USD 0.93 btc 21296.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 21296.00
Viedokļi 20. Februāris 2020

Darbaroku rezerves

Evita Simsone

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore

Darba tirgus attīstās ļoti dinamiski, līdz ar to notiek izmaiņas arī prasmju pieprasījumā – dažas ir mazāk pieprasītas, savukārt citas kļūst par nepieciešamību, piemēram, digitālās prasmes. Prasmju pilnveide kļuvusi par ikdienu – darba procesi mainās, ienāk jaunas tehnoloģijas, tiek ieviesti jauni pakalpojumi.

Aplūkojot bezdarbnieku reģistrācijas tendences, redzams, ka bezdarba cēloņi ir dažādi. Līdz 42 % reģistrēto bezdarbnieku iekārtojas darbā pirmajos 3–4 mēnešos, un tas lielā mērā atbilst īslaicīgajam jeb frikcionālajam – darba maiņas – bezdarbam. Ekonomikā tas netiek uzskatīts par nevēlamu – cilvēki, piemēram, meklē piemērotāku, augstāk apmaksātu darbu vai darbavietu dzīvesvietas tuvumā. Tāpat ik gadu rudens beigās un ziemas sākumā novērojams sezonālais bezdarba līmeņa pieaugums par aptuveni 0,7 procentpunktiem.

Pastāv arī strukturālais bezdarbs, kad  darba tirgū notiek darbaspēka pieprasījuma struktūras izmaiņas, piemēram, strauji attīstoties tehnoloģijām, samazinās pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka, jo cilvēkus aizstāj iekārtas un digitālie darba procesa risinājumi. Ikdienā tas redzams ik uz soļa – lielveikalos kasierus aizstāj pašapkalpošanās kases, konsultantus jeb operatorus, kuri agrāk atbildēja uz klientu jautājumiem, aizstāj čatboti, mākslīgā intelekta tehnoloģijas palīdz mums sazināties svešvalodās – nav jāalgo tulks. Šādu piemēru ir daudz. Digitālā transformācija rada aizvien lielākus riskus darbaspēkam, taču vienlaikus tā sniedz arī jaunas iespējas, aicinot ikvienu attīstīt un pilnveidot savas prasmes, lai tās atbilstu darba tirgus prasībām. Nepārtraukta sevis pilnveide un izglītošanās ir obligāts priekšnosacījums digitālajā transformācijā. Tāpēc mūsdienu strauji mainīgajā darba tirgū ļoti aktuāla ir mūžizglītība – cilvēkam ir jāmācās visa mūža garumā, jo bez kvalifikācijas paaugstināšanas vai pārkvalifikācijas daudzus darbus vairs nav iespējams veikt, bet, darbu zaudējot, ir grūti atrast jaunu.

Latvijas darba tirgū novērojamas lielas reģionālās disproporcijas – atšķirīga uzņēmējdarbības intensitāte, līdz ar to arī atšķirīga ekonomiskā situācija, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība. Rīgas reģionā un vairākās lielās pilsētās bezdarba rādītāji ir zem tā dēvētā dabiskā bezdarba līmeņa – mazāk par pieciem procentiem. Turklāt Rīgas reģionā atrodas 81 % no visām brīvajām darba vietām valstī, to skaits pārsniedz reģistrēto bezdarbnieku skaitu reģionā, līdz ar to šeit problēma nav bezdarbs, bet gan darbinieku trūkums. Savukārt, piemēram, Latgales reģionā situācija ir citāda – šeit reģistrēto bezdarbnieku skaits pārsniedz brīvo darba vietu skaitu.

Reģistrēto brīvo darba vietu skaits valstī visvairāk ir palielinājies būvniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Ļoti pieprasīti ir celtnieki, būvstrādnieki, flīzētāji, krāsotāji, lokmetinātāji, atslēdznieki, mūrnieki, kravas automobiļu vadītāji, automehāniķi un citu profesiju pārstāvji. Augstākās kvalifikācijas profesiju grupā vispieprasītākie ir programmētāji, vidējās kvalifikācijas profesiju grupā – kravas automobiļu vadītāji un ēku celtnieki, zemākās kvalifikācijas profesiju grupā – palīgstrādnieki un būvstrādnieki.

Tādu brīvo darba vietu īpatsvars, kas NVA uzskaitē ir ilgāk par sešiem mēnešiem, gada laikā ir pieaudzis par astoņiem procentpunktiem, un tas liecina par arvien lielāku darbaspēka trūkumu. 2019. gada beigās trešā daļa visu reģistrēto vakanču bija tieši tādas. Septiņiem procentiem šo darba piedāvājumu alga norādīta virs vidējās darba algas apmēra valstī, tātad vairāk par 1083 eiro. Saraksta augšgalā ir tādas profesijas kā metinātājs un griezējs, ēku būvniecības strādnieks, būvnieks, kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītājs. Savukārt 93 % vakanču alga ir zem vidējās. Taču, analizējot darba devēju piedāvāto atalgojumu, redzams, ka 82 % NVA reģistrēto brīvo darba vietu alga ir norādīta virs 1000 eiro.

Demogrāfiskās tendences – sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju skaita samazināšanās – darba devējiem rada jaunus izaicinājumus, tostarp mudina nopietni domāt par to, kā iespējami ilgāk un efektīvāk izmantot vecāka gadagājuma darbinieku potenciālu, kā darba vidi padarīt draudzīgāku cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Ir svarīgi, lai darba vieta un darba režīms būtu elastīgs, piemērots gados vecāku darbinieku vajadzībām un veselības stāvoklim, lai tiktu piedāvātas iespējas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu darba tirgū.

Nozīmīga darbaspēka rezerve ir nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki un darba meklētāji – cilvēki ar invaliditāti, ilgstošie bezdarbnieki. Viņu iekļaušanai darba tirgū nepieciešams ilgāks laiks un ieguldāms liels darba apjoms, ciešā un aktīvā sadarbībā ar darba devējiem, pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, nevalstiskajām organizācijām sniedzot viņiem nepieciešamo atbalstu. Palielinās arī tādu bezdarbnieku skaits, kuri ilgus gadus strādājuši kādā profesijā un ir kļuvuši par sava aroda meistariem, taču viņiem nav profesionālās kvalifikācijas apliecības. Tas, zaudējot iepriekšējo darbu un meklējot jaunu, kļūst par nopietnu šķērsli.

Izglītības programmas, kas tiek piedāvātas bezdarbniekiem un darba meklētājiem, ņemot vērā pieprasījumu darba tirgū un tā attīstības prognozes, apstiprina komisija, kurā ir pārstāvētas Labklājības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas, darba devēju organizācijas, nozaru asociācijas, valdības sociālie partneri. NVA ik gadu veic darba devēju aptauju un veido darba tirgus īstermiņa prognozes. Aptaujā tiek noskaidrots, kādās profesiju grupās un kurā reģionā tuvākā gada laikā darba devēji plāno izveidot jaunas darba vietas, likvidēt esošās vai nomainīt darbiniekus. Tiek noskaidrots arī ilgstoši neaizpildīto vakanču skaits uzņēmumā un iemesli, kāpēc tā notiek.

Bezdarbnieku kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas nozīmi NVA redz savā darba ikdienā. Apmēram 44 % bezdarbnieku iekārtojas darbā jau sešu mēnešu laikā pēc profesionālās apmācības pabeigšanas. Papildus iegūtajām profesionālajām zināšanām liela nozīme ir arī tam, vai cilvēks prot efektīvi meklēt darbu – vai prot sevi pasniegt, ieinteresēt darba devēju. Svarīgi ir pārzināt rīkus un metodes, kas palīdz atrast darbu.

Tiek uzskatīts, ka izglītība ir efektīvs līdzeklis pret bezdarbu, un lielā mērā tā ir taisnība. Taču, kā jau iepriekš teikts, bezdarbam ir reģionālās atšķirības. Ja reģionā ir ierobežots darba vietu skaits, cilvēki ar augstāko vai profesionālo izglītību ir spiesti veikt zemāk atalgotus un mazāk kvalificētus darbus, kas neatbilst viņu iegūtajai izglītībai. Tāpēc aktuāls ir reģionālās mobilitātes atbalsts. Cilvēkiem, kuri atraduši darbu attālāk no dzīvesvietas, NVA šādu atbalstu piedāvā – pirmos četrus darba attiecību mēnešus kompensē transporta vai īres izdevumus.

Jo ciešāka un skaidrāka ir sadarbība ar darba devēju profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā, jo labāki rezultāti. NVA īsteno īpašus mācību pasākumus sadarbībā ar darba devējiem, taču skaidrs ir arī tas, ka Latvijā jāsekmē mūžizglītība un pašmācība. Tieši no tā būs atkarīga katra indivīda konkurētspēja darba tirgū.

Ciešā sadarbībā ar darba devējiem jāturpina pēc iespējas precīzāka darba tirgus attīstības prognozēšana, lai būtu skaidrs redzējums, kādi darbinieki būs vajadzīgi ne vien tuvākā, bet arī tālākā nākotnē, kādas izglītības programmas būs nepieciešamas, tostarp kādas jaunas programmas jāizstrādā un jāievieš, lai varētu sagatavot speciālistus no esošajiem darbaspēka resursiem. Monotono darbu aizstājot ar tehnoloģijām, ražošanā un apkalpošanā jārada papildu darba vietas jau ar augstāku pievienoto vērtību, aktīvāk ieviešot jaunas darba formas, to skaitā darba meklētājiem, piemēram, reģionos, kuros ir darba vietu deficīts, vai cilvēkiem ar invaliditāti piedāvājot attālinātā darba iespējas. Daudzu profesiju pārstāvji - IT speciālisti, analītiķi, pētnieki, žurnālisti, dizaineri, redaktori, korektori, tulkotāji, māketinga speciālisti un citi - darba pienākumus var veikt attālināti.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem