USD 0.85 btc 41410.48
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 41410.48
Viedokļi 22. Jūlijs 2021

Aprites ekonomikas iznāciens

Roberts Samtiņš

"AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs

Diskusijas par Latvijas situāciju atjaunīgo energoresursu (AER) izmantošanā enerģijas ieguvei pēdējā laikā kļūst aizvien karstākas.

Patlaban tas lielākoties ir privātais sektors un masu mediji, kas cenšas rast atbildes uz jautājumu, kā tieši Latvija plāno sasniegt Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030 ambiciozos mērķus. Vai gaidāmas kādas atbalsta programmas, vai kā citādi iecerēts veidot labvēlīgu likumdošanas augsni, kas ļaus veicināt investīcijas AER nozarē?

Kamēr tiek gaidītas atbildes un investori pēta darbības lauku, nedrīkst aizmirst, ka jau patlaban ir labvēlīgi apstākļi, lai vietējie uzņēmumi saprātīgos apjomos investētu aprites ekonomikas projektos. Soli pretī korporatīvajai ilgtspējai, kas ir neizbēgams galamērķis uzņēmumiem Eiropā, tostarp Latvijā, var spert jau tagad, tādējādi veicinot jaunu un ilgtspējīgu biznesu attīstību, uzlabojot vietējo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā un mazinot klimata pārmaiņu riskus.

Aprites ekonomika… Lai gan tas ir jau gadiem apspriests termins, tomēr Latvijā par to joprojām trūkst īstas izpratnes. Aprites ekonomika ir ekonomikas modelis, kurā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, kur tos izmanto atkal un atkal, lai radītu papildu vērtību. Aprites ekonomikā svarīga loma ir arī atjaunīgajiem energoresursiem – tā ir daļa no šī modeļa, jo arī enerģija, gluži tāpat kā izejvielas un produkti, jāiegūst no pieejamajiem enerģijas avotiem, tādējādi mazinot oglekļa emisijas un nodrošinot aprites ekonomikas modeļa pilnvērtīgu darbību.

Tas ir tikai laika jautājums, kad pasaules un arī vietējā ekonomika pārkārtosies atbilstoši jaunajiem ilgtspējas standartiem. Aprites ekonomikas projektu īstenošana būs aktuāla aizvien plašākam lokam: progresīvi domājošiem uzņēmumiem, energoietilpīgiem uzņēmumiem, klimata mērķu adresātiem pašvaldību un valsts iestāžu sektorā, biržā kotētiem uzņēmumiem un tā tālāk. Aprites ekonomikas projekti ir drošas investīcijas, jo pieprasījums pēc tiem pārliecinoši pieaugs; jau šobrīd tirgū ir jūtams šādu projektu deficīts. Arī Eiropas Savienības pieņemtā Taksonomijas regula, kas uzliek par pienākumu dalībniekiem izvērtēt to investīciju un aizņēmēju projektu ietekmi uz ES zaļajiem mērķiem, tuvāko gadu laikā krietni pastiprinās motivāciju investēt tieši aprites ekonomikas projektos.

Ir vairāki veidi, kā investēt aprites ekonomikas projektos atbilstoši uzņēmuma mērķiem un iespējām. Visvienkāršākās un pieejamākās pašlaik ir investīcijas saules paneļu uzstādīšanā uzņēmuma vajadzībām. Mums ir virkne veiksmīgu piemēru – Rojas zivju konservu ražotājs Banga LTD, ražotne M.P. Socks, maiznīca Liepkalni, atkritumu apsaimniekotājs SIA ZAAO. Tie ir tikai daži no tiem uzņēmumiem, kas, pateicoties saules paneļu parka izveidei, jau ir samazinājuši savu CO2 izmešu apjomu un būtiski ietaupījuši elektroenerģijas izmaksas. Tās ir drošas investīcijas – sākot no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat vairākiem miljoniem eiro atkarībā no parka jaudas. Atmaksāšanās laiks ir no sešiem līdz septiņiem gadiem, turklāt šāda veida projekti ir realizējami vidēji piecu, septiņu mēnešu laikā.

Aprites ekonomikā būtiska loma ir arī šķiroto atkritumu otrreizējai pārstrādei un jaunu produktu izveidei. Latvijā poligonos ik gadu tiek noglabāts ap 60 % radīto atkritumu, no kuriem daļu būtu iespējams pārstrādāt, ja tiktu izveidota atbilstoša infrastruktūra. Tas būtu vērtīgs investīciju projekts, īpaši ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/850 prasības, kas no 2035. gada paredz, ka poligonos noglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma. Pagaidām šis process norit gausi un milzīgs apjoms pārstrādājamo materiālu netiek nodots pārstrādei, jo reģionā nav atbilstošu iekārtu.

Līdzīga situācija ir arī ar jaunu produktu izveidi, kur par pamata izejvielu tiek izmantoti otrreiz pārstrādāti materiāli, piemēram, nolietotās riepas, plastmasa iepakojums, papīrs. Šādu projektu patlaban tirgū ir ļoti maz, kaut gan potenciālo investoru ideju to realizēšanā netrūktu.

Uzņēmumiem, kas domā, kā uzlabot savus ilgtspējas rādītājus un mazināt CO2 pēdu, ir iespējas kļūt par investoriem apjomīgākā saules paneļu parkā vai kādā citā aprites ekonomikas projektā, sadarbojoties ar vietējiem investīciju fondu pārvaldniekiem, kuriem ir pieredze un zināšanas enerģētikas jomā. Fondu pārvaldnieki palīdz savest kopā potenciālos investorus ar ideju autoriem un finansēt ideju realizāciju zinošu nozares ekspertu pavadībā. Tas dod iespēju noteikt sev optimālu ieguldījumu apjomu un iepriekš paredzamu investīciju atdevi.

Paralēli vietējo uzņēmumu iesaistei aprites ekonomikā un investīcijām savas un vides ilgtspējas veicināšanai valstij ir jādefinē skaidrs rīcības plāns, kā tiks sasniegti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030 definētie mērķi. Ja Ekonomikas ministrijai nav pa spēkam šādu plānu izstrādāt saprātīgā laika posmā, tad aicinājums būtu ļaut nozarei netraucēti strādāt pie inovatīviem un ilgtspējīgiem projektiem, skaidri nosakot, ka tuvākajos desmit gados spēles noteikumi netiks mainīti.

Latvijas enerģētikas sektorā ir pietiekami daudz talantu, ekspertu un resursu, kas var nodrošināt nozares izrāvienu, taču valstij ir jānodrošina labvēlīgi likumdošanas apstākļi tā realizācijai. Mums ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai veiksmīgi attīstītu apjomīgus un izaicinošus investīciju projektus. Jo vairāk veiksmīgu piemēru mums būs, jo vieglāk būs pieņemt lēmumu par labu investīcijām aprites ekonomikā.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem