USD 0.92 btc 21215.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.92 btc 21215.00
Vide 20. Janvāris 2023

Miljons par metropoles pārvaldīšanu

Jānis Lasmanis

speciāli Forbes

Kā padarīt urbāno vidi iekļaujošu un draudzīgāku iedzīvotājiem? Šis jautājums jau ilgstoši ir Eiropas lielo un mazo pilsētu vadītāju darba kārtībā, bet Eiropas Inovāciju padome vērtē, kā viņiem sokas ar atbilžu un risinājumu meklēšanu. Veiksmīgākajai pilsētai tiek tituls Eiropas inovāciju galvaspilsēta un viens miljons eiro.

Šajā programmā Eiropas Savienība apbalvo pilsētas ar iekļaujošām inovāciju ekosistēmām un identificē tās, kuras spējušas savienot sabiedrību ar akadēmiskajām aprindām, uzņēmumiem un publisko sektoru, lai veiksmīgi uzlabotu iedzīvotāju labklājību un vienlaikus veicinātu revolucionāras inovācijas.

Pirmo reizi Eiropas inovāciju galvaspilsētas jeb iCapital tituls tika piešķirts 2014. gadā Spānijas pilsētai Barselonai, bet 2022. gada nogalē šis tituls un miljons eiro tika piešķirts Eksas-Marseļas-Provansas metropolei. Tā izveidota 2016. gadā un apvieno 92 pašvaldības un gandrīz divus miljonus iedzīvotāju.

Metropole piesaista milzīgu skaitu imigrantu no Dienvideiropas, tādēļ tai ir jātiek galā ar ievērojamiem sociālajiem kontrastiem. Piemēram, Marseļas ziemeļos atrodami vieni no nabadzīgākajiem Eiropas rajoniem, bet pilsētas dienvidu rajonos mīt ļoti turīgi iedzīvotāji. Sociālā integrācija ir viens no smagākajiem izaicinājumiem, ar ko jātiek galā šai metropolei.

Ar šo balvu tika atzīti metropoles centieni savienot ne tik labvēlīgā vidē dzīvojošus cilvēkus ar uzņēmējiem, bet arī Eiropā pašlaik lielāko pilsētvides atjaunošanas projektu, proti, viens no Marseļas nabadzīgākajiem rajoniem tiek pārveidots tā, lai, izmantojot ilgtspējīgas inovācijas, pārvarētu sociālās barjeras.

Viens no interesantākajiem starp vairākiem projektiem šīs plaisas pārvarēšanai ir Iespēju regate. Vidusjūras apskalotās metropoles vadība organizē jahtu braucienu, kurā piedalās potenciāli diskriminēti metropoles iedzīvotāji vai tādi, kuriem sociālā stāvokļa dēļ trūkst piekļuves nepieciešamajai informācijai un cilvēkiem un kuri meklē mācību iespēju ar garantētu darbu pēc tam.

Pagājušā gada vasarā regatē bija 60 dalībnieku, kas kopā ar 15 uzņēmumu pārstāvjiem, kas atbalsta šo projektu un meklē jaunus darbiniekus, veidoja 15 jahtu komandas. Pēc regates cilvēki, kas mīt dažādu iespēju pasaulēs, jau ir mazliet iepazinušies un pasākuma turpinājumā var noskaidrot vairāk par šiem cilvēkiem, kas meklē izglītības iespējas un darbu, par viņu prasmēm un potenciālu, kā arī par uzņēmumu vajadzībām. Ja sarunas bijušas auglīgas, tiek noslēgts līgums, kas garantē profesijas apguvi un izglītību.

Īpaša uzmanība pērn tika veltīta tieši jūrniecības profesijām, jo tiek lēsts, ka Francijā jūras darbiem 2030. gadā vajadzēs par gandrīz 20 % vairāk darbinieku nekā pašlaik. Projekta ideja radās pašvaldības ideju ģeneratorā Lab des Possibles, kurā strādājošie rada jaunas idejas un pārbauda tās darbībā.

Savukārt Marseļas rajoni Saint-Charles un Belle de Mai par sociālu izaicinājumu kļuva jau 20. gadsimtā, jo pakāpeniski tika slēgtas dažādas rūpnīcas, kas tur darbojās. Problēma nepazuda, arī pārkāpjot gadsimtu slieksni.

Tagad metrapoles pašvaldība sākusi savienot šos nabadzīgos rajonus ar pilsētas turīgākajām apkaimēm, par galveno transporta veidu izvēloties tramvaju un metro. Pamestās rūpnīcas pašvaldība ir pārvērtusi kultūras notikumu telpās un modernajai uzņēmējdarbībai piemērotos birojos. Tas paveikts, apvienojot pašvaldības un rajonu iedzīvotāju finanses un būvjaudas. Lielā mērā šīm aktivitātēm palīdz arī fakts, ka Belle de Mai ir pirmais rajons Francijā, kas budžetu apstiprināja ar savu iedzīvotāju līdzdalību, tādējādi pievēršoties tieši iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanai.

Eksas-Marseļas-Provansas metropole ir arī pirmā Francijas pašvaldība, kas izveidojusi īpašu ekoloģijai un enerģijai veltītu tehnoloģisko parku, kurā pašlaik par vienradžiem cenšas kļūt 110 jaunuzņēmumi. Tie strādā pie revolucionāriem risinājumiem, piemēram, ūdeņraža potenciāla apgūšanas enerģijas ražošanā. Pašvaldība veicina arī urbānās lauksaimniecības attīstību, piemēram, vienā no nabadzīgakajiem Marseļas rajoniem, kurā piekļuve svaigiem un veselīgiem produktiem bija ierobežota, izveidojot 8,5 tūkstošu kvadrātmetru lielu dārzniecību. Tajā tiek audzēti dārzeņi un augļi, ko pārdod vietējiem iedzīvotājiem, kā arī tiek organizētas mācības par ekoloģijas un lauksaimniecības jautājumiem.

Otrajā un trešajā vietā, saņemot 100 tūkstošus eiro balvu, šajā nominācijā ierindojās Somijas pilsēta Espo un Spānijas pilsēta Valensija.

Espo var uzskatīt par Somijas inovāciju epicentru, jo pilsētas 300 tūkstoši iedzīvotāju saražo aptuveni 60 % visu Somijā izstrādāto patentu, kas ir ceturtais augstākais rādītās starp visām Eiropas pilsētām.

Valensija ir uzskatāma par Spānijas ātrāk augošo inovāciju ekosistēmu, kurā ir vairāk nekā 30 biznesa akceleratoru un inkubatoru, 40 investīciju fondu un ievērojama ārvalstu kompāniju klātbūtne, līdz ar to jaunuzņēmumu skaits pēdējos desmit gados pieaudzis par 20% ik gadu. No 40 līdz 90 % pieaudzis arī tādu jaunuzņēmumu skaits, kas ir vecāki par trim gadiem. Pilsēta arī izvirzījusi augstus klimatiskos mērķus un izstrādājusi to sasniegšanas programmu, kas tiek realizēta, neraugoties uz politiskajiem cikliem.

Kopš 2021. gada Eiropas Inovācijas padome par inovatīvu risinājumu ieviešanu pasniedz balvu arī mazākām pilsētām. Pirms diviem gadiem titulu Daudzološā pilsēta­-inovatore (Rising Innovative City) un 500 tūkstošus lielo naudas balvu saņēma Somijas pilsēta Vantā. Pērn šī balva tika pasniegta Nīderlandes pilsētai Hārlemai. Eiropas Inovāciju padomes uzmanību pievērsuši Hārlemas ambiciozie mērķi – pilsēta līdz 2030. gadam apņēmusies ieviest 100 % cirkulāro ekonomiku, proti, tā vairs neražos atkritumus. Savukārt līdz 2040. gadam Hārlema ir nolēmusi pilnībā atteikties no dabasgāzes, kas pašlaik ir enerģijas avots apkurei, un par klimatneitrālu pilsētu plāno kļūt līdz 2050. gadam. Par ļaunu konkursā nav nākusi arī relatīvi mazās pašvaldības apņemšanās līdz 2030. gadam uzbūvēt desmit tūkstošus māju saviem iedzīvotājiem.

Lai realizētu ieceri atteikties no dabasgāzes, pilsēta jau ir izveidojusi īpašu enerģijas tirgus vietni, kurā pašvaldība izliek savus iepirkumus, bet vietējie ilgtspējīgās enerģijas ražotāji piedāvā saražoto enerģiju. Šajā enerģijas tirdzniecības sistēmā var iekļauties gan vietējo saules un vēja parku īpašnieki, gan mazie uzņēmumi, kas ilgtspējīgi ražo vairāk enerģijas, nekā tiem nepieciešams, un pat iedzīvotāji, kuru enerģijas patēriņš, piemēram, vasarā ir mazāks par uzstādītajām jaudām.

Pie plāna, kā pilnībā atteikties no dabasgāzes izmantošanas, Hārlemas pašvaldība vēl tikai strādā, bet tās rajona Ramplāna iedzīvotāji jau pierādījuši, ka ar pareizi izvietotiem saules paneļiem un sadales tīklu ir iespējams apsildīt 400 mājsaimniecību. Sadarbībā ar tehniskās universitātes Delft speciālistiem hārlemieši pierādīja, ka saules enerģijas izmantošana apkurei ir ne tikai iespējama, bet arī ekonomiski pamatota.

Padomāts ir arī par tādu mājokļu īpašniekiem, kuru konfigurācija neļauj uzstādīt saules paneļus. Šādos gadījumos pašvaldība aicina iedzīvotājus veidot vai pievienoties jau esošiem saules enerģijas kooperatīviem, kuri savus saules paneļus var izvietot uz lielākiem jumtiem, piemēram, siltumnīcu vai fabriku jumtiem.

Cirkulārās ekonomikas kontekstā Hārlemas pašvaldība strādā pie ilgtspējīgākas pārtikas sistēmas izveides. Sadarbībā ar Amsterdamas Universitāti un Eiropas organizācijām izveidota laboratorija, kura strādā pie dažādiem izglītības projektiem, kas vērsti uz pārtikas atkritumu samazināšanas veicināšanu un urbānās lauksaimniecības attīstīšanu.

Eiropas Inovāciju padome uzsver, ka Hārlemas pieeja inovatīvajām praksēm iedzīvotājiem dod iespēju piedalīties vides veidošanā un, izmantojot pašvaldības un valsts finansējumu, īstenot pēc iespējas lielākas un labvēlīgākas pārmaiņas. Lai labāk izprastu savus iedzīvotājus un viņu vajadzības, pašvaldība uzklausa viņu idejas par pilsētvides veidošanu apkaimēs. Tās iedzīvotāji var realizēt kopā ar pašvaldības apmaksātu profesionālu dārznieku. Savukārt, ja rezidentiem nepatīk kāda pašvaldības idejas, viņiem ir tiesības to bloķēt.

Otrajā un trešajā vietā šajā kategorijā Eiropas Inovāciju padome ierindoja un ar 50 tūkstošu eiro balvu aplaimoja Vācijas pilsētu Maincu un Aveiro Portugālē. Mainca lepojas, ka tai ir senas inovāciju tradīcijas ar globālu ietekmi – jau kopš 1450. gada, kad Johans Gūtenbergs izgudroja grāmatu iespiešanas tehnoloģiju. Mūsdienās Maincā izgudrota Covid-19 vakcīna Comirnaty un izveidots pirmā komerciālā fabrika zaļā ūdeņraža ražošanai. Tai nepieciešamā elektroenerģija tiks iegūta no netālā vēja parka saražotās enerģijas pārpalikumiem. Daļa saražotā ūdeņraža tiek novirzīta pilsētas dabasgāzes tīklā, tādējādi privātmājām tiek piegādāts līdz pat 10 % zaļās enerģijas. Šis projekts iekļaujas vērienīgajā zaļās pārejas programmā, kurā akcents likts uz dabas attīrīšanu un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.

Savukārt Aveiro pamanīta, jo, ieviešot 5G internetu un izveidojot lietu interneta infrastruktūru, pilsēta vairākkārt uzlaboja vietējo inovāciju ekosistēmu. Pašvaldība izstrādājusi plānu, kā pārvest pilsētu dzīvā laboratorijā, kas spēj spēj palīdzēt pašvaldībai savākt un dalīties ar informāciju par jauniem veidiem, kā pārvaldīt pilsētu un kur var attīstīt jaunus uzņēmumus, projektus un pakalpojumus, tādējādi izmantojot tehnoloģijas kā līdzekli ilgstpējīgas pilsētas veidošanai.

Lai sasniegtu šos mērķi, Aveiro definējusi uz četriem vaļiem balstītu stratēģiju: izglītība, apmācības, tehnoloģijas, pakalpojumi un izaicinājumi. Apvienoti tie ļauj pozicionēt pilsētu kā inovatīvu un konkurētspējīgu centru.

Arī Rīgā tiek realizēti inovatīvi projekti, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieciskā darba rezultātā ir tapis viedais apgaismojums, kas spēj laikus sajust cilvēkus un automašīnas, palielinot un pazeminot gaismas spilgtumu uz ielām vai parkos. Izveidota arī notekūdeņu monitoringa sistēma, kas ļauj noteikt, vai pilsētā ir saslimstības uzliesmojums. Tie pavisam noteikti ir viedās pilsētas cienīgi risinājumi, taču Eiropas Inovāciju padomes vēstnieks Latvijā Tālis Juhna norāda, ka tie ir atsevišķi un vienotā sistēmā nesaistīti projekti. Viņaprāt, lai Latvijas galvaspilsēta nākotnē varētu kandidēt uz Eiropas Inovāciju galvaspilsētas titulu, pašvaldībai būtu nepieciešams izstrādāt skaidrākas, precīzākas un savstarpēji saistītas programmas, kas uzlabotu rīdzinieku dzīvi plašākā mērogā, ne tikai samazinātu apgaismojumam nepieciešamās enerģijas patēriņu.

 

Grobiņas saplosīšana Viena no Latvijas vecākajām kažokzvēru audzētavām Grobiņa pašlaik iet maksātnespējas ceļu

Bioloģiskie alkst līdzsvara Cīņā par videi draudzīgu lauksaimniecību pilsoniskās sabiedrības un bioloģisko zemnieku dusmu krustugunīs itin bieži nokļūst tie lauksaimnieki, kas lieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Jaunā Uzbekistāna: demokrātiskas pārmaiņas, ekonomiskais progress un augošā investīciju vides pievilcība

Melanžas gardumu ceļš Forbes viesojās uzņēmumā Balticovo, lai iepazītos ar ražošanas procesu, mērogu un detaļām

Vējš komponenšu un nezināšanas pinekļos Nākamajos deviņos gados Latvijas vēja enerģijas iegūšanas jaudas jāpalielina desmitkārtīgi, taču iedzīvotāju negatīvā attieksme pret vēja turbīnām šo procesu līdz šim ir bremzējusi

Soli tuvāk zaļākai dzīvei Atkritumus parasti uzskata par piesārņojuma avotu, taču ar pārdomātu apsaimniekošanu no tiem vēl var iegūt dažādus materiālus

Sugu revolūcija Cilvēki ir ekosistēmu inženieri, viņi maina dabu ap sevi, liekot citām sugām pielāgoties vai izmirt

Netīrie gājieni Laikā, kad beidzot ir saredzamas netīrās enerģijas ražošanas ēras beigas, ASV etniskie pamatiedzīvotāji ir izveidojuši uzņēmumu, kas palīdzēs viņiem tikt galā ar pārmaiņām, kaut gan pagaidām – neticami!

Ilgtermiņa attiecības Ko darīt, ja jums īpašumā ir mežs? Pārdot, cirst, uzturēt un rūpēties par to gadu desmitiem?

78% Latvijas iedzīvotāju šķiro vismaz vienu atkritumu veidu

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem