USD 0.95 btc 19344.78
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 19344.78
Ziņas 19. Maijs 2022

Kalviņš: LZA varētu kļūt par Latvijas Silīcija ieleju

Forbes Baltics

PRESES RELĪZE

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents prof. Ivars Kalviņš, prezentējot Latvijas Zinātņu akadēmijas lomu zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas ekosistēmā un  turpmākās attīstības stratēģiju finanšu ministram Jānim Reiram un izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, uzsvēra, ka LZA varētu kļūt par Latvijas Silīcija ieleju, kas nodrošinātu Valsts ekonomikas attīstību balstītu zinātnē, pētniecībā un inovācijā.

Runājot par LZA attīstības vīziju, Kalviņš uzsvēra, ka tās ir Latvijas zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošana, Latvijas zinātniskā un inovatīvā potenciāla apzināšanu un popularizēšanu, dodot īpašu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

LZA pilnveidotā attīstības stratēģija paredz publiskā sektora zinātnes plašu iesaisti inovācijā un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veidot inovācijas ekosistēmu, kas veidotu Latvijas Silīcija ielejas infrastruktūru inovāciju un enerģētiskās neatkarības atbalstam. Tāpat LZA attīstības vīzija paredz attīstīt sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un pētnieku grupām.

Pēc Kalviņa teiktā, LZA pētnieciskā darba aktualitātes ir enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, iekļaujot viedo enerģētiku, kodolenerģētiku un ūdeņraža tehnoloģijas. Tāpat aktualitātes ir zaļā transformācija un klimatneitrālās tehnoloģijas. Pie LZA pētnieciskā darba aktualitātēm Kalviņš minēja arī valsts drošību, atbalstot aizsardzības rūpniecību, civilās aizsardzības apmācības utt. Tāpat viņš kā pētnieciskā darba aktualitātes minēja ekonomisko izaugsmi un Latvijas vēsturi, kultūru un valodu.

Runājot par LZA attīstības vīziju, Kalviņš atzīmēja, ka tās ir Latvijas zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošana, Latvijas zinātniskā un inovatīvā potenciāla apzināšanu un popularizēšanu, dodot īpašu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

LZA attīstības stratēģija runā arī par LZA mājas Akadēmijas laukumā 1 tālāku izmantošanu. Gala mērķis ir pārvērst LZA augstceltni par Latvijas zinātnes, pētniecības un inovācijas ekosistēmai nepieciešamās infrastruktūras stūrakmeni, transformējot to par Zinātnes, inovācijas, izglītības un kultūras pili un radošuma centru, šai ēkai kļūstot arī par mājvietu  Latvijas Silīcija ielejai nozīmīgām komponentēm. 

Paredzēts LZA augstceltnē plānots izvietot elektroniskās datu bāzes un mākslīga intelekta centru informācijas apstrādei, nozaru kompetences centrus un inovatīvo biznesu inkubatorus, mūžizglītības un apmācības centrus, zinātnes un tehnikas muzejus, konferenču zāles, zinātnes popularizācijas centru ,tai skaitā skolu jaunatnei, konstruktoru birojus, testēšanas un analītiskās laboratorijas, kā arī zināšanu ietilpīgo produktu un tehnoloģiju sertifikācijas centrus u.c.

Intervijā pēc prezentācijas, Kalviņš atzina, ka Latvija var kļūt par Silīcija ieleju turpmākajos piecos gados. Izglītības un zinātnes ministre sacīja, ka tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet reāls. Runājot par Latvijas iespēju iegūt enerģētisko neatkarību no kaimiņvalsts Krievijas, Kalviņš teica, ka tas ir iespējams. “Problēma ir tajā apstāklī, lai mēs nepaķeram par daudz. Ja mēs runājam par atomenerģiju, šobrīd ir pieejami mazie moduļi – sešu megavatu un tamlīdzīgi, varbūt mums uzreiz nevajag atvēzēties uz 500 un 600 megavatu stacijām, kur būs desmit gadi, kamēr tās stāsies ierindā, bet sākt ar mazumiņu un pamazītiņām attīstīt šo,” domā LZA prezidents. 

Muižniece norādīja, ka valdības līmenī ir bijušas diskusijas par atomelektrostacijas izbūvi Latvijā. “Skaidrs, ka kopš Krievijas iebrukuma tās ir vēl tikai saasinājušās, tā kā arī šeit mēs redzam lielu lomu Zinātņu akadēmijai,” uzsver ministre. 

Reirs atgādināja, ka Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu no Igaunijas veidot kopīgu infrastruktūru un bāzi, un arī izskatām savu alternatīvu. Es domāju, ka tas ir pamatots veids un nepamatoti tika noraidīts iepriekšējos gados. Varbūt ka iemesls bija tāds, ka bija lobijs, lai turpināt sēdināt uz gāzes adatas Eiropas enerģētiku. Līdz ar to Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu, ka atomenerģija ir ieskaitāma zaļajā enerģijā, un es domāju, ka tas dos papildus impulsu attīstībai. Eiropā ir droša atomenerģija, un nav bijuši starpgadījumi visā atomenerģijas pastāvēšanas laikā. Tas ir mīts par nedrošu enerģiju, kā es uzskatu, lai uzsēdinātu uz Krievijas adatas,” sacīja finanšu ministrs.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem