USD 0.85 btc 41536.14
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 41536.14
Uzņēmēji 14. Septembris 2021

Piu-piu, un nezāle beigta!

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Robotikas jaunuzņēmums WeedBot dara brīnumu lietas – aiz traktora piestiprināta iekārta ar lāzera staru šauj nezāles, iznīcinot tās pilnībā vai arī padarot nekaitīgas vismaz uz nedēļu.

WeedBot izstrādājis iekārtu, ko papildina mākslīgais intelekts, kas ir apmācīts atpazīt nezāles un atšķirt tās no kultūraugiem. Lāzera stars precīzi tiek galā ar augiem, kas uz lauka nav vajadzīgi. “Saliekot kopā mākslīgo intelektu ar lāzeru, esam radījuši iekārtu, kas pati spēj domāt, pieņemt lēmumus un rīkoties. Nevaru nepiekrist – izklausās pēc zinātniskās fantastikas,” saka WeedBot līdzdibinātājs Jānis Jaško. Šādu tehnoloģiju kombinācija nav pašmērķis – tās izvēlētas tāpēc, ka vislabāk spēj atrisināt problēmu. 

Kāpēc jau tagad pa laukiem nebraukā lāzerravētāji? Jānis teic, ka tas nav triviāls uzdevums un prasa daudz laika – ir jāizstrādā gan iekārta, gan tās programmatūra. Tāpat paiet laiks, kamēr izķer kļūdas. Neesot grūti nopirkt komponentes, daudz grūtāk ir visu veiksmīgi savienot, lai tās savā starpā komunicētu. Arī digitālajā valodā ir dažādi dialekti, un vajadzīgs laiks, kamēr tehnoloģijas iemācās saprasties.

Uzņēmums WeedBot koncentrējas uz kultūraugiem, kam ir augsta pievienotā vērtība – lielāka naudas atdeve no hektāra nekā klasiskajiem graudaugiem. Pirmie ir burkāni. Kāpēc tieši tie? “Tā ir veiksmīga dažādu faktoru sakritība,” Jānis saka. Burkāni ir plaši audzēts kultūraugs visā pasaulē, un Eiropa ir līdere bioloģisko burkānu audzēšanā. Katrai augu sugai ir savs mehanizācijas līmenis, kā ierobežot nezāles, un burkāniem ir vajadzīgs salīdzinoši daudz roku darba. Aktīvi komunicējot ar audzētājiem, WeedBot secināja, ka tieši šī ir nozare, kur zemnieki visvairāk gaida inovācijas. 

Kāds būs nākamais solis? Iecerēts, ka šāda tipa iekārtas spēs strādāt arī ar citiem kultūraugiem – bietēm, sīpoliem, pastinakiem, selerijām, garšaugiem. “Lāzerravēšanas risinājums vislabāk piemērots tiem kultūraugiem, kas sākumā ir nelieli un kam ir grūti konkurēt ar nezālēm,” skaidro Jānis. 

Parasti tiek pieņemts, ka ārzemēs roku darbs ir mazāk pieejams, bet arī Latvijā jau pirms pieciem gadiem zemnieki sūdzējās par šo problēmu. Lauksaimniecība pagaidām nav tik pelnoša nozare, lai zemnieki varētu atļauties maksāt strādniekiem lielas algas; jākonkurē ar citām nozarēm, kur atalgojuma kāpums katru gadu ir acīm redzams. Tāpēc darbaroku trūkst, bet nezāles nepārstāj augt. 

Strādājot Latvijas Lauksaimniecības universitātes augu aizsardzības zinātniskajā institūtā Agrihorts, Jānis kopā ar kolēģiem pētīja robotizētas sistēmas nezāļu ierobežošanai. Tika analizētas vairākas tehnoloģijas, un viena no tām – lāzera izmantošana nezāļu iznīcināšanā. Bija arī citu zinātnieku pētījumi, kas ļāva secināt, ka teorētiski šāda metode varētu strādāt.

Taču ar to vien nepietiek – nepieciešams, lai risinājums ir arī ekonomiski pamatots un tā izmantošana atmaksātos. Jānis stāsta: “Zinātniskajā projektā veiksmīgi pierādījām, ka tehniski ar lāzeru ir iespējams ravēt nezāles. Protams, zinātniskā projekta būtība ir radīt jaunas zināšanas, pārbaudīt jaunas koncepcijas. Saprotot, ka esam radījuši ne vien kaut ko pietiekami vērtīgu pašu acīs, bet arī tādu, par ko ir interese tirgū, nolēmām, ka šis ir gana perspektīvs darbības virziens, lai neļautu tehnoloģijai palikt plauktā. Lielā interese no zemniekiem deva pamatotas cerības, ka tas varētu izvērsties par sekmīgu biznesu.”

Sezonas laikā viena hektāra ravēšana ar rokām izmaksā aptuveni divus tūkstošus eiro, tātad, ja zemnieks audzē dārzeņus 50 hektāru platībā, tas kopā izmaksā ap 100 tūkstošiem eiro. Vairāk zemnieki nebūs gatavi maksāt, tāpēc tehnoloģija nedrīkst būt dārgāka par šo summu. Jānis gan piebilst, ka tehnoloģiju izmantošanai ir daudz citu bonusu, piemēram, tās ir uzticamākas par cilvēkiem – neslimo, neaizguļas, tām nav paģiru. “Esam agrīnā attīstības stadijā, tehnoloģija joprojām ir izstrādes procesā. Gala izmaksas pagaidām publiski neatklājam, taču mērķējam uz to, lai iekārta būtu lētāka un vienkāršāk izmantojama par roku darbu.”

Cits apstāklis, kas WeedBot ļauj pozitīvi raudzīties nākotnē, ir herbicīdu izmantošanas ierobežojumi, kas ar katru gadu kļūst stingrāki. Eiropa paredz vērienīgu samazinājumu, un lielākā daļa rūpju, lai to panāktu, ir uz zemnieku pleciem. Viņu darbs nemainās – dārzeņi noteiktā kvalitātē un apjomā ir jāizaudzē tāpat, bet nezāles nekur nepazūd. Tās ir pienācīgi jāapstrādā, lai neatņem barības vielas kultūraugiem. Sākumā par dažādām ravēšanas tehnoloģijām vairāk interesējās bioloģiskie zemnieki, bet tagad par to domā arī konvencionālie, jo viņu nezāļu apkarošanas līdzekļu plauktiņš kļūst arvien tukšāks. “Nākotnē pieprasījums tikai augs,” paredz Jānis Jaško. 

Viņš min vēl vienu lāzerravēšanas priekšrocību – tā neuzirdina augsni. Katru reizi, kad zeme tiek rušināta, izdalās CO2. “Līdz ar to mūsu tehnoloģija ir pievilcīga arī Eiropas zaļā kursa kontekstā. Turklāt katra zemes irdināšana palīdz nezāļu sēklām uzdīgt,” uzņēmējs piebilst.

Par savu galveno konkurentu WeedBot patlaban uzskata roku darbu. Tomēr arī citi uzņēmumi domā par mehāniskiem ravētājiem. Jānis zina par vēl trim kompānijām, kas strādā ar lāzertehnoloģijām, bet tikai viena no tām esot tikusi līdz tam, lai risinājums būtu demonstrējams lauka apstākļos. Citi strādā ar robotizētajām rokām, mikroviļņiem un elektrību. Jaunuzņēmumu līmenī ir dažādi risinājumi, bet līdz plaši lietotam komerciālam produktam neviens neesot ticis. “Visas tehnoloģijas prasa laiku, lai attīstītos līdz pienācīgam līmenim. Pat ja vēl kāds strādā ar to pašu, ar ko mēs, mēs esam vienā laivā un konkurējam ar roku darbu, kas vēl aizvien ir pamattehnoloģija ravēšanā.”

Arī Latvijā samazinās cilvēku skaits, kuri vēlas stādāt smagu fizisku darbu lauksaimniecībā. Nozarē pēdējos gados daudz tika izmantoti viesstrādnieki no valstīm, kur atalgojums ir mazāks, tāpēc šeit piedāvātās algas viņiem šķita gana pievilcīgas, taču šāda darbaspēka pieejamību pamatīgi ierobežojusi pandēmija. “Kopumā sezonālais darbaspēks risina situāciju, bet zemniekam tā nekad nav bijusi medusmaize – pieņemt un atlaist cilvēkus, nodrošināt darbaspēka kvalitāti. Tehnoloģijas nodrošina paredzamu kvalitāti un izmaksas. Zemniekiem jau tā pietiek neparedzamo apstākļu; jo vairāk paredzamu lietu, jo vieglāka dzīve. Viņi nevar vien sagaidīt, kad samazināsies roku darba apjoms,” saka Jānis. Reizēm problēmas ar darbaspēku mēdzot būt pat absurdas. Kādu klientu, kurš gaida rindā uz WeedBot iekārtu, darbinieks iesūdzējis tiesā, jo, ravējot nezāles uz lauka, viņu bija sadzēlusi nātre. Šādos apstākļos pat visskeptiskākie lauksaimnieki sāk apsvērt domu par sākumā neierastu tehnoloģiju izmantošanu. 

Pēc vairākiem prototipiem tagad tiek testēta reālā izmēra ierīce. Nākamais solis ir komerciālā iekārta, ko paredzēts piegādāt nākamgad. Lai to pabeigtu, plānots piesaistīt aptuveni divu miljonu eiro investīcijas. Līdz šim uzņēmumā ieguldīti 190 tūkstoši eiro no biznesa eņģeļiem Latvijā un Lielbritānijā.

Nākamgad uzņēmums plāno piegādāt gala lietotājam vismaz vienu iekārtu. Papildus tiek strādāts pie vairākām testa iekārtām, ko izmantot produkta uzlabošanā. Jānis uzskata, ka jaunuzņēmumiem ir svarīgi produktu attīstīt ļoti strauji, lai nostiprinātu savu vietu starp nozares smagsvariem. “Mēs nebaidāmies no tā, ka iekārta mainās,” viņš uzsver. 2023. gadā paredzēts piegādāt vairākas komerciālas iekārtas un paplašināt kultūraugu spektru.

WeedBot iecerējis sākt attīstību Lielbritānijā un tad pārējā Eiropā. Sekos citas valstis ar augstu industrializācijas līmeni, iespējas tiek saskatītas arī Austrālijā, Dienvidamerikā. “Mūsu tirgus ir globāls jau no pirmās dienas,” Jānis Jaško ir pārliecināts.

Cilvēki mēdz raizēties, ka tehnoloģijas atņems viņiem darbu. Jānis uzskata, ka šīs bažas nav pamatotas, jo jebkura tehnoloģija rada vairāk darba vietu nekā iznīcina. Viņš nepazīst nevienu, kas bēdātos par to, ka rakstāmmašīnu vietā nākuši datori. Tehnoloģiju mērķis ir atbrīvot cilvēkus no bīstamiem, netīriem darbiem, kā arī tādām operācijām, kas nemitīgi atkārtojas; tādus darbus tehnoloģijas spēj veikt labāk. Turklāt mūsdienās neviens nemaz tā neraujas strādāt smagu fizisku un maz apmaksātu darbu. Tas iet rokrokā ar globāli augošo pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas un vēlmi pēc komforta. “Visas monotonās konveijera tipa kustības varam atdot robotiem. Cilvēks ir radoša būtne, spēj ātri adaptēties; šīs spējas nākotnē būs vajadzīgas arvien vairāk,” spriež uzņēmējs.

Vēl vienas bailes saistībā ar tehnoloģijām ir to iespējamā ietekme uz veselību. Jānis uzsver, ka lāzera stars ir līdzīgs mums jau pazīstamajai saules gaismai. “Mēs izmantojam zilo gaismu koncentrētā veidā. Tas nav nekāds svešs, nezināms starojums. Apstrādājamajai zonai apkārt ir gaismu necaurlaidīgs aizsegs, lai neapžilbinātu iekārtas operatoru. Pašu burkānu vai augsni lāzers faktiski neskar, tikai apkārt esošās nezāles. Tās saņem spēcīgu lāzera staru, kas uzkarsē to lapas, un augs novīst. Ja nu stars nedaudz trāpa arī kultūraugam, bojājums ir tāds pats, kā no jebkura cita ievainojuma – kukaiņa iegrauzuma vai ja cilvēks uzkāpis ar kāju,” Jānis izskaidro iekārtas darbību.. Viņa skatījumā par mikroviļņu un augstsprieguma elektrības impulsu izmantošanu nezāļu iznīcināšanā, ar ko eksperimentē citi uzņēmumi, cilvēkiem varētu būt lielākas bažas.

Uzņēmuma komandā patllaban ir pieci cilvēki, katrs nosedz savu zināšanu jomu. “Lai izstrādātu šāda līmeņa komplicētu iekārtu, ir niansēti jāpārzina programmatūras izstrāde, mākslīgais intelekts, elektronika, mehānika, robotika, augu fizioloģija,” saka Jānis. Viņš pats pēc izglītības ir biologs un bērnību pavadījis lauku saimniecībā, tāpēc ar nezālēm un ravēšanu ir uz tu. Jānis strādājis arī dažādos ar pētniecību saistītos amatos – no laboranta līdz institūta vadītājam. Pēdējos piecus gadus viņš darbojies augu aizsardzības nozarē. “Kopumā mana darbošanās ir bijusi tehnoloģijās, kas saistītas ar dzīvo dabu, bioloģiju un biozinātnēm, pamatā pētniecībā un zinātnisko projektu vadībā. Pirms padsmit gadiem dziļās krīzes laikā man ir bijusi arī neliela pieredze, veidojot biznesu. Bija neliels uzņēmums, kas nodarbojās ar uztura bagātinātāju izstrādi un ražošanu. Tas deva daudz dažādu mācību par jaunuzņēmumu vidi un to, kas tur jāņem vērā. Šī zināšanu bagāža ir palīdzējusi izvairīties no klasiskajām uzņēmējdarbības kļūdām biznesa sākumposmā,” saka Jānis.

 Pirms kāda laika bija populāri meklēt Latvijas Nokia. “Es uzskatu, ka viena liela veiksmes stāsta vietā mums vajadzīgi daudzi tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi. Šāda situācija vairāk virzīs uz priekšu sabiedrības, valsts un ekonomikas attīstību, un tas veidos vidi, kur valstij attīstīties nākamos 50, 100 un 150 gadus,” Jānis atklāj savu skatījumu. Pandēmija pamatīgi ietekmēja piegādes ķēdes, un tas lika aizdomāties par to, ka tās jāsaīsina. Viņš ir pārliecināts, ka ražošana atkal atgriezīsies tuvāk patērētājiem, un ieguvējas no tā būs valstis, kas vēlēsies augstas pievienotās vērtības ražošanu komplektā ar tehnoloģisko attīstību. 

Lai radītu gudrus uzņēmumus, svarīgs ir darbaspēks. Jau tagad konkurence par talantiem ir globāla, piesaistīt speciālistus nav viegli. Jānis Jaško uzskata: “Jaunuzņēmumiem vajag, lai gudrie un talantīgie cilvēki būtu pēc iespējas koncentrētākā vietā. Tieši tas bija pamatā Silīcija ielejas veiksmes stāstam – mazā platībā bija daudz gaišu prātu. Tādos apstākļos idejas dzimst cita pēc citas. Kaut ko līdzīgu es gribētu redzēt arī Latvijā. Tieši jaunuzņēmumi valsts attīstību var veicināt daudz ātrāk nekā jebkura cita uzņēmējdarbības nozare.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem