USD 0.95 btc 16090.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 16090.00
Viedokļi 27. Septembris 2022

Astoņi mūsdienīga vadītāja baušļi

Oksana Lentjušenkova

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore

Pandēmijas, tehnoloģiju attīstības un citu apstākļu ietekmē darba tirgus ir būtiski mainījies. Izmaiņas skar ne tikai kompetences un prasmes, kas nepieciešamas darba ņēmējiem, bet arī aspektus, kas jāņem vērā darba devējiem, lai motivētu komandu un sasniegtu uzņēmumā definētos mērķus. Neraugoties uz to, kādā nozarē darbojas uzņēmums, vai darbs ikdienā notiks klātienē vai attālināti, ir vairākas lietas, kas ir svarīgas ikvienam labam vadītājam.

Atbildība par lēmumu un sekām. Vadītājam jābūt gatavam uzņemties atbildību visās situācijās – ne tikai tad, kad sasniegti plānotie mērķi un viņš tiek slavēts, bet arī tad, ja situācija izvērtusies negatīva. Patiesībā tieši otrajā gadījumā spēja uzņemties atbildību ir svarīgāka. Tas nav vienkārši, jo vadītājam jābūt atbildīgam par lēmumu ieviešanu dzīvē un arī par iespējamām sekām, ko tas var radīt, turklāt, jāspēj pieņemt arī nepopulārus lēmumus, piemēram, par kāda darbinieka atlaišanu, par projektu pārtraukšanu, ja tas nedod cerētos rezultātus, un tamlīdzīgi. Daļai no mums jau kopš bērnības  ir augsta atbildības izjūta – to ieaudzina vecāki vai apgūstam skolas laikā –, tomēr ir cilvēki, kuri nespēj uzņemties atbildību. Svarīgi saprast, ka bez tā nebūs iespējams kļūt par labu vadītāju un komandas līderi.

Neprasi no citiem to, ko nevari pats. Neviena kolektīva vadītājs nedrīkst prasīt no citiem to, ko viņš nedara pats. Ar to es nedomāju, ka vadītājam būtu jāaplej puķes birojā vai jāveic kurjera pienākumi; šis punkts attiecināms uz darba kultūru un disciplīnu. Ja vadītājs regulāri kavē sanāksmes vai tikšanās ar klientiem, ir muļķīgi pieprasīt, lai darbinieki būtu punktuāli. Plaši zināmais teiciens, ka “priekšniecība nekad nekavē”, ir mīts, jo norunātā laika ievērošana ir cieņa pret sevi un apkārtējiem. Protams, ikvienam var gadīties ārkārtas situācijas ceļā, tomēr, ja kavēšana kļūst par ierastu praksi, tas ir slikts signāls komandai un partneriem. Disciplīnas un darba kultūras jautājumos vadītājam ir jābūt paraugam saviem darbiniekiem. Tāpat nav pieļaujams, ka vadītājs iesaistās darbinieku intrigās vai jebkādā veidā tās sekmē.

Cilvēki ir dažādi. Lai spētu sasniegt izvirzītos mērķus, vadītājam jāatceras, ka cilvēki ir dažādi – atšķiras mūsu stiprās un vājās puses, kapacitāte, darba temps un citi aspekti. Tikpat dažādas ir arī lietas, kas kalpo par motivāciju, dzinuli paveikt vairāk. Vadītāja pienākums ir zināt šīs lietas par savu komandu un sadalīt pienākumus atbilstīgi šai informācijai. Nebūs racionāli introvertiem cilvēkiem uzlikt pienākumus, kas saistīti ar komunicēšanu ar klientiem. Protams, darbinieks šos pienākumus pildīs, tomēr ilgtermiņā viņš kļūs neapmierināts, tas ietekmēs darba kvalitāti utt. Arī gadījumos, ja vienlaikus nākas strādāt ar vairākiem spēcīgiem profesionāļiem, vadītājam jāprot īstenot t. s. zvaigžņu menedžmentu, virzot darbinieku talantus tajā gultnē, kur tie dos vislabākos rezultātus. Ja cilvēkam nepadodas tekstu rakstīšana, bet viņš izcili zīmē, nav racionāli likt viņam rakstīt tekstus – šim cilvēkam jāļauj zīmēt, piesaistot komandā arī kādu, kuram padodas tekstu radīšana. Protams, ikviens vadītājs vēlas, lai viņa komandā būtu universālie kareivji, bet tādu cilvēku nav daudz.

Nebaidies no gudriem padotajiem. Diemžēl, bet ir vadītāji, kuri baidās no gudriem, spēcīgiem un profesionāliem padotajiem. Tās ir bailes no konkurences un pārliecības trūkums par sevi. Patiesībā tā vietā, lai baidītos, ir jārada visi nepieciešamie apstākļi, lai šie darbinieki spētu strādāt pēc iespējas produktīvāk, tad arī neizpaliks labi rezultāti. Strādājot ar augsta līmeņa profesionāļiem, vadītājam patiesībā vairāk jābūt kā kolēģim, nevis priekšniekam. Ieteicams atmest augstprātību un kopīgiem spēkiem virzīties uz mērķi.

Atzīsti savas kļūdas. Bieži tiek diskutēts par to, vai labs vadītājs atzīst savas kļūdas kolektīva priekšā. Šeit viennozīmīgi jāsaka – jā. Ir būtiski parādīt, ka arī vadītājs ir cilvēks, nevis robots, kurš darbojas pēc noteikta algoritma. Mums var būt ļoti attīstīta intuīcija, taču arī tā reizēm pieviļ, tāpēc svarīgi atcerēties, ka kļūdīties ir cilvēcīgi – gan vadītājam, gan padotajiem. Spēja atzīt savas kļūdas un piedāvāt risinājumu to labošanai liecina par profesionalitāti. Nespēja atzīt savas kļūdas bieži vien saistīta ar bailēm no kritikas. Šajā kontekstā gan jāatceras – ja darbinieki kritizē konstruktīvi, tas nozīmē, ka viņi ir ieinteresēti rezultātā un viņiem nav vienalga. Jāraizējas tad, ja darbinieki bez ierunām visam piekrīt. Konstruktīva kritika ir pat vēlama, jo palīdzēs kopīgi sasniegt labāku rezultātu.

Kopīgi pieņemti lēmumi. Ieteicama arī prakse lēmumu pieņemšanā iesaistīt darbiniekus, rosinot diskusiju par to vai citu plānoto lēmumu. Protams, vienmēr būs darbinieki, kuri nevēlēsies iesaistīties, taču iespēja ir jādod visiem. Kamēr lēmums nav pieņemts, ir demokrātiska tā apspriešana, bet, tiklīdz lēmums ir pieņemts, sākas kopīga tā izpildīšana. Ja darbinieki bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā, tas daļēji ir arī viņu lēmums, tāpēc tas pozitīvi ietekmē motivāciju to īstenot.

Atstāj savas problēmas mājās. Viena no sarežģītākajām lietām, kas jāspēj vadītājam, ir atstāt savas problēmas ārpus darba kolektīva. Neatkarīgi no situācijas vadītājam jābūt pozitīvam, ar smaidu un atsaucīgam – tikai šādam vadītājam darbinieks nebaidīsies uzticēties situācijā, kad viņu kaut kas satrauks. Vadītājam jāspēj iedvesmot komandu, jābūt kā ģenerālim, aiz kura muguras pārējie jūtas droši un pasargāti. Viņam jāuztur komandas kaujas gars, nevis jāuzkrauj kolektīvam savas rūpes un raizes, jo vadītāja noskaņojums ļoti ietekmē arī pārējos. Vēl ir būtiski neaizmirst pateikt paldies un gadījumos, kad darbinieki rosina dažādas iniciatīvas, jāprot tās pareizi novērtēt un uz tām reaģēt. Vislabāk tādos gadījumos derēs aicinājums vai jautājums – kāpēc tas ir nepieciešams? Ja darbinieks spēj to pamatot, iespējams, iniciatīva ir realizējama tuvākā vai tālākā nākotnē, ja ne, visticamāk, darbinieks pats sapratīs, ka ir pārsteidzies ar savu ideju.

Neļauj manipulēt ar sevi. Visbeidzot jāuzsver, ka labs vadītājs neļauj ar sevi manipulēt. Viens no populārākajiem veidiem, kā darbinieki apzināti vai neapzināti mēdz manipulēt, saistās ar nostrādātajām darba stundām. Ikvienam vadītājam der atcerēties – ja jūsu darbinieks strādā vairāk, nekā to paredz darba laiks, tas nenozīmē, ka viņš ir ļoti čakls. Iespējams, šim darbiniekam nepietiek kompetences, lai tiktu galā ar uzticētajiem pienākumiem, viņš neprot plānot laiku vai arī viņam ir uzlikts pārāk liels darba apjoms. Jebkurā gadījumā, redzot, ka kāds no kolektīva vai pat visi bieži strādā ilgāk par noteikto darba laiku, vadītājam rūpīgi jāizvērtē situācija, jāatrod tās iemesli un jāpiedāvā risinājumi.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem