USD 0.85 btc 41536.14
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 41536.14
Uzņēmēji 02. Jūlijs 2021

Liberalizē krāsu tirgu

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Latvijas zinātniski ietilpīgais jaunuzņēmums Alina ir radījis īpašu piedevu no māla, kas aizstāj biocīdus. 

Kopā ar nozares spēlētājiem uzņēmums veido platformu, kurā brīvi pieejamas nākotnes krāsu receptes, mērķējot uz to, lai ar laiku vidē no krāsām nenonāktu gaistošie organiskie savienojumi.

Krāsa ir visur – uz mājokļa sienām, griestiem, grīdām, mēbelēm. Cilvēki vairāk domā par to, vai tonis būs īstais, kā tas saskanēs ar pārējām virsmām, vai krāsa labi klāsies, vai ātri nenobružāsies. Reti kurš aizdomājas, ka veikala plauktā brīvi pieejama krāsa var nodarīt ko sliktu. “Cilvēki nedomā par lietām, ko neredz,” saka uzņēmuma Alina līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Labākajā gadījumā viņi aizdomāsies par to, vai mājās remonta laikā krāsa pārāk nesmirdēs un cik ātri smaka izvēdināsies.

Patiesi, agrāk krāsas neganti smakoja, jo parasti tika ražotas uz šķīdinātāju bāzes un tik stipri oda gaistošo organisko savienojumu dēļ. Tagad pārsvarā visas krāsas ir uz ūdens bāzes. Šis bija viens no pirmajiem lielajiem soļiem krāsu nozarē. Regulējums kļūst arvien stingrāks, un ražotāji ir spiesti ražot cilvēkam un dabai draudzīgākas krāsas.

Uzņēmums Alina ir radījis tehnoloģiju, kas iet kopsolī ar šo mērķi. Tas ir jauna tipa materiāls, kas tiek izmantots kā piedeva krāsām, aizstājot biocīdus un samazinot vidē nonākušo gaistošo organisko savienojumu daudzumu. Solvita rēķina, ka nākotnē uzņēmums varētu aizstāt 5 % biocīdu. Tiek prognozēts, ka to tirgus apjoms 2024. gadā sasniegs 13 miljardus eiro. “Tas jau būs liels starta apjoms,” teic uzņēmēja.

Solvita pati ir saskārusies ar krāsu kaitīgo dabu. Ikreiz, pārceļoties uz citu īrētu mājokli, viņas vecākajai meitai sākās izteikta alerģija – izsitumi, smakšana. Sākumā nebija saprotams, kas pie vainas, bet pēc tam, kad vides maiņas rezultātā alerģijas izzuda, kļuva skaidrs – problēma ir būvmateriālos, kas izmantoti svaigi remontētos īres dzīvokļos. Viņa dzirdējusi, ka šādas problēmas ir visai daudziem, bet reti kad cilvēki apzinās, ka gaistošie organiskie savienojumi krāsās var izraisīt alerģiskas reakcijas. Gadās, ka pusgadu pēc skaista remonta bērnudārzā ir vairāki bērni, kam parādījusies astma.

Problēmas rodas ne vien no krāsām kā tādām, bet arī no nepareizas to uzklāšanas. Piemēram, iebūvēto skapju gadījumā ir speciālas krāsas, kuras jāžāvē ultravioletajā gaismā, jo tikai tad notiek polimerizācija. Neveicot šo procesu korekti, krāsa turpina izgarot un kaitēt cilvēkiem. “Tie ir ļoti spilgti piemēri, bet ļaunums nerodas tikai šādi. Dzīves laikā uzkrātie izgarojumi mūsu endokrīnajai sistēmai neko labu nedara,” saka Solvita. Krāsas rada ne vien primāros izgarojumus, kas nedaudz ož, gan arī sekundāros un terciāros, kas veidojas ilgstošā periodā.

Solvitai visvairāk rūp cilvēki bērnudārzos, izglītības iestādes, slimnīcās un sociālās aprūpes namos, jo viņi nevar izvēlēties, kādā vidē uzturēties un ar kādām krāsām tur būs noklātas sienas. Tāpēc uzņēmums ir izrādījis iniciatīvu, lai Latvijā zaļajā publiskajā iepirkumā pievērstu uzmanību arī krāsām, ko izmanto īpaši šajās iestādēs. Iecerēts, ka jau nākamgad, startējot zaļajā iepirkumā, būs citi kritēriji arī krāsu izvēlē.

Alina pirmais produkts bija piedeva. Bija iecerēts to piedāvāt krāsu ražotājiem, kuri to pievienotu savām krāsām, un visi būtu laimīgi. Taču uzņēmumam bija grūti ietekmēt to, vai jaunradītās krāsas būs domātas grīdām vai sienām, kad tās nonāks tirgū utt. Lai to mainītu, Alina ņēma iniciatīvu savās rokās un tagad kopā ar ražotājiem, universitātēm un institūtiem rada nākotnes krāsas, kuru receptes ir brīvi pieejamas kopīgi izveidotā platformā.

Pirmās krāsas tirgū nonāks šā gada rudenī. Paredzēts, ka tās būs iekštelpu sienu un griestu krāsas, kā arī koka apdares krāsas. “Pirmo reizi Latvijā būs šāda veida krāsas, kam piešķirts eko sertifikāts Ecolabel,” priecājas Solvita. Pirmās divas krāsas ražos pašmāju uzņēmums Sakret, divas vai trīs – zviedru uzņēmums.

Varbūt tas izklausās vienkārši, bet aiz muguras ir ne mazums darba, pārliecinot partnerus. Ierosinājums kopīgi veidot jaunas krāsu receptes, ko vēlāk nodot visai pārējai nozarei, sākumā tika uztverts ar ārkārtīgi lielu skepsi. Solvita partnerus pārliecināja ar līdzīgu piemēru – apģērbu milža H&M rīcību. Pēc RISE institūta ieteikuma tas padarīja publisku visu informāciju par kompānijas piegādātāju ķēdi. Šāds solis prasīja lielu drosmi un radīja pamatotas bažas par to, kā uz to reaģēs patērētāji. Taču rezultāts esot bijis labs – atklātība rada uzticību. Solvitas skatījumā jaunākie un veiksmīgākie biznesa modeļi tiek veidoti ne tikai ap produktu, tā pievienoto vērtību un funkcionalitāti, bet ar caurspīdību un informāciju kā tādu.

Krāsu nozarē jau ir daudzi uzņēmumi, kas strādā ilgtspējas virzienā. Tie ir nobrieduši un apzinās – nepietiek ar to, kas ir darīts līdz šim. “Tas būs kopīgs labums daudz plašākā mērogā,” viņa ir pārliecināta. Krāsu uzlabošanā ES regulējums ir kā pātaga; izmaiņas veicina arī klientu jautājumi par to, kas patiesībā ir krāsas kārbā.

Nozarē aptuveni 50 % ir lielie ražotāji, aptuveni tikpat – mazo un vidējo, kas pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi. Mazo un vidējo ražotāju intelektuālā īpašuma aizsardzības objekts reti ir krāsu receptes. Tās lielā mērā ir ļoti līdzīgas, un šie uzņēmumi ir atkarīgi no saviem piegādātājiem, pārdošanas kanāliem, klientiem un reputācijas. Pašlaik pieaug spiediens attiecībā uz to, no kāda tipa vielām krāsās jāizvairās. Tās arvien var izmantot, bet uz iepakojuma jābūt norādei, ka produkts satur tādas vai šādas kaitīgās vielas, kas var izraisīt alerģijas, elpošanas problēmas utt. Ražotāji šādu informāciju uz savām krāsu kārbām nevēlas norādīt, tāpēc ir spiesti mainīties, taču tas nav nemaz tik viegli. Lai izstrādātu jaunu recepti, nepietiek aizstāt kaitīgos biocīdus ar Alina brīnumpiedevu. Nepieciešams pārstrādāt visu recepti un to pārbaudīt. “Recepte ir jāveido no jauna,” saka Solvita. Tas prasa vismaz trīs gadus un, protams, arī investīcijas. Jauna recepte izmaksā apmēram 70 tūkstošus eiro. Mazajiem spēlētājiem nav šādu resursu. “Mums radās ideja liberalizēt krāsu nozari un veidot datubāzi ar mazāk kaitīgo krāsu receptēm, ko piedāvāt maziem un vidējiem uzņēmumiem, un vienlaikus akselerēt mūsu ieiešanu tirgū.”

Šogad publiski būs pieejama uzņēmuma radītā platforma, kur būs apkopotas un publicētas 16 krāsu receptes, kas būs brīvi pieejamas visai Eiropai. Platformā būs arī sadaļa gala lietotājiem par to, kā izvēlēties ilgtspējīgu krāsu, kam jāpievērš uzmanība un kā indivīds var mazināt savu negatīvo ietekmi uz vidi.

Ja par jaunuzņēmuma etalonu iedomājamies programmatūru, Alina nav tipiskākais šīs nozares pārstāvis. “Ja skatāmies uz ietekmi, ko varam radīt pasaules līmenī, un mērogot šo biznesa ideju, tad mēs esam visīstākais jaunuzņēmums,” saka Solvita. Alina nekad nav raudzījusies tikai Latvijas mērogā, mazākais – Eiropas līmenī. Uzņēmums savu intelektuālo īpašumu jau ir aizsargājis ar apstiprinātu patentu vairākos lielos reģionos – ASV, Singapūrā un Indijā. Finiša stadijā ir apstiprināšana nacionālajās intelektuālā īpašuma aizsardzības institūcijās Eiropā, Ziemeļamerikā, Latīņamerikā un Āzijas valstīs.

Uzņēmums neplāno pats ražot šo piedevu un sūtīt pircējiem visā pasaulē. “Mēs ejam uz licencēšanu – katrs lielais krāsu ražotājs var nopirkt tehnoloģijas licenci un ražot,” skaidro Solvita. Tiem jau ir viss aprīkojums materiālu ražošanai, un tie savus resursus var izmantot daudz efektīvāk, ražojot to, kas nepieciešams. Viņa piebilst, ka ūdens un māla vadāšana no vienas valsts uz otru nav ne ekonomiski pamatoti, jo nepieciešamās izejvielas ir atrodamas visā pasaulē, ne ilgtspējīgi. “Šādas lietas ir jāražo reģionāli,” uzskata uzņēmēja. Viņa ir pārliecināta, ka, nekļūstot par lielu ražotāju, uzņēmums globāli ietaupa milzum daudz resursu.

Lai nonāktu līdz pirmajām veikalā nopērkamajām krāsām, pagājis ilgs laiks. No idejas pirmajiem iedīgļiem 2012. gadā tie ir jau deviņi gadi, bet kopš uzņēmuma dibināšanas – seši.

Ideja par īpašo piedevu no māla, kas padarītu krāsas labākas, pieder Solvitas tēvam Jurim Kostjukovam. Viņš pēc pauzes atgriezās zinātnē un ņēma savā aprūpē Latvijas Universitātes Mālu pētniecības laboratoriju. Aptuveni tajā pašā laikā Eiropā sāka runāt par to, ka jāmeklē nekaitīgas alternatīvas biocīdiem. Jura sākotnējā ideja bija šo māla piedevu izmantot restaurācijas krāsās. Izpētot iegūto materiālu tuvāk, atklājās, ka tas derīgs plaša patēriņa krāsām. “Un te nu mēs esam,” nosaka Solvita, uzsverot, ka piedeva krāsām nebūt nav vienīgais veids, kā šis materiāls izmantojams. Viņai un tēvam esot dažādas idejas, un viņi sola, ka šī piedeva ir tikai pirmais produkts. Un patiesi, nākamie nav tālu jāmeklē – Solvita ir mentore pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmumam Smart Packaging. Tas radījis viedos sensorus no māla, kas parāda pārtikas kvalitāti, vienkāršā veidā demonstrējot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

Tik ilgi gaidīt līdz produkta nonākšanai plauktā Solvitai palīdz apziņa, ka viņa dara kaut ko jēgpilnu un redz savas darbības pozitīvo ietekmi. “Vakarā ejot gulēt, es saprotu, ka katrs mazais piliens okeānā, ko mēs darām, ļauj padarīt pasauli kaut nedaudz labāku nevis vēl vairāk to sabojāt.” Solvita piebilst, ka reizēm inovācijas nodara lielāku kaitējumu nekā tad, ja to vispār nebūtu. Viņa ir pārliecināta, ka Alina nav no šiem gadījumiem.

Savā ceļā uzņēmums ir izmantojis visus iespējamos atbalsta instrumentus. “Piesaistīt riska kapitālu šādām aktivitātēm nav iespējams,” saka Solvita. Sākumā tā bija dalība Zaļo tehnoloģiju inkubatorā un grants no Atspēriens programmas, kā arī LIAA vaučeris. Tie palīdzēja nonākt līdz tehnoloģijas demonstrācijai laboratorijas apstākļos, parādot, ka ideja strādā. Sekoja pirmie eņģeļinvestori – tie ir ārzemju privātie investori, kuriem bērni dzīvo Latvijā un kuri vēlas iesaistīties jēgpilnu inovāciju radīšanā zemē, kur aug viņu atvases. “Viņiem šī ir ne tikai iespēja nopelnīt naudu, bet arī radīt inovāciju ar pievienoto vērtību,” spriež Solvita. Savukārt ES programma Life palīdzēja nonākt līdz tehnoloģijas demonstrācijai reālos apstākļos un ražotnei. Līdz šim uzņēmumā kopumā ieguldīti trīs miljoni eiro, no kuriem 2,3 miljoni ir Life projekta finansējums.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem