USD 0.88 btc 43579.25
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.88 btc 43579.25
Viedokļi 22. Aprīlis 2020

Nodokļu politika – efektīvs rīks Latvijas attīstībai

Anatolijs Prohorovs

RISEBA ekonomikas un finanšu katedras profesors, SIA "Proks" un SIA "Proks Capital" vadītājs

Pērn publiskajā telpā parādījās dažu valsts pārvaldes amatpersonu izteikumi par to, ka 2017. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas rezultātā krasi samazinājušies UIN budžeta ieņēmumi. Tomēr uzņēmēju organizāciju atsauksmes par reformu ir pozitīvas. Tāpēc izpētīsim, kā UIN reforma ietekmējusi uzņēmumus, jo tieši no veiksmīgas uzņēmumu darbības atkarīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, uzņēmumu investīciju apjoms, kā arī budžeta ieņēmumi.

Atgādināšu UIN reformas būtību. UIN samaksa tika atlikta līdz dividenžu sadales brīdim, proti, uzņēmumu reinvestētā peļņa tika atbrīvota no nodokļu nomaksas un atcelti UIN avansa maksājumi. Tāpat ar likumu tika garantēts, ka 2017. gadā pārmaksātais UIN tiks atgriezts 2018. gadā. Tātad dažiem UIN reformas ekonomiskajiem efektiem, kā arī uzņēmēju pozitīvās reakcijas izpausmei, ko pētnieki dēvē par “nodokļu lojalitāti” un uzskata par ļoti svarīgu nodokļu maksātāju pienākumu pret budžetu izpildes faktoru, jau 2017. gadā bija jārada būtiska ietekme uz uzņēmumu darbības rādītājiem.

Tabulā redzami Latvijas uzņēmumu summārie darbības rādītāji, uzņēmumu banku kreditēšanas un daži makroekonomiskie rādītāji divus gadus pirms nodokļu reformas ieviešanas, kā arī 2017. un 2018. gadā.

Rādītāji un izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2015.

2016.

2017.

2018.

Uzņēmumu summārā neto apgrozījuma pieaugums (%)

-0,16

0,61

8,95

10,00

Ievērojot IKP pieaugumu, salīdzināmajās cenās pārrēķināts uzņēmumu summārā neto apgrozījuma pieaugums (%)

-3,4

-1.2

5.1

5.4

Uzņēmumu summārās peļņas pieaugums (%)

3,2

8,1

49,6

39,6

Uzņēmumu vidējā rentabilitāte (%)

3,4

3,6

4,95

6,29

Uzņēmumu banku kreditēšanas apjoma izmaiņas (milj. EUR)

173

450

-598,6

-598,3

UIN reformas rezultātā uzņēmumu rīcībā palikušie papildu finanšu resursi (milj. EUR)

340

480

Bezdarba līmenis (%)

8,7

8,4

6,8

6,4

Budžeta ieņēmumu pieaugums no uzņēmumu samaksātajiem PVN, UIN, IIN un VSAOI (%)

5,45

6,72

9,33

8,14

Redzams, ka 2017. gadā Latvijas uzņēmumu darbības rādītāji auguši neraksturīgi spēcīgi: rentabilitāte – 1,37 reizes, peļņa – gandrīz 1,5 reizes, kas ir vienkārši fenomenāls gada izaugsmes rādītājs. Līdzīga apgrozījuma, peļņas un rentabilitātes pieauguma tendence turpinājās arī 2018. gadā, turklāt šajā gadā uzņēmumu skaits saruka, tāpēc vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu pieauga nevis par 10, bet pat 11,6 procentiem. Uzņēmumu vidējā rentabilitāte 2018. gadā salīdzinājumā ar laika posmu no 2014. līdz 2016. gadam pieauga 1,85 reizes! Pat neto apgrozījums salīdzināmajās cenās 2017.–2018. gadā salīdzinājumā ar 2015.–2016. gadu palielinājās par vairāk nekā sešiem procentiem. Pazīstamie vācu nodokļu reformu pētnieki Mihaels Funke un Holgers Struliks uzskata, ka svarīgs Igaunijas UIN reformas rezultāts ir spēcīgais pozitīvais efekts, kas izpaužas kā labklājības pieaugums un ekonomikas izaugsmes paātrināšanās.

Kādi faktori varēja ietekmēt gandrīz kosmisko Latvijas uzņēmumu rādītāju izaugsmes ātrumu 2017. un 2018. gadā? Jāatceras, ka šajā laikā uzņēmumu darbību ietekmēja arī vairākas negatīvas tendences, piemēram, komercbanku kreditēšanas kritums par 6,3 % 2017. gadā un par 6,8 % 2018. gadā.

Varētu pieņemt, ka 2017.–2018. gadā tik ievērojamu uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un rentabilitātes pieaugumu lielākoties nodrošināja ļoti nozīmīga būvindustrijas uzņēmumu rādītāju izaugsme, ko izraisījis Eiropas Savienības fondu apguves intensitātes un privāto investīciju pieaugums. IKP pieaugums būvindustrijā 2017. gadā bija 19,4 %, 2018. gadā – 21,9 procenti. Visu veidu būvniecības, apdares, būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības, projektēšanas un arhitektūras pakalpojumu īpatsvars Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma pieaugumā 2018. gadā bija 23 %, peļņas pieaugumā – apmēram 16 %, savukārt būvindustrijas rentabilitāte bija ievērojami zemāka nekā Latvijas uzņēmumu kopējā rentabilitāte.

Tāpat varētu pieņemt, ka viens no šāda kāpuma iemesliem bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu institūciju cīņa ar ēnu ekonomiku. Nemazinot VID un citu institūciju nopelnus ēnu ekonomikas apkarošanā, tomēr jāatzīmē, ka nodokļu politikas un ēnu ekonomikas pētnieki uzskata – administratīvās metodes nav efektīvākais ēnu ekonomikas apkarošanas veids, īpaši attiecībā uz UIN. Arī tik radikāls Latvijas uzņēmumu efektivitātes pieaugums divu gadu laikā šķiet ne tikai maz ticams, bet pat neiespējams.

Tādā gadījumā atliek pieņemt, ka UIN avansa maksājumu atcelšana un samaksas termiņa atlikšana līdz peļņas sadalei dividendēs Latvijas uzņēmējiem radīja ekonomisku motivāciju uzkrāt un reinvestēt kapitālu. Tas pirmkārt. Un otrkārt – kontekstā ar to, ka UIN reformu neierosināja no augšas, bet gan paši uzņēmēji, var pieņemt, ka paaugstinājies uzņēmēju nodokļu nomaksas morāles līmenis. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka tieši nulles likme reinvestējamajai peļņai var kļūt par svarīgu instrumentu, kas motivētu uzņēmējus pilnīgāk norādīt savas darbības apjomus, tādējādi palielinot budžeta ieņēmumus un samazinot ēnu ekonomiku. Par labu šiem pieņēmumiem liecina fakts, ka Igaunijas uzņēmumu rentabilitātes rādītājs pirms līdzīgas reformas bija mazāks nekā 2 %, pirmajā reformas gadā tas bija jau 4,6 %, bet piecpadsmit gadu laikā pēc UIN reformas ieviešanas – vidēji 6,4 %, kas ir tikai par 0,11 % vairāk nekā Latvijas uzņēmumiem 2018. gadā.

Latvijas UIN reformas efektivitāti pierāda ne tikai uzņēmumu darbības rādītāju pieaugums, bet arī augstāks finanšu stabilitātes līmenis un investīciju potenciāls, ko nodrošinas pašu kapitāla pieaugums. Tas pozitīvi ietekmē ekonomiku ne tikai īstermiņā, bet arī vidējā un ilgtermiņa perspektīvā.

UIN reformas rezultātā paātrinājušies uzņēmumu summāro PVN, IIN, UIN un VSAOI maksājumu pieauguma tempi. Pat neraugoties uz spēcīgo UIN nomaksas kritumu 2019. gadā, iepriekš uzskaitītie uzņēmumu maksājumi budžetā pieauga par 5,99 %, 2,6 reizes pārsniedzot IKP pieaugumu, kas saskaņā ar 2019. gada 19. decembra Lavijas Bankas prognozi būs 2,3 procenti. Tieši pateicoties tik nozīmīgam uzņēmumu darbības rādītāju kāpumam un tam, ka summāro nodokļu ieņēmumu pieaugums pārsniedz IKP pieaugumu, nav būtiskas, bet, iespējams, arī nekādas nozīmes tam, ka dažus gadus UIN ieņēmumi būs ievērojami mazāki nekā pirmsreformas gados. Igaunijā UIN ieņēmumi pārsniedza sākotnējos rādītājus ceturtajā UIN reformas gadā.

Monogrāfijā “Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā un Igaunijā, tā ietekme uz uzņēmējdarbību, investīcijām, bezdarba līmeni, nodokļu ieņēmumiem un valsts ekonomisko izaugsmi” (autors Anatolijs Prohorovs – red. piezīme), kas pieejama publiski, Igaunijas UIN reformas rezultāti analizēti sīkāk, kā arī dots Latvijas UIN reformas ekonomiskais pamatojums. Viens no galvenajiem šā un citu nodokļu politikas jomas pētījumu secinājumiem – valstīm ar ne pārāk augstu ekonomisko attīstību nodokļu ieņēmumu apjoma kāpināšanai vairumā gadījumu nav jāceļ nodokļu likmes. Tomēr valstij jānodrošina nodokļu taisnīguma princips, kas paaugstina nodokļu nomaksas morāli, veicina korupcijas līmeņa mazināšanos un valsts pārvaldes kvalitātes līmeņa uzlabošanos. Tāpat nodokļu maksātāju pulkā jāiesaista visi uzņēmēji un darbspējīgie iedzīvotāji, piešķirot nodokļu atlaides tikai ļoti ierobežotam personu un uzņēmumu lokam, piemēram, dažus pirmos gadus jaunajiem mikro un mazajiem uzņēmumiem.

Latvijā pastāv zināms nodokļu paradokss – pie augstākām nekā vairākās Eiropas Savienības valstīs nodokļu likmēm ir zemāka nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP. Taču valdībai acīmredzot jāraugās nevis uz šo attiecību, bet uz nodokļu ieņēmumu summu. Nodokļu paaugstināšana jāvērtē, ņemot vērā arī to, kādu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeni tā radīs, jo tieši dzīves līmeņa uzlabošanās ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais politiķu darba vērtēšanas kritērijs.

Latvija daudzos jautājumos orientējas nevis uz Eiropas Savienību, bet gan uz ASV, kas ir pasaules lielākā ekonomika. 2017. gadā ASV nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP bija 27,1 % (salīdzinājumam: OECD vidējā – 34,2 %). Varbūt arī nodokļu jomā Latvijai tomēr vajadzētu orientēties uz ASV, izvirzot mērķi sasniegt vajadzīgo budžeta pieaugumu, nevis pateicoties tā īpatsvara palielināšanai IKP, bet straujākai uzņēmumu izaugsmei, palielinot nodokļu ieņēmumu bāzi?

Izskatot iespējamās korekcijas pašreizējā nodokļu sistēmā, bez nodokļu maksātāju bāzes paplašināšanas un nodokļu taisnīguma jautājumu apspriešanas vajadzētu veikt vismaz Latvijas uzņēmumu darbspēka cenas konkurētspējas ekonomisko izvērtēšanu. Mūsu valsts ekonomistu vērtējumā Latvijas uzņēmumu darbspēka izmaksas ir par dažiem procentpunktiem augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. ASV Nodokļu fonda Federālās nodokļu politikas centrs jau sesto gadu pēc kārtas atzīst Igauniju par OECD valsti ar konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu. Par pirmajām divām Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām centrs atzīst 20 % uzņēmumu ienākuma nodokli, kas tiek piemērots tikai sadalītajai peļņai, un vienotu 20 % fizisko personu ienākuma nodokļa likmi. Bet labi zināms, ka nacionālo uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos ir viens no svarīgākajiem mazo ekonomiku jautājumiem.

2017. gada nodokļu reformas sagatavošanā piedalījās vismaz četras ekonomistu grupas: Latvijas Bankas, Pasaules Bankas, piedaloties Latvijas Universitātes ekonomistiem, domnīcas Certus, kā arī RISEBA ekonomistu grupa. Jāuzsver, ka ekonomikas pētnieku dalība tādu stratēģiski svarīgu jautājumu apspriešanā kā nodokļu politikas izmaiņas ir ārkārtīgi svarīga kontekstā ar profesionālās ekspertīzes veikšanu. OECD Latvijas ekonomikas pārskatā atzīmēts, ka Latvijā netiek veikti pētījumi, lai iegūtu padziļinātu likumdošanas un politisko ierosinājumu ar būtiskām ekonomiskām sekām īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa ietekmes analīzi. Tāpēc plašāka pētnieku iesaiste ir nodokļu sistēmas panākumu atslēga – to apliecina 2017. gada UIN reformas rezultāti.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem