USD 0.84 btc 33423.94
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.84 btc 33423.94
Viedokļi 10. Jūnijs 2021

Transporta zaļināšanas priekšvakarā

Imants Martinsons

Artusystem dibinātājs, Zaļo tehnoloģiju klastera projektu vadītājs

Eiropas Savienība tuvāko trīsdesmit gadu laikā ir apņēmusies sasniegt klimata neitralitāti. Šī iespēja ir jāizmanto arī Latvijai.

Eiropas Savienība (ES) ir stingri apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, un to ļoti labi parāda ES izvēlētais zaļais kurss, paredzot arī vērienīgu investīciju plānu par triljonu eiro. Kā norāda Eiropas Komisija (EK), apņemšanās kļūt par pasaules pirmo klimatneitrālo valstu bloku līdz 2050. gadam ir ne vien liels izaicinājums, bet arī lieliska iespēja. Šādam uzskatam var piekrist, jo pūliņi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjomu, kas nonāk atmosfērā, izvirzītie klimata mērķi 2030. gadam un klimata neitralitātes mērķis 2050. gadā ir mainījuši cilvēku uztveri un domāšanu daudzās dzīves jomās. Mūsu ikdienā arvien straujāk ienāk jaunas zaļās un viedās tehnoloģijas, kas mums ļauj samazināt savu oglekļa pēdu. Transports un mobilitāte nav izņēmums.

Turpinot stāstu par klimatneitralitāti un transportu – tieši ES transporta sektors ir melnā avs, jo periodā no 1990. līdz 2018. gadam ES ir spējusi samazināt savas kopējās SEG emisijas par 22,5 %, turpretī transporta sektorā tās ir pieaugušas par iespaidīgiem 23 procentiem. Eiropas vides aģentūras lēš, ka arī 2030. gadā transporta sektora izmeši joprojām būs virs 1990. gada rādītājiem. Daudziem ir pārsteigums, ka pie šīs situācijas  ir vainīgs tieši ceļu transports – tas rada vairāk nekā 71 % no visa transporta sektora emisijām. Arī Latvijā lielu daļu SEG emisiju veido tieši transports – 29 procentus. Ja piekrītam EK, dekarbonizēt ceļu transportu būs ļoti liels izaicinājums, bet arī ļoti liela iespēja.

Runājot par transporta zaļināšanu īsā un vidējā termiņā, aktuālas būs dažādas tehnoloģijas un risinājumi, jo transporta sektors ir komplekss un dekarbonizācijas potenciāls tajā ir ļoti liels. Turpretī ilgtermiņa stratēģijā kā vadošais risinājums iezīmējas elektromobilitāte, jo tieši elektromobilitātes vērtību ķēdei ir izteikti kontaktpunkti ar vairumu citu mobilitātes vērtību ķēžu – mikromobilitāti, koplietošanas un viedo mobilitāti, autonomo braukšanu, kā arī ūdeņraža mobilitāti. Arī ES izvirzījusi elektromobilitāti un ūdeņraža mobilitāti centrālajā pozīcijā, uzlādējot tās ar lielām investīcijām no jau iepriekšminētā zaļā kursa fonda. Domas dalās, bet 2030. gadā elektroauto varētu sasniegt aptuveni 30 % no kopējā autoparka. To norāda Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, un pēc 2030. gada pāreja uz elektromobilitāti varētu kļūt straujāka. Var droši apgalvot, ka minētie mobilitātes sektori ar elektromobilitāti priekšgalā ir nākotnes mobilitāte.

Nākotnes mobilitāte klauvēs pie mūsu durvīm, vienīgais jautājums – kad tas notiks, cik gatavi mēs būsim un kādu lomu mēs tajā gribēsim spēlēt.

Ir dažādas prognozes par to, cik Latvijā būs elektroauto 2030. gadā. Viena no tām – Latvenergo paredz ap 5 % no kopējā Latvijas autoparka jeb 36 500 vienību. Ņemot vērā Latvijas autoparka īpatnības, kur dominē lietotas automašīnas no Rietumeiropas, un faktu, ka no pirmo reizi reģistrētajām automašīnām vidēji 25 % ir jauni auto, šāds scenārijs šķiet reāls. Tas, kā mainīsies iedzīvotāju domāšana, cik veiksmīgi attīstīsies uzlādes infrastruktūra un kādi būs pieejamie atbalsta mehānismi elektrotransporta iegādei, noteiks, par cik procentiem mēs šo prognozi varētu pārpildīt.

Domāšanu un uztveri par prioritātēm automašīnas izvēlē iespējams mainīt, izglītojot cilvēkus un dodot viņiem iespēju izmēģināt elektroauto pašiem. Lieliska iespēja ir koplietošanas transporta elektrifikācija. Tas ir labi sevi pierādījis Lietuvā un Igaunijā, kur pieejams atbalsts koplietošanas transporta operatoriem, lai, atjaunojot savu autoparku, tie izvēlētos tieši elektroauto. Latvijā šāda atbalsta nav un operatoriem pašiem jāsedz lielākās izmaksas, kas saistās ar izvēli par labu elektroauto. Ņemot vērā, ka koplietošanas auto pastiprināti tiek izmantoti urbānajā vidē un ilgtermiņā spēs aizstāt 4–8 automašīnas, atbalsts šīs nozares elektrifikācijā varētu pozitīvi ietekmēt cilvēku domāšanas maiņu par labu ilgtspējīgākiem risinājumiem un līdz ar to samazināt SEG emisijas.

Otra medaļas puse ir infrastruktūra. Vajadzīgs plašs publiskais uzlādes tīkls – gan ātrā, gan lēnā uzlāde. Spēcīgu uzlādes infrastruktūru nepieciešams izbūvēt tieši pie publiskajiem objektiem, jo cilvēki grib veikt uzlādi, esot darbā. Tas piedāvā operatoriem un apsaimniekotājiem jauna biznesa modeļa iespējas. Protams, cilvēki arī vēlas uzlādēt savus auto, esot mājās. Privātmāju gadījumā viss ir skaidrs, bet izaicinājums ir daudzdzīvokļu nami. Pētījumi liecina, ka nepieejama vai ierobežoti pieejama uzlādes infrastruktūra daudzdzīvokļu ēku apkaimēs ir iemesls, kāpēc iedzīvotāji neiegādājas elektroauto. Un tas nav izaicinājums tikai Latvijā. Ņemot vērā, ka auto novietošana daudzdzīvokļu ēku apkaimēs ir problemātiska, šo jautājumu vajadzētu skatīt kompleksi, lai rastu labāko risinājumu un veicinātu arī šo iedzīvotāju pāreju uz elektroauto.

Arī Pasaules Ekonomikas forums pozicionē elektromobilitāti kā centrālo risinājumu zaļās atveseļošanās procesā, jo tas ļauj gan samazināt SEG emisijas, gan būtiski veicināt ekonomisko izaugsmi. Aplēses liecina, ka Eiropā līdz 2030. gadam varētu rasties ap miljons jaunu darba vietu, kas saistītas ar elektromobilitāti, uzlādes infrastruktūru un to piegādes ķēdēm. Arī Latvijai ir iespēja celt savu labklājību un veicināt ekonomisko izaugsmi, ielecot elektromobilitātes vilcienā, bet priekšnosacījums ir efektīva sadarbība starp pētniecības iestādēm, komersantiem un publiskajiem partneriem, kā arī sabiedrības iekļaušana un izglītošana.

Tāpēc vēl jo svarīgāk, ka izdevies izveidot Latvijas Nākotnes mobilitātes konsorciju, kur komersantu un universitāšu pārstāvji var runāt pie viena galda un sadarboties. Vēl lielāks prieks par publisko partneru ieinteresētību un gatavību uzklausīt nozares viedokli par nepieciešamo atbalstu un attīstības virzienu, lai valstī šajā jomā veidotos arī jaunrade un inovācijas un Latvija varētu virzīties prom no inerta tehnoloģiju un produktu patērētāja, bet tā vietā pati radītu risinājumus un nodrošinātu pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī jaunas darba vietas. Jau ir redzami daudzi pozitīvi piemēri – Latvijas komersanti spēj nodrošināt mikroautobusu, autobusu un komerctransporta pārbūvi un modernizāciju uz elektropiedziņu, kā arī piedāvā savu kompetenci eksporta tirgos. Ļoti liela kompetence novērojama arī viedo risinājumu jomā, kas no piesaistīto investīciju potenciāla ir viens no spēcīgākajiem mobilitātes sektoriem.

Šo kompetenču pieejamība iekšējā tirgū nākotnē var būt ļoti būtiska, jo var rasties situācija, kad no lielajiem ražotājiem piegādes nav iespējamas un ir ļoti ilgs gaidīšanas termiņš. Jau tagad ir novērojama tirgus pārkaršana un nākas gaidīt rindā, lai tiktu pie elektroauto. Līdzīgi būs arī ar komerctransportu; skaidrs, ka vispirms tiks apkalpoti lielie pasūtījumi un iepirkumi.

Pēdējos 100 gados transportā un mobilitātē ir bijusi izteikta iekšdedzes dzinēju dominance, un jauniem spēlētājiem šajā tirgū bija grūti ielauzties. Pašlaik esam pārejas posmā, kad darbojas dažādas pārejas tehnoloģijas, līdz ieiesim nākotnes mobilitātes laikmetā. Svarīgi rīkoties izlēmīgi un sistemātiski, lai elektromobilitātes kontekstā ietu līdzi ES partneriem un dažos vērtības ķēdes posmos arī būtu viņiem priekšā. Ja uzskatām, ka Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.–2016. gadam ļāva spert pirmos soļus sakārtotas elektromobilitātes nozares virzienā, tad tagad nepieciešams spert nākamos koordinētos soļus, lai atbilstoši šim plānam Latvija nebūtu valsts, kas elektromobilitātes attīstībā ir inerta un turpina tehnoloģisko risinājumu iepirkumus, bet gan nodarbotos ar jaunradi. Viens no risinājumiem ir Latvijas enerģētikas reformu plāna elektromobilitātes iespējošanai izstrāde, kas nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu, energoneatkarības palielināšanu un piesārņojuma un SEG samazināšanu. Pirmais solis šāda plāna tapšanā ir sperts – izveidots Latvijas Nākotnes mobilitātes konsorcijs.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem