USD 0.88 btc 43579.25
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.88 btc 43579.25
Uzņēmēji 24. Novembris 2021

Savas nišas pionieris

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

Altero līdzīpašnieks Artūrs Kostins no Bolderājas huligāna ir izaudzis par veiksmīgu fintech uzņēmēju – viņa vadītā uzņēmuma ieņēmumi piecu gadu laikā ir izauguši 105 reizes.

“Pateiksim paldies Dievam, ka Viņš mums sūtīja tik labu aģentu un mēs tagad varam būt te!” uzsauca vienas draudzes vadītājs 400 kvadrātmetru plašajās telpās Aleksandra Čaka ielā, kad Artūrs Kostins bija ieradies pēc telpu nomas dokumentiem. Ap simts cilvēku pagriezās pret viņu un aplaudēja, sāka skanēt dziesmas un mūzika. Artūrs, strādājot par nekustamo īpašumu aģentu, savas karjeras pirmsākumos arī pats jutās kā nekustamo īpašumu dievs, kurš visu māk un visu zina. Vēlāk izrādījās, ka tā nav – jāmācās vēl daudz. Tagad viņš ir līdzīpašnieks un vadītājs finanšu produktu salīdzināšanas platformai Altero, ar kuras starpniecību ir izsniegti jau teju 200 miljoni kredītu.

“Man nav klasiskā finansista profila – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Zviedru augstskola. Nē, tas nav par mani,” saka jaunais uzņēmējs. Artūrs Kostins (31) piedzima un uzauga Bolderājā, viņa mamma ir skolotāja, bet tēvs nekad nav ilgstoši dzīvojis Latvijā. Artūrs nebija nekāds uzcītīgais skolnieks – apkārtējā vide par tādu kļūt pat īsti neļāva. “Tie bija kaut kādi izdzīvošanas laiki, divtūkstošo gadu sākums, bet Bolderāja bija aizkavējusies deviņdesmitajos,” viņš atceras. Puikam bija tikai 12 gadu, kad viņš jau bija pamēģinājis visu, ko nedrīkst, bet kas tolaik likās tik lieliski. “Bija seriāls Brigada, un viss, ko tur rādīja, likās iedvesmojoši. Es gribēju braukt ar melnu būmeri, pīpēt un dzert,” viņš atminas. Un Artūrs to arī darījis – būmera gan nebija, bet nepriekšzīmīgās kompānijās tika lietots gan lēts alkohols, gan viss pārējais. “Tāda veida filmas un to projicēšana dzīvē iemācīja atbildēt par saviem vārdiem, pieņemt, cienīt, kas joprojām biznesā ir ļoti aktuāli, īpaši būvējot uzticībā balstītas ilgtermiņa attiecības. Zinu, ko nozīmē būt īstam goda vīram”, saka Artūrs.  

“Zināt, ja tos ķīmiskos tualetes atsvaidzinātājus iepūš un elpo caur dvieli, efekts ir līdzīgs zālītei,” stāsta Artūrs, bet es varu tikai pārvaicāt – vai tas ir kaut kāds joks? Nē, izrādās, nav joks. Zālītei tolaik ne vienmēr pietika, bet gaisa atsvaidzinātāju baloni bija visur pieejami un lēti. “Tā vide bija tāda. Bolderājā tad un arī tagad dzīvo daļa cilvēku dzīvo salīdzinoši nabadzīgi, daudz nelabvēlīgu ģimeņu. Skolā visiem bija jautri, bet vienlaikus diezgan bēdīgi – daudz narkomānu bija apkārt skolai un nereti nācās ar viņiem saskarties. Foršākais konkurss klasē bija sacensības, kurš dabūs visvairāk vieninieku pēc kārtas,” Artūrs atceras, piebilstot, ka tas nemaz neesot bijis viegli, jo skolotāji biežāk izdzinuši no klases, nevis likuši zemāko vērtējumu, tāpēc bija jāmāk viņus tiktāl nokaitināt. Apkārt bija visādi grupējumi, kas tobrīd licies aizraujoši. “Man bija tikai divpadsmit, es tur nevarēju piedalīties, bet viņiem bija labi – viņi zaga metālus, pārdeva, viņiem bija nauda, par ko dzert, viņi varēja kādu piekaut,” gandrīz vai kā par etalonu stāsta Artūrs. Taču tolaik neapzinātais ļaunums un huligānisms vēlāk nāca atpakaļ un ievirzīja jaunieti pavisam citās sliedēs.

“Es gulēju teltī un pamodos no tā, ka kāds griež telti ar nazi. Viņi mani izvilka aiz kājām un piekāva. Sita ar beisbola nūjām un pistolēm pa galvu. Man bija smadzeņu satricinājums, izsisti priekšējie zobi, lauztas ribas un vaigu kauli, zilumi,” uzņēmējs atceras. Un trīs mēneši slimnīcā – laiks, kad pārdomāt dzīvi. “Es padomāju, ka laikam esmu daudz blēņas darījis citiem, tāpēc ar mani tas viss notiek. Un tā jau arī bija – vienam skolā ielēju botās ūdeni un sasaldēju, citam saplēsu gala darbu mākslā,” tagad Artūrs neslēpj savu nožēlu.

Dažādu apstākļu dēļ viņam nebija jākārto devītās klases eksāmeni – Artūrs tika vidusskolā bez tiem, taču jau pēc nepilna gada viņa uzvedības dēļ Artūram nācās pamest skolu. Pēc paša vārdiem, viņa zināšanas bijušas apmēram piektās klases līmenī. Mamma puisi izņēma no skolas un iekārtoja uzreiz 12.klasē privātskolā, kur viss bijis diezgan skaidrs. “Privātskolas audzēkņi faktiski dalījās divās daļās. Vieni bija turīgu vecāku bērni, kuriem neko nevajadzēja, otri – tie, kuri jau ļoti labi zināja, ko grib no dzīves, un pēc kaut kā tiecās. Es nodomāju, ka otrie ir labāki.”

Sākās jauna dzīve – papildus privātstundas matemātikā un angļu valodā. Vēl bija hobiji – basketbols un autoskola, kas pilnībā aizņēma jaunieša dienu. Vidusskolā Artūrs sāka interesēties par finansēm, jo vajadzēja domāt arī par kabatas naudas pelnīšanu, turklāt tuvojās pilngadība. Ieinteresēja Forex, bet skolas laikā viņš krāva arbūzus, šķiroja apelsīnus un piestrādāja būvniecībā. “Sāku lasīt grāmatas. Par Forex kādas 40 izlasīju,” saka Artūrs, kurš, pabeidzis vidusskolu, iestājās Latvijas Universitātē un pat sāka lasīt lekcijas par Forex, piemēram, uzņēmumā RealTrade.

Līdz ar bakalaura darbu viņa dzīves tumšais posms bija noslēdzies – acīmredzot smadzeņu satricinājums satricināja viņa prātu pareizajā virzienā. Artūrs strādāja maz, jo bija daudz jāmācās un visu nopelnīto naudu turpināja ieguldīt savā izglītībā, lai atgūtu iepriekš zaudēto. Tā dēļ viņam beidzās vairākas attiecības. “Es teicu, ka tūliņ, tūliņ viss būs, sākšu pelnīt, bet pēc laika, jo turpināju ieguldīt izglītībā, par ko viņas apvainojās,” atzīst Artūrs, kuram privātās dzīves problēmas tolaik radīja milzīgus pārdzīvojumus.

Tad sākās jauns dzīves posms – nekustamie īpašumi, kuru cenas jau bija paspējušas gan izaugt, gan stipri sarukt pēc 2009. gada krīzes. Kostins iestājās bakalaura studijās un sāka strādāt par mākleri. “Es nekad nebūtu domājis, ka būšu mākleris, man likās, ka tas ir fui…  Sāku kā nekustamo īpašumu projektu vadītājs, domāju, ka tas ir kaut kas ļoti nozīmīgs, bet pats neko šajā jomā īsti nesapratu. Ņēmu telefonu, zvanīju pēc sludinājumiem ss.lv, piedāvāju sadarboties. Pēc divām nedēļām sapratu, ka es taču esmu mākleris,” Artūrs smejas. Tagad atskatoties viņam ir skaidrs, ka patiesībā ne viņam īsti bija nauda, ne zināšanas. “Šad tad domāju, kā mēs tur vispār varējām kaut ko nopelnīt. Darbā atmosfēra bija lieliska – tusiņi, visi kolēģi bija ļoti radoši, mākslinieki.”

Kad Artūrs spēja noslēgt vienpadsmit darījumu mēnesī, kas bija daudz, viņam sāka likties, ka ir nekustamo īpašumu dievs. “Es jutos kā guru, kas visu zina un visu var atrisināt pa telefonu.” Artūram studējot jau maģistrantūrā, pamanot jaunieša produktivitāti, viņu uzaicināja darbā zviedru kompānija Newsec, kas tagad darbojas septiņos tirgos Skandināvijā un Baltijā un nodarbina vairāk nekā 1800 cilvēku. Tobrīd uzņēmums centās ienākt Latvijas tirgū un meklēja labākos ekspertus no tā brīža tirgus līderiem Colliers un Latio. “Bet, būdams, savas jomas dievs, es viņiem atteicu. Man tāpat labi, kam jūs man esat vajadzīgi?” pasmīn Artūrs. Uzsitis cenu, viņš tomēr sāka strādāt Newsec, kur saprata, ka patiesībā neko nesaprot. Starptautiskā kompānija viņam atklāja pavisam citu mērogu – investīciju projektus, analīzi, biroju un komercplatību tirgu, banku finansējumu, lielas naudas plūsmas objektus, starptautiskus nomniekus un komplicētus darījumus. “Man kļuva interesanti un atkal vajadzēja mācīties, lai manī ieklausītos, citādi – kam es viņiem vajadzīgs?” retoriski vaicā Artūrs.

Starptautiskā grupa viņā radīja interesi par bankām – tās šķita kaut kas liels, svarīgs un nesasniedzams. “Visur, kur izskanēja vārds banka, bija liels svars. Nu, ja banka saka, tad tā arī ir.” Iestājoties studēt doktorantūrā un saņemot izcilības stipendiju, tagad Artūrs gribēja strādāt bankā, bet viņam nederēja vienkārši ierindas amats, vajadzēja noteikti kaut ko vadīt, vismaz kādu nodaļu. Atrast vadītāja amatu 24 gadu vecumā un bez pieredzes finanšu jomā bija neiespējami, tāpēc Artūrs gāja uz banku, ku algas līmenis bija zemāks par tirgus vidējo un acīmredzot cilvēki ar lielu pieredzi to neizvēlējās. Alga maza, tomēr viņš tur varēja kļūt par pirmo hipotekārās nodaļas vadītāju, turklāt šo nodaļu arī pats veidot no nulles. “Viņi paši manuprāt līdz galam nezināja, ko meklē, jo ar hipotekārajiem kredītiem līdz tam pieredze bija limitēta. Man tas viss derēja – tiku pie vadītāja amata,” savu pieredzi darba meklējumos atceras Artūrs, kurš nostrādāja šajā bankā divus gadus.

Tieši tur viņam arī radās sava biznesa ideja. Artūrs novēroja, ka klienti sūta pieprasījumus, nāk arī paši uz filiāli, interesējas par kredītiem, bet beigu beigās kredītu nepaņem. Un viņš nodomājis – tātad citur ir labāk. Tomēr gan bankas, gan klienta laiks jau bija iztērēts, un nekur nebija teikts, ka beigu beigās klients ir izvēlējies sev izdevīgāko variantu. Turklāt parādījās fintech kompānijas un dažādi ātrie kredīti, kas saasināja konkurenci aizdevēju vidū. Faktiski vajadzēja izdomāt veidu, kā ātri, bez visu banku apstaigāšanas, cilvēks varētu uzzināt, kur ir izdevīgākie nosacījumi un vai viņam vispār dos vai nedos kredītu.

Izrādījās, ka šādas platformas, kur var salīdzināt kredītu nosacījumus, jau eksistēja. Tuvākās bija Skandināvijā, arī citur pasaulē, bet ne Latvijā un ne Baltijā. Piemēram, Skandināvijā bija Lendo , Freedom finance, Rahalaitos, Zmarta un citi.

Ideja bija skaidra. Tajā laikā sastapu biznesa eņģeli, kuram bija pieredze investīciju darījumos, pats jau bija izveidojis vairākus uzņēmumus kā arī bija ļoti ieinteresēts darboties finanšu tehnoloģiju jomā. “Man likās pilnīgi neticami, ka kāds ir gatavs man uzticēt lielu naudu, principā nezinot, sanāks vai ne,” atceras Artūrs, kurš pats šajā projektā sāka darboties, pametot savu darbu stabilajā darbā. Artūrs atzīst, pa patiesībā pats līdz galam idejai neticēja un nezināja, uz ko iet, tieši tāpēc biznesa plāns bija izstrādāts ļoti skrupulozi un tika pieļauti vairāki scenāriji. Par laimi, īstenojies vislabākais.

Idejiski un no ārpuses projekts nav pārāk sarežģīts, taču iekšā tā ir milzīga robotizēta mašīna ar tūkstošiem algoritmu. Bija nepieciešams tehniski izveidot pašu platformu un vienoties ar bankām par nosacījumiem, apspriežot, kā potenciālā klienta dati nonāk no Altero.lv līdz bankai, cik ātri tiek dota atbilde un cik par to saņem platformas uzturētājs – tas viss jāprogrammē. Artūrs pie projekta sāka strādāt 2016. gada aprīlī, un jūnija vidū, pirms Jāņiem jau bija gatavs pilotprojekts. Pirmais nosacītais uzņēmuma birojs bija kāds angārs Mūkusalas ielā, kur nebija pat apkures; tas varēja pārsteigt jebkuru potenciālo darbinieku. “Cilvēki, kas nāca uz darba interviju un nevarēja atrast, kur tieši jāiet, zvanīja un pārjautāja, vai tā ir tā lielā ēka, kur ir arī Swedbank,” Altero īpašnieks atceras.

Platformai sākuma stadijā pievienojās četras bankas, bet nu tās ir jau 74 finanšu iestādes visās trīs Baltijas valstīs un strādā vairāk nekā 40 darbinieki. Altero, kas radās no vārda alternatīva no klienta skatpunkta, darbojas vienkārši – klients izvēlas summu, kāda viņam nepieciešama, pakalpojumu, kādu vēlas saņemt (aizdevums, finansējums, līzings, apdrošināšana u. tml.), aizpilda visus datus par sevi un dod piekrišanu arī piekļūt savam bankas kontam un iegūt izrakstu par visām transakcijām pēdējo sešu mēnešu laikā. Mums ir izstrādāta arī sava automātiskā datu kategorizācija, lai varētu veidot klienta iekšējo kredītreitingu. Dažkārt (ja summa ir maza, ja klientam jau ir laba kredītvēsture) sistēma spēj jau dažu sekunžu laikā dot pozitīvu vai negatīvu atbildi, taču saskaņā ar līgumiem starp Altero un bankām atbilde ir jāsniedz stundas laikā.

Pēc Artūra Kostina vārdiem, līdz šim ilgākais klienta izvērtējums patēriņa kredīta gadījumā bija vienu darbdiena, bet līdz šim lielākais caur Altero platformu izsniegtais kredīts – 360 tūkstoši eiro. Pati platforma pelna no procentuālām komisijas maksām par katru noslēgto līgumu, bet Altero darbinieki strādā tā teikt partnera statusā un viņu atalgojums ir atkarīgs no uzņēmuma apgrozījuma. Tas motivē visus, esam uz viena viļņa. Dienā Baltijā Altero saņem aptuveni 600 kredītu pieteikumu. Uzņēmumam ir arī savs zvanu centrs, kas dienā saņem ap 2500 zvanu. Lielo popularitāti atspoguļo arī finanšu dati, piemēram, pirmā pusgada laikā 2016. gadā Altero apgrozīja 19 tūkstošus eiro, bet jau pirmajā pilnajā gadā – 408 tūkstošus. Vēl pēc gada apgrozījums pieauga 3,5 reizes, bet 2019. gadā bija jau divi miljoni eiro. Turklāt divus gadus pēc kārtas Altero ar salīdzinoši mazu apgrozījumu izdevās nopelnīt vairāk nekā pusmiljonu katru gadu.

Straujo izaugsmi pamanīja arī Igaunijas uzņēmējs Hans Luiks, kuram Baltijā pieder arī viena no lielākajām mediju grupām Ekspress Grupp (ietilpst, piemēram, portāls Delfi), un nolēma investēt Altero. Kontrolpaketi viņam pārdeva Sandis Grīnfelds; Šogad Altero grupas peļņa būs apmēram 1,5 -1,7 miljoni eiro.

Lai arī finanšu salīdzināšanas platformas izveidē nav nepieciešami tik lieli līdzekļi, kā, piemēram, bankas izveidē, tas ir ļoti labi pelnošs un zināmā mērā var aizvietot banku patēriņa kreditēšanas nodaļas. Protams, tās nebeigs pastāvēt, taču cenas un parocības dēļ aizdevēji var aizvien vairāk iemīļot sadarbību ar platformām – līdzīgi kā viesnīcas iemīlēja Booking.com. “Šāda situācija jau ir Zviedrijā, kur divas trešdaļas kredītu tiek izsniegti caur bankām,” zina teikt Artūrs, piebilstot, ka Latvijā Altero tirgus daļa kreditēšanā veido jau ap 15 % no visiem kredītiem. Forbes gan neizdevās šo informāciju pārbaudīt. “Mums jau bija tāda amizanta situācija – kad sākām, sadarbojāmies ar vienu no lielajām bankām, kas kļuva par mūsu lielāko partneri. Kādu dienu banka paziņoja, ka vēlas mainīt nosacījumus. Klientu skaits tai bankai auga katru mēnesi, bet dīvainu apsvērumu dēļ bankas valde esot izdomājusi pasliktināt nosacījumus,” Artūrs atceras uzņēmēja gaitās pieredzēto. Nojaušu, ka tas nebija viegls lēmums bankai uzsākt tādas sarunas. Altero gan nepiekāpās un bankai no platformas nācās aiziet no platformas aizgāja. Protams, pirms tam Altero veica iekšējo risku analīzi un jūtības koeficientu testēšanu. Tajā brīdī sapratām, ka esam gana lieli un aram to atļauties. Pēc diviem mēnešiem jau varējām svinēt jaunu rekordu.

Sistēma izstrādāta gudri, piemēram, platformas saskarne mainās atkarībā no tā, no kurienes klients ir atnācis un vai cilvēks ir pirmo reizi lapā, vai tā ir kārtējā vizīte. “Ja viņš ir nospiedis uz reklāmu savā pastkastē, mēs zinām viņa motivāciju – tas ir klients, kuram vajag naudu, viņš šobrīd ir pie datora un gatavs izdarīt savu izvēli. Viņu mazāk interesē cena, bet vairāk summas apmērs. Savukārt, ja cilvēks nācis no Google, tas var liecināt, ka viņš ir gudrāks – kaut ko pats ir meklējis, iedziļinājies, viņš ir cenas jūtīgs, tāpēc viņš meklē – viņam svarīgi skaidri redzēt cik viņš ietaupīs, piemēram refinansējot savas saistības. Šajā gadījumā mūsu platforma viņam neuzbāzīsies, bet ļaus pašam visu izpētīt,” skaidro Altero vadītājs. Pretēja pieredze ir ar sociālajiem tīkliem Facebook, Instagram, Twitter – tur lietotāji ir vērsti uz akcijām, izdevīgiem piedāvājumiem, izpārdošanām – dažreiz liekas, ka viņi sāk izmantot kādu finanšu piedāvājumu tikai tāpēc, ka Altero piedāvā izdevīgu akciju. Tādu klientu uzmanība attiecīgi tiek vairāk vērsta uz akcijām. Mēs to saucam par dinamisko dizainu, kurš spēj pielāgoties katram klientam. Artūrs saka, ka gribētu vēl uzlabot lietotāju pieredzi, šim mērķim pieņemot darbā uz pilnu slodzi jauno profesiju speciālistus – UX dizainerus, testētājus, datu zinātniekus, biznesa analītiķus, konversiju optimizēšanas speciālistus, jaunu programmēšanas valodu zinātājus, un citus. Attīstības iespējas Artūrs Kostins redz visās jomās: “Uztaisīsim savu lietotni, ienāksim apdrošināšanas tirgū, kas Latvijā nav īpaši attīstīts.” Te viņš saskata pilnīgi tukšu nišu, piemēram, kredītmaksājumu apdrošināšanu patēriņa kredītiem patlaban nepiedāvā neviens, tāda ir tikai hipotekārajiem kredītiem. “Bet man šķiet, ka lielai daļai aizņēmēju mēs tomēr šo pakalpojumu varam piedāvāt.” Kā to panākt? Ar lielu darbu produktu attīstībā un agresīvu mārketingu. Nākamgad Altero Baltijā mārketingā ieguldīs ap trīs līdz pieciem miljoniem eiro. Kā galvenās nākotnes jaunās nozares Artūrs atzīmē finanšu tehnoloģijas, veselības tehnoloģijas, mašīnmācīšanos, gudrā ielu infrastruktūra un sajūtu tehnoloģijas. “Es domāju, ka nākotnē, tuvākajā piecgadē mēs redzēsim vairākus jaunuzņēmumus, kuri būs vērsti uz cilvēku sajūtu, uzvedības monitoringu un kontroli, ar mērķi mazināt stresu un izpētīt cilvēka organisma reakciju uz dažāda stresa līmeņa situācijām. Par naudas pieejamību mēs parūpēsimies, galvenais ir apzināties nepieciešamību pēc tās.

Pret Amazon Džošs Silvermans izmanto inovatīvākās tehnoloģijas un piecus miljonus uzņēmēju-amatnieku, lai Etsy no hipiju krāmu tirdziņa pārveidotu par Volstrītas varoni, nepazaudējot platformas dvēseli.

Lielais ritenis Jau koledžas laikā Linda Alvarado deva priekšroku fiziskam darbam, nevis strādāšanai bibliotēkā

Finanšu kosmopolīts Kā Eleving Group vadītājs Modests Sudņus nomainīja stabilu korporatīvu karjeru pret nepārtrauktu pārmaiņu un eksperimentu pilnu vidi.

Kombināta stratēģis Sergejs Beshmeļņickis jau desmit gadu dzīvo Latvijā un kopā ar Normundu Staņēviču vada lielāko piena pārstrādes uzņēmumu grupu – Food Union.

Optimisma stars Jaunajam Tet vadītājam Uldim Tatarčukam drīz būs apritējis gads šajā amatā. Spriežot pēc kompānijas šogad uzņemtajiem attīstības tempiem, viņš zina, kā kļūt par nozares čempionu.

Kad operē robots Divi Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta absolventi un ķirurgs izmēģina laimi ar jaunu, miniatūru robotu, kas spēj veikt vēdera dobuma operācijas ātrāk, drošāk un lētāk.

Interactio lauž valodas barjeras Lietuvas jaunuzņēmuma Interactio sākotnējā ideja bija pārvērst telefonu par mikrofonu, lai lielās konferencēs cilvēkiem no auditorijai tālākā gala nodrošinātu iespēju uzdot jautājumus.

Ješima Ozēra: biznesa lēmumi šodien nosaka, kāda būs mūsu pasaule rīt

Stiga RM piemērs Latvijas uzņēmējiem Arī šis gads gan pasaulē, gan arī Latvijā rit ekonomisko svārstību ietekmē

Nevainojams līdzsvars Dace Meldere savā bioloģiskajā tīršķirnes gaļas liellopu saimniecībā Kolumbi rūpējas par nu jau vairāk nekā 500 galvu lielu ganāmpulku

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem