USD 0.92 btc 21215.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.92 btc 21215.00
Viedokļi 29. Novembris 2022

SVF monumentālā nolaidība

Stīvs Forbss

Forbes ASV galvenais redaktors

Desmitiem gadu Starptautiskais Valūtas fonds nesis postu valstīm, kas piedzīvojušas ekonomiskas problēmas, taču tā autoritāte tā arī nekad nav apšaubīta. Šodien tas ir īpaši bīstami. Nāvīgā inflācijas un pārtikas deficīta kombinācija daudzas nācijas nostādījusi uz katastrofas robežas. Dažas valstis jau tagad piedzīvo īstu haosu, īpaši Šrilanka.

Pārāk daudzas valstis ir ļoti viegli ievainojamas, jo tās lētās naudas laikā pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes, kad aizdevumu likmes faktiski neeksistēja, pārlieku noslogoja sevi ar parādiem. Tagad, naudai kļūstot dārgākai un centrālās bankas devīgumam izsīkstot, daudzām valdībām savu parādu apsaimniekošana kļūs par smagu izaicinājumu. Vairākām nabadzīgākām nācijām tas nozīmē, ka jau tā milzīgā trūkumā dzīvojošo cilvēku ienākumi saruks vēl vairāk un viņiem būs jādzīvo badā vai pat jāmirst bada nāvē. Drausmīga situācija, un vēl sliktāku to padara nāvējošās pārtikas spēles, kuras Vladimirs Putins spēlē ar Ukrainas graudu eksportu.

Satrauc arī tas, ka nav zināms, cik daudz naudas šīs valstis ir parādā. Ķīna ir aizdevusi milzīgas summas vairākām valstīm, bet caurskatāmība šiem darījumiem var vēlēties krietni labāku.

Starptautiskajam Valūtas fondam vajadzētu būt ekonomiskajam dakterim, pie kura valstis vēršas, kad tās nonāk problēmās. Taču SVF komandas pie nelaimi piedzīvojušajām nācijām, lai apspriestu (Tonija Soprano ģimenes izpratnē) glābšanās naudas saņemšanas noteikumus. Problēma ir tāda, ka tieši SVF ir vainojams ekonomiskajā pūšļošanā globālā mērogā. Fonda galvenā prasība ir, lai valsts devalvē savu valūtu, bet valūtas devalvācija ir inflācijas definīcijas pamatā. Tas ir tā, ja tu kādam, kurš sasirdzis ar plaušu karsoni, ieteiktu sēdēt sniegā.

SVF uzskata – lai apkarotu inflāciju, cilvēki ir jāpadara nabadzīgāki. Tāpēc tas spiež valstis paaugstināt arī nodokļus. Fonds pavēl atcelt politiski populārās subsīdijas, parasti noteiktām pārtikas precēm un degvielai. Principā tas būtu pareizi, ber SVF laika izvēle ir briesmīga. Cilvēki, kuri dzīvo no saviem iekrājumiem, spiesti noskatīties, kā paši zaudē cerību uz nākotni, un rezultātā mēs saskaramies ar nemieriem.

SVF tā vietā vajadzētu ieteikt to, ko ekonomists Neitans Lūiss dēvē “maģisko formulu”, proti, zemus nodokļus un stabilus ienākumus. Šī kombinācijā vienmēr strādā. Tā vietā, lai devalvētu savu valūtu, valstīm vajadzētu to cieši piesaistīt kādai uzticamai un stabilai valūtai. Piemēram, Šveices frankam. Šāda pieeja vienmēr ir spējusi apturēt inflāciju.

Taču SVF dīvainie, neefektīvie risinājumi turklāt vēl izraisa fonda lielāko donoru – pārsvarā no ASV – iebildumus.

Ar tik daudzām izmisušām valstīm šī hroniski noziedzīgā rīcība izraisa destruktīvus nemierus un nevajadzīgas nāves. Tiesa, valstis, ar kurām strādā SVF, parasti ir pārāk vieglprātīgi tērējušas naudu un nevajadzīgi ierobežojušas ekonomiku, taču tas nedod tiesības izrakstīt tām acīm redzami kaitīgus medikamentus. Kā piemēru var minēt jau daudzus gadus neveiksmīgi vadīto Pakistānu, kas nesen apsprieda SVF piedāvāto glābšanas paketi. Sev ierastajā manierē SVF noteica augstākus nodokļus un subsīdiju atcelšanu degvielai. Un valsti pārņēma nemieri.

 

Atjaunīgā enerģija – par daudz tukšas muldēšanas

 

Karstuma viļņi, kas šovasar pāršalca Eiropu un ASV, vietām iniciējuši mudinājumus, ka mums jāpaātrina pāriešana no naftas, gāzes un oglēm uz alternatīviem enerģijas avotiem. Eiropa, iespējams, piedzīvos aukstu un dārgu ziemu – lielā mērā pateicoties Vladimiram Putinam, kurš krasi samazinājis vai pārtraucis dabasgāzes piegādi kontinentam. Līdz ar to, visticamāk, pieprasījumu pēc tā dēvētājiem atjaunīgajiem resursiem pieaugs. Rīcība ir nepieciešama, bet tai jābūt praktiskai un zinātniski pamatotai.

Vispirms nedaudz konteksta. Lai cik grūti tam šobrīd noticēt, karstuma viļņi pašlaik nav biežāki kā pirms simts gadiem. Vēl vairāk – pateicoties precīzākām un laicīgākām prognozēm, labākām būvēm, labākām transporta sistēmām un labākai medicīniskajai aprūpei, nāves gadījumi dabas katastrofu, piemēram, plūdu, dēļ samazinājušies gandrīz par 99 procentiem. Tieši tā – gandrīz par 99 procentiem.

Pastardienas sludinātāji turpina uzstāt, ka temperatūra laika gaitā aug. Tiesa, bet ne tuvu tik dramatiskos apmēros, kā mēs desmitiem gadu esam brīdināti. Kā saka klimata eksperts Bjorns Lomborgs un citi, mums ir pietiekami daudz laika, lai piemērotos šīm pārmaiņām.

Ja runājam par karstuma viļņiem, kurus nākamajos simts gados piedzīvosim aizvien biežāk, – ir praktiski pasākumi, kurus varam īstenot. Lomborgs, piemēram, norāda, ka Spānija veiksmīgi sākusi izmantot gaišākas krāsas jumtu segumus, kas samazina karstuma koncentrāciju. Protams, labākais risinājums ir kondicionieris. Šāda labuma pie mums ir pietiekami, bet praktiski neizmantots tas ir Apvienotajā Karalistē un citur.

Oglekļa dioksīda izmeši… Politikas veidotājiem ir pienācis laiks beidzot saprast, ka attīstības valstis negrasās atteikties no ekonomikas izaugsmes nākotnē, lai aizliegtu fosilās degvielas. Indija un Ķīna ir ļoti aizņemtas, būvējot daudzas akmeņogļu elektrostacijas.

Rietumu sprediķi par klimata izmaiņām šīm nācijām šķiet divkosīgi. Aizkulisēs Indija un Ķīna skaidri liek saprast, ka vēlas sasniegt Rietumu labklājības standartus, bet tam nepieciešams tērēt vairāk naftas, gāzes un ogļu.

Augstās tehnoloģijas, kas attīstās neticami ātri, patērē milzum daudz elektroenerģijas, un tas nozīmē, ka nākotnē elektroenerģijas pieprasījums ātri pārsniegs to, kādu mēs to prognozējam pašlaik. Jau tagad enerģētikas eksperts Marks Milss norāda: “Globālais mākonis patērē divas reizes vairāk enerģijas nekā visa Japāna.” Vēja turbīnas un saules paneļi diez vai spēs apmierināt nākotnes vajadzības.

Arī šeit risinājumi ir skaidri. Dabasgāze ir tīra degviela, kā to tagad zaļi noskaņotajā Eiropā daudzi saprot. Taču aktīvāka dabasgāzes ieguve ASV tiek kavēta ar regulējumiem ražošanai, cauruļvadiem un citiem ierobežojumiem. Arī Eiropā un Anglijā ir lielas dabasgāzes rezerves, bet to ieguvi bremzē neapķērīgas un neizlēmīgas valdības. Anglijas jaunā premjerministre [nu jau bijusī, red] Liza Trasa atcēlusi aizliegumu dabasgāzes iegūšanai no slānekļa, taču vēl ir jāatceļ nopietni normatīvie ierobežojumi.

Protams, ir arī kodolenerģija, kas nerada siltumnīcas efektu veicinošas gāzes.

Vēl viena lieta, par kuru būtu jāpadomā. Līdz ar temperatūras paaugstināšanos aukstus laikapstākļus piedzīvojam aizvien retāk, bet ievērojami vairāk cilvēku iet bojā no aukstuma, nevis no karstuma. Aukstuma izraisītu nāves gadījumu skaits līdz ar temperatūras paaugstināšanos ir samazinājies divas reizes vairāk, salīdzinot ar nāves gadījumiem, ko izraisījis karstums.

Problēmas ir reālas, bet tādi ir arī to risinājumi.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem