USD 0.95 btc 16134.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 16134.00
Viedokļi 09. Septembris 2022

Pasaules ideālā vētra Latvijā

Leons Baums

Grand Hotel Kempinski Riga ģenerāldirektors

Šis ir bijis ārkārtīgi neparasts pusgads. Pēc pandēmijas laika lieguma ceļot, vakcinācijas nepieejamības un citiem ierobežojumiem, kas tūrisma nozares pārstāvjiem divus gadus liedza strādāt normālā režīmā, mēs cerējām sagaidīt spēcīgu izrāvienu, īpaši viesnīcu biznesam aktuālākajos mēnešos no maija līdz septembrim, tomēr Grand Hotel Kempinski Riga guva negaidīti labus rezultātus jau pirmajos trijos gada mēnešos.

Tirgus kontekstā daudzi spēlētāji nebija sagatavojušies tik ātri atgriezties pilna spektra biznesā. Viena no galvenajām problēmām, kas šo situāciju izraisīja, ir personāla trūkums. Tā nav tikai viesnīcu nozares un tikai Latvijas problēma – tas ir aktuāli visā pasaulē, turklāt dažādās nozarēs. Piemēram, patlaban ar to cīnās aviokompānijas – laikā, kas parasti ir to ienesīgākā sezona, proti, vasaras atvaļinājumu periods, ir ļoti daudz kavētu vai atceltu lidojumu, jo vienkārši trūkst darbinieku gan lidostās, gan lidmašīnu apkalpē. Šie apstākļi negatīvi ietekmē arī mūsu biznesu, jo ir skaidrs – ja mazāk ceļotāju ierodas caur lidostām, mazāk ir arī viesu viesnīcās.

Papildus pandēmijas radītajām sekām februārī pasauli pāršalca ziņa par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Karadarbība tur turpinās vēl aizvien, šajā gandrīz pusgada laikā ieviešot gan daudz skarbu korekciju, gan tikpat daudz arī nenoteiktības.

Angļu valodā ir termins, kas lieliski apraksta šo periodu, – ideālā vētra (the perfect storm). Biznesā tas tiek attiecināts uz nelāgu situāciju nozarē ar lielu ietekmi, ko veidojuši netipiska notikumu vai apstākļu kombinācija.

Vērtējot Rīgas viesnīcu tirgu, redzams tiešām būtisks pieaugums gan noslodzē, gan izcenojumā, kas ir laba zīme. Tomēr vienmēr paliek atklāts jautājums, ko mums nākotnē nesīs karadarbība Ukrainā, kā attīstīsies notikumi, un, jāatzīst, arī lokācijai ir izšķirīga nozīme mūsu industrijā atkarībā no tā, kā šis konflikts attīstīsies.

Patlaban ir novērojama tendence, ka cilvēki, kuri dzīvo ārpus Eiropas, baidās ceļot uz Latviju, jo uzskata, ka tā ir tuvu Ukrainai un varētu būt saistīto konfliktu ietekmē. Esam to novērojuši arī savā pieredzē, īpaši ar Amerikas Savienoto Valstu ceļotājiem, kuri parasti mums ir ienesīga tirgus daļa vasaras mēnešos; vairākas ekskursiju grupas kara dēļ ir atcēlušas braucienus. Visticamāk, attālākās valstīs trūkst izpratnes par mūsu ģeogrāfisko novietojumu – ceļotājiem šķiet, ka esam tuvāk karam, nekā tas ir patiesībā. Lai gan ir redzams būtisks viesu un rezervāciju skaita samazinājums no tālākiem tirgiem, pozitīvais aspekts ir tāds, ka iztrūkumu aizpilda vietējie un Eiropas ceļotāji, kuri pie mums jūtas gana droši. Protams, kara pirmajās nedēļās bija vispārēja trauksmes un neziņas izjūta – nebija skaidrs, kā tas attīstīsies, cik tālu reālā karadarbība un tās tiešā ietekme izplatīsies. Pat daudzi mani draugi izbrauca no valsts uz pāris nedēļām, lai novērtētu, kā viss izvērtīsies un vai Latvijā turpmāk būs droši.

Skumji tā teikt, bet diemžēl, jo ilgāk turpinās šie notikumi, jo ikdienišķāki jeb ierastāki tie mums kļūst. Un, protams, tas nav pieņemams kā kaut kas normāls. Nesen skatījos dokumentālo filmu par dzīvi kara pārņemtajā Ukrainā – par to cilvēku ikdienu, kuri katru dienu saskaras ar raķešu uzbrukumiem. Pirmajās reizēs pie katras apšaudes cilvēki panikā un bailēs bēg, tiklīdz sākas uzlidojums, bet pēc divām trim dienām un pēc tam jau nedēļām viņi saka, ka vairs pat nedzird raķešu sprādzienus. Tas, ko viņi tajos brīžos jūt, teju kļūst par daļu zemapziņas, priekšplānā izvirzot centienus dzīvot tik normālu dzīvi, cik iespējams.

Jaunais normālais Latvijas tūrismā

Viesu ceļojuma mērķa aspektā piedzīvojam pārmaiņu laiku – ierastās prasības pret viesnīcu industriju, īpaši gada pirmajā ceturksnī, uzņēma pilnīgi pretēju kursu tam, kā tas bija parasti. Esam pieraduši, ka pirmie divi vai trīs gada mēneši ir mazāk intensīvi. Mūsu biznesa pamats ir luksusa atpūtas ceļojumi – ja agrāk vairāk viesu brauca pie mums atpūsties, tad tagad jau arvien lielāku nozīmi Latvijas tūrismā iegūst biznesa ceļotāju plūsma.

Arī mūsu viesnīca primāri koncentrējās uz atpūtniekiem, tomēr pēdējais pusgads ir parādījis, ka karš Ukrainā atvedis uz Latviju daudz biznesa pārstāvju, kas šeit ierodas darbam ar infrastruktūras izmaiņām, attīstību. Ņemot vērā, ka šajā jomā gaidāms vēl daudz jaunu projektu un attīstības iespēju, mēs noteikti turpmāk ceram uz arvien lielāku biznesa viesu īpatsvaru.

Karš, protams, ietekmē arī tūristu plūsmu no Krievijas, radot iztrūkumu, jo iepriekš viņi nodrošināja būtisku un līdz šim stabilu pienesumu Latvijas tūrismā. Tā gan nebūtu vērtējama kā tendence, kas ilgstoši turpināsies – tie ir nestandarta/ārkārtas apstākļi, kas, kamēr vien turpināsies karš, apgrūtinās biznesa attīstības prognožu iespējas un liks meklēt alternatīvus risinājumus.

Pašlaik novērojama ceļotāju plūsmas atgriešanās no Vācijas, palielinājies viesu skaits no Apvienotās Karalistes – šķiet, patlaban ir augstākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Ir gana daudz ceļotāju no dažādām Eiropas valstīm – šajā pusgadā tie bijuši visbiežākie viesi. 

Pandēmijas laikā bija jūtams vietējo ceļotāju pieplūdums, taču jau vēsturiski Latvijas ceļotāji vienmēr lielākoties izvēlējušies ārzemju ceļojumus, īpaši vasaras mēnešos. Tas ir virziens, pie kura mums jāpiestrādā starpsezonā un ziemas mēnešos, lai gan jāatzīst, ka vietējie iedzīvotāji, arī mani Latvijas draugi, arvien biežāk vasaru labprāt bauda šeit. Latvijai ir daudz, ko piedāvāt – gan pasākumi, gan kultūras norises un tradīcijas, gan pilsētas objekti.

Tomēr man šķiet, ka Latvija arvien ir nepietiekami novērtēts tūrisma galamērķis. Lasot nozares apskatus, rakstus un raugoties uz šā gada rezultātiem, rodas sajūta, ka ir pozitīvas izmaiņas, kaut kas notiek, un es ļoti ceru, ka tas ir sākums daudziem lieliskiem gadiem, kas mūs sagaida. No sirds ceru, ka tiks pārvarēti izaicinājumi tajā, kā Latvija tiek reklamēta un piedāvāta ārvalstu ceļotājiem; manuprāt, daži uzlabojumi var būtiski izmainīt to, kā mūsu valsti uztver tūristi.

Galvenā kļūda tika pieļauta pirms 10–12 gadiem, kad pasaule pamazām uzzināja vairāk par Latviju, diemžēl Rīgai iegūstot slavu kā populāram veču nedēļas nogales galamērķim, kur pieejams lēts alkohols, bāri. Bet Latvija taču ir daudz vairāk par to! Mēs gribam piesaistīt cita tipa tūristus – tādus, kas vēlas apmeklēt muzejus, baudīt restorānu ēdienu, apmeklēt kultūras pasākumus Rīgā un ārpus tās!

Spriežot pēc pasaules tūrisma statistikas datiem, gada sākumā, beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, tūristu plūsma caur valstīm ir palielinājusies uz pusi. Pie mums pirmajā pusgadā no sešiem mēnešiem piecos sasniedzām prognozēto viesu skaitu. Ir labi, ka tirgus noslodze atgriežas tik strauji. Neraugoties uz izaicinājumiem, cilvēki aizvien vēlas ceļot, un tas, ka pēdējos divos gados ceļot ir bijis tik sarežģīti, ir pat pastiprinājis sabiedrības vēlmi atkal to darīt un atklāt jaunus galamērķus. Arī tā ir interesanta un svaiga tendence, ko mums ir svarīgi izmantot, proti, ceļotāji tā vietā, lai dotos uz Eiropas lielajām pilsētām, kas iepriekš bijuši tipiski galamērķi, kad runā bija par izraušanos uz nedēļas nogali, nu labāk izvēlas kaut ko jaunu, vēl neatklātu. Te nu gan mums ir daudz priekšrocību, lai tūristu acīs spēkotos pat ar lielākajām Eiropas galvaspilsētām.

Kas vēl gaidāms?

Galvenie 2022. gadā gaidāmie tūrisma nozares izaicinājumi noteikti būs darbinieku piesaiste, kā arī ekonomiskais spiediens, kur vērojamas milzīgas pārmaiņas attiecībā uz izmaksām. Lai gan patlaban Latvijā tūrisma nozarē mēs baudām salīdzinoši veiksmīgu periodu, ar bažām gaidām rudeni, vēso laiku. Mūsu viesnīcas komunālo pakalpojumu neto izmaksas jau tagad attiecībā pret šo pašu periodu pērn ir dubultojušās. Personisko tēriņu kontekstā tas, protams, tiešā veidā attieksies arī uz mūsu pakalpojumiem – līdzekļu tādām aktivitātēm kā nedēļas nogalei pilsētas viesnīcā, spa, sporta zāles abonementam atliks mazāk. Ja vien valdība nenāks klajā ar efektīviem atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem, gada pēdējais ceturksnis būs ārkārtīgi smags arī mums.

Īpaši inflācijas laikā mums jāraugās gan no mūsu, gan patērētāju perspektīvas. Patērētāji sagaida nemainīgas kvalitātes pakalpojumus, un mūsu mērķis ir tos nodrošināt. Novērojam, ka piegādātāju cenas ceļas katru trešo vai ceturto nedēļu atkarībā no produktu, degvielas cenas izmaiņām. Līdz ar to paaugstinās darbaspēka izmaksas, cilvēkiem ir mazāk līdzekļu nepieciešamajiem tēriņiem… Tā ir delikāta situācija, ko mēs cenšamies optimizēt no visām pusēm, bet neizbēgami nonāksim pie tā, kad nav citas izvēles kā celt arī, piemēram, viesnīcas numuriņu cenas.

Mums vienmēr ir bijusi dinamiska cenas veidošanas struktūra, kas protams, ietver sezonalitātes aspektu jeb pieprasījuma intensitāti un citus faktorus. Manā uztverē mēs patlaban raugāmies uz konceptuāli identiska modeļa nonākšanu apritē. Piemēram, ēdienkartes cenas mainās faktiski katru dienu, bet viesnīca vienmēr ir risinājusi šo izmaksu mainību iekšēji. Augļu un dārzeņu sezonalitāte ir viens no aspektiem – Latvijā tie ir pieejami tikai vasaras mēnešos, ziemā tos nākas ievest no ārvalstīm par krietni augstāku cenu, taču šīs izmaksu svārstības netiek uzveltas klientu pleciem, bet gan absorbētas viesnīcas izmaksās gada periodā. Tomēr turpmāk mums visdrīzāk nāksies pārskatīt, cik bieži un kā mainīsim ēdienkarti un cenas, lai vismaz noturētos aktuālajā cenu līmenī.

Svarīgi atcerēties, ka cenu kāpums nenozīmē tiešu numuriņu cenu palielinājumu. Mēs meklēsim radošus risinājumus, kā samazināt zaudējumus. Jau tagad mums ir vairāki ilgtspējīgi, zaļi risinājumi, kurus izvēršot, ceram paaugstināt to efektivitāti un samazināt izmaksas, tādējādi nenonākot līdz nepieciešamībai paaugstināt numuriņu cenas.

Manuprāt, būs vēl nākamie kovida uzliesmojumi, tomēr gribētos domāt, ka tiksim cauri bez lokdauniem. Ja raugāmies, piemēram, uz pašreizējo situācijas saasinājumu Apvienotajā Karalistē, kur ir daudz saslimušo, tomēr, pateicoties augstam vakcinācijas līmenim, reti nepieciešama hospitalizācija, tas vieš cerību, jo medicīnas iestāžu un personāla pārslodze bija būtiskākais faktors valsts cīņā ar Covid-19.

Ceru, ka turpmāk Covid-19 uzliesmojumi kļūs par ekvivalentu parastai saaukstēšanās sezonai. Cilvēki arvien vairāk un vairāk ceļo, tāpēc mēs visdrīzāk sastapsimies ar dažādām epidēmijām, taču pēc šīs globālās pieredzes pasaules sabiedrība būs arī gatavāka. Ar Covid-19 vīrusu mēs to piedzīvojām pirmo reizi, tas bija mums kaut kas nezināms un jauns, taču es ceru, ka līdz robežu slēgšanai pandēmijas dēļ mēs vairs nenonāksim.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem