USD 0.82 btc 15970.09
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 15970.09
Uzņēmēji 03. Novembris

Logi ar attieksmi

Katrīna Iļjinska

"Forbes Latvija" izdevēja

Jānim Lasmanim šķita, ka nopirkt rūpnīcu, kas piecos gados pamanījusies ģenerēt 14 miljonu eiro zaudējumus, ir laba doma. Un izrādījās, ka viņam ir taisnība – ARBO Windows sāka pelnīt jau trešajā gadā.

Bija 2016.gada rudens, kad ARBO Windows saņēma sašutuma pilnu sūdzību no Zviedrijas. Klientam, kura māja atradās kraujas malā, logiem nāca nost krāsa – un tie bija ARBO Windows logi. Krāsu logiem piegādāja cits uzņēmums, un pēc būtības Latvijas uzņēmums nebija vainīgs, taču tā vietā, lai skaidrotos un meklētu vainīgo, Jānis Lasmanis noīrēja helikopteru, izgatavoja jaunus logus un, iztērējot visam pakalpojumam 180 tūkstošus eiro, izlaboja kļūdu.

Tikai pēc tam ARBO Windows sāka vainīgā meklēšanu un zaudējumu piedziņu, kas izdevās tikai daļēji. Taču Latvijas ražotne tik un tā bija ieguvēja – Zviedrijas partneri, saskaroties ar šādu attieksmi, palielināja pasūtījumu skaitu un nostiprināja uzticību uzņēmumam. 2016.gadā reklamāciju ekvalitatīvās piegādātās krāsas dēļ bija daudz. ARBO Windows nomainīja klientiem visus logus un pie viena arī krāsas piegādātāju.

Cēsnieka Jāņa Lasmaņa karjera bijusi gana raiba. Viņš studējis Banku augstskolā, paralēli studijām sācis strādāt Lattelecom izziņu dienestā, vēlāk avīzes Dienas Bizness telemārketinga nodaļā, tirgojis Rīgā kokskaidu briketes un pat paspējis pastrādāt par žurnālistu Vakara Ziņās, rakstot par to, kā 2001. gadā nacionālboļševiku atbalstītāja Aļina pie Brīvības pieminekļa centās ar neļķi iepļaukāt Velsas princi Čārlzu.

Divdesmit viena gada vecumā Jānis Lasmanis nokļuva koka logu un durvju ražotnē Staļi, kas jau bija desmit gadus vecs uzņēmums ar deviņu miljonu eiro apgrozījumu, bet cieta simtiem tūkstošu zaudējumus. Vairāk nekā desmit gadu Jānis kāpa uz augšu pa karjeras kāpnēm, sešus gadus strādājot arī saistītā uzņēmumā Krievijā, bet pēdējos piecus gadus – kā Staļi izpilddirektors. Taču ceļi šķīrās, jo nesaskanēja domas par turpmāko uzņēmuma attīstības virzienu un veidu, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Tagad Jānim ir 37 gadi, SSE Riga augstskolas MBA grāds un pašam sava koka logu ražotne, kas jau trešajā gadā iemācījusies pelnīt.

Jāņa redzeslokā bija nonākusi rūpnīca Ventspilī, kas nodarbojās ar kokapstrādi un logu ražošanu, – 1997.gadā dibinātā ARBO. Lai gan nepilnus divdesmit gadus vecai rūpnīcai dažkārt izdevās arī pelnīt, pēdējos piecos gados tā sarūēja 14 miljonu eiro zaudējumus, liecina Lursoft dati. Uzņēmumu pārņēma banka, bet Jānis saskatīja iespēju to atjaunot un pelnīt. Viņš piesaistīja līdzekļus no uzņēmuma Finanšu restrukturizācijas risinājumi. Viens no tā līdzīpašniekiem ir Armands Strods – viņa vārds figurē arī, piemēram, atkritumu apsaimniekotājā Lautus un dzīvojamajā kvartālā Centrus. Refinansēšanas procesā palīdzēja arī Altum.

Jānim Lasmanim bija savs redzējums, kā veidot biznesu. Logi un durvis, protams, var būt kvalitatīvāki vai mazāk kvalitatīvi, taču pēc būtības tas nav unikāls produkts, ar kuru varētu kaut kā īpaši izcelties. Latvijā ir desmitiem logu un durvju ražotāju, daudzi no tiem strādā kopš deviņdesmito gadu sākuma, daži sāka darbu vēl no Latvijas neatkarības atgūšanas laika. Piemēram, Staļi dibināts 1993. gadā, bet viens no vecākajiem uzņēmumiem Flora piereģistrēts 1991. gadā, tomēr ar izteikti strauju izaugsmi neviens neizceļas. Flora apgrozījums pēdējos desmit gadus turas ap trim miljoniem eiro.

Lasmanis nolēma fokusēties uz servisu, labāku apkalpošanu un sava klienta maksimālu izpratni, ieskaitot klientus eksporta tirgos. ARBO Windows tika pārņemts 2014.gadā, bet jau trešajā pilnajā gadā apgrozīja 3,3 miljonus eiro un divu gadu laikā apgrozījumu teju dubultoja, nopelnot 275 tūkstošus eiro – par 70 % vairāk nekā Staļi, turklāt nodarbinot trīsreiz mazāk darbinieku, tātad strādājot efektīvāk.

Jānis meklēja darbiniekus. To, kādai jābūt viņu attieksmei pret klientu, demonstrēja un mācīja ar savu piemēru. No Lielbritānijas, kur bija devušās kā viesstrādnieki, Latvijā atgriezās septiņas ģimenes, kuras iepriekš bija strādājušas Ventspils rūpnīcā. Daži brauc strādāt uz ARBO Windows no Rēzeknes, no Daugavpils un citām pilsētām – viņiem tiek nodrošinātas kopmītnes Ventspilī, kā arī iespēja trīsreiz nedēļā apmeklēt sporta zāli. “Lai stresu atstāj sporta zālē, nevis nes mājās,” saka Jānis, piebilstot – straujas attīstības laikā būtiski ir nodrošināt apstākļus, lai darbinieki neizdeg. Kādu attieksmi darba devējs nodrošinās saviem darbiniekiem, tādu viņi arī piemēros ražojumam un klientiem. Acīmredzot sportista cienīgs draivs ir arī paša Jāņa panākumu pamatā.

Pirmos divarpus gadus, kamēr uzņēmējs meklēja un apmācīja cilvēkus, ARBO Windows vienkārši kurināja naudu, 2017. gadā ciešot vairāk nekā 600 tūkstošu eiro zaudējumus, bet gadu iepriekš – 300 tūkstošus. Tomēr Lasmanis neatkāpās no savas idejas, ka laba komanda ir jāmeklē un jākomplektē uzreiz, nevis jāpieņem kaut kādi darbinieki un pēc tam tie jāmaina. Tā var ietaupīt vismaz laiku, kas tiek tērēts darbinieku apmācīšanai.

Patlaban ARBO Windows nodarbina ap 110 speciālistus un 90 % produkcijas eksportē. Galvenie eksporta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Anglija un Japāna. Ar eksotiskajiem Austrumu klientiem viņi iepazinās kādā izstādē. Starp citu, izstādes ir vienīgais mārketinga instruments, kurā ARBO Windows iegulda līdzekļus.

Kad Japānā vajadzēja testēt ražojumus, lai iegūtu sertifikātu, ARBO Windows komanda jutās mierīga un pārliecināta par sevi, taču pirmajā mēģinājumā izgāzās – testējamie logi bija lupatās. Ražotājs nebija ņēmis vērā klimata apstākļus, ko testēja japāņi, proti, taifūnus un zemestrīces. Bet ar to vēl nepietika. Lai labāk izprastu partnerus, japāņi testēja ne tikai ražojumu, bet arī pašu piegādātāju. “Šausmas, cik daudz esmu ar viņiem izdzēris! Kad strādāju Krievijā, likās, ka krievi daudz dzer, bet nē,” atceras Jānis, piebilstot, ka japāņi skatās, cik pļāpīgs reibumā kļūst partneris un kā uzvedas nosacīti nestandarta situācijās. Līdzīgi dara francūži un spāņi, taču tur jādzer vīns. Japānai paredzētās logu sistēmas tika pilnībā pārstrādātas, un tagad tās ir sertificētas, iztur pat zemestrīces.

Japānas sertifikāti izrādījās ļoti vērtīga investīcija un kvalitātes zīme, kas liecina par augstāko iespējamo kvalitāti. Rezultātā atsevišķi klienti no Japānas atteikušies no ķīniešu ražotājiem, kas būtu lētāki kaut vai tuvo piegāžu dēļ, dodot priekšroku Latvijas produktam. Logs, kas Latvijā maksā 300 eiro, Japānā maksās apmēram 800. Eksports uz Japānu veido 10 % no kopējā ARBO Windows eksporta apjoma. Apmierināti ir arī vietējie klienti. “Viss ir lieliski, nekādu sūdzību,” Forbes saka Ņikita Polovinkins, viesnīcas Grand Poet līdzīpašnieks. Ņemot vērā, ka viesnīca atrodas UNESCO pasaules mantojumā iekļautā vēsturiskā centra teritorijā, tai bija nepieciešami īpaši, vēsturiskie logi.

Kultūras īpatnības ir pieskaitāmas pie attieksmes un savstarpējām attiecībām, kam Jānis Lasmanis pievērš pastiprinātu uzmanību, strādājot gan ar partneriem, gan klientiem. Viņš ne tikai lasa literatūru par katras eksporta valsts kultūru un etiķeti, bet dažas viltības izmanto arī pašos ražojumos, piemēram, Zviedrijā, kur cilvēkiem patīk vietējais ražojums, ARBO Windows izmanto zviedru furnitūru.

Šogad ARBO Windows Ventspilī atklāja jaunu rūpnīcas līniju, investējot 2,5 miljonus eiro. Daļu naudas, spriežot pēc reģistrētajām komercķīlām, nodrošinājusi Rietumu banka. Mērķis – automatizēt procesus, palielinot jaudu. Galvenā jauno iekārtu priekšrocība ir automatizācija. Agrāk, darbiniekam dodoties pusdienās, ražošanas līnija bija jāizslēdz, bet tagad tā var mierīgi turpināt strādāt. Patlaban ražošanas efektivitāte uzlabojusies par 30 %, galvenokārt nodrošinot lielāku ražošanas ātrumu. Kamēr tika uzstādītas jaunās iekārtas, Ventspils rūpnīca strādāja ar 60 % jaudu, tomēr, neraugoties uz to, pērn ARBO Windows apgrozījums samazinājās tikai par 3 %, un uzņēmums turpināja strādāt ar 117 tūkstošu eiro peļņu – lielāku nekā vidēji tirgū.

Uzņēmējs valsts pārvaldē Reinis Bērziņš atrada veidu, kā palīdzēt uzņēmējiem, nepazaudēt valsts un investoru naudu un vēl arī nopelnīt

Paātrina klīnisko pētniecību Tehnoloģiju jaunuzņēmuma Longenesis izstrādātā platforma ļauj paātrināt klīnisko pētījumu gaitu, savedot kopā biomedicīnas pētnieciskās organizācijas un pētījumu finansētājus.

Procesu vadītāja Tiesnese un advokāte Laura Keršule kādreiz vadīja procesus Rīgas Centra rajona tiesā. Tagad viņa vada pavisam citus procesus.

Spēcīgs sakodiens Gada laikā Chisell ir pārdevis vairāk nekā 25 tūkstošus žokļa līnijas trenažieru. Apgrozījums jau pārsniedz miljonu, bet naudas plūsma joprojām tiek plānota Excel.

Vismaz pa paciņai uz katru valsti pasaulē Produkti no Printful septiņām ražotnēm Eiropā, ASV, Meksikā un Kanādā sasnieguši visas pasaules valstis

Ideālā kombinācija Georgijs Jevsikovs un vēl simts cilvēku komanda netālu no Rēzeknes iegūst dolomītu, attīsta akvakultūru, zivju pārstrādi un tūrismu.

Oranžā pasaule Eduards Vilks un Elīna Cēsiniece netālu no Jelgavas audzē smiltsērkšķus. No 200 kilogramiem ogu var iegūt tikai vienu litru eļļas. Kur te ir bizness?

Baltais Zvirbulis Piecu gadu laikā graudu tirdzniecības platforma agroplatforma.lv grib iekosties Eiropas tirgus pīrāgā

Cīņā pret birokrātiju Vorens Meijers ir pārliecināts, ka viņa lielākais šķērslis ir valdības juristi

Āzijas noskaņas Kur paēst šitaki sēņu zupu, klāt piekožot sēņu maizi ar sēņu sviestu un uzdzerot 40 grādu stipru sēņu uzlējumu?

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem