USD 1.01 btc 20348.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 1.01 btc 20348.00
Uzņēmēji 11. Augusts 2022

Padarīt internetu labāku

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Iepriekš izmēģinājuši spēkus 30 vietēja mēroga projektos, pirms desmit gadiem lietuvieši Toms Okmans un Eimants Sabaļausks nolēma pievērsties drošības risinājumiem internetā. Šopavasar, piesaistot savu pirmo investīciju, 100 miljonus dolāru, kiberdrošības jaunuzņēmuma Nord Security vērtība sasniedza 1,6 miljardus dolāru.

Nord Security ir Lietuvas otrais vienradzis – jaunuzņēmums, kura vērtība investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniegusi miljardu dolāru. 2019. gadā šo statusu ieguva Vinted, šogad aprīlī – Nord Security. Uzņēmums piesaistīja 100 miljonus dolāru, un tā vērtība pieauga līdz 1,6 miljardiem. “Par vienradzi nekļuvām vienas nakts laikā – pagāja desmit gadu. Šī investīcija ir labs apliecinājums mūsu biznesam un nākotnes iespējām,” saka Toms, piebilstot, ka komanda šo sasniegumu, protams, nosvinēja, bet tad uzreiz atgriezās pie darba.

Mums izdevās satikties TechChill pasākumā, kas notika dažas nedēļas pēc tam, kad kļuva publiski zināms, ka uzņēmums ir kļuvis par vienradzi. “Šī uzmanība un atrašanās starmešu gaismā ir ļoti jauka, bet dažreiz tā var būt arī visai nogurdinoša. Tāpēc es domāju, ka šī ir pēdējā konference, kurā mēs piedalāmies pirms liela pārtraukuma. Mēs tagad koncentrējamies uz to, ko jau esam paveikuši un ko gatavojamies darīt. Mūsu misija paliek nemainīga – mēs vēlamies izveidot labāku internetu, ko cilvēki var baudīt droši un brīvi. Tas arī viss; mēs strādāsim, lai tā notiktu. Mums ir lielas ambīcijas, taču jūs jau zināt latviešus un lietuviešus – mēs esam pieticīgi un drīzāk strādājam un parādām rezultātus, nevis runājam par tiem. Mēs apsolām mazāk, bet izdarām vairāk. Taču šis ir tikai sākums, mums ir ļoti lielas ambīcijas,” saka Toms. Jau tagad Nord Security ir miljoniem lietotāju visā pasaulē, turklāt biznesa klientu vidū ir tādi uzņēmumi kā Calendly, Adobe, Shutterstock un Vinted.

Kā izveidot veiksmīgu kiberdrošības uzņēmumu? Toms norāda – nav tik svarīgi, vai tā ir kiberdrošība vai kāda cita nozare. “Lietuvā cilvēki ir talantīgi, labi runā angliski un ir izsalkuši pēc panākumiem. Tā ir patiešām laba kombinācija. Mēs gribam parādīt, ka mazā valstī varam ražot produktus visai pasaulei, un nodemonstrēt, kas ir mūsu spēkos. Šī ir ļoti laba vieta, kur ir lieliski talanti. Tāpēc es ikvienam iesaku izstrādāt produktus šeit un pārdot tos globāli.”

Šī ir uzņēmuma pirmā ārējā investīcija. Toms atgādina – ka Lietuvā ir diezgan daudz jaunuzņēmumu, kas attīstījušies pašu spēkiem. “Mums šķita, ka ar investoru atbalstu varētu sasniegt vairāk. Mums finanses tik daudz nevajag, lai augtu, jo šis vienmēr ir bijis pelnošs bizness, taču mēs sapratām, ka pareizie partneri varētu mūs atbalstīt ceļā uz nākamo līmeni. Tāpēc nolēmām izaicināt paši sevi, izkāpt no komforta zonas un sākt sadarbību ar investoriem,” viņš stāsta.

Investīciju raundu vadīja Novator Ventures, tam pievienojās Burda Principal Investments un General Catalyst. Investoru izvēles process neesot bijis pārāk sarežģīts. “Mēs neizvēlējāmies no tūkstošiem fondu, bet runājām ar daudziem. Bija fondi, kas tieši mērķēja uz tādas kategorijas uzņēmumiem kā mēs. Atradām tos, kas, mūsuprāt, varētu patiešām palīdzēt un ar ko mums ir kopīgas vērtības. Tāpēc esam ļoti priecīgi, ka mums ir pareizie partneri, kas tic mūsu misijai. Protams, šis finansējums nav labdarība, investoriem šis ir naudas pelnīšanas veids. Viņi ir paveikuši savu mājasdarbu un zina, ka mums priekšā ir daudz iespēju. Tagad mums ir jāstrādā, lai tās sasniegtu,” teic Toms.

 Šim finansējuma raundam pievienojās 15 eņģeļinvestori no Helsinkiem, Londonas, ASV, piemēram, Supercell līdzdibinātājs un vadītājs Ilka Pānanens, Wolt līdzdibinātājs un vadītājs Miki Kūsi un Automattic vadītājs Mets Mullenvegs. Uzņēmums vēlējās investorus no ģeogrāfiski dažādām vietām, lai palīdzētu attīstīt uzņēmumu vairākos reģionos.

Ideja par kiberdrošības rīkiem dibinātājiem radās, redzot, ka internets nav tik droša vieta, kā tas bija paredzēts. “Internets nebija paredzēts kā vieta, kas ir pilna ar draudiem, tas tika izstrādāts kā vieta, kur ierīces uzticas cita citai. Tāpēc mums ir jāveido produkti, kas to var nodrošināt. Mūsu misija ir izveidot radikāli labāku internetu, kas ir drošs un uzticams,” ambīcijas neslēpj Toms.

Līdz 2012. gadam, kad viņš un uzņēmuma līdzdibinātājs Eimants Sabaļausks pievērsās Nord Security, viņi abi bija izmēģinājuši roku 30 citu projektu – dažādos e-komercijas veikalos un tīmekļvietnēs. Toms nesaka, ka tie bija neveiksmīgi vai veiksmīgi, – tie vienkārši bija mazi un vērsti uz Lietuvas tirgu. “Lai cik ļoti mēs mīlētu savu valsti, tā ir super maza ekonomika. Pat tad, ja tev ir apbrīnojami labs produkts un ideja, šis vienalga ir tikai pāris miljonu pircēju tirgus. Te nav iespējams sasniegt 50 miljonu auditoriju. Tāpēc mēs koncentrējamies uz ASV. Es iesaku ikvienam dibinātājam domāt globāli, lielā mērogā, nevis tikai par vietējo tirgu.”

Interesanti, ka Toms pēc izglītības ir vēsturnieks, bet kolēģis ir studējis datorzinātnes. Tagad sanācis otrādi –Toms vairāk atbild par tehniskajām lietām, bet Eimants par mārketingu. Viņi iepazinās internetā. Pirmos piecus gadus biznesa partneri nebija redzējuši viens otru vaigā – Eimants bija no mazākas pilsētas Lietuvā, bet Toms bija Viļņā.

Uzņēmuma lielākais tirgus vēsturiski ir ASV – aptuveni 50 % ienākumu ir no biznesa šajā reģionā. Tur drošības nozīmi apzinās labāk nekā citur un draudus kibertelpā uztver nopietnāk. Tiesa, pēdējā laikā šī tendence mainās ļoti ātri un arī šajā okeāna pusē drošības jautājumus uztver pietiekami nopietni. “ASV ir spēcīga, bagāta valsts, kur cilvēki pērk tiešsaistes pakalpojumus un abonementus. Tas ir lielākais tirgus visiem,” spriež Toms.

Pārējie nozīmīgākie tirgi ir Lielbritānija, Vācija, citas Eiropas valstis. Nord Security esot daudz klientu arī Austrālijā. “Līdz šim mēs esam diezgan labi auguši ieņēmumu ziņā, taču šis ir ļoti konkurējošs tirgus, tāpēc mēs kā privāts uzņēmums publiski neizpaužam konkrētus skaitļus. Protams, katram uzņēmumam rūp ieņēmumi, bet mēs vairāk skatāmies uz to, kā realizēt mūsu misiju, tāpēc ieņēmumi nav prioritāte,” Toms saka.

Patlaban Nord Security ir 1700 darbinieku, 90 % strādā Viļņā, kur atrodas galvenais birojs. Uzņēmumam ir arī birojs ar 100 cilvēkiem Berlīnē, kā arī pārstāvji Dienvidkorejā, Japānā, ASV un citur. “Tie visi ir izcili gudri cilvēki. Mums ir lieliska vadības komanda, kas tika veidota no nulles. Lielākā daļa no tās joprojām ir tāda pati kā uzņēmuma sākumposmā. Mēs visi esam auguši kopā,” Toms stāsta.

Kā tikt galā ar tik lielu komandu? Viņš atzīst, ka reti kurš Lietuvā būtu zinājis, kā vadīt 2000 cilvēku uzņēmumu. Nord Security gadījumā atbilde ir atbildības uzticēšana kolēģiem. Toms uzticas vadības komandai, tāpēc viņam pašam nav jāvada simtiem cilvēku. Pats līdzdibinātājs nodarbojas tikai ar dažām lietām, kur var likt lietā savas spēcīgākās prasmes. Viņa gadījumā tā ir spēja pārslēgties no vienas tēmas uz citu, savienot pareizos punktus. Uzņēmumā nu jau strādā ļoti daudz cilvēku, un ir jāsaprot, kuri domā līdzīgi. Tomam padodas šos cilvēkus savest kopā. “Tas ir mans galvenais uzdevums,” viņš saka. Un kā ar izaicinājumiem? “Izaicinājumi nāk un iet. Tie vienkārši ir šķēršļi, kas jāpārvar. Runājot par cilvēkiem, pietrūkst talantu ar specifiskām zināšanām. Piemēram, trūkst pārdošanas speciālistu biznesa klientu segmentā. Ir grūti kaut ko no Lietuvas pārdot lieliem ASV uzņēmumiem, tāpēc jāveido pārdošanas komanda ASV. Tā vienkārši ir, un atliek tikai mācīties no šīs pieredzes,” Toms raksturo biznesa nianses.

Covid-19 pandēmija uzņēmuma attīstībai nākusi par labu – tā izraisīja attīstības virpuli e-komercijā un attālinātajā darbā, līdz ar to saasinājās drošības jautājumi internetā. Šajā laikā ir pieredzēts viss – uzlauzti sociālo tīklu konti, izplatīti vīrusi, zagtas identitātes, šifrēti dati un tā tālāk. Līdz ar to aug arī izpratne par kiberdrošību. “Mēs šajā laikā labi augām gan privāto, gan biznesa klientu vidū,” saka uzņēmējs.

Cilvēki sāk vairāk domāt par drošību internetā, izvēlas spēcīgākas paroles, nepieslēdzas pie kura katra bezvadu interneta. “Privātpersonas arvien vairāk domā par savu drošību. Izpratne veidojas, bet es domāju, ka tā arvien ir visai agrīnā attīstības stadijā. Arī uzņēmumi vairāk iegulda kiberdrošībā, tā ir viena no lielākajām izdevumu pozīcijām,” Toms priecājas, ka sabiedrība arvien vairāk domā par drošību interneta vidē.

Viņš atgādina – ja gadās nonākt mājaslapā ar dīvainu nosaukumu vai saņemt jocīgu e-pastu, nevajag klikšķināt uz visām tur esošajām saitēm. Tāpat nevajag uzticēties kaut kam tikai tāpēc, ka tur ir pazīstama uzņēmuma logo. “Ir jāpievērš uzmanība tam, vai ir drošs https savienojums un vai domēna nosaukums tiešām ir īstais. Piemēram, vai tas ir paypal.com vai paipal.com. Taču nevajag arī kļūt paranoiskiem.”

Toms piekrīt, ka kibernoziedzība ir milzīgs bizness atsevišķām personām, apvienībām un pat valstu valdību atbalstītām organizācijām, “tāpēc es nedomāju, ka tuvākajā laikā varam sagaidīt, ka visi draudi samazināsies un kiberuzbrukumi apstāsies”.

Nord Security pirmais un joprojām lielākais produkts ir flagmanis NordVPN. “Tāpēc mēs visā pasaulē esam pazīstami ar NordVPN. Tas ir lielākais zīmols pasaulē patērētāju segmentā. Piemēram, jau desmit tūkstoši YouTube zvaigžņu ir stāstījuši par mums. Tāpat mēs ASV reklamējamies MTV. Par mums ir rakstījuši pasaules populārākie žurnāli un tiešsaistes vietnes. Pagaidām NordVPN ir mūsu lielākais zīmols,” stāsta Toms.

Tam sekoja paroļu pārvaldības rīks NordPass, mākoņšifrēšanas pakalpojums, risinājumi uzņēmumiem. 2022. gada sākumā Nord Security apvienojās ar SurfShark, kam ir pašam savs produktu klāsts. Kopā ir aptuveni desmit produkti – paroļu pārvaldnieks, mākoņkrātuve, antivīruss un citi.

Līdz šim lielākā daļa klientu ir bijuši patērētāju segmentā, taču nesenā investīcija ļaus mērogot biznesu un straujāk attīstīt biznesa klientu virzienu. “Mēs fokusēsimies uz darbu ar klientiem biznesa segmentā, kā arī attīstīsim savu produktu portfeli. Tāpat mēs mazliet paplašināsim savu darbību organiski un arī neorganiski,” Toms atklāj nākotnes ieceres. Viņš arī nenoliedz iespēju pārņemt kādu citu uzņēmumu. “Pagaidām mums nekas konkrēts nav prātā, tikai apsveram tādu iespējamību. Mēs koncentrējamies uz attīstību.”

Vaicāts par šobrīd aktuālo Web3 tēmu, Toms teic, ka uzņēmums to ļoti rūpīgi pēta. Viņš uzskata, ka internetā ir nepieciešama decentralizācija un cilvēkiem ir jābūt pieejai saviem datiem. “Mēs uzmanīgi pētām šo jautājumu, skatāmies, ko mēs varētu piedāvāt. Es domāju, ka Web3 vēl ir ļoti agrīnā attīstības stadijā, jo tā izmantošana arvien ir diezgan zemā līmenī. Taču vienlaikus tā strauji aug. Man patīk ideja, bet izpildījums gan ne vienmēr. Reizēm tas ir saistīts ar īslaicīgiem ieguvumiem un finansiālo ieguvumu tikai atsevišķām personām. Tad jau redzēsim, kā šī tehnoloģija attīstīsies,” nosaka Toms.

Uzņēmējs priecājas, ka Lietuvas jaunuzņēmumu vide pēdējos desmit gados ir attīstījusies. “Es domāju, to gaida spoža nākotne. Šī tendence tuvākajos gados turpinās attīstīties, jo mēs redzam arvien vairāk un vairāk vienradžus. Šis ir tikai sākums. Lielie investori, piemēram, lielie fondi no ASV, agrāk neskatījās uz Baltijas valstīm tā, kā viņi to dara tagad. Mēs ļoti strauji attīstāmies – Latvijā, Lietuvā, īpaši Igaunijā,” viņš teic.

Toms Okmans ir arī eņģeļinvestors un iegulda citos jaunuzņēmumos. “Mēs esam aktīvākie eņģeļinvestori Lietuvā. Es nevaru pateikt konkrētu skaitli, bet esmu investējis tiešām daudzos jaunuzņēmumos,” viņš apgalvo. Izvēloties, kuros projektos investēt, uzņēmējs skatās uz komandu. Ja tā ir īstā, produkts var mainīties kaut desmit reižu – kādā no tām izdosies gūt panākumus. Eņgeļinvestīcijas viņš uzskata par iespēju ieguldīt atpakaļ vietējā jaunuzņēmumu nozarē un palīdzēt tai attīstīties. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka tikai tad, ja biznesa cilvēki rīkojas šādi, valstij kopumā ir iespējams gūt panākumus. “Mēs esam sākuši apvienību unicorns.lt, kur darbojamies kopā ar Vinted un citiem jaunuzņēmumiem. Mums ir patiešām lieliskas attiecības ar valdību, kas atbalsta tehnoloģiju kopienu.”

 

Eksperta komentārs:

Accenture vadītājs Baltijā Maksims Jegorovs

Nozīmīgāk nekā iepriekš

Kiberaizsardzības loma arvien pieaug – ne tikai pandēmijas ietekmē, bet arī notikumu eskalācijas dēļ Ukrainā. Daudzas valstis ir noteikušas sankcijas pret Krieviju, kas palielina kiberdraudus un uzbrukumus no hakeriem, kuri ir pieskaņojušies Krievijas valsts interesēm. Pēdējo mēnešu laikā novērojams gan dažādu izspiedējprogrammatūru, gan DDoS uzbrukumu pieaugums, kas veikti, lai pārņemtu pārvaldību, iegūtu informāciju vai pārtrauktu tīkla vai pakalpojumu darbībuj. Daļa šo uzbrukumi tika veikti pēc tam, kad valstis ieviesa sankcijas, tomēr tikai dažos gadījumos ir netieši pierādījumi, ka tiem bija saistība ar kadarbību Ukrainā. Tagad valsts institūcijām un uzņēmumiem, piemēram, enerģētikas jomā un informatīvajā vidē, drošībai ir jāpievērš daudz lielāka vērība, lai nepieļautu traucējumus dažādu pakalpojumu un servisu saņemšanā, kā arī netiktu īstenota agresija psiholoģiskajā jomā.

 Accenture pētījumā secināts, ka kiberdrošībā saistībā ar karadarbību ir parādījušies neprognozējami jauni elementi. Abas puses ir piesaistījušas arī brīvprātīgos hakerus, un viņi aizvien biežāk iesaistās kibercīņā, ieņemot vienu vai otru pozīciju. Tādējādi pamazām saplūst robežas starp valstu īstenotajiem pasākumiem, hakeriem un kibernoziedzniekiem, radot haotisku situāciju ar potenciāli bīstamām un  neparedzamām sekām. Katra puse cenšas kontrolēt informatīvo telpu, gan ierobežojot interneta savienojumus, gan informācijas apriti.

Vērtējot tehnoloģiju attīstību drošības jomā, jaunas vēsmas ienes mākslīgā intelekta attīstība, kas sekmē kibernoziedznieku aktivitātes, jo tādējādi paveras plašākas kiberuzbrukumu iespējas, bet vienlaikus mākslīgais intelekts palīdz arī uzlabot aizsardzības spējas, kas arī ir cīņas lauks hakeru vidū jaunāko paņēmienu izmantošanā. Eksperti sagaida, ka, attīstoties kvantu skaitļošanai, būs pozitīvas tendences digitālajā drošībā, jo kvantu tehnoloģijas nodrošinās sarežģītāku datu šifrēšanu.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem