USD 0.86 btc 52618.94
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.86 btc 52618.94
Viedokļi 22. Septembris 2021

Veselības dēļ zaudētie gadi un miljoni

Valters Bolevics

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors, ekonomikas zinātņu doktors

Kamēr visa pasaule un Latvija turpina apkarot Covid-19 pandēmiju, nekur nav pazudušas slimības, no kurām mirstība ir daudz augstāka nekā no koronavīrusa – tās pirmkārt ir sirds un asinsvadu slimības, kurām seko ļaundabīgie audzēji. Lai veiksmīgi ārstētu šīs slimības, vajadzīgas nevis skaļas vakcinācijas kampaņas, bet gan atbilstošu zāļu pieejamība un valsts sniegtais atbalsts kompensācijas veidā šo medikamentu nodrošināšanai.

Covid-19 pandēmijas ēnā par kompensējamiem medikamentiem Latvijā, kas līdzās pakalpojumu pieejamībai un mediķu algām ir viens no trīs centrālajiem veselības aprūpes sistēmas vaļiem, runā vien retais. Vienlaikus gadiem ilgi nesakārtotā veselības aprūpes sistēma, kur kompensējamiem medikamentiem ir izšķiroša loma, ir temats, kuram saprātīgs risinājums Latvijā joprojām nav rasts.

Valsts kompensējamo zāļu budžeta deficīts pieaug un pieaug arī Latvijas atpalicība no abiem mūsu Baltijas kaimiņiem. Kompensējamo zāļu budžeta deficīts Latvijā uz šī gada pirmo martu veidoja 80,38 miljonus eiro, tas ir, šāda naudas summa būtu vajadzīga, lai Latvija sasniegtu abu pārējo Baltijas valstu iedzīvotāju vidējo līmeni nodrošinājumā ar kompensējamiem medikamentiem, vienlaikus faktiskās pacientu vajadzības ir kārtu lielākas.

Kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju Latvijā šogad ir 85,28 eiro, Igaunijā 142,20 un Lietuvā – 161,45 eiro. Citiem vārdiem sakot – Lietuva gatava tērēt medikamentiem saviem iedzīvotājiem gandrīz divreiz vairāk nekā Latvija. Šī gada janvārī Lietuva palielināja kompensējamo zāļu budžetu par 91,6 milj. eiro – vēsturiski lielāko vienas reizes palielinājumu, salīdzinājumam šī gada palielinājums Latvijā ir 2,17 miljoni eiro. Šī finansējuma starpība ļauj lietuviešiem paveikt divas lietas – pirmkārt, visi medikamenti pacientiem tiek kompensēti 100% apmērā un otrkārt, tas ļāva Lietuvai iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā visus medikamentus no t.s. “gaidāmā” saraksta – tajā apkopoti medikamenti, kas ir atzīti par ekonomiski izdevīgiem un efektīviem.

Galvenie mirstības cēloņi Latvijā ir joprojām sirds un asinsvadu slimības (SAS) un ļaundabīgie audzēji. No sirds un asinsvadu slimībām ik gadu Latvijā nomirst aptuveni 16 000 cilvēku un tiek hospitalizēti virs 60 000 cilvēku, savukārt ļaundabīgie audzēji katru gadu tiek diagnosticēti apmēram 12 000 cilvēku un apmēram seši tūkstoši pacientu mirst ar šo diagnozi. Salīdzinājumam – uz šī gada 17. augustu mirušo skaits Covid-19 dēļ 2020. un 2021. gadā kopā ir 2565 – tas ir apmēram 10 reizes mazāk nekā ik gadu mums nomirst cilvēki no ļaundabīgiem audzējiem un sirds un asinsvadu slimībām, turklāt šodien ir pieejamas efektīvas terapijas, kas spēj novērst virkni nāvju kā arī būtiski paildzināt pacientu dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti.

Ko tas praktiski nozīmē? Latvija ir pārliecinošs Baltijas līderis zaudēto mūža gadu jomā. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, vidējais zaudēto mūža gadu skaits uz vienu mirušo no ļaundabīgiem audzējiem ir desmit gadi, sirds un asinsvadu slimību gadījumā 12 gadi, summāri rēķinot kardiomiopātijas (16 gadi) un sirds išēmiskās (8 gadi) un iegūstot vidējo. Pārvērtīsim šos skaitļus visas valsts mērogā - tas nozīmē, ka zaudējam 60 tūkstošus gadu audzēju dēļ un 192 000 tūkstošus gadu sirds un asinsvadu slimību dēļ. Ja konservatīvi pieņemam, ka viena iedzīvotāja ekonomiskā vērtība Latvijā ir nedaudz virs pusmiljons eiro, šādu skaitli var iegūt, ja, pieņemam 40 gadus kā potenciāli nostrādātos dzīves gadus un vidējo algu 1100 eiro, tad Latvijas ekonomikas zaudējumi ļaundabīgo audzēju dēļ ir vismaz 470 miljoni eiro, bet sirds un asinsvadu slimību gadījumā šis skaitlis veido pusotru miljardu eiro. Saskaitot abus kopā iegūstam divus miljardus eiro. Tā ir summa, ko Latvijas ekonomika varētu iegūt, ja ļaundabīgo audzēju un sirds un asinsvadu slimību pacienti nodzīvotu sev atvēlēto laiku, nevis pāragri mirtu, protams tas ir teorētisks aprēķins un dabā nav iespējams absolūtas uzvaras iznākums, bet ir liels darbs veicams, lai uzlabotu Latvijas rādītājus. Ja salīdzinām ar tādām valstīm kā Polija un Somija, kas mums varētu būt atdarināšanas vērti modeļi, tad tur zaudēto dzīves gadu skaits abu minēto izplatītāko diagnožu grupu dēļ ir divarpus reizes mazāks.

Skaidrs, ka ne visus šos gadus iespējams atgūt – iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik pāragri mirst, ir daudzi – gan iedzīvotāju attieksme pret savu veselību un gatavība rūpēties par to, gan kaitīgo paradumu kā smēķēšanas un pārmērīga alkohola lietošana, gan relatīvā vienaldzība cīņā ar novēršamajiem riska faktoriem, tādiem kā paaugstināta holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts asinsspiediens, pastāvīgs stress, nesabalansēts uzturs un aptaukošanās.  Taču sava loma šajā cīņā ir arī savlaicīgai diagnostikai, ārstēšanai un moderniem medikamentiem. 9. jūlija onkoloģijas žurnālā “Cancer network” tika publicēts, ka ir vērojams būtisks samazinājums plaušu un melanomas audzēju izraisīto nāvju skaitā, pateicoties mērķterapijai un imunoterapijas inhibitoriem, tas ir, melanomas vēzim samazinājums vīriešiem ir par 5.7% gadā (apskatot no 2013.g.) un 4.4% gadā sievietēm (apskatot no 2012. gada). Plaušu vēzim vīriešiem mirstības rādītāji ir samazināti par 5.7% no 2015 līdz 2018 gadam, saraksts ar zinātnes sasniegumiem ir garš un nav man atvēlēta tik liela laika iespēja, lai to visu uzskaitītu. Farmācija pēdējā desmitgadē ir spērusi lielus soļus uz priekšu un tāds klīnisko pētījumu skaits, kāds tiek veikts šobrīd, nekad agrāk vēsturē nav bijis. Latvijai zinātnes sasniegumi ir pieejami, bet šī iespēja netiek izmantota, mēs esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc jaunāko medikamentu pieejamības onkoloģijas jomā – ja ES no 2016. līdz 2019. gadam tika reģistrēti 152 jauni medikamenti šajā jomā, tad Latvijā no tiem ir pieejami tikai 23 (15%), turklāt pilnā apjomā no tiem tiek kompensēti tikai daži. Onkoloģija ES tiek klasificēta kā hroniska slimība ar iespēju izārstēties un dzīvot ilgus gadus arī pēc ļaundabīgā audzēja atklāšanas, šodien mūsu pacientiem ir pieejama vien maza daļa no tā, kas patiesībā ir pieejams pasaulē, un mums vēl ir ļoti tāls ceļš ejams, lai Latvija sasniegtu medikamentu nodrošinājuma jomā Vācijas līmeni, bet, lai sasniegtu šādus augstus mērķus, mums primāri ir vismaz jānoķer, ja ne jāapsteidz, mūsu kaimiņi un tas maksā, ne maz, ne daudz, bet vismaz 80 miljonus eiro, lai mēs atspertos un izlektu no bedres, bet vienlaikus neapsteigtu mūsu brāļus lietuviešus un igauņus viņu tēriņos uz vienu pacientu.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem