USD 0.86 btc 52618.94
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.86 btc 52618.94
Viedokļi 16. Decembris 2019

Kur atrast naudu biznesa attīstībai?

Roberts Idelsons

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs

Iepriekš rakstīju par nacionālā kapitāla banku perspektīvām, kā piemēru minot Igaunijas LHV bankas panākumus. Šoreiz gribu pievērst uzmanību kredītu pieejamības jautājumam, kas pēdējā laikā tiek aktīvi apspriests. Runā, ka bankas ir samazinājušas kreditēšanas aktivitāti, ka tās centrālajā bankā tur piecus miljardus eiro, kas var tikt izmantoti kredītu apjoma palielināšanai, ka banku kopējais kredītportfelis, kaut arī 2019. gada jūnija beigās bija sasniedzis 13,849 miljardus eiro, tomēr ir būtiski (par 42%) mazāks nekā 2008. gadā.

Jāatzīst, tie ir fakti, kurus man grūti apstrīdēt. Tomēr katram Latvijas uzņēmējam, kas saskaras ar kredītu pieejamības problēmām, šo problēmu iemesli interesē mazāk nekā to risinājumi – ko darīt, kā iegūt līdzekļus biznesa attīstībai. Došu dažus padomus, kā rīkoties.

Dzīve iet uz priekšu, un arī banku sektors evolucionē. Kā dzīvē izvēlamies, ar ko draudzēties, tikpat svarīgi ir izvēlēties arī banku, ar kuru sadarboties. Kredīts parasti nav īstermiņa attiecības, un, lai tās būtu veiksmīgas, jāatceras – ne tikai bankai ir jājūtas komfortabli ar savu klientu, bet arī uzņēmējam ir jājūtas labi ar izvēlēto banku. Uzņēmējdarbība ir cikliska, ar kāpumiem un kritumiem, mēs katrs apzināmies sava biznesa iespējas un riskus, tāpēc ir svarīgi rūpīgi izvēlēties banku, ar ko sadarboties; tādu banku, kas spēs un vēlēsies iedziļināties uzņēmēja situācijā.

Iespējams, ir pienācis laiks veidot jaunas attiecības ar bankām. Latvijā darbojas 15 bankas, un visas piedāvā kreditēšanu. Virkne banku ir mainījušas biznesa modeli un aktīvāk pievērsušās vietējo kompāniju kreditēšanai. Uzņēmumu īpašniekiem nevajag kautrēties izskatīt arī citu banku piedāvājumus. Ja CFO investēs laiku un apzinās tirgus piedāvātās iespējas, tas kompānijai nāks tikai par labu.

Banku kreditēšanas politika atšķiras. Katrai bankai ir savi iekšējie un arī ārējie ierobežojumi, kas nosaka gan nozares, ko tā ir gatava finansēt, gan kopējo finansējuma apjomu, ko tā ir gatava nozarei piešķirt. Dažas bankas vēlas aktīvāk kreditēt nekustamā īpašuma nozari, citas savukārt transporta nozari, vēl citas – lauksaimniecību. Tas nozīmē – ja banka konkrētajai nozarei savu ieplānoto finansējumu jau ir piešķīrusi, tad, lai diversificētu riskus, nākamajam aizņēmējam no šīs nozares tā kreditēšanu var arī atteikt, lai neradītu riskus savam biznesam. Tāpēc ir vērts ar savu projektu vērsties ne tikai vienā bankā; ļoti iespējams, ka cita banka jūsu projektu vērtēs jau no citiem aspektiem.

Ja šis padoms nestrādā, iespējams, problēma ir finanšu prognožu, informācijas apkopošanas un pasniegšanas kvalitātē. Baņķieri ir pieredzējuši cilvēki, viņiem patīk strādāt ar labi sagatavotiem materiāliem un tērēt pēc iespējas mazāk darbinieku laika materiālu sagatavošanai un analīzei. Tāpēc potenciālajam aizņēmējam ieteicams vērsties pie profesionāla konsultanta, kurš var palīdzēt ne tikai kvalitatīvāk sagatavot materiālus, bet arī dos padomu, kurās bankās labāk vērsties un kāda būtu uzņēmumam piemērotākā finansēšanas darījuma struktūra.

Bankām ir daudz dažādu regulējumu, arī visai formālu, kas dažreiz var būt par iemeslu kredīta nepiešķiršanai (atzīstu, ka banku regulācija brīžiem var nebūt loģiska, bet tas ir atsevišķa raksta vērts stāsts, tāpēc par to citreiz), savukārt obligācijas var emitēt gandrīz jebkurš uzņēmums. Var gadīties situācijas, kad bankas nav gatavas kreditēt, bet citi investori (gan privātie, gan investīciju un pensiju fondi) labprāt naudu uzņēmējam aizdotu. Mehānismu, kad tiek savests kopā aizdevējs ar aizņēmēju, sauc par obligāciju emisiju. Latvijā darbojas vairākas bankas, kas piedāvā obligāciju emisiju organizēšanas pakalpojumu, to vidū “Signet Bank”. Nesen organizējām obligāciju emisiju kompānijai “Sun Finance” un pārliecinājāmies, ka investoriem ir liela interese ieguldīt līdzekļus arī citās obligāciju emisijās.

Atgriežoties pie raksta sākumā minētās Igaunijas LHV bankas – pēdējos piecos gados tā ir gandrīz četrkāršojusi savu kredītportfeli: no 316 miljoniem līdz 1,2 miljardiem eiro. Tas ir labs piemērs arī Latvijai un mūsu uzņēmējiem – sadarbības uzsākšana ar vietējā kapitāla banku var būt viens no instrumentiem, kā veiksmīgi nodrošināt finansējumu sava biznesa izaugsmei.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem