USD 1.00 btc 20376.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 1.00 btc 20376.00
Viedokļi 10. Augusts 2022

NFT - finanšu instruments vai statusa simbols?

Ineta Done

Signet Bank vecākā viceprezidente un bankas mākslas kolekcijas kuratore

Pirmo reizi NFT jeb non-fungible token tirgū parādījās jau 2012. gadā, taču savu uzvaras gājienu piedzīvoja krietni vēlāk – tikai 2021. gadā. NFT formātā iespējams pārdot mūziku, tekstus, 3D modeļus – faktiski visdažādākās lietas, kas ir kriptogrāfiski reģistrētas blokķēdē.

Nav noslēpums, ka summas, par kurām tiek pārdoti kripto mākslas darbi, pārsteidz un pievērš mediju un interesentu uzmanību. Rekordu sasniedza un līdz šim vispopulārākais bija mākslinieka Beeple (Maika Vinkelmana) radītais jpg fails Everydays: The First 5000 Days – digitālais attēls, kuru mākslinieks veidoja 5000 dienu, katru dienu radot jaunu digitālu darbu un noslēgumā tos visus apvienojot vienā digitālā attēlā. Beeple digitālā glezna bija pirmais NFT darbs pasaulslavenā izsoļu nama Christie’s vēsturē, un 2021. gadā to izsolīja par 69,3 miljoniem dolāru.

Kripto māksla kalpo arī kā lielisks rīks, lai veidotu savu publisko tēlu, gūtu papildu ienākumus vai atpazīstamību. Piemēram, dziedātāja Grimes (Klēra Elise Bušēra) savus zīmējumus pārdeva par 5,8 miljoniem dolāru, savukārt reperis Eminem bija viena no vairākām slavenībām, kas iegādājās Yuga Labs avatāru no Bored Ape Yacht Club (BAYC) un izmantoja to kā savu profila attēlu personīgajā Twitter kontā, tādējādi apliecinot piederību ekskluzīvai virtuālai kripto mākslas īpašnieku komūnai. Dīdžejs 3LAU kļuva par pirmo mūziķi, kurš pārdeva savu NFT albumu par 11,6 miljoniem dolāru, līdzīgi kā grupa Kings of Leon un dziedātājs Weeknd.

 

Vērtība, ekonomiskās un personiskās tiesības

 

NFT augošā popularitāte ir cieši saistīta ar blokķēdes infrastruktūras attīstību un sakrita ar citiem procesiem, kas notika sabiedrībā un ekonomikā. To atzīmē arī profesore un filantrope Donna Redela. Fondu tirgos (arī kriptovalūtas) parādījās daudz jaunu dalībnieku, viņu vidū neprofesionāļi un investori-iesācēji.

Fondu tirgus demokratizācija jeb pieejamība sakrita ar pandēmiju, kad, atrodoties pašizolācijā, vienatnē ar savām elektroniskajām ierīcēm, cilvēki neviļus sāka pievērst uzmanību jauniem finanšu instrumentiem. Zināma loma NFT popularizēšanā bija arī informatīvajā telpā izskanējušajiem skaļajiem vārdiem. Viena lieta, kad par NFT runā šaurā lietotāju lokā, bet pavisam cita, kad NFT rada Īlons Masks, Banksy vai Parisa Hiltone.

Ne vienu reizi vien nācies dzirdēt izteikumus, ka kripto mākslas darbu cena šķiet neatbilstoša ieguldītajam darba daudzumam vai reprezentētajai idejai. Šāds viedoklis parasti sasaucas ar jautājumiem, kā un vai vispār iespējams noteikt digitālās mākslas darba vērtību un kādi tieši faktori to ietekmē. Reālajā pasaulē mēs aptuveni saprotam kā veidojas mākslas darba vērtība, taču virtuālajā vidē paveras pilnīgi jauns un nesaprotams mākslas tirgus, kur cena nav atkarīga no tādiem klasiskiem mākslas darba kvalitātes faktoriem kā autors, darba vēsture, tehnika, laikmets un citiem. Pirmkārt, kripto mākslas, tāpat kā jebkura mākslas darbu vērtību iespējams noteikt subjektīvi. Tas nozīmē, ka pats autors pēc vienkāršiem principiem izvēlas pārdošanas sākuma cenu. Otrkārt, vērtīgākais kripto mākslas gadījumā ir ekskluzivitāte – tiesības uz konkrēto mākslas darbu ierakstītas platformā un kalpo kā vienīgais apliecinājums, ka esat tā īpašnieks. Fiziska mākslas darba radīšanas procesā mākslinieks pats nosaka, cik kopiju konkrētajam darbam tiks veidots, un to skaits tiek norādīts sertifikātā. Atšķirībā no fiziska mākslas darba īpašuma tiesībām kripto mākslā vienmēr tiek reģistrēts digitālā mākslas darba ekonomisko tiesību turētājs. Blokķēdes tehnoloģija nodrošina pārbaudāmu mākslas darba izcelsmi, provenansi un darījuma vēsturi no tā reģistrācijas mirkļa platformā. Totāla caurskatāmība un datu pieejamība par visiem darījumiem nodrošina NFT paaugstinātu vērtību. Iegādājoties NFT, apliecinājums par to uz visiem laikiem paliek virtuālajā vidē. Tā ir pilna informācija par darījumu – pārdevējs, pircējs un darījuma summa. Būtiskākais darījumos ar NFT ir iespēja apliecināt savas tiesības uz konkrēto darbu.

Eksistē dažādas virtuālās platformas, kurās var aplūkot un iegādāties NFT. Populārākās ir OpenSea, Rarible, Mintable, Foundation, Nifty Gateway, SuperRare. Ir arī neskaitāmas specializētas platformas, kurās iespējams iegādāties, piemēram, tikai kripto mākslu. Visas šīs platformas vieno tas, ka darbus tajās var iegādāties un pārdot tikai par kriptovalūtu. Ja mākslinieks vēlas pārdot savu darbu, viņam jāpiereģistrējas konkrētajā platformā, jāizveido lietotāja konts, jāsamaksā par NFT piešķiršanu katram darbam un jārēķinās ar komisijas maksu par darba pārdošanu.

 

Kolekcionāri krustcelēs

 

Gan privātie, gan komerciālie kolekcionāri līdz ar kripto mākslas ienākšanu tirgū nonāca izvēles priekšā – turpināt klasisko kolekcionēšanas metodi, iegādājoties fiziskus mākslas darbus, vai arī piešķirt savām kolekcijām jaunu, digitālu dimensiju. Protams, arī iepriekš kolekcijas tika papildinātas ar dažādiem digitāliem darbiem (video, performanču ierakstiem, audio), taču nav noslēpums, ka nepieciešamais tehniskais nodrošinājums nedaudz sarežģī šo darbu eksponēšanu. Lai arī fiziskās mākslas kolekcionāru vidū par kripto mākslu valda neviennozīmīgs viedoklis, tas netraucē pirkt un pārdod tiem, kuri nodarbojas tikai un vienīgi ar investīcijām digitālajā mākslā. Piemēram, kripto mākslas kolekcionāru pāris Pablo Rodrigess-Freils un Dezirē Kasoni, kuru īpašumā ir vairāk nekā 500 dažādu kripto mākslas darbu, šogad savā privātajā mājā uzstādīja vairākus digitālus ekrānus, lai tādā veidā eksponētu kolekciju.

Pieprasījums pēc šādām tehnoloģijām, kas ļautu atbilstoši eksponēt mākslu, ir liels, tādēļ arī pārējie tirgus dalībnieki tam pielāgojas, piemēram, digitālo tehnoloģiju ražotājs Samsung savos televizoros plāno iekļaut pirmo NTF pārlūkprogrammu, savukārt Apple šā gada ikgadējā Apple vispasaules izstrādātāju konferencē (WWDC) prezentēja kolekcionējamas tirdzniecības kartes, tāpēc var pieņemt, ka uzņēmums nākotnē ieviesīs savus NFT risinājumus.

 

Vai NFT burbulis plīsīs?

 

Kripto mākslu var salīdzināt ar pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radušos konceptuālo mākslu. Abi šie mākslas veidi ir nemateriāli, dod priekšroku intelektuālās refleksijas procesiem un noraida tradicionālo mākslas tirgu, kā arī sākas no pieejas par gleznotāja vai darba gaidāmās publikas estētiskās pieredzes vai mākslinieciskā objekta klātbūtni. Taču rodas jautājums, vai līdzīgi kā citus mākslas veidus arī kripto mākslu sagaida noriets.

Ažiotāža ap NFT – tā ir tīra psiholoģija. Cilvēce ir ieguvusi instrumentu, ar kuru var apliecināt savas tiesības uz konkrētu aktīvu publiski atklātā vidē, burtiski paziņojot par to visai pasaulei.

Jautājums kas nodarbina, pieņemu, ne tikai mani, bet arī daudzus citus mākslas cienītājus – kā paliek ar mākslas darba vērtību, vai šis mākslas virziens vispār ir saistīts ar mākslu, kāda ir darba estētiskā kvalitāte? Varbūt tā ir tikai kriptovalūtas spekulācija? Visi priekšnoteikumi vairāk liecina, ka kripto māksla ir kļuvusi par vienu no investīciju iespējām, kur var gūt ievērojamu peļņu, piederību noteiktai sociālai grupai (kripto kolekcionāri), nevis estētisku un māksliniecisku baudījumu. Taču, ja mēs prātojam par virtuālo realitāti (metavisumu), tad šādai NFT kolekcijai ir vieta būt.

Patlaban medijos netrūkst dažādu spekulāciju – NFT burbulis plīst, cenas krītas, Īlona Maska publiskie izteikumi… Šie virsraksti jāvērtē plašākā ekonomiskā tirgus kopainā un noteikti jāpatur prātā. Taču, neraugoties uz pašreizējām izmaiņām tirgū, skaidrs, ka blokķēdes tehnoloģijas attīstās un mēs esam tikai ceļa sākumā. Vairums speciālistu, kuri ir spēcīgi tehnoloģijās, finansēs un mākslā, pašlaik eksperimentē un meklē jaunus blokķēdes, kriptovalūtas un tokenu izmantošanas veidus nākotnē. Līdzīgi kā tehniskās revolūcijas priekšvakarā 19. gadsimta beigās, tā arī tagad, digitālās revolūcijas laikā, aktuāla kļūst Oskara Vailda varoņa Doriana Greja atziņa: “Mūsdienās cilvēki zina cenu visam un vērtību nekam.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem