USD 1.00 btc 20376.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 1.00 btc 20376.00
Viedokļi 20. Jūlijs 2022

Kara laika bizness

Dainis Niedra

ENTAIN COO

Pavadot kārtējo gadu, mēs parasti apsēžamies pie galda, lai sastādītu plānu un izvirzītu mērķus nākamajam gadam. Mūsu 2022. gada lielākais, sarežģītākais un vienlaikus interesantākais projekts bija ieiešana Ukrainas tirgū. Objektīvu apsvērumu dēļ plāni bija jāpārskata jau februāra sākumā, taču Ukrainas tirgus nav zudis un turpina darboties arī kara laikā. Iespējams, tagad ir labākais laiks, lai rakstītu par valsti, kura piedzīvo pagaidām grūtāko posmu tās vēsturē – arī caur mūsu nozares prizmu.

 

Kopš valsts neatkarības iegūšanas azartspēļu tirgus Ukrainā ir piedzīvojis daudzas pārvērtības un nesen sasniedzis savu loģisko stadiju – legalizāciju, licencēšanu un regulēšanu. Jaunais likums pēc vairākiem lasījumiem un vairākiem tūkstošiem grozījumu tika pieņemts 2020. gada vasarā. Līdz gada beigām prezidents Zelenskis parakstīja nepieciešamo dekrētu, un visa nozare sastinga, gaidot 2021. gada 1. janvāri, kad pēc divpadsmit gadiem azartspēlēm vajadzēja iznākt saulītē un sākt dzīvot saskaņā ar jaunu likumu gan uz zemes, gan tiešsaistē.

Pirmais regulētā tirgus gads pagāja kā pirmais gads skolā – visi saskatījās, skolēni (operatori) centās nodibināt attiecības ar skolotājiem (regulatoru), tika identificēti izcilnieki (tirgus līderi) un nesekmīgie (nepanākušie). Kopumā valsts iezīmēja vektoru nozares attīstībai, taču joprojām bija daudz jautājumu, uz kuriem netika atbildēts, un pirmām kārtām nodokļi. Šīs neskaidrības joprojām bija galvenais faktors, kas neļāva lielajiem starptautiskajiem operatoriem, tostarp mums, ieiet Ukrainas tirgū.

Nodokļu kodeksa grozījumus solīja pieņemt 2021. gada novembrī, pēc tam decembrī, tad 2022. gada janvārī. Mums bija iekšējais tehniskais roadmap, kur skaidri plānota tehnisko resursu sadale starp projektiem nākamajiem 18–24 mēnešiem, nebija praktisku iespēju šos resursus pārvietot, gaidot ziņas no Ukrainas. Bija tikai iespēja samainīt projektus vietām. Kad janvārī netika pieņemti grozījumi nodokļu kodeksā un atkārtoti tika pārcelta kartējā lasīšana, mēs noteicām iekšējo deadline jeb termiņu – 16. februāri, pēc kura projekts automātiski tiek pārcelts uz gada otro pusi, kas galu galā arī notika.

24. janvārī, tieši mēnesi pirms kara sākuma, sniedzu interviju kādam Ukrainas azartspēļu nozares žurnālam, un visvairāk jautājumu bija par lielo starptautisko operatoru piesardzību, ienākot Ukrainas tirgū. Atceros, ka ārpolitiskos riskus pat atzīmēju kā mazāk nozīmīgus salīdzinājumā ar nodokļu politiku...

Pagājušā gada decembrī mēs atvērām biroju Kijevā, satriecoši skaistā vietā, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu komandas biedru vai viesi. Birojs atrodas pāris simtu metru no metro stacijas Arsenalnaya. Tā ir pasaulē dziļākā metro stacija – 105,5 metri. 18. gadsimta beigās celtais militārais arsenāls, kurā kādreiz glabājās ieroči un munīcija un kas ir devis metro stacijai tās nosaukumu, ir pilnībā atjaunots, tā telpas aizpilda kafejnīcas, restorāni un biroji. Šī noteikti ir viena no tām vietām, kas jāapmeklē Kijevā.

Jau pirms plāniem ieiet Ukrainas tirgū mums Kijevā bija neliela komanda. Noteiktā attīstības posmā saskārāmies ar akūtu personāla atlases problēmu – bija ļoti grūti aizpildīt dažādas pozīcijas Baltijā, īpaši IT, produktu un digitālā mārketinga jomā. Bija gadījumi, kad mēnešiem ilgi nevarējām atrast piemērotu cilvēku Tallinas vai Rīgas birojos, un tad fokusu pārcēlām uz Kijevu un nedēļas vai divu laikā jau nosūtījām kandidātam piedāvājumu.

Kopš februāra sākuma esam pastāvīgi sazinājušies ar ikvienu mūsu Ukrainas darbinieku un piedāvājuši viņiem un viņu ģimenēm pilnībā apmaksātu pārcelšanos uz kādu no mūsu birojiem Rīgā, Tallinā, Viļņā, Spānijā vai Maltā. Piedāvājumu neviens nepieņēma, visi palika strādāt Ukrainā. Pēc kara sākuma nekāda pārvietošana fiziski nebija iespējama – sagadījās tā, ka mūsu Ukrainas komanda sastāvēja tikai no vīriešiem. Atbrīvojām visus no jebkādiem pienākumiem, lūdzām, ja iespējams, nodot lietas kolēģiem un informēt mūs par notikumu attīstību. Ap aprīļa vidu situācija nedaudz stabilizējās, un puiši atgriezās ierastajā darba rutīnā. Visiem mūsu Ukrainas kolēģiem (arī tiem, kas strādāja un dzīvoja ārpus Ukrainas) un viņu ģimenēm, kas palika Ukrainā, piedāvājām palīdzību. Rezultātā viena mūsu Rīgas kolēģa vecāki tika pārvesti uz Rīgu un izmitināti mūsu korporatīvajā dzīvoklī.

Kaut arī Ukrainā tika izsludināts karastāvoklis, valsts nostāja bija un paliek nemainīga – bez saimnieciskās darbības valsts pilnvērtīga funkcionēšana nav iespējama pat kara apstākļos. Šo nostāju atbalsta Ukrainas regulators KRAIL (azartspēļu un izložu regulēšanas komisija). Gan tiešsaistes, gan daļēji arī zemes sektors Ukrainā turpina darbu. Dažas azartspēļu iestādes, kas tika slēgtas kara dēļ, atsāka darbu ar mainītu darba laiku, piemēram, lai pielāgotos komandantstundas ierobežojumiem, taču tas notika tikai tajās vietās, kur Krievijas militārās agresijas draudi ir minimāli. Ir arī tādi operatori, kas vērsušies pie KRAIL saistībā ar darbības pārtraukšanu vai apturēšanu, vai atbrīvošanu no atbildības par licences maksas nemaksāšanu vai novēlotu izpildi.

Neapšaubāmi, nozare ir saskārusies ar ievērojamu izmaksu un darbinieku skaita samazināšanu, īslaicīgu atteikumu attīstīt jaunas biznesa līnijas, ražošanas izmaksu pieaugumu, sarežģītāku loģistiku un daudzām citām problēmām – tādi nu ir mūsdienu Ukrainas biznesa dzīves apstākļi. Uz tādiem ienākumiem kā pirms kara tuvākajā laikā var necerēt. Salīdzinājumam – pēc maija sākuma datiem, Ukrainā strādāja seši zemes operatori (pirms kara sākuma – 19), bija atvērta 41 iestāde (pirms kara sākuma – 61). Kopš kara sākuma zemes azartspēļu operatori ir atstājuši piecus no septiņpadsmit Ukrainas reģioniem, tostarp arī Kijevas apgabalu. KRAIL ziņoja, ka šā gada pirmajos četros mēnešos ir saņēmis 22 miljonus dolāru licenču maksājumos, no kuriem septiņi miljoni tika saņemti aprīlī. Četrus mēnešus budžeta ieņēmumu izpildes dinamika no licenču maksājumiem pārsniedza prognozēto. Taču šādu ienākumu dinamiku patlaban nodrošina galvenokārt tiešsaistes segmenta uzņēmumi. Zemes segments atrodas visneizdevīgākajā stāvoklī. Pastāv liela iespēja, ka kara dēļ licenču maksājumi no uzņēmumiem, kas apkalpo zemes kazino un arkādes, piedzīvos kritumu par 80–90 procentiem.

Par laimi, ir arī pozitīvas tendences. Pēc tam, kad Krievijas tirgus kļuva par toksisku telpu jebkuram civilizētam biznesam, daudzi Rietumu azartspēļu uzņēmumi, īpaši tiešsaistes segmentā, to pameta un meklē jaunus pamatus, lai nostiprinātu savu klātbūtni Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. Tas viennozīmīgi rada papildu iespējas Ukrainai.

Karš Ukrainā pārvilka svītru mūsu plāniem arī citā tirgū – Baltkrieviju. Kopš likuma par tiešsaistes operatoru regulēšanu un licencēšanu pieņemšanas Baltkrievija mums ir bijis saprotams un interesants tirgus, taču situācija mainījās jau pirms traģiskajiem notikumiem Ukrainā. Pagājušā gada maijā pēc incidenta ar Ryanair reisu visu savu Baltkrievijas projektu nolikām uz pauzes, resursus pārvietojām citiem projektiem un vērojām notikumu attīstību. Šā gada martā kļuva skaidrs, ka vairs nav ko gaidīt. Mēs pārdevām savus Baltkrievijas aktīvus un pilnībā atstājām šīs valsts tirgu.

Grūtos laikos izplēn visas iekšpolitiskās nepatikšanas – valsts ir tik vienota un saliedēta, cik vien iespējams,  katrs cilvēks dara, ko var, un visi cenšas savas valsts labā. Ukraina tam ir lielisks piemērs. Un arī šādā laikā jebkura biznesa uzdevums paliek nemainīgs – strādāt un attīstīties savu klientu, darbinieku un sabiedrības labā,  apkalpojot, radot darba vietas  un maksājot nodokļus. Man ļoti gribas cerēt un ticēt, ka šādu vienotību var saglabāt arī miera laikā.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem