USD 0.83 btc 52897.42
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.83 btc 52897.42
Viedokļi 15. Februāris

Latvija - paradīze attālināti strādājošajiem

Renāts Lokomets

Venture Faculty stratēģiskais partneris

Pārmaiņas, kas skārušas mūs visus 2020. gadā, nesīs izmaiņas arī darba organizācijā. Šā gadsimta laikā uzkrātās tendences ir saņēmušas katalizētus impulsus un strauji maina ne tikai mūsdienu sabiedrības dzīves stilu, bet arī uzņēmējdarbības vadību.

Modernā 21. gadsimta attālinātās darba organizācijas iespēja ir pārstājusi būt opcionāla – 2020. gadā tā ir kļuvusi par nepieciešamību. Viena no svarīgākajām izmaiņām ir remote work, kas kļuvusi par absolūtu normu. Pērn gandrīz katrā uzņēmumā un valsts struktūrā strādājošie, ieskaitot ministrus, augsta ranga amatpersonas, ārstus un neskaitāmu citu profesiju pārstāvjus, ar piespiedu eksperimenta metodi uz savas ādas izbaudīja attālināta darba realitāti. Tehnoloģijas (internets, darba platformas, komunikācijas līdzekļi, automatizācijas instrumenti utt.) arī agrāk ļāva daļai darbinieku neatrasties savā darbavietā, tomēr visiem ierastais, tradicionālais darba formāts noteica formālas robežas. Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ļāva uzņēmumiem (jo īpaši to personāla daļām) atzīt, ka daudzām profesijām darbinieka atrašanās darbavietā nav būtiska viņa darba pienākumu pilnvērtīgai izpildei.

Eiropa šajā ziņā ir piedzīvojusi ievērojamu transformāciju. Ja pirms Covid-19 tikai gandrīz 15 % darbaspējīgo cilvēku strādāja pilnīgi vai daļēji attālināti, tad 2020. gadā vairākums gribot negribot saskārās ar šo pieredzi, un daudziem jaunais formāts bija pa prātam (dati rāda, ka 70 % attālināti strādājošo labprāt turpinātu darbu no mājām arī pēc pandēmijas). Galvenais jautājums – cik darbinieku atgriezīsies birojā un kāds tas būs?

 Pagaidām trešā daļa no tiem, kas izbaudījuši strādāšanu attālināti, nemaz nevēlas atgriezties birojos pat pēc ierobežojumu beigām. Jau tagad ir skaidrs, ka daļa biroju tiks pārcelta uz virtuālo telpu, kurai fiziski ķieģeļu metri nemaz nebūs vajadzīgi. Tāpat skaidrs, ka team building un uzņēmuma darba sociālie faktori pilnībā nepazudīs; tas nozīmē, ka biroji vairāk būs nepieciešami pieredzes apmaiņai, apmācībām, komandas tikšanās reizēm, kā arī reprezentatīvajām vajadzībām. Savukārt fiziskie biroji no masveida biroja planktona puses būs mazāk pieprasīti. Viennozīmīgi skaidrs, ka, piemēram, IT jomas darbiniekiem, kuri lielāko daļu laika pavada pie datora, nebūs sevišķi liela stimula doties uz ofisu – ar nosacījumu, ja būs laba IT infrastruktūra un pienācīgi plaša dzīvojamā telpa, lai strādātu no mājām. Izpratne par fiziskas darba vietas nozīmi jau ir mainījusies visā pasaulē – šajā jomā Latvija neatšķiras no citiem. Mūsu komercīpašumu attīstītāji jau ir pārtraukuši attīstīt projektus, kas saistīti ar jauniem birojiem, un pievērsušies mājokļiem, jo ​​izjūt pieprasījumu no 300 tūkstošiem mājās strādājošo Latvijas iedzīvotāju, kuriem nepieciešams arvien vairāk dzīvojamās platības.

Skaidrs, ka šī pieaugošā attālināto darbinieku migrācijas tendence ir Latvijas un tās galvaspilsētas Rīgas iespēja, kas jāizmanto, lai tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu cilvēku pārstātu domāt par aizbraukšanu un paliktu te un lai citi pārceltos pie mums. Latvijai ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Pirmkārt, Latvija ir valsts ar ļoti labu interneta infrastruktūru (vidējais interneta ātrums vēl joprojām ir vairākas reizes lielāks salīdzinājumā ar vairākām vecās Eiropas valstīm; Latvija ilgstoši atradusies TOP 10). Latvijas uzņēmumiem un arī izglītības sistēmai šajā ziņā nebija būtisku problēmu – atšķirībā, piemēram, no Francijas, kur daudzās lielajās pilsētās internets bija ierobežots pārslodzes un trūkstošās infrastruktūras dēļ. Paātrinoties 5G sistēmas ieviešanai, kas tuvākajā nākotnē ir iespējama tik nelielā valstī kā Latvija, šī priekšrocība var tikt saglabāta.

Otrkārt, pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir zaudējusi būtisku daļu iedzīvotāju. Rīga, mazās pilsētas un, protams, ciemati ir maz apdzīvoti, un mūsu laikos tas ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors. Demofobijas elementi mūsdienās liek cilvēkiem dzīvot vairāk attālināti, un lielas, blīvi apdzīvotas pilsētas ar savām daudzdzīvokļu mājām ir zaudējušas savu pievilcību. Jau tagad novērojams, ka pieprasījums pēc mājām pieaug ne tikai Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē, bet arī mazākās pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Siguldā un pat Pāvilostā cilvēki ir sākuši dzīvot ziemā, kas agrāk nebija tipiski. Šādu pilsētu Latvijā ir pietiekami daudz, un infrastruktūra ļauj dzīvot un strādāt jebkurā no tām. Un Latvija ir īpaša vēl arī ar to, ka gandrīz no jebkuras pierobežas vietas Rīgā ir iespējams nokļūt mazāk nekā četrās stundās.

Treškārt, dzīves izmaksu un dzīves kvalitātes attiecība Latvijā ir gandrīz optimāla: ģeogrāfiskā atrašanās vieta kopā ar daudzajiem airBaltic lidojumu virzieniem (nākotnē parādīsies arī Rail Baltica); Rīgā nekustamā īpašuma cenas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības galvaspilsētām (izņemot Sofiju) ir viszemākās; gandrīz visi iedzīvotāji lieliski pārzina trīs valodas; ir pieejama kvalitatīva izglītība visās Eiropas Savienības pamatvalodās (gan privātajās, gan valsts skolās); viena no dabai draudzīgākajām valstīm – Latvija ir otrā zaļākā valsts ES; dabas daudzveidība, jūra un plašas izklaides iespējas. Tas viss kopā sniedz iespēju ļoti kvalitatīvai dzīvei tērēt ievērojami mazāk līdzekļu nekā jebkur citur. Piemēram, ja Londonā dzīvesvietas nodrošināšanai ir jāiztērē vairāk nekā 40 % ienākumu, tad Rīgā par tāda paša tipa dzīvesvietu var tērēt 10–20 % no Londonā gūtiem ienākumiem un ar atlikušajiem līdzekļiem dzīvot ar pavisam citu komfortu.

Ceturtkārt, mainās Latvijas varasiestāžu retorika. Modernizētā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar jauno vadītāju Kasparu Rožkalnu 2020. gadā parādīja, ka valsts var un vēlas piesaistīt jaunus uzņēmumus un talantus. Aģentūras aktivitātes darbā ar Baltkrievijas uzņēmumiem bija ļoti efektīvas, un ir cerība, ka tas tuvākajā nākotnē nesīs augļus. Elastīga pieeja vīzu – tostarp startup vīzu – nodrošināšanai kopā ar nesen mainīto uzņēmumu nodokļu režīmu, kas atbrīvo uzņēmumu no ienākuma nodokļa maksāšanas no reinvestētās peļņas, padara mūsu valsti vēl pievilcīgāku uzņēmumu dibināšanai. Līdz ar to šā gada janvārī Latvija ieņēma līderpozīcijas jaunuzņēmumiem draudzīgāko valstu rangā.

Protams, ir nianses. Piemēram, darbiniekiem, kuri strādā attālināti, ir svarīga fiziskas personas aplikšana ar nodokļiem. Pārceļoties uz Latviju un strādājot ārvalstu uzņēmumā, darbiniekam te rodas dzīves interešu centrs, kas noved pie aplikšanas ar nodokļiem Latvijā. Cilvēkiem, kas strādā Eiropas uzņēmumos, tā nav problēma, jo visās ES valstīs darbinieks netiek aplikts ar dubultu ienākuma nodokli, taču tas var radīt grūtības cilvēkiem, kuri strādā uzņēmumos, kas atrodas ārpus ES, vai pašnodarbinātajiem. Šeit svarīga ir Latvijas nodokļu dienesta elastīga pieeja. 

Protams, ne tikai Latvijai ir vēlme piesaistīt vairāk maksātspējīgu iedzīvotāju. Būs un jau ir globāla konkurence: citur ir labāki laikapstākļi, citur – garšīgāki ēdieni, vēl kaut kur ir labāks nodokļu režīms. Tomēr izskatās, ka to, kas vēlas mainīt savu lokāciju, pietiks visiem, taču tikai tas, kurš būs gana aktīvs un elastīgs, varēs iegūt vairāk nekā citi. Latvieši esot introverti, taču šoreiz vajadzētu būt mazliet atvērtākiem visos iespējamajos līmeņos. Nepieciešams valstiskā, uzņēmējdarbības, kā arī katra cilvēka individuālā līmenī veicināt spēcīgu pretimnākšanu attālināti nodarbinātiem cilvēkiem, veidojot Latviju par attālināti strādājošo speciālistu un ekspertu Ēdeni, pirms mūs panāk citi, it sevišķi tuvākie kaimiņi Lietuva un Igaunija, kas izteikti stimulē cilvēku piesaisti. 

Jaunākās prognozes liecina, ka tuvākajā nākotnē ES parādīsies aptuveni 40 miljoni darbinieku, kuri daļēji vai visu darba laiku strādās attālināti. Un daži analītiķi, piemēram, TATA Consultancy Services, paredz, ka līdz 40 % no 2025. gadā strādājošajiem to darīs attālināti. Tie ir gandrīz 80 miljoni darbinieku, kas kopā ar ģimenēm (aptuveni 200 miljoni cilvēku) apsvērs iespēju pārcelties uz viņiem ērtāku un piemērotāku dzīvesvietu. Ja Latvija varēs piesaistīt vismaz 20 tūkstošus (0,01 %), kas mūsu gadījumā ir nedaudz vairāk par 1 % iedzīvotāju, tad valsts ekonomika varēs sākt attīstīties pavisam citādi.

Attālināti strādājošie darbinieki no ES ir tikai daļa no tiem cilvēkiem, kuri var parādīties Latvijā vai pat vienkārši neaizbraukt no tās. Ir vēl vairākas nozīmīgas iedzīvotāju kategorijas, kuras mēs varam šeit sagaidīt. Pirmkārt, tie ir 200 tūkstoši cilvēku, kuri pēdējo 15 gadu laikā pametuši Latviju (tikai Anglijā viņu ir apmēram 80 tūkstoši), īpaši tie, kas sāka strādāt attālināti. Vairākas Eiropas bankas jau ir ziņojušas, ka atgriezties birojā būs iespējams (turklāt ne visiem) 2021. gada vasarā vai pat 2022. gada vasarā. Atgriešanās Latvijā viņiem ir ideāls variants – viņiem šeit ir nekustamie īpašumi; šeit ir viņu radinieki; šeit nevajag pavadīt vairākas stundas, braucot uz darbu un atpakaļ ar vilcienu; viņiem šeit ir iespēja būtiski uzlabot savu dzīves kvalitāti. Starp citu, arī Brexit daudzus skubina doties atpakaļ uz dzimteni.

Vēl ir gandrīz desmit tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju turētāju, kuri kādreiz dzīvojuši divās valstīs un kuri Covid-19 laikā par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies Latviju. Kā redzams pēc viņu noskaņojuma, viņiem tas patīk, viņi jau pērk jaunas mājas, sūta savus bērnus labās skolās (un to kļūst arvien vairāk – gan angļu, gan franču un vācu valodā), un izskatās, ka viņi plāno šeit palikt uz ilgu laiku.

Tad – spiestā kārtā – ir mazāk cilvēku, kas plāno aizbraukt. Skolēni vairs nebrauc prom uz pilna laika studijām ārzemēs, turpretī, studenti ir atgriezušies un mācās tiešsaistē. Ir cerība, ka viņi sapratīs – Latvijā ir labi, un atradīs attālināta darba iespējas, pelnīs Rietumeiropas līmeņa algas, bet paliks dzīvot Latvijā.

Pēc visām pazīmēm Latvija jau ir attālināti strādājošo darbinieku paradīze, un tagad ir svarīgi pareizi izmantot šo vēsturisko iespēju. Ja tagad netiks pieļautas kļūdas (it īpaši valsts līmenī), Latvija, kas pašlaik piedzīvo ekonomikas transformāciju (tranzīts samazinās, banku nozare izzūd, tūrisms tuvākajā laikā būs ierobežots), var iegūt vēl vienu attīstības virzienu, kas mainīs nekustamā īpašuma tirgu, palielinās nodokļu ieņēmumus, attīstīs pakalpojumu nozares un, pats galvenais, piesaistīs jaunus aktīvus un labi (attālināti) pelnošus iedzīvotājus. Šī Eiropas attālināti strādājošo darbinieku migrācija var dot Latvijai ievērojami vairāk līdzekļu nekā slēgtā uzturēšanās atļauju programma ar savu 1,5 miljardu pienesumu. Un galvenais – tas var kļūt par lielisku pamatu turpmākajai attīstībai.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem