USD 0.87 btc 36915.51
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.87 btc 36915.51
Viedokļi 26. Novembris 2021

Digitālais mārketings Latvijas uzņēmumos – kādas ir aktuālākās tendences un kas vēl jāattīsta?

Māris Naglis

"Httpool" globālo klientu panākumu direktors

Kopš sociālo mediju parādīšanās 1990. gadu beigās, tie ir auguši un attīstījušies vēl nebijušā ātrumā – šodien sociālos tīklus aktīvi izmanto jau 3,96 miljardi lietotāju.

Tieši pēdējos gados vērojams izteikts lietotāju skaita “bums”, un pandēmija ir radījusi labvēlīgus apstākļus ne tikai sociālo mediju patērētāju pieaugumam, bet arī digitalizācijas attīstībai kopumā. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī e-komercija, kas ar digitālo mārketingu iet roku rokā. Kāda ir situācija Latvijā – kādas ir aktuālākās tendences, kā vietējiem uzņēmējiem veicas digitālā mārketinga un e-komercijas jomā un kas vēl ir jāattīsta?

Lai gan pandēmija bijis izteikts pārmaiņu un nenoteiktības laiks, tā sniegusi arī ieguvumus, proti, veicinājusi dažādu digitālo platformu, digitālā mārketinga un e-komercijas attīstību. Digitālā mārketinga aktivitātes ir ļoti saistītas ar e-komerciju, un galu galā uzņēmumu veiksme sociālajos tīklos ir atkarīga no kopējās e-komercijas stratēģijas. Tas, ko mēs redzam – Latvijā ir ļoti maz tā saucamo “universālo” uzņēmumu, kas ir plaša spektra un kas liek lietā teju visas digitālā mārketinga iespējas. Ir uzņēmumi, kas izmanto ļoti plašu loku gan ar kanāliem, gan dažādām iespējām, taču ir vērojamas divas galējības. Viena daļa uzņēmumu ir ļoti nofokusējušies – tie ir atraduši savu kanālu un ļoti labi to izmanto, bet baidās vai nevēlas testēt citus kanālus un stratēģijas. Savukārt citi uzņēmumi izmanto nedaudz no katra kanāla, bet neveic to ļoti augstā līmenī. Zelta vidusceļš ir abu paņēmienu hibrīdrisinājums. Ja esi atradis savu kanālu, ar laiku tā izmantošanā kļūsi par meistaru, taču nedrīkst aizmirst par testēšanu. Dažkārt tas nozīmē papildus investīcijas, bet bez tā iztikt nevar.

Tas, kādus sociālo tīklu kanālus izmanto Latvijas uzņēmēji, ir atkarīgs no nozares, tās specifikas, konkrētā produkta un arī auditorijas, kas šos kanālus izmanto.  Ja koncentrējamies tieši uz reklāmas izmantošanu, lielāka daļa vidējo un mazo uzņēmumu aktīvi izmanto brīvi pieejamās platformas – “Facebook” un “Google”. Šajos kanālos investīcijas var būt nelielas – kaut 5 vai 10 EUR, jo ieguldījumam nav zemāko griestu. Toties lielāki uzņēmumi sāk paplašināt savu kanālu klāstu, izmantojot arī vietējos medijus, mārketinga un reklāmas tehnoloģijas, lai nodrošinātu reklāmas efektīvitāti. Tie, kas var atļauties eksperimentēt, noteikti izmanto relatīvi jaunos kanālus, kas vietējiem reklāmdevējiem ir “Snapchat” un “TikTok”, arī “Spotify”. Lai gan tie ir vēl neapgūti lauciņi un no radošās puses tajos ir sarežģītāk ieiet, vērojama aktīvāka uzņēmumu iesaiste tieši šajos kanālos. Arī “Twitter” un “LinkendIn” ir nozīmīgi kanāli daļai Latvijas uzņēmēju – “Twitter” ir sevišķi piemērots eksportētājiem, bet “LinkedIn” specifika ir ļoti atbilstoša B2B jeb “business to business” uzņēmumiem. Tomēr svarīgākais ir pārdomāta stratēģija katrā kanālā – tas, kas strādā vienā, ne visai veiksmīgi darbosies citā.  

Raugoties uz galvenajām pārmaiņām pandēmijas kontekstā, līdz ar vairāku biznesu digitalizēšanu ir mainījušās mārketinga stratēģijas un pieauguši digitālā mārketinga budžeti. Pat tādos nenoteiktības apstākļos kā globāla pandēmija digitālie kanāli ir stabils resurss, un šobrīd principā notiek cīņa par auditoriju. Vietējie digitālie kanāli un vietējie mediji konkurē ar starptautiskajām sociālo mediju platformām, tādēļ tie cenšas mainīt savas stratēģijas, lai piesaistītu auditorijas uzmanību, kas tiešā mērā ir saistīta ar reklāmas ieņēmumiem. Tendence, ka digitālie budžeti pieaug un turpinās pieaugt, ir neizbēgama – to varam redzēt arī tādos attīstītos tirgos kā Lielbritānija un ASV. Tāpat aktuāla tendence ir iepirkšanās sociālo mediju platformās, tādā veidā vienkāršot patērētāja ceļu līdz produkta iegādei. Tas viss liecina par to, ka mārketinga stratēģijās digitālā puse aizņems arvien lielāku daļu – turpmāk tie varētu būt pat 70% – 90% no kopējā budžeta.

Bez iepirkšanās sociālo mediju platformās un digitālo budžetu pieauguma pandēmijas laikā attīstījusies arī sociālā komercija. Tā nenozīmē vien pārdošanu, izmantojot sociālo mediju kanālus, bet ietver plašu faktoru loku, piemēram, produktu iepirkšanu vairumā, iepirkšanos sociālā vidē, mobilajām ierīcēm paredzētas lietotnes, mazumtirgotāju sociālo mediju funkcijas, kā arī iepirkšanās funkciju integrēšanu sociālo mediju platformās. Tomēr sociālajai komercijai ir daži mīnusi, un lielākais klupšanas akmens ir apmaksas sistēma. Neviena platforma, tostarp plaši izmantotās “Facebook” un “TikTok”, vēl nav atrisinājusi to, kā iziet pilnu klienta ceļa jeb customer journey ciklu, un līdz funkcionālas apmaksas sistēmas ieviešanai paies zināms laiks. Vēl viena interesanta tendence ir video tiešraides, kas daļēji klasificējas kā video šopings. Arī Latvijā daži uzņēmēji, jo īpaši influenceri, šo jaunumu veiksmīgi izmanto, parādot savas preces tiešraides video formātā un vienlaikus nodrošinot mijiedarbību ar auditoriju. Tomēr viena no nozīmīgākajām tendencēm ir datu privātums un digitālais mārketings ar datu personalizāciju. Līdz šim viss ir gājis uz to, ka digitālais mārketings personalizējas. Tas ir cieši saistīts gan ar Eiropas Savienības vispārējo datu aizsardzības regulu jeb GDPR, regulām ASV un citviet, gan arī ar tehnoloģiju attīstību un pašu cilvēku uztveri par personīgo datu aizsardzību. Ja līdz šim mārketinga sīkdatnes jeb cookies kalpoja kā galvenie identifikatori, ar laiku tās principā izzudīs. Šobrīd tā ir milzīga lieta, ko pagaidām Latvijā visi ignorē, līdzīgi kā tas bija pirms pāris gadiem, kad stājās spēkā GDPR. Lai gan datu aizsardzības regula skāra visus uzņēmumus, šobrīd situācija ir līdzīga, jo pārmaiņas ir grūti izprast un uzņēmēji negrib investēt priekšdienām. Tās ir lielas bažas visā industrijā – ko darīt, kad datu brīvība vairs nebūs tāda, kāda tā bija līdz šim. Mārketinga stratēģijas būs nepieciešams pielāgot, un jau tagad ir daudz lietas, ko uzņēmēji var darīt, lai būtu priekšā saviem konkurentiem.

Nav šaubu, ka daļa no šī brīža digitālā mārketinga un e-komercijas tendencēm ir uz palikšanu. Kas jāņem vērā un jāattīsta vietējiem uzņēmējiem un reklāmdevējiem, lai nostiprinātu savas pozīcijas digitālā mārketinga ziņā? Latvijas uzņēmumiem labi izdodas fokusēties uz vienu lietu – vienu kanālu, stratēģiju un pieeju, taču pagaidām pieklibo riskēšana un testēšanas kultūra. Lai gūtu panākumus un sasniegtu jaunas virsotnes, mārketingā ir jāuzņemas zināmi riski, jāveic testi un jādarbojas ārpus komforta zonas. Vienlaikus ir būtiski pievērst uzmanību detaļām, jo nereti uzņēmēji izvēlas nepareizos uzstādījumus un nepiemērotu analītisko pieeju. Pareizo lēmumu pieņemšanai ir izšķiroša nozīme, it sevišķi digitālajā mārketinga, kur viss ir ļoti labi uzskaitāms un rezultāti ir redzami kā uz delnas. Mūsdienās digitālā mārketinga tirgus, tāpat kā birža, ir atvērts, un, ņemot vērā ikvienas digitālo mediju platformas cīņu par auditoriju, uzvarētāji būs tie, kas būs gatavi maksāt, lai to sasniegtu.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem