USD 0.88 btc 43632.79
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.88 btc 43632.79
Viedokļi 02. Augusts 2021

Pasaules valstu parādu apjomi pārsnieguši visus vēsturiskos rādītājus

Valters Bolevics

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors, ekonomikas zinātņu doktors

Inflācija un ilgtspēja, divi galvenie rādītāji, kuriem jāpievērš izteikta uzmanība. Ja pirmais skrien kalnā un otrais tam neseko, tad eventuāli mēs attapsimies dārgā pasaulē, ar lieliem parādiem, bez programmas rītdienai, kas savukārt neizbēgami novedīs pie tam sekojošas korekcijas.

Par inflāciju runājot, virkne ekonomistu un finansistu, uzskata, ka tas ir veselīgas ekonomikas pamats, tā teikt cenu un ekonomikas celšana iet roku rokā, no tā neizbēgt, bet, ja ekonomikas attīstība notiek uz aizņemtas naudas rēķina, tad saprotams, ka ilgtspēja ir aktuāls temats, jo sevišķi manas paaudzes cilvēkiem un mūsu bērniem, jo galu galā vakar aizņemtā nauda būs jāatdod un ir būtiski, ka attīstība turpinās arī pēc tam, kad aizņemtais iztērēts. Starptautiskais valūtas fonds, š.g. 27. jūlija publikācijā, ir veicis sava iepriekš publicētā aprīļa pārskata izlīdzināšanu, un saglabājis prognozēto pasaules ekonomikas izaugsmi šogad par 6.0% un nākamajā gadā par 4.9%, vienlaikus samazinot prognozi šim gadam jaunattīstības valstīm un uzlabojot to attīstīto ekonomikas valstu blokam, kas ir laba ziņa Latvijai, jo ārējo tirgu vilkme pozitīvi atsauksies arī uz mūsu labklājību. Pēdējais gads ir bijis vispasaules valstu aizņēmumu gads, “The Wall street journal” 12. jūlija rakstā norāda, ka šodien pasaules valdību parāds sasniedzis augstāko līmeni kopš Otrā Pasaules kara, vairākkārtīgi pārsniedzot pasaules gada ekonomisko veiktspēju un Starptautiskais Finanšu institūts šī gada 17. februārī bija aprēķinājis, ka līdz 2020. gada beigām tie ir 281 triljoni ASV dolāru jeb 355% no Pasaules IKP, attiecīgi rodas pavisam loģisks jautājums, cik ilgtspējīga ir “spend- borrow- repeat” pieeja, jeb latviski iztērē-aizņemies- atkārto?

Parāda apkalpošanas cena ir pirmā sadaļa atbildei, un šodien izmaksas par parādu apkalpošanu ir vēsturiski zemākās, jo centrālās bankas laiž tirgū naudu ar gandrīz 0% aizņēmuma likmi, faktiski ir pieejama bezmaksas nauda, bet jautājums cik ilgi centrālās bankas to turpinās darīt, un, kad likmes tiks celtas, tādā veidā, ierobežojot aizņemšanos un padarot pārfinansēšanos dārgāku. Kad iestāsies iepriekš aprakstīto notikumu secība, saprotams, ka valstis ar mazākiem parāda apjomiem būs krietni fleksiblākas savās iespējās un mums ir vitāli būtiski saglabāt kopējo parāda apjomu zem 50% robežas pret IKP, tādā veidā noturot starptautiskajos tirgos spēcīgu pozīciju. Valstu paŗādi, kas pārsniedz 200% robežu pret IKP, uz šā gada Aprīli, ir Japāna (257%), Sudāna (212%) un Grieķija (210%), vienlaikus ir virkne valstis, kuru parādu apjoms pārsniedz 100% robežu: Lielbritānija (107%), Kipra (113%), Francija (115%), Spānija (118%), Portugāle (131%), Itālija (157%) u.c. Pārmērīga aizņemšanās nav ilgtspējīga, turpretī aizņemšanās, kas kāpina produktivitāti ir absolūti atbalstāma, jo aizņemtais tiek tērēts nevis sociāla rakstura mērķiem, bet ekonomikas izaugsmei un daļu no ekonomikas izaugsmes naudas var ieguldīt atpakaļ sociālajās programmās.

Cilvēces satikšanās ar lielo nezināmo jeb pandēmiju vēl šodien nosaka tirgos visnotaļ spēcīgu nenoteiktības līmeni, faktiski ekonomisti neizsaka prognozes tuvākajiem gadiem, jo nav zināms kad beigsies vīrusa ietekme uz mūsu ikdienu, iespējams tie vēl ir vairāki gadi, iespējams ļaunākais jau ir aiz muguras. Pasaules Banka šī gada jūnija ziņojumā par pasaules ekonomikas perspektīvām norāda uz spēcīgu, bet nevienmērīgu ekonomikas izaugsmi 5.6% apjomā šogad, augstākais rādītājs pēdējo 80 gadu laikā, vienlaikus ar izteiktu koncentrāciju dažās lielākajās ekonomikās un prognozi, ka līdz 2022. gadam 90% attīstīto ekonomiku atgūs ienākumu līmeni pirms pandēmijas uz vienu iedzīvotāju, tas ir, vīrusa izmaksa uz laika ass ir aptuveni divi gadi, lai attīstīto ekonomiku valstis atgrieztos atpakaļ pie 2019. gada rādītājiem. Summāri, lielais un aizvien pieaugošais valstu parādu slogs, inflācija, izejmateriālu un pārtikas produktu cenu stabilitāte, fiskālā ilgtspēja un pieaugošā nevienlīdzība ir jautājumi, kas tuvākajā laikā būs jārisina pasaules politikas lēmumu pieņēmējiem. Secinājumos, veiksmīga valstu valdību atslēgas kombinācija ir saprātīga aizņemšanās un aizņemto līdzekļu mērķtiecīgi ieguldījumi, fiskālā disciplīna un drosme uzņemties atbildību un sadzīvot ar vīrusa klātbūtni mūsu ikdienā, neaizmirstot par nākotni, kas ir jau šodien, turklāt nākotne izskatās diezgan jautra, jo lielais un aizvien pieaugošais valstu parādu kalns un paralēli augošais valstu tēriņu un investīciju apjoms, eventuāli nav bezgalīgs.

 
...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem