USD 0.93 btc 28627.35
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 28627.35
Viedokļi 28. Decembris 2021

“Sudraba” paaudzes spēks

Renāts Lokomets

Venture Faculty stratēģiskais partneris

Digitālā attīstība, paaudžu nomaiņa un vērtību maiņa sabiedrībā strauji ietekmē tendences, pieprasījumu dažādos sektoros un tirgū kopumā. Tas atspoguļojas visur, it īpaši biznesa un inovāciju pasaulē.

Ik dienas var redzēt jaunas, inovatīvas biznesa idejas, kas saistītas ar efektivitātes uzlabošanu, digitalizāciju, efektīvu mārketingu patērētāju sasniegšanai, jaunus konceptus, kas tēmēti jaunāko patērētāju virzienā. Taču vai fokuss uz jauno patērētāju – mileniāļu un Z paaudzes – tirgus daļu un vajadzībām atspoguļo strauji augošās un pirktspējīgās sabiedrības vajadzības, vai arī tas ir fokuss tikai uz savu produktu un pakalpojumu radīšanu jaunajām paaudzēm?

Nav noslēpums, ka attīstīto valstu populācija strauji noveco, kas skaidrojums ar vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem. Cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, pašlaik veido mazāk nekā 13,7 % pasaules populācijas. Lai arī cilvēkiem šajā vecumā vidēji ir zemākas digitālās prasmes, tuvāko desmit gadu laikā šai cilvēku grupai pievienosies tā populācijas daļa, kas patlaban ir vecumā no 40 līdz 59 gadiem; no kopējās pasaules populācijas tie ir nedaudz vairāk kā 23 procenti. Šie cilvēki jau ir krietni advancētāki digitālajā pasaulē nekā viņu priekšgājēji un kopumā ar daudz lielāku pirktspēju nekā jaunākās paaudzes. Vadoties pēc statistikas un vairākiem pētījumiem, kopējais aktīvo patērētāju skaits pasaulē no 3,9 miljardiem 2020. gadā pieaugs līdz 5,6 miljardiem jau 2030. gadā, un visstraujāko pieaugumu radīs tieši populācija vecuma grupā virs 45 gadiem.

Lai arī šie dati un paaudžu nomaiņa šķiet gluži pašsaprotams process, ir vairāki svarīgi faktori, kāpēc tā saucamās baby boomer un X paaudzes nomaiņa sev līdzi nesīs daudz nepieredzētu pārmaiņu un iespēju. Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, šīs paaudzes ir krietni turīgākas par pārējām. Patlaban šīs abas turīgākās paaudzes galvenokārt vai nu beidz darba gaitas, vai arī atrodas savas profesionālās karjeras virsotnē. Piemēram, ASV mileniāļi ir lielākā daļa aktīvā darbaspēka, taču kopumā viņiem pieder nedaudz mazāk par 5 % kopējo ASV aktīvu, kas ir desmit reižu mazāk nekā baby boomer paaudzei. Lai arī situācija katrā vietā nedaudz atšķiras, attīstītajās valstīs tendence ir visai līdzīga. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas datiem, pēdējo divu desmitgažu laikā patērētāju izdevumi 60+ gadu vecuma grupā ir auguši par 50 % straujāk nekā grupā, kas jaunāki par 30 gadiem.

Kopumā cilvēka vidējais mūža ilgums pasaulē ir sasniedzis 73,2 gadus, kamēr daļā attīstīto valstu tas tuvojas vai jau ir pārsniedzis jau 80 gadu slieksni, kas nebūt nav iespējamais maksimums. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu, ieskaitot arī medicīnu, ir loģiski spriest, ka cilvēka vidējais mūža ilgums līdz ar to palielināsies. Tas noved pie nākamā svarīgā aspekta – ka šī grupa, kas tuvāko desmit gadu laikā pametīs darba tirgu, to darīs salīdzinoši labā veselības stāvoklī un ar salīdzinoši daudz līdzekļiem tērēšanai. Šo tendenci pastiprina arī arvien populaārākā ilgdzīves (longevity) nozare. Piemēram, Latvijā šogad ir nodibināts vairākus miljonus liels riska kapitāla fonds LongeVC, kura fokuss ir tieši investīcijas ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, būs vairākas industrijas, kas ļoti stabili varēs attīstīties, balstoties uz pieprasījumu tieši no šīm vecuma grupām, piemēram, biotehnoloģiskā medicīna, ilgdzīve, tūrisms un atpūta (ieskaitot atpūtu, kas fokusēta uz veselīgu dzīvesveidu (wellness industry)), personalizēta augstas klases aprūpe, dažādi pakalpojumi, kas saistīti ar palīdzību mājvietā. Tie ir daudz un dažādi pakalpojumi un preces, kas spētu nodrošināt dzīves kvalitāti tādā pašā līmenī, pie kāda cilvēks ir pieradis.

 Tāpat var gaidīt ļoti strauju attīstību izklaides nozarē internetā, kas paredzēta tieši baby boomer un X paaudzes patērētājiem. Piemēram, Āzijā pēdējos gados no šīm vecuma grupām sāk parādīties aizvien lielāks pieprasījums pēc azartspēlēm (kazino), kur šie cilvēki dodas, ne tikai finansiālu motīvu vadīti, bet vairāk tādēļ, lai socializētos un pavadītu laiku sabiedrībā. Šī aktīvā nepieciešamība pēc socializēšanās un pieprasījums pēc izklaides pakalpojumiem skaidrojams arī ar cilvēku uzskatu maiņu par dzīvi pēc piecdesmit. Pašlaik ir novērojams, ka cilvēki arī pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas ir krietni sociāli aktīvāki nekā agrāk.

Ir skaidrs, ka šis būs iespēju laiks dažādiem biznesiem un nozarēm, kuru galvenie klienti būs tieši šo paaudžu pārstāvji, taču šo klientu sasniegšana radīs jaunus izaicinājumus. Šīs paaudzes nu jau uzskatāmas par digitāli visai aktīvām un advancētām, ņemot vērā nepieciešamību adaptēties darba un mainīgās pasaules dēļ. Lai arī šie cilvēki digitālajā vidē uzturas retāk nekā jaunāka gadagājuma ļaudis, viņiem ir pienācīgas digitālās prasmes un vislielākā pirktspēja.

Pēc Harvard Business Review datiem, patlaban tikai 5–10 % mārketinga budžetu tiek paredzēti tieši šo paaudžu sasniegšanai. Vairāki pētījumi, publikācijas un pat grāmatas runā par to, ka cilvēki pēc 50 jūtas atstāti novārtā vai salīdzinoši depresīvi no reklāmveidotāju puses. Kad šai demogrāfiskajai grupai piederīgās personas tiek rādītas reklāmās, tās bieži tiek atspoguļotas negatīvā gaismā. Ap 70 % laika cilvēki šajā demogrāfiskajā grupā tiek rādīti atsevišķās situācijās – bieži sēžam vienatnē, ar partneri vai kopā ar medicīnas speciālistu. Tas skaidrojums ar to, ka reklāmas industrijā pārsvarā strādā jauni cilvēki un viņiem ir grūti saprast šo paaudzi, kuru arī ir salīdzinoši grūti pārsteigt, jo tā ir redzējusi gandrīz visu – sākot ar radio džinglu, televīzijas parādīšanos un līdz pat spožiem, krāsainiem ekrāniem un personalizētām reklāmām interneta vidē. Gadu gaitā arī tērēšanas paradumi ir krietni mainījušies. Apzinoties šīs patērētāju grupas lielo ietekmi un pirktspēju, turpmākajos gados jaunākajām paaudzēm, kas centīsies šiem cilvēkiem kaut ko pārdot, atrast pareizo veidu un pieeju, būs īpašs, bet neizbēgams izaicinājums.

Apskatot šos iepriekšminētos aspektus, rodas jautājums, vai risinājums nebūtu mārketinga komandai, produktu izstrādes vai biznesa stratēģijas komandai pievienot kādu cilvēku, vecāku par 50 gadiem, kurš labāk spētu saprast savu vienaudžu vēlmes. Vai produkta izstrādei nevajadzētu piesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus?

Kamēr šis jautājums paliek atvērts, ir novērojama tendence, ka šā vecuma cilvēki paši aizvien biežāk ķeras pie lietas, līdz ar to ir aizvien vairāk otrreizējo un vairākkārtējo jaunuzņēmumu dibinātāju. Lai arī jaunuzņēmumu dibinātāju vecuma mediāna patlaban ir 34 gadi, tomēr, analizējot, kāds ir vidējais vecums starp veiksmīgu (pēc izaugsmes pirmajos piecos gados) jaunuzņēmumu dibinātājiem, iznāk, ka tas ir 45 gadi. Ņemot vērā iepriekšminētās tendences, šis vecums un vairākkārtējo uzņēmumu dibinātāju skaits turpmākajos 10–15 gados varētu būtiski augt, jo gluži vienkārši viņi labāk saprot, kas ir nepieciešams un kā to pārdot savai vecuma grupai. Tāpat viņiem ir lielāka pieredze, vairāk pieejamo līdzekļu un lielāka riska apetīte nekā šai pašai vecuma grupai pirms 25 gadiem.

Šī riska apetīte un aktīvais dzīvesveids attiecībā uz brīvo laiku un biznesa pasauli atspoguļojas jau pēdējā desmitgadē, it īpaši starp eņģeļinvestoriem. Lai arī pieejamie dati ir nedaudz atšķirīgi atkarībā no valsts, par kuras eņģeļinvestoriem ir veikta izpēte, var secināt, ka aptuveni 70–75 % no šo investoru ir vecumā no 45 līdz 70 gadiem. Arī Latvijā lielākā daļa biznesa eņģeļu ir vecāki par 45 gadiem. Ja vēl pirms 35 gadiem Padomju Savienībā valdīja uzskats, ka pēc 50 gadu vecuma sākas karjeras noriets un ir laiks pievērsties dārza darbiem un mazbērnu audzināšanai, tad mūsdienās šajā vecumā tikai sākas otrā dzīve, kurā vēl joprojām var atklāt jaunas lietas, riskēt un uzdrīkstēties, tikai jau daudz apzinātākā manierē. Attiecībā uz postpadomju valstīm, it īpaši Latviju, tā saucamā sudraba paaudze ir akumulējusi vislielāko turību, kas daļēji iegūta vai mantota no privatizācijas/ denacionalizācijas procesiem, veiksmīgi uzsāktiem biznesiem vai veiksmīgas karjeras brīvvalsts laikā.

Ja skatāmies uz Baltijas un Latvijas riska un privātā kapitāla tirgu, redzam, ka pārsvarā šo industriju pārvalda tieši personas, kas pārstāv sudraba paaudzi, taču atšķirībā no klasiskā investora profila šīs personas ir gatavas aktīvi iesaistīties savu investīciju objektu attīstībā. Aizvien populārāka ir tendence, ka jaunus un apņēmīgus jaunuzņēmumu dibinātājus atbalsta pieredzējuši, taču vēl joprojām aktīvi investori, un ir paredzams, ka šādu investoru Latvijā kļūs aizvien vairāk. Ņemot vērā visas iepriekšminētās tendences, tuvāko 10–15 gadu laikā arī Latvijā ir būs auglīga augsne, resursi un aizvien vairāk aktīvu investoru, kas gatavi aktīvi iesaistīties jaunu un perspektīvu jaunuzņēmumu attīstībā, kas fokusējas tieši uz šo paaudžu pieprasījuma apkalpošanu.

 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem