USD 0.85 btc 51985.89
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 51985.89
Viedokļi 26. Septembris 2021

Dažādība mazumtirdzniecības uzņēmumā: plaši apspriests, bet cik viegli īstenojams mērķis?

Dace Dovidena

Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens var justies pieņemts un novērtēts, ir brīnišķīgs modelis, uz kuru tiekties katram indivīdam un visiem kopā. Liela loma te var izrādīties darba devējiem: cilvēku viedokli nereti veido un ietekmē vide, kurā viņi pastāvīgi uzturas, un darbā mēs pavadām daudz laika.

Mazumtirdzniecības nozarē pēdējā pusotra gada laikā esam piedzīvojuši virkni izaicinājumu, kas likuši izvērtēt, cik atbalstoša un iekļaujoša ir mūsu vide, un secināt, ka tikai katra uzņēmuma paša ziņā ir tas, cik viegli ir īstenot dažādības mērķus.

Tirdzniecības sfērā strādājošajiem pēdējais pusotrs gads ir bijis sevišķi izaicinošs Covid-19 radīto apstākļu dēļ. Daudzie strauji mainīgie noteikumi, kas gandrīz katru nedēļu bija jāievieš tirdzniecības vietās, lai nodrošinātu drošus iepirkšanās apstākļus, bieži kļuva par pamatu agresijas un naida izpausmēm no klientu puses. Varu vien iztēloties, kādu emociju gammu nācās piedzīvot pārdevējiem. Tas ir licis vēl un vēlreiz pārdomāt, cik dažādi esam un cik atšķirīgi reaģējam stresa pilnās situācijās. Un arī to, cik liela nozīme ir spējai pieņemt atšķirīgo gan noteiktās situācijās, gan ikdienā kopumā.

Diezgan droši varu teikt, ka dažādības daudzās izpausmes “Narvesen” ir labi pazīstamas. Jāuzsver gan, ka SIA “Narvesen Baltija” saime Latvijā ir veidojusies gandrīz 25 gadus. Mums ir darbinieki un franšīzes ņēmēji vecuma amplitūdā no 18 līdz 70 gadiem; kādam darba stāžs ir pāris dienu, citam – 49 gadi. Šeit strādā latviešu, krievu, lietuviešu, ukraiņu, turku, romu tautības cilvēki. Mēs pārstāvam un atbalstām dažādas reliģiskās un seksuālās pārliecības, un mūsu tirdzniecības vietās var sastapt pārdevējus un franšīzes ņēmējus ar invaliditāti. Mēs savā ziņā esam sabiedrības spogulis. Bet to, protams, nevar radīt vienā dienā.

Savas karjeras laikā ne reizi vien esmu pārliecinājusies, ka, nevērtējot cilvēku pēc ārējā izskata, fiziskajām spējām, matu krāsas, tetovējumu daudzuma vai citiem tikpat gaistošiem kritērijiem un dodot iespēju darīt to, kas patīk un labi padodas, uzņēmums var iegūt daudz vairāk, nekā zaudēt. Dažādība veicina radošumu, ļauj atrast jaunus klientus un daudzveidīgākus sadarbības partnerus, palīdz ātri reaģēt uz izmaiņām tirgū un globālajā biznesa vidē. Arī individuāli man kā vadītājai ir savas “aklās zonas”, bet mans redzeslauks būtiski paplašinās, sastopoties ar dažādiem cilvēkiem. Tā ir liela pievienotā vērtība biznesa attīstībai ilgtermiņā.

Vērojot, kā dažādības pieņemšana tiek risināta citās valstīs, skaidri iezīmējas ceļš, kas Latvijai vēl ejams. “Narvesen” ir Reitan grupas uzņēmums, tāpēc mums nav sveša grupas vērtību filosofija, kas dzimusi Norvēģijā – valstī, kura, tāpat kā pārējās Skandināvijas valstis, izceļas ar iekļaujošu politiku. Tur ir iesakņojusies apziņa, ka katrs cilvēks ir vērtība un ka cieņa pret citiem ir vissvarīgākais savstarpējo attiecību kritērijs. Baltijas valstīs, arī Latvijā, mēs vēl tikai mācāmies un esam ceļā uz iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Par to liecina kaut vai viļņošanās sabiedrībā, ko izraisa tik miermīlīgi un uz iekļaušanu vērsti pasākumi kā, piemēram, Baltijas praids.

Kopumā šķiet, ka lielākais izaicinājums ceļā uz dažādības pieņemšanu ir vide Latvijā kopumā. Un ne tikai tāpēc, ka tā nav pielāgota cilvēkiem ar kustību vai citiem funkcionāliem ierobežojumiem. Mēs pārāk vēlu sākam domāt par iekļaušanu, kaut arī tas būtu jāmācās jau no bērnības. Lai sabiedrības uztvere kļūtu pozitīvāka un atbalstošāka, atvērtībai pret citādo ir jākļūst pašsaprotamai. Latvijai uz šādu sabiedrību vēl ir tāls ceļš ejams, bet viens vērā ņemams solis pretī šim mērķim jebkuram darba devējam būtu savu vakanču pārskatīšana. Varbūt uzņēmumā atrastos piemērots darbs cilvēkam ar invaliditāti? Bet varbūt nav nozīmes, ka potenciālajam darbiniekam nav darba pieredzes vai līdz pensijai atlicis pāris gadu?

Dažādības hartas parakstīšana, ko “Narvesen” šovasar īstenoja, ir bijis likumsakarīgs solis. Pieņemot lēmumu iet ilgtspējīgas attīstības ceļu, ir jārada apstākļi iekļaujošas vides stiprināšanai un nostiprināšanai klientu, darbinieku un partneru apziņā. Lai izprastu, līdz kuram pakāpienam uzņēmums ticis ceļā uz ilgtspējības virsotnēm, varu rekomendēt pieteikties Ilgtspējas indeksam: tas sniegs labu priekšstatu par vērtībām, sasniegumiem un arī izaugsmes potenciālu, tā palīdzot veidot iekļaujošu un psiholoģiski drošu vidi darba ņēmējiem un partneriem. Kā mainās dzīve pēc Dažādības hartas parakstīšanas? Mani patīkami pārsteidz, ka diez ko nemainās, ja hartā ietvertās vērtības ir aktuālas arī ikdienā. Taču tas ir vērtīgs atgādinājums, ka pastāvīga darbinieku un sadarbības partneru izglītošana un iekļaujošas telpas paplašināšana visās zīmola tirdzniecības vietās ir pienākums, ne tikai skaista ideja.

Iekļaujošas vides veidošana ir ilgtermiņa uzdevums, un tas ne vienmēr ir vienkārši. Bet ar to ir līdzīgi kā ar sporta treniņiem – jo vairāk darām, jo vieglāk sasniegt rezultātu. Arī dažādību ir vieglāk ieviest un pieņemt vidē, kur tā tiek praktizēta. Pozitīvas pārmaiņas nav kaut kas tāds, ko mums uzdāvinās citi, – tās jāveido pašiem katru dienu ar savu darbu un attieksmi. Tikai tad, ja no sirds ticēsim šīm vērtībām un katru dienu strādāsim, lai tās īstenotu, darbinieki darba vietā un ikdienas dzīvē varēs justies droši, pārliecināti par savu vērtību uzņēmuma un sabiedrības acīs un apņēmības pilni šīs vērtības īstenot ikdienas saskarsmē ar kolēģiem, klientiem un līdzcilvēkiem. Gribētos ticēt, ka tas ir pa spēkam ikvienam uzņēmumam.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem