrs, kur radīt idejas un gūt atbalstu to piepildīšanai. "Tādējādi atrisināsim daudzas praktiskas problēmas, tostarp paaugstināsim augstskolas konkurētspēju, sniedzot ieguldījumu ne tikai izglītībā, bet arī ekonomikā un sabiedrības dzīvē. Akadēmiskais centrs palīdzēs konsolidēt pētījumu un studiju programmas, kas šobrīd izkaisītas dažādās ēkās Daugavas labajā krastā. Tas nodrošinās vides pieejamību, energoefektivitāti, Eiropas zaļā kursa īstenošanu, viedās pilsētas modeļa īstenošanu." uzsvēra I. Muižnieks.

LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā jau durvis vērušas Dabas māja un Zinātņu māja; topošo Rakstu māju atklās 2023. gadā; plānošanas stadijā ir Tehnoloģiju māja, Studentu un viesu māja, Sporta māja, Veselības māja un Zaļās Universitātes projekts. Akadēmiskā centra attīstības programmu papildinās arī esošo LU dienesta viesnīcu un  Botāniskā dārza Palmu mājas atjaunošana, kā arī renovācija augstskolas vēsturiskajā ēkā Raiņa bulvārī.

Jānis Ploks pastāstīja, ka Rakstu māja pulcēs tikpat daudz studentu, pasniedzēju, citu apmeklētāju, cik mitinās visā Torņakalna apkaimē kopā. Rakstu mājā notiks humanitāro un sociālo zinātņu, arī skolotāju studijas, uz to pārcelsies arī zinātniskie institūti, kas pēta Latvijas vēsturi, sabiedrību, latviešu valodu un kultūru.

"LU Akadēmiskais centrs būs Rīgas zināšanu jūdzes daļa. Tā radīšanā tiks izmantotas arī inovācijas energoefektivitātes ziņā, piemēram, saules paneļi, termopāļi, lai iegūtu zemes dzīļu siltumu un vasarā novadītu karstumu zemē," piebilda J. Ploks.

Runājot par LU Akadēmiskā centra infrastruktūru, R. Kairis uzsvēra nepieciešamību sadarbībā ar Rīgas pašvaldību šo rajonu padarīt pieejamāku, izmantojot sabiedrisko transportu. Torņakalnā jau šobrīd mācās vairāki tūkstoši studentu, un tuvākajos gados to skaits būtiski pieaugs, bet privātā transporta izmantošana pilsētā nav ne ekonomiski pamatota, ne atbilstoša zaļajai domāšanai.

N. Balgalis kā vienkāršāko, lai arī pagaidu, risinājumu piedāvāja izveidot gājēju taku, kas savienotu LU Akadēmisko centru ar Torņakalna dzelzceļa staciju. V. Ķirsis piekrita, ka gājēju taka būtu labs un pareizs lēmums, tomēr vidējā termiņā būtu jāuzlabo iespējas nokļūt līdz stacijai ar sabiedrisko transportu un vēl tālākā nākotnē infrastruktūra ietvers arī tramvaja satiksmi tieši līdz stacijai un LU Akadēmiskajam centram.

"Ērtāko transportu šobrīd nodrošina vilcienu satiksme, un tā jāizmanto vairāk. Šobrīd vilcienu īsti neuzskatām par sabiedrisko transportu – tas būtu jāmaina. Satiksmes ministrija beidzot iegādājusies jaunus vilcienus, un šim transporta veidam saredzu nākotni, arī Rīgas dome tajā iegulda daudz naudas un enerģijas," sacīja V. Ķirsis.

Gan V. Ķirsis, gan N. Balgalis atzina, ka transporta infrastruktūras sakārtošana prasa laiku – vismaz piecus līdz desmit gadus, tāpēc savienojumus ar esošajiem sabiedriskā transporta veidiem, tostarp dzelzceļu, sākotnēji varētu nodrošināt tieši gājēju taka. Rīgas dome arī turpinās darbu pie veloceliņa izveides, kas perspektīvā savienos visus Zināšanu jūdze objektus. Tuvākajā laikā sāksies gājēju tiltiņa būve pāri Kīleveina grāvim, savienojot Akadēmisko centru ar Mūkusalas ielu.

LU Akadēmiskā centra attīstības realizācija sākās 2013. gadā, kad tika parakstīts līgums par Dabas mājas būvniecību. Pirmajās divās ēkās – Dabas mājā un Zinātņu mājā – celtniecībā, iekārtojumā un aparatūrā kopumā jau ieguldīti aptuveni 70 miljoni eiro, trešajai, Rakstu mājai, būs vajadzīgi aptuveni 48 miljoni eiro, tālāk, trešajam posmam, Tehnoloģiju, Veselības, Sporta, un Studentu mājām – vēl aptuveni 120 miljoni eiro.

Kā liecina LU apkopotie dati, tām fakultātēm, kas jau lielākoties atrodas Torņakalnā, kopējie ieņēmumi 2021. gadā bija par 11 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gadā, tostarp projektu finansējums pieaudzis gandrīz par 6 miljoniem eiro.

Diskusiju rīkoja Latvijas Universitātes Absolventu klubs un Latvijas Universitātes Studentu padome sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem