USD 0.93 btc 21296.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 21296.00
Viedokļi 04. Janvāris 2023

Brīvās naudas ēnas puses

Pēteris Celms

BlueOr Bank investīciju portfeļu pārvaldnieks

Atskatoties uz pēdējo divarpus gadu laikā piedzīvoto ārkārtējo uzplaukumu tehnoloģiju nozarē pēc Covid-19 krīzes un tam sekojošo sabrukumu, prātā nāk viens jautājums – vai kaut kas no tā bija reāls? Atskatīsimies pagātnē, lai redzētu, kā mēs līdz tam nonācām.

2020. gada 23. martā, kad S&P 500 indekss mazliet vairāk nekā mēneša laikā bija nokrities par gandrīz 35 %, tas sasniedza zemāko punktu. Tikai dažas nedēļas pirms tam bija sākusies mājsēde. Neviens nezināja, ko darīt. Tualetes papīrs un griķi bija izpirkti. Tomēr finanšu tirgi, ņemot vērā centrālo banku izlēmīgo rīcību, lai novērstu likviditātes krīzi, nojauta, ka pasaule patiesībā nesabruks. Neraugoties uz visām problēmām, kas sekoja, nākamajos 18–20 mēnešos, tirgi kustējās tikai vienā virzienā – uz augšu un pa labi.

Tehnoloģiju uzņēmumi, protams, bija līderi. Mums tika teikts, ka mēs sākam jaunu paradigmu, kurā tehnoloģijas ļaus izveidot decentralizētu pasauli, kurā varēs strādāt no mājām un kurā kriptovalūtas būs jaunās decentralizētās finanšu sistēmas mugurkauls. Un tagad ikvienam būs vieglāk nekā jebkad agrāk piedalīties šīs evolūcijas finansiālajā augšupejošajā pusē! Vienkārši atveriet savu izvēlēto lietotni un sāciet spēlēt, proti, investēt. Neļaujiet, lai jūsu uzmanību novērš krāsainais UX dizains un konfeti animācijas.

Kāpēc gan jūs negribētu likt likmes uz uzņēmumiem, kas maina pasauli? Eksponenciāli augoši biznesi, kuriem ir neizmērojama tirgus vara, pateicoties tīkla efektiem, datu krājumiem un advancētākajām tehnoloģijām, kas ļauj tiem bezgalīgi paplašināt tirgus daļu. Kāds ir kopējais uzrunājamais tirgus? Viss. Reālajā pasaulē varētu pastāvēt piedāvājuma ierobežojumi piegādes ķēžu problēmu dēļ, bet šeit to nav – viss ir digitāli un tūlītēji.

Un vienas lietas šajā uzplaukuma laikā noteikti netrūka – naudas.

Ne mūsu pašu vainas dēļ visa mana paaudze pēdējo desmit gadu laikā ir pieradināta pie pasaules, kurā procentu likmes samazinās (un kādu laiku bija negatīvas), inflācija nepastāv un reālā ekonomiskā izaugsme ir vāja. Tajā pašā laikā, kad reālā pasaule, šķiet, stagnēja, uzplauka digitālā pasaule. Līdz ar viedtālruņu un sociālo tīklu attīstību internets kļuva par mūsu dzīves centru. Mākoņdatošana pārveidoja uzņēmumu darbību, un tas kopā ar jauniem produktivitātes rīkiem ļāva rasties strauji augošai jaunuzņēmumu ekosistēmai. Ekonomiskais potenciāls šķita neierobežots.

Tomēr izrādās, ka šie ekonomiskie apstākļi veicināja sliktu lēmumu pieņemšanu. Zemās procentu likmes un centrālo banku stimulējošie pasākumi nozīmēja, ka bija tik daudz lētas naudas, kas meklēja mājvietu, ka tās ieguldīšana tehnoloģiju jaunuzņēmumos vai jaunieviestajos IPO bija ļoti efektīva. Reālās ekonomikas stagnācijas apstākļos kādēļ gan ieguldīt tradicionālajos uzņēmumos, ja turpat blakus ir strauji augoša digitālā pasaule un tās globālā tirgus apsolījums?

Vai uzņēmums gūst peļņu? Tam nav nozīmes. Galvenais ir iekarot tirgus daļu – par peļņu mēs uztrauksimies vēlāk. Pat īsti nav svarīgi, kad būs tas vēlāk, ja vien šis skaitlis ir pietiekami liels. Ja likmes ir nulle, jūsu nākotnes naudas plūsmas vērtība rīt būs tāda pati kā šodien!

Un tā mēs nonācām pasaulē, kurā tehnoloģiju nozarē ieplūda vēl nebijušas summas, kas pacēla vērtējumus līdz galvu reibinošiem augstumiem. Agresīvais riska kapitāls ar dziļām kabatām, piemēram, Softbank Vision Fund, vadīja šo kampaņu, metot naudu ikvienam, kas to pieņēma, piespiežot citus riska kapitāla fondus darīt to pašu, lai tikai paliktu šajā spēlē. Pārmērīgs kapitāls ieplūda neskaitāmos nerentablos un neproduktīvos uzņēmumos, kurus nevajadzēja finansēt, un privāti uzņēmumi, kuriem vajadzēja palikt privātiem, gāja uz IPO, lai apmierinātu investoru neapmierināmo apetīti.

Aizmirstiet par uzticamības pārbaudi! Viss, kas jums ir vajadzīgs, ir kāds cits, kas nopirktu šo stāstu. Un, palielinoties likviditātei pēc Covid-19 krīzes, cilvēkiem bija, ar ko maksāt.

Taču, kā jau tas notiek ar jebkuru burbuli, kas uzpūšas, kādā brīdī šis stāsts jau visiem ir zināms un vairs nav neviena, kam pārdot šo sapni. S&P 500 indekss sasniedza maksimumu šā gada sākumā, un lielākā daļa lielo tehnoloģiju uzņēmumu jau dažus mēnešus pirms tam uzrādīja noguruma pazīmes. Daži no labākajiem un lielākajiem, piemēram, Google un Meta, ir samazinājušies uz pusi. Daudzu citu lejupslīde ir krietni lielāka.

Kas notika?

Pirmkārt, pandēmija beidzās un sagrāva tādu uzņēmumu kā Zoom biznesa modeļus, kuru akciju cenas bija astronomiski augušas, pateicoties straujajai ieviešanai laikā, kad mēs visi strādājām no mājām. Tika pārcelti uz priekšu izaugsmes gadi, taču izrādījās, ka šī izaugsme nebija ilgtspējīga.

Taisnība ir arī tā, ka pats patērētāju internets jau ir lielā mērā pārsātināts. Interneta, sociālo plašsaziņas līdzekļu un viedtālruņu lietošana ir piesātināta, īpaši Rietumos. Jau tik lielu daļu mūsu ikdienas uzmanības patērē internets, ka vienkārši vairs nav daudz, ko dot. Šī pieaugošā konkurence par acu skatieniem padara visu telpu par nulles summas spēli. Pat gaidāmā AR/VR revolūcija saskarsies ar šo problēmu. Vienkārši vēl viens veids, kā piekļūt internetam, nevar palielināt minūšu skaitu dienā.

Taču nozīmīgākais faktors nesenajā tehnoloģiju lejupslīdē ir bijusi inflācija. Kad pirms 18 mēnešiem tā pirmo reizi sāka pieaugt, visi teica, ka tas ir pārejoši, ka to izraisījuši īstermiņa traucējumi piegādēs. Tā bija taisnība. Taču otra patiesības daļa ir tāda, ka vēl nepieredzēta likviditātes apjoma iepludināšana tirgos, vienlaikus īstenojot ārkārtīgi ekspansīvu fiskālo politiku, rada neparedzētas sekas. Spiestas reaģēt, centrālās bankas visā pasaulē pastiprināja finanšu nosacījumus, lai cīnītos ar augošo inflāciju. No pasaules, kurā procentu likmes vairāk nekā desmit gadu bija tuvu nullei, mazāk nekā gada laikā esam nonākuši līdz tādai, kur tās kas svārstās ap 5 % ASV un 2 % Eiropā.

Tā kā centrālās bankas atsauc likviditāti, kādam ir jāiesaistās, lai refinansētu vai citādi nodrošinātu papildu kapitālu. Taču neviena nav. Tā vietā mēs esam spiesti atzīt, ka mūsu lielās cerības nebija pamatotas un ka šie pārspīlētie ienākumi bija tikai labvēlīgu apstākļu un laika blakusprodukts.

Šis sabrukums ir atklājis dažus klajas krāpšanas piemērus, jo īpaši kriptovalūtas nozarē, taču pārspīlēti vairāk ir tādu, kas liecina par augstprātību. Tehnoloģiju uzņēmumu pārmērīgs optimisms, pārmērīga ekspansija un izšķērdīgi tēriņi nevajadzīgiem lolojumprojektiem un privilēģijām, kā arī uzpūsts darbinieku skaits tagad kā bumerangs nāk atpakaļ un beidzas ar atlaišanas gadījumiem un reālām ekonomiskām sāpēm tiem, kurus tas ietekmē.

Taču, ticiet vai ne, viss tirgus nav tikai tehnoloģiju nozares vadošie uzņēmumi. Šie akciju kritumi ir notikuši salīdzinoši noturīgas ekonomikas apstākļos, kad bezdarba līmenis joprojām ir zems un patēriņš pagaidām vēl pieaug. S&P 500 indekss ir samazinājies salīdzinājumā ar pirms gada sasniegto maksimumu, bet tikai par aptuveni 16 procentiem. Jā, pie apvāršņa jau ir gaidāmās problēmas, un augstās likmes negatīvi ietekmē visus, taču lielākā daļa sāpju tirgos ir skārušas tehnoloģiju nozari.

Citviet ekonomikā ir stabili uzņēmumi, kas patiešām pelna naudu un kuriem ir spēcīgas bilances, kas darbojas labi, pat gūstot pozitīvu peļņu saviem investoriem un atdodot šo naudu akcionāriem. Interesants ir Berkshire Hathaway un Tesla tirgus kapitalizācijas salīdzinājums. Pirms gada Tesla vērtība bija vairāk nekā divas reizes lielāka, salīdzinot ar Berkshire Hathaway. Kopš tā laika Tesla vērtība ir samazinājusies par aptuveni 60%, kamēr Berkshire par 8 % pieaugusi. Pat neraugoties uz to, Tesla, visticamāk, gaida vēl lielākas sāpes, īpaši, ja ņem vērā, ka Berkshire gada peļņa ir divas trešdaļas Tesla gada ieņēmumu.

Pasaule nesabrūk, saplok tikai absurdi novērtēto tehnoloģiju uzņēmumu un kriptovalūtu burbulis, līdz ar to velkot lejup veselu investoru paaudzi. Ko tas nozīmē investoriem? Man šķiet, ka daudziem cilvēkiem nāksies apgūt, kas patiesībā veido labu uzņēmumu. Tas nozīmē ieguldīt darbu un iemācīties izprast bilances un biznesa modeļus, kā arī uzzināt par to vadību. Uz kādu laiku investēšana atkal kļūs garlaicīga.

Tajā pašā laikā tas nenozīmē tehnoloģiju nozares izaugsmes beigas, tāpat kā tas nenotika ar dotcom krahu. Ja nākamajā desmitgadē samazināsies vieglas naudas pieplūdums šajā nozarē, un tas nozīmēs tikai vairāk iespēju talantīgiem investoriem, kas spēj identificēt labus jaunuzņēmumus, kuriem izmisīgi trūkst naudas.

Pati tehnoloģiju nozare, iespējams, dažos aspektos mainīsies. Pēdējās desmitgades patēriņa tehnoloģijas tiks komercializētas un vairs nebūs vadošās, atbrīvojot vietu jauniem, uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem un ieguldījumiem fiziskās tehnoloģijās. Akumulatoru tehnoloģijas radīs jaunas iespējas enerģijas pārnēsājamo ierīču jomā tādām lietām kā roboti un transports. Biotehnoloģijas pārveidos medicīnu tādā veidā, kādu mēs pat nevaram iedomāties. Energosistēmas tiks pārbūvētas, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, kas izmantos daudzas no mūsdienās pieejamajām tehnoloģijām un ļaus izgudrot un izmantot vēl virkni citu.

Radīsies jauns uzplaukums. Uzņēmumi un tehnoloģijas, ko tie piedāvās, mainīsies, bet uzpūtība, pārgalvība un pārmērības atkārtosies. Līdz tam laikam mums vienkārši būs jāatgriežas pie mācības, ko nozīmē ieguldīt.

Tātad – vai kaut kas no tā bija reāls? Protams. Tikai cena nebija adekvāta.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem