USD 0.85 btc 41536.14
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 41536.14
Vide 23. Jūlijs 2021

Soli tuvāk zaļākai dzīvei

Jānis Lasmanis

speciāli Forbes

Atkritumus parasti uzskata par piesārņojuma avotu, taču ar pārdomātu apsaimniekošanu no tiem vēl var iegūt dažādus materiālus. Un tas ir to vērts, jo izejvielu sāk pietrūkt.

Eiropas Savienības tautsaimniecībā ik gadu izlieto 16 tonnas materiālu uz vienu iedzīvotāju. Sešas tonnas no šī daudzuma kļūst par atkritumiem, un puse no tiem nonāk atkritumu poligonos. Tā ir nopietna problēma. Vislabākais risinājums būtu nepieļaut atkritumu veidošanos. Ja tas nav iespējams, allaž var ķerties pie citiem labiem paņēmieniem – atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un vērtīgo materiālu reģenerācijas. Turklāt pārdomāta atkritumu apsaimniekošana var ievērojami veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, kā arī palīdzēt ietaupīt vērtīgus resursus.

2012. gada pētījumā konstatēts, ka, pilnībā īstenojot visus ES tiesību aktus atkritumu jomā, Eiropa ietaupītu 72 miljardus eiro gadā, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares apgrozījums palielinātos par 42 miljardiem eiro, turklāt līdz 2020. gadam tiktu izveidoti 400 tūkstoši jaunu darba vietu.

Viens no risinājumiem, kā sasniegt šo mērķi, ir depozīta sistēmas ieviešana. Pagaidām Eiropas Savienībā tādu ir ieviesušas tikai desmit valstis: Horvātija, Dānija, Vācija, Igaunija, Somija, Islande, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija. Taču tas ar steigu jādara arī citām, jo ES izvirzījusi prasību, ka dalībvalstīm līdz 2025. gadam jāpanāk, lai tiek savākti un pārstrādāti 77 % PET iepakojumu, bet līdz 2029. gadam – pat 90 % plastmasas iepakojumu Dažas dalībvalstis, piemēram Vācija un Dānija, jau pārsniedz vienreizlietojamās plastmasas direktīvā noteikto mērķi, bet citas, piemēram, Francija un Ungārija, atpaliek.

Lai sasniegtu 2025. gadam izvirzīto mērķi, viens no nozares pārstāvju ieteiktajiem risinājumājumiem ir depozīta atgriešanas shēmas, kad cilvēki par produktu maksā vairāk, bet naudu viņiem atdod atpakaļ, kad reversās tirdzniecības iekārtās tiek nodots tā iepakojums. Šāda sistēma nodrošina, ka augstākās kvalitātes plastmasa, ko izmanto pārtikas un dzērienu iepakojumā, atkal nokļūst pie ražotājiem, uzlabojot pārstrādes rādītājus un samazinot atkritumu daudzumu, no kuriem 80 % ir plastmasa.

Skotijā depozīta sistēma sāks darboties šogad. Tā būs centralizēta bezpeļņas organizācija, kas ir obligāta visiem tirgotājiem un ražotājiem un kas darbosies ražotāju veidota sistēmas operatora vadībā. Šī valsts izvirzījusi augstus mērķus un jau pirmo trīs gadu laikā apņēmusies panākt, ka tiek savākti 90 % no tirgū nonākušajiem iepakojuma veidiem. Skotija plāno caur depozīta sistēmu atpakaļ pārstrādei un atkārtotai uzpildīšanai savākt PET iepakojumus, kā arī skārdu, tēraudu, alumīniju, stiklu un HDPE jeb augsta blīvuma polietilēnu.

Nākotnē depozīta sistēmai nododamo iepakojumu klāstu plānots vēl vairāk paplašināt – iedzīvotāji varēs nodot alus, ūdens, atspirdzinošo un enerģijas dzērienu, sulu, kā arī dažādu veidu alkohola iepakojumus. Ar depozīta sistēmas starpniecību varēs nodot 0,05 līdz trīs litru tilpuma iepakojumus, pretī saņemot atlīdzību – 20 pensus. Skotijā pārstrādei un atkārtotai uzpildīšanai dzērienu iepakojumus varēs nodot gan automatizēti – taras automātos, gan manuāli – dalība depozīta sistēmā būs obligāta visiem tirgotājiem, kas nozīmē, ka dzērienu iepakojumus varēs nodot jebkurā veikalā.

Slovākijā depozīta sistēma sāks darboties nākamgad. Tajā tiks iekļautas vienreizlietojamās plastmasas pudeles un skārdenes no 0,1 līdz trīs litru tilpumam. Arī Slovākijas izvirzītie mērķi nedaudz apsteidz ES prasības – paredzēts, ka līdz 2022. gada beigām atpakaļ tiks savākti vismaz 60 % dzērienu plastmasas iepakojumu, līdz 2024. gada beigām – vismaz 77%, bet no 2027. gada – 90 % dzērienu plastmasas iepakojumu. Savukārt dažādu skārdeņu un citu veidu metāla iepakojumiem augsto rādītāju – 90 % – plānots sasniegt, jau sākot ar 2025. gadu. Likumprojekts paredz, ka, nododot dzēriena plsatmas iepakojumu, iedzīvotāji varēs saņemt 12 centus par vienību, bet par katru metāla iepakojumu – desmit centus.

Atšķirībā no Skotijas Slovākijā no pienākuma manuāli pieņemt atpakaļ depozīta sistēmā iekļautos dzēriena iepakojuma veidus būs atbrīvoti mazie veikali, kuru platība nepārsniedzs300 m2, taču tie sistēmai varēs pievienoties brīvprātīgi.

Savukārt Lietuvā depozīta sistēma darbojas jau kopš 2016. gada – cilvēki apmaiņā pret desmit centiem var nodot stikla pudeles, skārdenes un plastmasas pudeles, kuru tilpums pārsniedz 0,1 litru, bet nepārsniedz trīs litrus. No Lietuvas depozīta sistēmas joprojām ir izslēgts piens, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni, bet notiek diskusija par sistēmas paplašināšanu, lai tajā iekļautu stipros alkoholiskos dzērienus.

Lietuvas mazumtirgotājam ir pienākums pieņemt no patērētājiem visu depozīta iepakojumu un organizēt atkārtoti lietojamā iepakojuma un vienreizlietojamā iepakojuma savākšanu, kā arī atmaksāt depozītu tirdzniecības vietā vai tās teritorijā neatkarīgi no tā, vai viņi ir pārdevuši šo dzērienu vai nav. Sākumā bija noteikts izņēmums, ka vienreizlietojamā iepakojuma pieņemšanai sistēma attiecas tikai uz tiem veikaliem, kuru komercplatība pārsniedz 300 m2, bet atkārtoti uzpildāmā iepakojuma pieņemšanai – lielāka par 90 m2 . Tomēr 2017. gada 12. oktobrī Lietuvas parlaments pieņēma likuma izmaiņas un noteica par pienākumu sistēmā piedalīties lielākam veikalu skaitam. No 2019. gada maija no dalības sistēmā ir atbrīvoti veikali, kuru mazumtirdzniecības platība nepārsniedz 60 m2, bet tie var iesaistīties brīvprātīgi.

Depozītu par tirgoto preču iepakojumu lietotājiem atmaksā skaidrā naudā vai arī pēc pieprasījuma dod viņiem tiesības par attiecīgo summu iegādāties 40 preces vai pakalpojumus vai veikt ziedojumus. Mazumtirgotājiem arī jānodrošina, lai tirdzniecības punkta cenu marķējumā būtu norādīts depozīta apjoms, un jāsniedz rakstiska informācija par iepakojuma lietotāju iespējām nodot atkārtoti lietojamu un vienreizlietojamu iepakojumu. Arī vienreizlietojamais iepakojums ir jāpieņem atpakaļ, bet depozīts netiek atgriezts šādos gadījumos: tara nav marķēta ar depozīta marķējumu, tara nav marķēta ar svītrkodu vai tas ir bojāts, tara nav tukša, tara ir tā bojāta, ka to nav iespējams identificēt.

Vēl ilgāk – jau kopš 2005. gada – depozīta sistēma darbojas Igaunijā. Mūzu ziemeļu kaimiņvalsts likums nosaka, ka depozīta sistēmas izveide un pārvaldība ir obligāta ražotājiem un importētājiem, kā arī mazumtirgotājiem.

Igaunijas depozīta sistēma aptver vienreizlietojamus un atkārtoti uzpildāmus dzērienu iepakojumus. Tā ir vienreizlietojamā plastmasas tara, galvenokārt PET pudeles, kā arī alumīnija un tērauda skārdenes un stikla tara. Likumā noteikts, ka atkārtoti uzpildāms iepakojums ir plastmasas un stikla tara, bet reāli tirgū tiek piegādāta un savākta tikai atkārtoti uzpildāma stikla tara. Likums attiecas uz dzērienu iepakojumu tilpumu no 0,1 līdz trim litriem; tas ir visbiežāk sastopamais šādu iepakojumu tilpums. Tomēr šajā diapazonā ņem vērā arī automātiskās savākšanas tehniskās iespējas, proti, iepakojuma pieņemšanas automātu tehniskās specifikācijas.

Par depozīta dzērieniem noteikti šādi produkti: alus, bezalkoholiskie dzērieni, ūdens, alkoholiskie dzērieni ar zemu spirta saturu, sulas, sulas koncentrāti un nektāri. Katrs sistēmā iekļautais iepakojums tiek novērtēts par desmit centiem, taču iepakojumam jābūt tādā kvalitātē, lai automāts to varētu identificēt.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem