USD 0.88 btc 50624.88
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.88 btc 50624.88
Viedokļi 29. Septembris 2021

Energoefektīvi risinājumi palīdz mazināt darbinieku pieejamības problēmu, īpaši reģionos

Edgars Kudurs

Altum uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs

Dažādu procesu digitalizācija mūsdienās ļauj saimniekot zaļi un ekonomiski izdevīgi. Jaunas, efektīvas un attālināti vadāmas iekārtas vairs nav iegriba – tas ir reāls risinājums cīņā ar darbaspēka trūkumu, kas ir īpaši aktuāls reģionos.

Savukārt valsts pieejamais finansējums, kam var pieteikties ALTUM, risina investīciju nepieciešamības jautājumu. Un vissvarīgākais ieguvums ir vides kvalitāte – gan iekštelpās, kur ikdienā uzturas cilvēki, gan kopumā pasaulē, kur gaisā vairs nenokļūst tik daudz izmešu.

Viens no labākajiem piemēriem Latvijā jaunāko zaļo tehnoloģiju izmantošanai nebūt nav no Rīgas, bet gan no Alūksnes – pilsētas, kuras saimnieki izvēlējās vispirms izpētīt esošo situāciju un pēc tam digitalizēt, cik daudz vien iespējams, lai strādātu efektīvi.

Pirmajā solī tika monitorētas piecas pašvaldības iestādes – ģimnāzija, internāts, pamatskola un divi bērnudārzi, kur tika uzstādīti sensori gaisa temperatūras, mitruma un CO2 līmeņa mērīšanai, un vienā no ēkām arī siltummezgls, kas ļauj centralizēti vadīt precīzu iekštelpu temperatūru. Monitoringa sistēmā ir iestrādāti datu analīzes filtri, lai būtu iespējams salīdzināt esošo patēriņu ar ēkas bāzes datiem, savukārt izejas datos ir redzams enerģijas, ūdens un elektrības patēriņš. Iekštelpu klimatam var pievienot arī līmeņatzīmes atbilstoši higiēnas prasībām un standartu kritērijiem. Šāda monitoringa sistēmas ieviešana izmaksā aptuveni 2000-3000 eiro, tomēr jāņem vērā, ka tas nav nekāds laimes lācis, bet gan darāmo darbu saraksts, kas atspoguļo konkrētas problēmas.

Pēc tam jau ir jāmeklē atbilstošākie risinājumi, kā automatizēt un pilnveidot procesus. Šobrīd Alūksnes pašvaldība turpina iesākot, izstrādājot gudrās enerģijas pārvaldības un rīcības plānu, jo pilotprojekts ir pierādījis, ka vienas sezonas laikā, tikai apkures sistēmu vien padarot maksimāli efektīvu, vienā objektā viena gada laikā ir iespējams ietaupīt līdz pat 1200 eiro. 

Mobilie apkures katli: risina darbinieku pieejamības problēmu  

Protams, Alūksnes pašvaldība nebūt nav vienīgā, kas lūkojas efektivitātes virzienā, par zaļo saimniekošanu daudz domā tieši mazās pašvaldības. Uzņēmums “Steel pro”, kas ir vienīgais Baltijas valstīs un viens no retajiem pasaulē lielu mobilo modulārās šķeldas katlu un katlumāju ražotājiem, pagājušajā gadā uzlikuši apkures katlu Alojā un Skrīveros, bet šogad šādi katli koordinē apkuri arī Dvietē un Birzgalē. Ja vien pašvaldība meklē izdevīgus risinājumus, kas atmaksājas nelielā termiņā, ir dabai draudzīgi un nodrošina stabilitāti, mobilie apkures katli kļūst par arvien biežāku izvēli. Turklāt mazām pašvaldībām ir svarīgi, lai cilvēki par pakalpojumu var samaksāt, risinājums kalpo ilgi un lai pašvaldībai nav jātērē daudz resursu darbinieku algām un tehnikas apkalpošanai.

Tieši darbinieku pieejamība daudzviet ir liels izaicinājums. Vecajās malkas apkures katlu mājās strādā līdz pat septiņiem darbiniekiem, kas sagatavo kurināmo un nodrošina nepārtrauktu siltumenerģijas padevi. Taču, piemēram, modulārās šķeldas katlumājas ir pilnībā automatizētas un ikdienā fiziska cilvēku klātbūtne tām nav nepieciešama – tik vien, cik vajag apsekot objektu pāris reizes nedēļā.

20 gadus var dzīvot mierīgi

Pats mobilais apkures katls tiek ražots rūpnīcā saskaņā ar klienta individuālajām vēlmēm un nepieciešamās jaudas kalkulācijām. Individuāli tiek projektēta gan pati kurtuve un katla iekārta, kas ražos siltumu, gan apsaiste, pa kuru siltums nonāks siltumtrasēs, gan pati ēka, kas ir pielāgots konteiners. Ražots tiek tikai tas, kas ir nepieciešams. Nav vajadzīga fundamentāla būve kā katlumāja ar pamatiem, sienām, jumtu. Tādējādi izmaksas samazinās par 20-30 % no kopējām projekta izmaksām, salīdzinot ar stacionāras katlumājas projektēšanu un būvniecību. Vidēji tas varētu būt 100 000 līdz 120 000 eiro ietaupījums uz vienu objektu.

Mobilitātes dēļ par šādu apkures sistēmu izmantošanu interesējas arī dažādi uzņēmumi, kam nepieciešama, piemēram, lielapjoma žāvēšana dažādās vietās. Ir iespējams iegādāties vienu mobilo risinājumu un izmantot jebkurā vietā, to nedaudz pielāgojot prasībām.

Vēl aktīvāka atjaunojamo energoresursu izmantošana

Kurināmais? Šķelda! Tas ir atjaunojamais energoresurss – īpaši Latvijā, kur ir daudz krūmāju un maza diametra koku, kas ir labākais šķeldas materiāls. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam arī paredz nodrošināt resursu un īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgi pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām. Kaut gan Latvija jau tagad ir pirmrindniece - saskaņā ar datiem minētajā plānā Latvijā, atšķirībā no ES, primārās enerģijas patēriņā dominē atjaunojamie energoresursi.

Ja gribam konstatēt konkrētu CO2 izmešu daudzuma samazinājumu katlumāju maiņas rezultātā, būtu jāanalizē katra situācija atsevišķi. Jāņem vērā arī tas, kāds kurināmais tika izmantots iepriekš un kāds tiks izmantots nākotnē. Piemēram, fosilo kurināmo nomainot ar atjaunojamo kurināmo, CO2 samazinājums būs būtisks. Ja atjaunojamais (vecs malkas granulu katls) tiek mainīts uz atjaunojamo (moderns un pilnībā automatizēts šķeldas vai granulu katls), arī tad CO2 samazinājums būs ievērojams.

Piemēram, ja tiek izmantots 1000 kw malkas apkures katls, kurš jau nokalpojis savu mūžu un strādā neefektīvi, šāda katla lietderība ir ļoti zema. Līdz ar to ļoti daudz enerģijas pazūd dūmenī. Analizējot faktiskās siltuma noslodzes šādās situācijās un uzstādot jaunu modernu šķeldas konteinertipa katlumāju, praksē pietiek ar jaudu 600 kw, jo siltumenerģijas ražošanas lietderības koeficients ir ļoti augsts. Tāpēc saražotā siltumenerģija tiek izmantota maksimāli lietderīgi un salīdzinājumā ar veco katlu nominālā jauda ir nepieciešama krietni mazāka. Attiecīgi nepieciešams krietni mazāk kurināmā un arī izmešu daudzums atmosfērā ir krietni mazāks.

Uzņēmējiem un pašvaldībām šobrīd ir pieejams atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai no tā sauktās "zaļās" naudas. Turklāt Altum nodrošina ne tikai grantus situācijas izvērtēšanai un aizdevumu uzlabojumiem, bet arī konsultācijas un padomu par individuāliem un piemērotākajiem risinājumiem konkrētās situācijās.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem