USD 0.95 btc 19436.68
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 19436.68
Ziņas 20. Jūnijs 2022

Forumā meklēs alternatīvas stratēģiskajos ekonomikas sektoros

Forbes

Baltic edition

Ģeopolitisko izaicinājumu laikā vairāk nekā jebkad ir svarīgi meklēt jaunus sadarbības modeļus gan reģionālā, gan globālā līmenī. Par lielāko izaicinājumu foruma organizatori uzskata atrast optimālu alternatīvu Krievijas energoresursiem.

Šomēnes Rīgā notiks augsta līmeņa starptautisks pasākums – Trīs jūru iniciatīvas (3JI) samits un biznesa forums, ko atklās Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Forums divas dienas pulcēs 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus. Tā ir iespēja meklēt jaunus attīstības ceļus reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Paralēli 3JI samitam 20. un 21. jūnijā Rīgā notiks biznesa forums, kurā piedalīsies šo pašu valstu augstākās amatpersonas, partnervalstu un organizāciju pārstāvji, kā arī uzņēmēji un investori. Biznesa foruma galvenais uzdevums būs meklēt jaunus sadarbības modeļus transporta, enerģētikas un digitalizācijas jomā, lai mazinātu atšķirības starp 3JI valstīm un attīstītākajām rietumvalstīm, kā arī veicināt nozīmīgu infrastruktūras projektu attīstību, kas sniegtu labumu visam reģionam.

Baltijas valstis patlaban ir līderes vairākās ar digitālo inovāciju saistītās jomās (piemēram, Latvijas ir otrā valsts reģionā interneta lietotāju skaita ziņā un internetbankas lietotāju skaita ziņā), bet reģiona kopīgais transporta infrastruktūras mantojums rada ievērojamu plaisu Eiropas ekonomiskajā viendabībā. Trīs jūru reģiona īpašais ģeogrāfiskais stāvoklis un neskaidrā enerģijas tirgus nākotne pieprasa steidzamu risinājumu reģiona enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. Investīcijas šajās trīs komponentēs – digitālajā, enerģijas un infrastruktūras, kas cita citu papildina – nākotnē nodrošinātu noturīgus ieguvumus šo rūpniecības jomu ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģijas tirgus iespējas

Viens no lielajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem ir ilgtspējīgas enerģijas pieejamība un cena. 3JI sniedz iespēju veidot jaunus savienojumus un attīstīt enerģijas tirgu ne tikai virzienā no austrumiem uz rietumiem, bet arī no ziemeļiem uz dienvidiem. Biznesa forumā tiks meklēti risinājumi, kā efektīvi diversificēt valstu energosistēmas, pakāpeniski pārejot uz ilgtspējīgiem enerģijas avotiem, un vienlaikus radīt stimulus, kas patērētājus un uzņēmumus mudinātu mainīt enerģijas lietošanas paradumus. Pieaugot elektroenerģijas cenai, vienlīdz svarīgi ir domāt gan par enerģētisko drošību, gan patēriņa samazināšanu.

Pagājušajā gadā Latvijā tika saražots 5,61 miljons megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, savukārt mūsu patēriņš sasniedza 7,38 miljonus MWh gadā. Tas nozīmē, ka pagaidām mēs spējam saražot tikai 75,9 % no nepieciešamā enerģijas apjoma. No kopējās valstī saražotās elektroenerģijas gandrīz puse jeb 46 % ir zaļā enerģija no hidroelektrostacijām, bet saražotā saules un vēja enerģija pagaidām veido nebūtiska daļu.

Viens no piemēriem, kas varētu ļaut Latvijai spert soli tuvāk zaļās enerģijas potenciāla izmantošanai, ir Latvijas un Igaunijas īstenotais projekts ELWIND, kurā līdz 2030. gadam ir plānots abu valstu teritorijā jūrā izbūvēt vēja parku ar kopējo jaudu 700–1000 MWh. Tā varētu daļēji nosegt to elektroenerģijas apjomu, ko iepērkam no citām valstīm, kā arī sabalansēt elektroenerģijas cenu. Jau tagad novērojama liela investoru interese par ELWIND.

Latvijas elektroenerģijas sistēmai ir labi priekšnosacījumi vēja un saules enerģijas integrēšanai. To nodrošina hidroelektrostacijas, savienojumi ar ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmu, kurā hidroenerģija arī ir svarīgs avots, tāpat kā mainīgas jaudas termālo staciju tehnoloģijas.

Arvien aktuālākas kļūst gāzes krātuves un to savienojamība starp 3JI valstīm. Bez šādām krātuvēm nav iespējams attīstīt alternatīvus dabasgāzes piegādes veidus, apejot ierastos cauruļvadus no Krievijas. Latvijas stratēģiskais resurss ir Inčukalna dabasgāzes krātuve, kuras ietilpība sasniedz 4,47 miljardus kubikmetru. Bez tās ir vēl 15 citas vietas, kur perspektīvā varētu izbūvēt pazemes dabasgāzes glabātavas. Tas Latvijai sniedz būtiskas priekšrocības sarunās ar citām valstīm par energoresursu uzglabāšanu un jaunu degvielas veidu attīstību, piemēram, ūdeņradi.

Veiktajos pētījumos sākotnējie novērtējumi liecina, ka Latvijas teritorijā esošo pazemes gāzes krātuvju kopējais apjoms sasniedz 64 miljardus kubikmetru. Tas nozīmē, ka Latvijā potenciāli varētu uzglabāt līdz pat 32 miljardiem m³ gāzes. Salīdzājumam – Polija gadā patērē 22 miljardus m³ gāzes.

 Visperspektīvākā jaunas dabasgāzes pazemes glabātavas ierīkošanai ir Dobeles struktūra, jo tā šim nolūkam jau ir daļēji izpētīta. Dobeles krātuves ietilpība ir apmēram 7,74 miljardi m³, tomēr visoptimistiskākās aplēses liecina, ka tās kopējā ietilpība varētu sasniegt 20 miljardus kubikmetru, no kuriem puse būtu bufergāze.

Ieguldījumi šīs jomas izpētē var sniegt lielāku pievienoto vērtību visam reģionam, meklējot inovatīvus veidus un pieejas, kā sabalansēt enerģijas cenu, piegādes drošību un vides aspektus.

Savs investīciju fonds

3JI reģiona ekonomiskie rādītāji ir ārkārtīgi pievilcīgi – IKP sasniedz 13,7 % no kopējā Eiropas Savienībā, bet vidējais IKP pieaugums pēdējo piecos gados ir 3,3 %, kas ir 1,5 reizes lielāks nekā vidēji pārējā ES. Īpaši pievilcīgi ir peļņas no kapitālieguldījuma rādītāji – vidēji 6 % pēdējos desmit gados. Tas pamatoti pievērš reģionam investoru interesi.

3JI Investīciju fonds (3JIIF) ir ieguldījumu instruments galveno infrastruktūras projektu finansēšanai reģionā, un tā galvenais mērķis ir investēt transporta, enerģētikas un digitālajā infrastruktūrā iniciatīvas dalībvalstīs uz ziemeļu–dienvidu ass un kompensēt atšķirības atsevišķu ES reģionu attīstībā. Tāpat fonda uzdevums ir papildināt un stiprināt atsevišķu 3JI valstu kapitāla izvietošanu un ES finanšu instrumentus. Ja pati 3JI ir politiski veidota, tad fonds ir komerciāla, uz tirgu balstīta iniciatīva, kas ieguldītājiem piešķir diversificētus ieguldījumus un attiecīgu atdevi.

Trīs Jūru iniciatīvas investīciju fonda partneris Latvijā ir Attīstības finanšu institūcija Altum. Jau 2018. gadā 3JI samitā Bukarestē Altum valdes priekšsēdētājs  Reinis Bērziņš kopā ar attīstības finanšu institūciju pārstāvjiem no Čehijas, Polijas, Horvātijas, Rumānijas un Slovākijas parakstīja nodomu protokolu par līdzdalību fondā, bet 2020. gada rudenī pievienojās 3JIIF un ar fonda investīciju pārvaldnieku Amber Infrastructure parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Altum fondā investēs līdz 20 miljoniem eiro.   

“Jau tagad liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona valstīs, var pretendēt uz 3SIIF līdzekļiem, kas papildina finansējuma iespējas. Fonds var palīdzēt katalizēt esošus un jaunus infrastruktūras projektus transporta, enerģētikas un digitalizācijas jomā. Mūsu pieredze ļauj iesaistīties projektu sākotnējā novērtēšanā, lai tos tālāk nodotu pasaules līmeņa investīciju fonda rīcībā. Projektus investīcijas izvērtēšanai iesniedz paši uzņēmēji vai projektu attīstītāji. Investīciju lēmumi tiek pieņemti vairākos posmos, to dara piesaistītais investīciju konsultants Amber Infrastrucutre, investīciju komiteja, kas sastāv no starptautiskiem investīciju ekspertiem, un fonda pārvaldnieks Fuchs Asset Management,” skaidro Altum valdes priekšsēdētājs un 3SIIF uzraudzības padomes loceklis Reinis Bērziņš.

Altum investīcijas fondā nāk no organizācijas peļņas, un tās papildina Eiropas Investīciju bankas un ES  atbalstītus projektus. Fonds palīdz apvienot publiskā un privātā sektora un citus avotus, tai skaitā starptautisko finanšu institūciju, valsta atbalsta programmu, banku, riska kapitāla, privāto investoru un citus finansējuma avotus.

Patlaban no Latvijas fondam izvērtēšanai ir iesniegti deviņi projekti, kas ir dažādās gatavības stadijās. Viens no tiem ir Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras projekts – lielākais šāda mēroga infrastruktūras projekts Baltijā pēdējā simtgadē. No Latvijas iesniegti projekti arī viedā āra apgaismojuma tehnoloģiju ieviešanai, datu centra izveidei, sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidei, vēja elektroenerģijas parka izveidei bijušajā kūdras ieguves vietā un citi. No reģiona valstīm kopumā iesniegts vairāk nekā 100 projektu, un trīs līdz četri jau ir investīciju stadijā. Viens no pabeigtajiem projektiem, kas ir arī pirmā investīcija Baltijas valstīs, ir Baltijā lielākā un modernākajā datu centra izveide netālu no Tallinas. To attīsta Igaunijas uzņēmums Greenergy Data Centers.

“Laiks, kad varējām katrs domāt tikai par savām nacionālajām interesēm, ir garām, ceļš uz straujāku attīstību un efektivitāti balstās sadarbībā. Pieaugot drošības, enerģētiskajiem un pārtikas sadārdzinājuma riskiem, mūsu pienākums ir veidot jaunas sadarbības platformas Eiropā, apvienojot spēkus ar pārējām Trīs jūru iniciatīvas valstīm. Tāpat kā citas attīstītās pasaules valstis, arī mūs interesē ilgtspējīgi investīciju projekti, kas vienlaikus risina kādus lielākus mērķus. Piemēram, ātrgaitas dzelzceļa līnija Rail Baltica nodrošinās savienojamību no Helsinkiem līdz Berlīnei. Šādi pārrobežu projekti stiprina saiknes starp valstīm un sniedz lielu pievienoto vērtību reģionam, kura savienojamība līdz šim bijusi ierobežota,” saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Politiski iedvesmota, komerciāli virzīta

Trīs jūru iniciatīva tika dibināta 2016. gadā ar mērķi stiprināt reģiona valstu ekonomisko sadarbību un infrastruktūras savietojamību 12 Eiropas Savienības valstīs, kas ģeogrāfiski atrodas ap Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Iniciatīvas dalībvalstu mērķis ir reģiona infrastruktūras savienojamības stiprināšana ES ziemeļu–dienvidu virzienā un investīciju piesaiste enerģētikas, transporta un digitalizācijas sektoru ilgtspējīgai attīstībai, kas stiprina ES stratēģijas un transatlantiskās sadarbības iespējas, reģiona izaugsmi, noturību un konkurētspēju.

Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju Ukrainā un aktuālo ģeopolitisko situāciju, samitā Rīgā nozaru eksperti no reģiona valstīm diskutēs par ekonomikas attīstības tendencēm, investīciju vidi, enerģijas piegādes ceļu un avotu dažādošanu, inovatīviem risinājumiem mobilitātes un loģistikas jomā. Viens no centrālajiem jautājumiem būs par to, cik lielā mērā 3JI valstis ir gatavas kļūt par globālo pārmaiņu iniciatorēm, veicinot inovācijas un ilgtspējīgus ieguldījumus. 3JI reģionā ir 111 miljoni iedzīvotāju, vidējais prognozētais IKP pieaugums 2022. gadā sasniegs 3,6 %, bet kopējais nepieciešamo ieguldījumu apjoms reģiona infrastruktūras objektos pārsniedz 500 miljardus eiro. Te saskaras gan reģiona valstu, gan investoru interese kopīgi attīstīt jaunus projektus.

Enerģētikas tēmai veltītajā biznesa foruma daļā tiks meklēti risinājumi, kā nodrošināt līdzsvarotu un drošu enerģijas piegādi reģiona valstīm, izmantojot gan esošo infrastruktūru, gan būvējot jaunu. Lielākais izaicinājums būs atrast optimālas alternatīvas Krievijas energoresursiem, plānojot jaunos piegādes koridorus. Transporta jomā galvenā uzmanība tiks veltīta tādiem pārrobežu multimodālajiem savienojumiem kā Rail Baltica, kas stimulē plašu teritoriju attīstību un spēj sniegt pievienoto vērtību daudzām nozarēm. 3JI dalībvalstis kā vienu prioritātēm izvirzījušas arī sadarbību digitālās savietojamības un drošības jomā.

“Trīs jūru iniciatīva ir unikāla tās pamatprincipos – politiski iedvesmota un ekonomiski motivēta. Tā paredz vienotu reģionālo interešu apzināšanu starp tās dalībvalstīm. Mūsu intereses balstās kopīgajā pagātnē un vienotajā skatījumā uz nākotni. Mūsu reģiona vēsturiskā pieredze savukārt ļauj daudz precīzāk apzināties, kādiem draudiem ir pakļauta demokrātija, tādēļ mēs izjūtam īpašu vienotību ar Ukrainu,” norāda Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Latvija 3JI ietvaros iezīmē pilsoniskās sabiedrības līdzdalības prioritizēšanu visaugstākajā līmenī. Tieši šogad tika atklāts un pirmo reizi notika 3JI Pilsoniskās sabiedrības forums – jauna platforma, lai veicinātu jaunu ideju un zināšanu apmaiņu un veidotu dialogu starp pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem no 3JI iesaistītajām valstīm. “Šim reģionam ir kopīga identitāte, un mūs raksturo spēja ātri virzīties uz priekšu, kā arī esam atvērti jaunām un digitālām attīstības iespējām, un pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti liela nozīme šīs identitātes attīstīšanā un stiprināšanā,” saka speciālo uzdevumu vēstnieks Trīs jūru iniciatīvas samita sagatavošanas jautājumos Edgars Bondars.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem