USD 0.87 btc 36562.21
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.87 btc 36562.21
Viedokļi 02. Decembris 2021

E-valūta tuvojas!

Dainis Gašpuitis

SEB bankas ekonomists

Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir veicinājusi elektroniskās naudas popularitāti, attiecīgi liekot samazināties skaidras naudas izmantojumam.

Centrālās bankas, atbildot uz izmaiņām sabiedrības paradumos un pieprasījumā, ir paātrinājušas e-valūtu izstrādi. Tikmēr uz priekšu virzās arī kriptovalūtu, piemēram, bitkoina attīstība.

E-valūtām ir priekšrocības, kas var sniegt monetārās politikas veidotājiem jaunus instrumentus un veicināt ekonomiku izaugsmi, kā arī dot ieguldījumu maksājumu sistēmu inovācijās, efektivitātē un drošībā. Atšķirībā no banknotēm un monētām, elektroniskā nauda sniedz ātrus un lētus maksājumus gan valsts iekšienē, gan starp valstīm. Tomēr, nepareizi izstrādātas, e-valūtas var ietekmēt izaugsmi, valstu finanšu un monetāro sistēmu stabilitāti.

Centrālo banku fokusā

Mājsaimniecības un uzņēmumi visā pasaulē arvien lielāku priekšroku dod digitālajiem norēķiniem. Vienlaikus pandēmija ir palielinājusi sabiedrības interesi par bezkontakta maksājumiem. Iedzīvotāji un uzņēmumi vēlas arvien ātrākus un ērtākus maksājumus. Savukārt Centrālās bankas dara visu iespējamo, lai ietu līdzi laikam un sekotu tendencēm, reizē mēģinot noturēt tvērienu pār monetāro sistēmu.

Saskaņā ar Starptautiskās norēķinu bankas datiem, vairāk nekā 85% pasaules centrālo banku ir uzsākti e-valūtu projekti. Ļoti ierobežotā mērogā Ķīnas Tautas banka ir uzsākusi arī praktiskus eksperimentus ar e-juaņu. Pagājušajā vasarā sāka darboties Eiropas Centrālā bankas darbs pie e-eiro izveidošanas, ko plānots paveikt 5 gadu laikā. Līdzīgu mērķi ir noteikusi arī Zviedrijas Riksbank. Septembrī ASV Federālo rezervju sistēma prezentēja diskusijas dokumentu par e-dolāra ieviešanas plusiem un mīnusiem. Tas viss norāda, ka soļi digitālās valūtas ieviešanā virzās apņēmīgi uz priekšu.

Kas īsti ir e-valūta? 

Elektroniskā valūta jeb e-valūta ir paredzēta kā digitāls naudas papildinājums, ko var uzskatīt par “digitālajām banknotēm un monētām”. E-valūtas sniegs mājsaimniecībām un uzņēmumiem piekļuvi jauna veida valdības elektroniskajai naudai, ko emitējušas centrālās bankas.

Jāuzsver, ka šobrīd tikai bankām un citām finanšu iestādēm ir piekļuve centrālo banku digitālajai naudai. Tādējādi e-valūta paplašinās dalībnieku skaitu ar tiešu piekļuvi centrālo banku elektroniskajai naudai. Mājsaimniecība vai uzņēmums, kurai būs centrālās bankas e-valūta, nesaskarsies ar likviditātes, kredītriska vai finanšu tirgus riskiem. Citiem vārdiem sakot – e-valūta būs tikpat riska brīva kā fiziskā nauda.

Attiecīgi apmaiņa starp dažādiem naudas veidiem turpināsies bez izmaiņām. Līdzekļus un parādus, kas sabiedrībai ir bankās elektroniskās naudas vai skaidras naudas veidā, jebkurā laikā būs iespējams aizstāt ar e-valūtu, ko brīvi izmantot maksājumiem.

E-valūtai ir potenciāls attīstīt un pilnveidot maksājumu sistēmas un monetāro politiku.  Teorētiski iespējams, ka dažādām sabiedrības grupām un vietām būs atšķirīgas procentu likmes, kas padarīs monetāro politiku precīzāku. No otras puses pastāv risks, ka e-valūtas var vājināt un destabilizēt finanšu sistēmu valsts un pasaules līmenī.

Pastāv jautājums, cik daudz informācijas centrālās bankas un valdības izvēlēsies iegūt par privātpersonu un uzņēmumu darījumiem? Prognozējams, ka privātuma jautājums būs ļoti aktuāls un dažādās sistēmās tas, visticamāk, variēs.

Bitkoini nav valūta

Kriptoaktīvi, tostarp bitkoins bieži tiek saukts par valūtu, kaut to grūti uzskatīt par funkcionējošu maksāšanas līdzekli. Tie tālu pārsniedz riska robežu, kuru atbalsta valdība vai centrālās bankas. Bitkoini var būt instruments investoriem, kuri meklē portfeļa diversifikāciju un vēlas veikt darījumus anonīmi. Tomēr bitkoiniem ir maz iespēju kļūt par stabilu maksājumu līdzekli valstīs ar stabilu inflāciju un valūtas maiņas kursu, un uzticamām valsts institūcijām.

“Stablecoins” ir kriptovalūtu apakšgrupa, kuru paredzēts piesaistīt citu aktīvu vērtībai, piemēram, nacionālajai valūtai, piemēram, ASV dolāram. Emitents uztur noteiktu kapitālu, piemēram, dolāru rezerves un izveido proporcionālu daudzumu "stabilās monētas". Šī nauda var būt pievilcīgs maksājumu līdzeklis, ja tā vērtība ir saistīta ar valsts atbalstītu maksāšanas līdzekli, piemēram, dolāru.

Ieguvumi pret riskiem

E-valūta var veicināt jaunas netradicionālas monetārās politikas īstenošanu, piemēram, negatīvas centrālās bankas procentu likmes un kvantitatīvās mīkstināšanas politiku. Tas ietvertu plašākas monetārās politikas manevrēšanas iespējas ar negatīvajām procentu likmēm, veicot mērķētāku atbalsta politiku noteiktiem tirgus dalībniekiem un nozarēm, piedāvājot atšķirīgas procentu likmes, kā arī precīzāk īstenot “helikopteru naudas” politiku. Tomēr arī šeit ir savas robežas.

Mūsdienās bankās noguldītos līdzekļus izmanto aizdevumiem mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Bankas pieņem īstermiņa noguldījumus un izsniedz ilgtermiņa aizdevumus. Šai termiņu pārveidošanai ir ievērojama sociālekonomiskā vērtība.

Turpretim e-valūtas var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti, piemēram, ja banku noguldījumi tiek aizstāti ar e-valūtas turējumiem un tiem izveidojas labvēlīgāki nosacījumi. Samazinoties noguldījumiem, var palielināties banku sistēmas aizdevumu izmaksas. Tas savukārt var ietekmēt privātā sektora kreditēšanu – gan apjomus, gan procentu izmaksas.

Augstākas finansēšanas izmaksas un lielāka nenoteiktība par nākotnes finansējumu var atsaukties uz banku sistēmas stabilitāti un ekonomiku. Ja piedāvātā procentu likme ir vienāda e-turējumiem ar noguldījumiem, var pat gadīties, ka e-valūtas var šķist pievilcīgākas valsts garantijas dēļ. Tas var likt bankām piedāvāt augstākas procentu likmes noguldījumiem, tādējādi palielinot izmaksas banku aizņēmējiem. Lai samazinātu šos riskus, centrālās bankas var ierobežot e-valūtas apjomu, ko privātpersona vai uzņēmums var turēt īpašumā.

Alternatīva varētu būt centrālajām bankām izmantot instrumentus, nodrošinot aizdevumus finanšu sistēmai. Tas var ietekmēt kredītattiecības tirgū. Ja e-valūtas kļūs ļoti populāras, arī centrālajām bankām var nākties šos līdzekļus ieguldīt tādos aktīvos kā valsts vērtspapīri vai citos kredītinstrumentos – papildus jau pašreizējiem turējumiem, kas ir QE politikas rezultāts. Šādu fiksētu ienākumu vērtspapīru iegāde nozīmē centrālās bankas lomas pieaugumu, skarot komercbanku lomu. Tas var novest pie efektivitātes zudumiem gan cenas noteikšanā, gan aizdevumu piešķiršanā.

Bet skaidras naudas neiztiksim

Digitālajai naudai ir potenciāls pārveidot maksājumu tirgu, jo īpaši jaunattīstības ekonomikās, ja spētu piedāvāt sabiedrībai drošu un izdevīgu instrumentu maksājumu veikšanai. Neskatoties uz sabiedrības pieprasījuma samazināšanos pēc skaidras naudas, pilnīgi bezskaidras naudas ekonomika nav saprātīga. Dažādām sabiedrības grupām dažādu iemeslu dēļ var būt nepieciešama piekļuve skaidrai naudai.

E-valūtas arī palielina kiberrisku un digitālās maksājumu infrastruktūras ievainojamību. Pirms e-valūta kļūs par stabilu monetārās sistēmas daļu, nāksies atbildēt uz daudziem jautājumiem. Savukārt iepriekšminētie riski ir tikai pieļāvumi, pret kuru īstenošanos tiks piedomāts pirms e-valūtas ienāks mūsu ikdienā. Un tas būs jau samērā drīz.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem