USD 0.88 btc 45036.04
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.88 btc 45036.04
Viedokļi 18. Oktobris 2021

Ar biznesa skatu par zoodārzu

Anete Bilzēna

Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza valdes locekle

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs kā ilgtspējas un dzīvās dabas daudzveidības nozīmīguma izpratnes flagmanis Latvijā šobrīd pieprasa virkni nozīmīgu aktivitāšu.

Kā es nokļuvu ierakumu otrā pusē? Kad pagājušā gada beigās mani uzaicināja piedalīties konkursā uz zooloģiskā dārza valdes locekļa amatu, svarīgākais, lai vispār apsvērtu piedāvājumu, man bija jaunās Rīgas vadības vērtības, vismaz sajūtu līmenī pārliecība, ka šī ir vide, kurā uzņēmuma vadība varēs sasniegt rezultātus ar savu prasmi, pieredzi un procesu efektivitāti, nevis atbilstot sistēmiskiem uzstādījumiem. Mans virzītājspēks sasniegumiem dzīvē ir gana nesaudzīgs pret sevi – “All the great things start at the end of your comfort zone” (Donalds Volšs). Uzskatu, ka dzīvei jābūt skaistai, aizraujošai un piepildītai, nevis garlaicīgai un tukšai. Paradokss ieslēpts pārbaudījumā – tikai izkāpjot no savas komforta zonas, spēsim kaut ko mainīt vēlamajā virzienā.

Sākotnējā reakcija uz piedāvājuma ir – nē, nu kāpēc man to vajag. Taču tad prātu sāk urdīt cita doma – ko es tur varētu izdarīt, uzbūvēt un uzlabot? Un līdz ar šīm domām mostas interese. Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs (RNZD) kā ilgtspējas un dzīvās dabas daudzveidības nozīmīguma izpratnes flagmanis Latvijā šobrīd pieprasa virkni nozīmīgu aktivitāšu – modernizāciju, efektivizāciju un digitalizāciju, kā arī pētniecības, izglītības un saglabāšanas funkciju padziļinājumu, sabiedrības tiešu iesaisti un jaunākos finanšu instrumentus projektu realizācijā. Šie visi izaicinājumi man kā cilvēkam, kas savā ekonomiski aktīvajā mūžā radikāli mainījis darbošanās formas un nozares, šķiet gana aizraujoši. Laika faktors, kas nepieciešams, lai pieslīpētu personiskās kompetences, mainot darbošanās nozari, ar katru profesionālo pārmaiņu ciklu saīsinās. Valdes loceklim ir jāiepazīst savas komandas stiprās puses un tās jāakcentē, nevis pašam jāmetas dublēt darbus, piemēram, kopjot dzīvniekus, ja RNZD zoologi profesionālajā lokā ir Eiropā plaši atzīti un darbojas kā nozares eksperti ietekmīgākajā starptautiskajā organizācijā –  Eiropas Zoodārzu asociācijā, tās komitejās un padomēs. Valdei jāsaskata uzņēmuma attīstības vīzija, jāizstrādā stratēģija tās sasniegšanai un ar savu ikdienas darbu soli pa solim jāvirzās šo mērķu virzienā. Manuprāt, biznesa vides profesionāļu skatījums uz Rīgas zooloģisko dārzu kā ilgtspējīgu organizāciju ir tieši tas, kā līdz šim pietrūcis. 

Kādam tad būtu jābūt nākotnes zoodārzam un kādas pārmaiņas nepieciešamas? Zooloģiskais dārzs vienlaikus ir gan ilgtspējīgas uzņēmējdarbības paraugs, gan izklaides parks, gan izglītības iestāde, gan arī dzīvnieku pētniecības un apdraudēto sugu pavairošanas projektu koordinators. No visām šīm funkcijām mūsdienās priekšplānā izvirzās viena – vides izglītošanas un ilgtspējas funkcija. Zooloģisko dārzu primārais uzdevums ir atkal atvērt cilvēkiem acis, veidot ilgtspējīgus paradumus un nostiprināt cieņu pret pasaules dabas bagātību un daudzveidību, kuras maza sastāvdaļa ir arī Homo sapiens. Un cerība ir – Z paaudze jau domā atšķirīgi, viņiem ir citas prioritātes, un dabas daudzveidības saglabāšana ir viena no tām.

Ja mērķis – izglītošanas funkcija – ir saskatīts, par nākamo svarīgo soli kļūst šī mērķa pareiza pasniegšana – varētu pat lietot biznesa jēdzienu pārdošana – mērķa auditorijai. Šajā gadījumā fokusgrupas jēdziens ir plašs – tas ietver gan apmeklētājus no Latvijas un tuvējām ārvalstīm, gan kapitāldaļu turētājus un pārvaldes institūcijas, kā Rīgas domi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, gan esošos un potenciālos mecenātus. Tas pats par sevi ir sarežģīts uzdevums, jo jāpārdod vīzija, nevis realitāte. Zoodārzs pašlaik atbilst šai vīzijai ne vairāk kā par vienu ceturtdaļu.

Zooloģiskā dārza jaunā stratēģija, iesaistot tās tapšanā gan esošo profesionāļu komandu, gan arī ārvalstu ekspertus, šobrīd ir izstrādes procesā. Tās uzdevums ir ekonomiski sabalansēti iezīmēt mērķus un rīcības plānu līdz 21. gadsimta vidum, ņemot vērā tendences, kas pašlaik vērojamas pasaules labākajos zooloģiskajos dārzos. Jaunā ceļa karte tiks pabeigta līdz gada beigām un, varu teikt uzreiz, tā būs saturiski bagāta, vizuāli skaista un ekonomiski drosmīga, kas prasīs pārliecību par realizācijas pēctecības nodrošināšanu, apstiprinot to arī no īpašnieka –Rīgas domes – puses. Kāpēc? Tāpēc, ka zoodārzs kā efektīva ekonomiska struktūra vēlas darboties jēgpilni jau šodien, stāvēt ar abām kājām uz zemes un skaidri zināt ilgtermiņa ieņēmumu, izdevumu un izaugsmes plānu, paredzot līdz 2027. gadam tajā investēt vismaz 15 miljonus eiro, bet intensīvi piesaistot mecenātus, tādus kā vēsturiski Kristaps Morbergs vai Jānis Akmeņkalis, un arī nozīmīgi lielākus projektus. Sākums ir labs – pašreizējā Rīgas domes vadība ir ļoti pozitīvi reaģējusi uz plāna pirmatnējām aprisēm, vēlreiz apstiprinot, ka tās vārdi un darbi sakrīt.

Minot skaitli 15 miljoni eiro sešu gadu laikā, negribu apgalvot, ka visas zoodārza investīciju vajadzības ar šo summu varēs apmierināt. Vēl viena liela darba daļa saistīta ar starptautiskā finansējuma un privāto mecenātu piesaisti. Gandarījums, ka ar mecenātismu saistītajās aktivitātēs patiešām vērojamas pozitīvas noskaņojuma pārmaiņas, kas sākas jau ar viedokļa un ieradumu maiņu – no ātrās aprites un luksusa preču patēriņa uz ilgtspējīgākiem risinājumiem dzīves kvalitātes un ikdienas patēriņa vajadzību nodrošināšanai. Tas rada pamatotu pārliecību, ka labdarības aktivitātes tikai pieaugs. Ceru, ka pienāks brīdis, kad fakts, ka esi Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza atbalstītājs, kļūs par būtisku uzņēmuma pozitīvās reputācijas sastāvdaļu.

Kā izskatīsies Rīgas zooloģiskais dārzs 2027. gadā? Lai gan daudzi plāna aspekti vēl nav gatavi publiskošanai, tomēr, piepaceļot mazu aizkara maliņu, ieskicēšu. Atcerēsimies visi kopā – šis ir mūsu visu kopīgais un vienīgais Nacionālais zooloģiskais dārzs kopš 1912. gada.  Vēlamies, lai tā apmeklējums katram viesim būtu īsts piedzīvojums, procesā gūstot kādu jaunu pieredzi, informāciju vai atziņu. Turklāt piedzīvojuma elements nebūt nav pretrunā ar centrā izvirzīto izglītošanas funkciju, jo izglītība caur emocijām, piedzīvojumu un spēles elementu ir efektīvāka par to, kas māca ar klasiskām metodēm.

Starp citu, stratēģijas veidošanas darba procesā izvirzījās jautājums par to, kas ir Rīgas zoodārza unikalitātes elementi. Pašiem, kā jau tas raksturīgi latviešiem, neliekas gana nozīmīgi to izcelt, jo uzskatām to par normu, savukārt ārvalstu eksperti min virkni izcilu aspektu. Pirmkārt, to, ka relatīvi īsā laika posmā un relatīvi nelielā teritorijā iespējams sastapt visu kontinentu faunas pārstāvjus; daudzos zoodārzos platība un laiks ir būtiska problēma. Otrs unikalitātes elements – vēsturiskā aura. Treškārt – ārkārtīgi organiskā vide, kurā atrodas zoodārzs: ezera tuvums, priedes, dabiskais reljefs, parks, komerciālās un industriālās vides neesamība. Tā ir izcila priekšrocība, salīdzinot ar mākslīgi veidotajiem zoodārziem. Šīs priekšrocības paredzam akcentēt arī stratēģijā. 

Izvērtējot jaunās stratēģijas ekonomiskos balstus, analītikas pamatā ir pasaules zoodārzu bilances un attīstības virzieni, kuros var saskatīt divus pilnīgi atšķirīgus ceļus. Viens – vides ilgtspējas procesus skaidrojošie,  izglītojošie un dzīvās dabas daudzveidību saglabājošie zoodārzi, savukārt otra grupa centrā izvirza izklaidējošo un peļņas funkciju. Ieskicējas arī jauni veidojumi, matrica, apvienojot gan funkcijas, gan mērķus, gan finansējuma un īpašumtiesību modeļus. Rīgas zooloģiskais dārzs plāno savu modeli, kas balstīsies uz ilgtspējīgas sabiedrības izpratnes veidošanu, iekļaujot piedzīvojuma elementu, tieši tādēļ izglītojošā satura pasniegšana sabiedrībai būs nozīmīgs nākotnes uzdevums. Tagad zoodārzu gadā apmeklē ap 300 tūkstošiem cilvēku, bet šo skaitu ar jēgpilnām pārmaiņām ir iespējams trīskāršot – līdz miljonam. Taču par divu vai četru miljonu apmeklētāju zoodārzu kļūt mēs nevaram – ģeogrāfisku un demogrāfisku iemeslu dēļ. Attiecīgi vēlme par iespējami grandiozu projektu realizāciju nav samērojama ar efektīvu saimniecisku darbību vēlāk, lai atbilde uz jautājumu, ko zoodārza attīstība nozīmēs sabiedrībai, vai tā varēs atļauties apmeklēt šo nākotnes zoodārzu, skan kā apliecinājums – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs vēlas, lai to gan tagad, gan nākotnē apmeklē pēc iespējas vairāk iedzīvotāju no Latvijas, lai katrs ārzemju viesis savā ko noteikti apmeklēt Rīgā sarakstā ir ierakstījis zoodārzu un to arī paveicis.  Esmu pārliecināta, ka 2027. gadā, kad zoodārzam būs 115 gadu jubileja, sabiedrība pozitīvi vērtēs Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā notikušās pārmaiņas un daudzās ģimenēs regulāram ierosinājumam pie brokastu galda: “Vai neaizbraukt uz zoodārzu?” – pretī atskanēs daudzbalsīgs: “Jā!”

Atkāpei: darbojusies Latvijas, Baltijas un starptautiskajā biznesa vidē kopš 1992. gada, tostarp vadošos amatos no deviņdesmito gadu beigām. Saskare ar valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām tikai sadarbības partnera līmenī.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem