USD 0.82 btc 32971.73
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 32971.73
Viedokļi 12. Aprīlis 2021

Nākotnes IT profesija, kurai nav nepieciešamas programmēšanas iemaņas - UX arhitekts

Linda Zaikovska-Daukste

UXDA SIA līdzīpašniece

Globālā pandēmija spēcīgi iedragāja darba tirgu visdažādākajās industrijās. Vislabāk “virs ūdens” šajā trauksmainajā laikā noturējās medicīnas un tehnoloģiju uzņēmumi, aktualizējot jautājumu par “nākotnes profesijām”, kuras neietekmē ārēji apstākļi. IT speciālisti ir viena no pieprasītākajām profesijām jau labu laiku, krietni pirms pandēmijas, tomēr ne visi sevi redz realizējamies šajā specifiskajā nozarē.

Reti kurš Latvijā zina par profesiju, kas ir saistīta ar IT, tomēr neprasa sarežģītas iemaņas programmēšanā. Turklāt balstās uz psiholoģiju, kas ir viens no populārākajiem studiju virzieniem Latvijā, un ļauj realizēt radošo potenciālu. Šīs profesijas nosaukums ir UX arhitekts.  

Digitālās tehnoloģijas diktē pasaules attīstību un radikāli maina mūsu ikdienu. Par to ir pārliecinājies ikviens. Ja Covid-19 vīruss būtu skāris pasauli pirms 20 gadiem, tam varētu prognozēt apokaliptiskas sekas. Tomēr šajā gadījumā digitālās tehnoloģijas pavēra iespējas organizēt visdažādākos procesus attālināti. 

Daudzi uzņēmumi turpināja savu darbību ārpus biroju telpām un klienti varēja saņemt dažādus pakalpojumus, nemaz neizejot no mājām. Nav šaubu, ka nākotnes profesijas būs tās, kas darbosies digitālā vidē ar digitāliem produktiem. Viens no šādiem arodiem ir UX (user experience - lietošanas pieredze) arhitekts - pasaulē ļoti pieprasīta un labi apmaksāta profesija, par kuru Latvijā cilvēki sākuši interesēties salīdzinoši nesen. 

Digitālai pasaulei - digitālie arhitekti

Ir acīmredzami, ka mūs sagaida digitālā nākotne un mēs pilnā sparā uz to virzāmies. Lai uzbūvētu šo nākotni, nepietiek tikai ar programmētājiem vai dizaineriem, jo tāpat kā celtniecībā visu paveikt nespēj tikai celtnieki vai interjera dizaineri. Jābūt arhitektiem, kuri rūpīgi pārdomās visas nianses un izstrādās būvniecības projektu, kas būs drošs, atbildīs prasībām un izvirzītajiem mērķiem. 

Digitālie produkti ir ļoti daudzveidīgi, tehniski sarežģīti un būtībā tie ir kļuvuši par galvenajiem biznesa attīstības ieročiem. Diemžēl ne visi uzņēmēji saprot, ka mobilā lietotne nav tikai vēl viens viņu biznesa servisa kanāls, bet visbiežāk tas arī ir pats bizness klienta acīs, jo caur to notiek viss, kas klientam nepieciešams: izpēte, pasūtīšana, apkalpošana, apmaksa, konsultēšana, atbalstīšana utt. 

Svarīgi ir izprast, ka digitālā biznesa galveno lomu spēlē lietotājs, kurš izmanto šo servisu savu problēmu vai uzdevumu risināšanai. No lietotāja pieredzes ir atkarīgs, vai viņš šo digitālo produktu izmantos vai neizmantos tālāk, vai viņš to rekomendēs saviem draugiem, vai atstās pozitīvas atsauksmes/vērtējumu lietotnes veikalā un sociālajos tīklos, un vissvarīgākais - vai kļūs par lojālu klientu.

Tas ir iemesls, kāpēc tirgū strauji pieaug pieprasījums pēc lietošanas pieredzes jeb UX arhitektiem. Gluži kā būvniecībā, šie ir speciālisti, kuri projektē, ņemot vērā vairākus faktorus, lai izveidotu precīzu un pārdomātu risinājumu, tikai UX arhitekta gadījumā tas notiek digitālo servisu pasaulē. Būtiskie faktori, kurus UX arhitekts ņem vērā, ir biznesa prasības, tehnoloģiju iespējas un konkurentu piedāvājumi. Taču galvenais  vienmēr ir lietotāju vajadzības, lietošanas paradumi un kopējās sajūtas no digitālā produkta izmantošanas, jo no tiem ir atkarīgs, vai šis produkts būs atbilstošs tirgus vajadzībām un vai tas būs veiksmīgs.

Vairākas profesijas izzudīs automatizācijas dēļ, bet ne UX

McKinsey Global Institute prognozē ka līdz 2030. gadam 75–375 miljoniem strādājošo (3–14 procenti no pasaules darbaspēka) būs jāmaina sava profesija automatizācijas dēļ. Līdz 2030. gadam var izzust kasieri, grāmatveži, noliktavas un banku darbinieki, aizdevumu un nekustamā īpašuma speciālisti, apsardzes darbinieki, kurjeri, tulkotāji, notāri, finanšu analītiķi, cilvēkresursu speciālisti un tirdzniecības pārstāvji, ko apstiprina World Economic Forum pētījums. Hiper automatizācijas laikmetā vislabāk ies tiem, kas attīstīs tīri cilvēciskas iemaņas: emocionālo intelektu, radošumu, komunikāciju, un analītisko domāšanu.

Globālā automatizācija skars ne tikai tradicionālas profesijas, bet arī IT speciālistus. Augstā pieprasījuma dēļ programmētāji ir kļuvuši par dārgu specialitāti un vajadzība pēc tiem tikai augs. Tas ir iemesls, kādēļ arvien vairāk tiek izstrādāti servisi, kas daļēji spēj aizstāt programmētājus un dizainerus, automatizējot šīs profesijas darbu. Tomēr automatizācija diez vai skars UX arhitektus, jo unikāla un konkurētspējīga digitāla risinājuma izveidei ir nepieciešama patstāvīga izpēte, ideju ģenerēšana, rūpes par lietotājiem un cilvēku psiholoģijas pārzināšana.

Pēc UX un usability guru Jakoba Nilsona aprēķiniem, UX speciālistu skaits pasaulē no 1983. gada līdz 2017. gadam izauga 1,000 reizes, kas ir aptuveni no 1,000 līdz pat 1,000,000 cilvēku. Nilsons prognozē, ka līdz 2050. gadam šis skaits izaugs vēl 100 reizes - līdz aptuveni 100 miljoniem UX speciālistiem pasaulē. 

Pasaules digitalizācija padara UX par pieprasītāko un ietekmīgāko nākotnes profesiju. Piemēram šobrīd vakances sadaļā LinkedIn sociālā tīkla vietnē ir publicēti 1 miljons 800 tūkstoši vakanču, kas paredzētas lietotāju un klientu pieredzes speciālistiem (user experience, customer experience). Nilsons uzskata, ka esam tikai UX profesijas attīstības sākumā, kaut gan UX kā profesija ir parādījusies jau pirms 50 gadiem.
Kā arī pēc Nielsen Norman Group 700 UX speciālistu aptaujas rezultātiem, vidējā darba apmierinātība šajā profesijā ir 5,4 no 7 punktiem. Par galvenajiem iemesliem tik augstam vērtējumam aptaujātie minējuši: darba un procesa izbaudīšana, darba nozīmīgums un ietekme, atzinības saņemšana par darba rezultātu, iespējas nepārtraukti augt un attīstīties. Aptaujātie UX speciālisti bija norādījuši 134 dažādu amatu nosaukumus savām UX pozīcijām un lielākai daļai bija augstākā izglītība.

“Mēs kā UX arhitekti paveram pilnīgi citu, krietni labāku skatu uz digitālo produktu - gan klientiem, kas mūsu gadījumā ir finanšu uzņēmumi, gan viņu lietotājiem visā plašajā pasaulē. Šo cilvēku skaits ir mērāms miljonos, un ar savu pienesumu mēs uzlabojam viņu dzīves - šī ir tā ietekme, ko ar savu darbu panāk UX arhitekts," apgalvo Inese Zepa, vecākā UX arhitekte UXDA SIA.

UX arhitektu prasmes un galvenie darbības virzieni

UX speciālistu varētu saukt par psihologu, pētnieku un arhitektu vienā personā. Lai izveidotu lielisku digitālā produkta lietošanas pieredzi, arhitektam jābūt spējīgam izprast cilvēku uzvedības, domāšanas un rīcības modeli, kā arī jāprot prasmīgi “empatizēt” - iejusties produkta lietotāja ādā. 

Balstoties uz šīm zināšanām, arhitekts nodarbojas ar produkta lietotāju izpēti - identificē, kādi būs konkrētā produkta lietotāji, nosaka viņu vēlmes, vajadzības un ikdienas sarežģījumus, kurus produkts varētu atrisināt, lai gala rezultātā produkts tirgū būtu vērtīgs, noderīgs un veiksmīgs.

UX arhitekts visu iegūto informāciju pārvērš pārdomātā rasējumā (wireframe), kas nosaka, kur atradīsies katrs elements konkrētā ekrānā, lai nodrošinātu, ka lietotājs maksimāli ērti un viegli var sasniegt savu mērķi un nokļūt no punkta A uz punktu B. 

UX arhitektiem jāapvieno vairākas kompetences un jāņem vērā ļoti plašs konteksts, kas apvieno lietotāju, biznesu un tehnoloģijas. Tas prasa attīstīt tādas iemaņas kā empātija, loģika, sistēmiska domāšana, analītiskās spējas, radošums, uzmanība uz detaļām, komandas vadība, stratēģiskā domāšana, lielas atbildības uzņemšanās, problēmu risināšanas spējas, ziņkārība, pašattīstība, sadarbības spējas un proaktīva komunikācija.

UX arhitektus bieži jauc ar UX dizaineriem vai pat mēdz uzskatīt par programmētājiem. Šīs ir trīs dažādas profesijas. Atšķirībā no dizainera un programmētāja, UX arhitektam nav jāpārzina programmēšanas valoda vai savā darbā jāizmanto speciālas dizaina programmas. Atšķiras arī atbildības sfēras – UX arhitekta galvenais uzdevums ir fokusēties uz produkta lietotāju emocijām un darbībām, kamēr programmētāji koncentrējas uz tehnisko pusi, bet dizaineri uz vizuālo risinājumu. UX arhitekta ikdienas darbības virzieni ir saistīti ar:

1. Izpēti un analīzi

Lietotāju vajadzību, vēlmju, uzvedības izpēte. Biznesa prasību, tehnoloģisko iespēju izprašana un konkurentu analīze.

2. Projektēšanu 

Lietotāju pieredzes projektēšana un produkta vērtību meklēšana. Izpratne par to, kā cilvēki lietos konkrēto produktu, kādas darbības veiks un kā šis process secīgi noritēs dažādos scenārijos. Izpratne kā produkts uzlabo cilvēku dzīves un balstoties uz to produkta vērtības definēšana. Informatīvās arhitektūras izveide un funkcionālo prasību apkopošana. 

3. Projekta izveidi

Digitālā produkta vizuālās identitātes veidošana kopā ar interfeisa dizaineri. Arhitekts nodrošina, ka vizuālais risinājums atbilst produkta lietotāju vēlmēm un pasūtītāju iecerēm, lai produkts sasniegtu maksimālu emociju atbilstību izvirzītajam mērķim un produkta vērtībai. 

4. Testēšanu

Digitālā produkta lietojamības testēšana uz cilvēkiem.

5. Projekta vadību

Digitālā produkta projektēšanas procesu vadība atbilstoši plānam. Lietotāja centrētas  un dizaina domāšanas pieejas ieviešana uzņēmumā. 

6. Konsultēšanu

Produkta pasūtītāja konsultēšana par digitālo stratēģiju, UX pieejas efektīvu pielietošanu uzņēmumā, servisa uzlabošanu un UX vērtību. 

Kā kļūt par UX arhitektu

Pats svarīgākais ir izprast profesijas būtību - UX pieeja un arhitektūra ir domāšanas un rīcības veids, kas ļauj uzlabot digitālos servisus un padarīt mūsdienu pasauli draudzīgāku, ērtāku, saprotamāku un patīkamāku.

“Darbs UX nozarē ir ļoti dinamisks. UX Arhitekts katru dienu dienu strādā gan kopā ar klientu, gan pēta un intervē lietotājus, gan veido paša produkta arhitektūru. Lai to paveiktu, nepieciešams analītisks prāts un dažādas prasmes, tostarp spēja komunicēt un izprast cilvēkus - nereti pat pildīt psihologa lomu. UX arhitektam ir brīnišķīga iespēja veidot produktus, kas tiešām ir jēgpilni un palīdz lietotājiem. Protams, šis darbs ir ļoti atbildīgs, bet tas nes fantastiskus darba augļus. To darot, mēs ļoti attīstām sevi ne vien profesionālā, bet arī personīgā līmenī,” saka Santa Paegle, UX Arhitekte UXDA SIA.

Mācību iestādes Latvijā pagaidām nepiedāvā apgūt šo profesiju, tomēr tam nevajadzētu būt šķērslim, lai apgūtu UX domāšanas pamatprincipus. To var paveikt, lasot grāmatas par UX un apmeklējot tiešsaistes kursus. Ar to, protams, nepietiek, lai kļūtu par pilnvērtīgu UX speciālistu, jo pats svarīgākais ir gūt praktiskas iemaņas, taču šāds mācību process ļaus saprast, vai šī ir īstā nodarbošanās, kurā vēlaties attīstīties. 

Ja pārliecība par to gūta, var turpināt mācību procesu, uzsākot studijas ārzemēs, vai arī pieteikties darbā kādā no dažiem UX uzņēmumiem Latvijā, kas nodrošina pamatīgu un nepārtrauktu apmācību procesu. 

Būtiski ir ņemt vērā, ka tiklīdz cilvēks pievēršas UX, viņa uztvere mainās uz visiem laikiem. UX arhitekti nepārtraukti ievēro servisus un produktus, kas neatbilst cilvēku vajadzībām un prāto par iespējām šos procesus uzlabot, lai pasaule kļūtu par cilvēkiem draudzīgāku vietu. 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem