USD 0.85 btc 52152.47
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 52152.47
Vide 16. Jūnijs 2020

78% Latvijas iedzīvotāju šķiro vismaz vienu atkritumu veidu

Forbes

Baltic edition

Visaktīvākie atkritumu šķirotāji ir Vidzemē – 82% vidzemnieku regulāri šķiro vismaz vienu atkritumu veidu, savukārt zemākais rādītājs ir Rīgā – atkritumu šķirošanai pievērsušies 74% galvaspilsētas iedzīvotāju, liecina “Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” kopīgi veiktās aptaujas “Par Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem” dati.

Kopumā 22% respondentu atzinuši, ka nešķiro atkritumus vispār. Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja „Eurostat” 2017. gada statistika par Latvijas mājsaimniecībās nešķirotajiem atkritumiem ir skarba – tika radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritumu, no tiem pārstrādāti tikai 23,3%, kamēr ES pārstrādē nonāk 46,3% sadzīves atkritumu.

Aptaujas dati atklāj, ka plastmasu (47%), papīru (48%) un stiklu (55%) šķiro gandrīz puse respondentu. Tiesa, 44% stiklu šķiro atbilstošajā konteinerā, no kurienes tas nonāk Kauņas poligonā pārstrādei, un tikai 11% – taras nodošanas punktos, no kurienes pudeles pēc izmazgāšanas un atkārtotas uzpildīšanas atkal nonāk veikalu plauktos, nepatērējot enerģiju pārstrādei.

Tikai piektdaļa respondentu šķiro bioloģiskos atkritumus, veidojot kompostu – aptaujas rezultātos skaidri iezīmējas, ka laukos un mazākās pilsētās tas tiek darīts vairāk, kam ir saprotams iemesls – ērtāka pieeja komposta kastēm un iespēja to izmantot pašiem savā saimniecībā. Nav noslēpums, ka arī dzīves apstākļi ļoti ietekmē mūsu paradumus. 

Domājot par atkritumu šķirošanu, jāatceras, ka, iemetot tos sadzīves atkritumos, tie nekur mistiski nepazūd – šai gadījumā “no acīm prom, no sirds ārā” neatbildīs patiesībai, jo tikai daļa atkritumu dabā sadalās, neietekmējot un neatgriežoties mūsu organismā – par mikroplastmasu, kuru varam uzņemt organismā pat dzerot ūdeni, runā jau pāris gadus. Savukārt spuldzes, kuru sastāvā ir dzīvsudraba tvaiks un baterijas, ir īpaši bīstami atkritumi, tādēļ par tiem būtu arī vairāk jādomā un jāmeklē iespējas tos nodot. No aptaujātajiem vien mazliet vairāk kā puse (56%) šķiro baterijas, spuldzes un elektroierīces, kuras parasti iespējams nodot dažādos lielajos pārtikas, elektronikas un citos veikalos, kuros tās arī iegādājamas. Tas nozīmē, ka atlikušie 44% nonāk sadzīves atkritumu konteinerā.

Atbildot uz jautājumu, kādi varētu būt iemesli, kādēļ Latvijā joprojām cilvēki izmet atkritumus dabā, nedomājot par vides piesārņojumu, kā biežākie iespējamie iemesli izcelta vienaldzība pret īpašumu, kas nepieder pašam (51%), nevēlēšanos maksāt par atkritumu izvešanu (46%) un “veco laiku domāšana” – uzskats, ka par visu jārūpējas citiem (valstij), nevis man (40%). 

Kopumā aptaujas dati iezīmē nepieciešamību turpināt atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu un sabiedrības izglītošanu šajos jautājumos.

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumus “Mežpils alus” sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat” veica aptauju, aptaujājot 1000 respondentus izlases veidā visā Latvijā 2020. gada maijā.

Grobiņas saplosīšana Viena no Latvijas vecākajām kažokzvēru audzētavām Grobiņa pašlaik iet maksātnespējas ceļu

Bioloģiskie alkst līdzsvara Cīņā par videi draudzīgu lauksaimniecību pilsoniskās sabiedrības un bioloģisko zemnieku dusmu krustugunīs itin bieži nokļūst tie lauksaimnieki, kas lieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Jaunā Uzbekistāna: demokrātiskas pārmaiņas, ekonomiskais progress un augošā investīciju vides pievilcība

Melanžas gardumu ceļš Forbes viesojās uzņēmumā Balticovo, lai iepazītos ar ražošanas procesu, mērogu un detaļām

Vējš komponenšu un nezināšanas pinekļos Nākamajos deviņos gados Latvijas vēja enerģijas iegūšanas jaudas jāpalielina desmitkārtīgi, taču iedzīvotāju negatīvā attieksme pret vēja turbīnām šo procesu līdz šim ir bremzējusi

Soli tuvāk zaļākai dzīvei Atkritumus parasti uzskata par piesārņojuma avotu, taču ar pārdomātu apsaimniekošanu no tiem vēl var iegūt dažādus materiālus

Sugu revolūcija Cilvēki ir ekosistēmu inženieri, viņi maina dabu ap sevi, liekot citām sugām pielāgoties vai izmirt

Netīrie gājieni Laikā, kad beidzot ir saredzamas netīrās enerģijas ražošanas ēras beigas, ASV etniskie pamatiedzīvotāji ir izveidojuši uzņēmumu, kas palīdzēs viņiem tikt galā ar pārmaiņām, kaut gan pagaidām – neticami!

Ilgtermiņa attiecības Ko darīt, ja jums īpašumā ir mežs? Pārdot, cirst, uzturēt un rūpēties par to gadu desmitiem?

Uzplaukt un novīst Izrādījās, ka degvielas šūnas ir dārgas un nav ekoloģiskas.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem