USD 0.87 btc 36915.51
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.87 btc 36915.51
Uzņēmēji 14. Maijs 2021

Kraujiet miljonus mucām

Anastasija Karpova

Forbes Krievija

Kā programmētājs no Krievijas pilsētas Uļjanovskas kļuva par grafikas studijas līdzīpašnieku ASV un nopelnīja miljonus ar World of Tanks un Call Of Duty pasūtījumiem.

Kā no Uļjanovskas hruščovkas nokļūt Silīcija ielejas spēļu industrijā? Atbildot uz šo jautājumu, datorgrafikas studijas 5518 Studios līdzdibinātājs Maksims Mihejenko pasmejas: “Jāzīmē mucas.” Vairāku gadu garumā lielās spēļu studijas 3D māksliniekam – iesācējam no Krievijas – uzticēja zīmēt tikai mucas, kastes un tanku kāpurķēdes, taču tagad Mihejenko un viņa amerikāņu partnera Maikla Kasalino studija sadarbojas ar 30 lielām spēļu izstrādes kompānijām visā pasaulē, un 2020. gadā tās ieņēmumi bija divi miljoni dolāru. Kā Mihejenko izdevās iekarot Kaliforniju?

Nauda mucām

Maksims Mihejenko ir dzimis un audzis ne pārāk turīgā ģimenē Uļjanovskā. Viņa tēvs bija mehāniķis un radiotehniķis, kurš deviņdesmitajos gados palika bez darba, bet māte – bankas speciāliste. Naudas tolaik tik modernajai spēļu konsolei Dendy ģimenei nebija, bet sestajā klasē Maksims saņēma no vecākiem dāvanu – pirmo Pentium 100 Mhz datoru. Tad arī sākās viņa aizraušanās ar spēlēm – pie datora skolnieks sēdēja no rīta līdz vakaram. Daudzas spēles bija pieejamas tikai oriģinālvalodā, un Maksims angļu valodu mācījās no titriem. Pateicoties spēlēm, Mihejenko sāka zīmēt – viņš attēloja orkus no Warcraft un spēles Doom varoņus uz skolas soliem, bet paralēli sāka apgūt programmēšanas valodas un programmas Adobe Photoshop un Autodesk 3ds Max. “Man bija milzīga vēlme realizēt sevi un tikt pie naudas, jo esmu no nabadzīgas ģimenes, bet man ir lielas ambīcijas. Skatījos seriālus X-files un Beverly Hills 90210, un man ļoti gribējās tā dzīvot,” atceras Mihejenko.

Kad Maksims mācījās desmitajā klasē, vecāki nopirka modemu. Viņš internetā atrada forumu gamedev.ru, kur varēja dabūt ārštata mākslinieka darbu. Tur viņš pamanīja krievu kompānijas 1C/TriDigitalStudio sludinājumu, kas meklēja 3D māksliniekus. Uzdevums nebija grūts – uzmodelēt 3D mājiņas stratēģijas spēlei par Otro pasaules karu. “Es savācu visus savus darbus un pievienoju tos vēstulei. Pēc dažām dienām saņēmu īsu atbildi – pamēģināsim!” Divus mēnešus viņš strādāja pie uzdevuma, un divdesmit trešajā reizē viņa mājiņu tomēr pieņēma. Par darbu Mihejenko saņēma 6000 rubļu (apmēram 80 dolāru). “Uļjanovskai tā bija ļoti pieklājīga summa pat par divu mēnešu darbu,” viņš saka.

2004. gadā, pabeidzis skolu, jaunais 3D mākslinieks iestājās Uļjanovskas Valsts tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātē, bet mācībās viņam gāja grūti. “Vienā brīdī sapratu, ka par labu programmētāju es nekļūšu, mēģināju sevi piespiest, tik tikko nokārtoju pirmo sesiju. Bet grafika padevās viegli, tāpēc man likās – ja jau viegli, tad tas nav nopietni,” Maksims atceras. Paralēli mācībām viņš turpināja pieņemt dažādus pasūtījumus grafiskajā dizainā. Pēc gada kāds paziņa no foruma ieteica Maksimu Mihejenko ASV studijai Liquid Development, kas strādāja pie spēles Fallout 3. Krievijas mākslinieku pieņēma projektā, taču uzdevumu iedeva pavisam nelielu – uztaisīt 3D mucu. “Sapratu, ka no tā, cik labi es to izdarīšu, ir atkarīga mana nākotne, tāpēc izdarīju visu, ko varēju.” Amerikāņi novērtēja viņa pūliņus, samaksāja par mucu 500 dolāru un pieņēma spēles izstrādātāju komandā. “Mani ar kolēģiem iepazīstināja tā – šis ir tas cilvēks, kurš radīja to mucu. Klients no štatiem pateica, ka mans darbs ir amazing, awesome, vārdu sakot – talants. Tas bija milzīgs kontrasts ar universitāti, kur es mācījos, saņemot trijniekus,” smejas Mihejenko.

2006. gadā ar pasūtījumiem, tostarp no Rietumu kompānijām, Mihejenko pelnīja 40 000 rubļu (apmēram 540 dolāru) mēnesī. “Es strādāju no rīta līdz vakaram, iegūstot pieredzi. No darba atrāvos tikai kafijai un snikeram.” Vecāki dēla nodarbošanos neatbalstīja, sapņojot, ka viņš varētu strādāt bankā, kur saņems garantētus ienākumus un veselības apdrošināšanu. Bet, kad uz universitātes beigšanas laiku Maksims pelnīja jau ap 2000 dolāru mēnesī, viņi samierinājās. “Man bija viens ceļš – veidot 3D grafikas. Es neko citu nemācēju. Ar tādu naudu Uļjanovskā varēju ļoti labi dzīvot, taču man bija cita līmeņa ambīcijas. Es sapņoju par Losandželosu,” Mihejenko atceras.

No Pēterburgas uz Losandželosu

Uzreiz doties uz Losandželosu Maksims neriskēja, bet 2011. gadā pārcēlās uz Sanktpēterburgu. Pasūtījumu bija arvien vairāk, un Mihejenko saprata, ka viņam pietrūkst fundamentālu zināšanu. Pasūtītāji uzticēja viņam modelēt lielākoties dažādas kastes, ieročus, tehniku, bet sarežģītus personāžus un cilvēkus – nē. “Teica, ka mans portfolio nav pietiekams. Līdz 2012. gadam es pamatā veidoju objektus spēlēm. Kopumā man patika, taču kļuva garlaicīgi, gribējās jaunus izaicinājumus,” saka Maksims.

Tad mākslinieks nolēma pamēģināt citādi – pieņēma pasūtījumus no amerikāņu kompānijām pa tiešo un nodeva tos paziņām, kontrolējot izpildītā darba kvalitāti un komunikāciju ar klientiem. 2012. gadā Maksims iepazinās ar igauņu spēļu kompānijas Fox3D valdes priekšsēdētāju Denu Foksu, kurš piedāvāja strādāt savā uzņēmumā par māksliniecisko vadītāju. “Mēs strādājām kopā no 2012. līdz 2016. gadam. Es daudz ko iemācījos no Dena, viņš bija mans skolotājs lielajā outsource pasaulē. Bija daudz projektu, kurus es kūrēju no A līdz Z. Un tad es sapratu, ka esmu gatavs pats savam biznesam,” pieredzē dalās Mihejenko.

2012. gads bija ļoti veiksmīgs iegūto kontaktu ziņā, tostarp viņš iepazinās ar savu nākamo partneri, otru 5518 Studious līdzdibinātāju Maiklu Kasalino, kuram vienkārši uzrakstīja LinkedIn, lai parādītu pats savu spēli. Pēc Mihejenko vārdiem, uz 200 sociālajā tīklā nosūtītajām vēstulēm bija tikai divas atbildes – viens atteikums un atbilde no Kasalino.

“Man atrakstīja jauns, dedzīgs puisis no Krievijas un pieklājīgi palūdza kļūt par mentoru savai pirmajai spēlei Sky Cups, lai to parādītu Disney,” iepazīšanos atceras Maikls Kasalino, kurš toreiz strādāja par Disney māksliniecisko direktoru. “Es nodomāju, ka viņa spēlei ir potenciāls, lai arī tā vēl bija ļoti negatava. Taču mani uzrunāja viņa entuziasms un vēlme uztaisīt kaut ko patiešām foršu. Tā arī sākās mūsu partnerība un draudzība uz daudziem gadiem.” Kad Mihejenko 2016. gadā nolēma aiziet no Fox3D, viņš un Kasalino jau bija paspējuši pastrādāt pie vairākiem kopīgiem projektiem, kuros Maikls piesaistīja Maksimu kā brīvmākslinieku. Pats Kasalino pārgāja no Disney uz Scopely – lielu mobilo spēļu izdevēju un izstrādātāju no Kalifornijas.

Tikšanās kafejnīcā

Pirmo reizi Mihejenko un Kasalino satikās tikai 2016. gadā Starbucks Sanktpēterburgā – Mihejenko nolēma uzaicināt amerikāņu paziņu uz savu ierasto kafejnīcu. Tajā tikšanās reizē nākotnes partneri arī vienojās par sadarbību. “Es arī sapņoju par paša uzņēmumu, un mēs saskatījām brīvu nišu. Negribējām taisīt vienkārši ārštata grafiku, mūsu mērķis bija kļūt par lielā spēļu izstrādātāju stratēģisko partneri visā pasaulē,” skaidro Kasalino. Abi nolēma dibināt grafikas studiju, un sākumam katrs ieguldīja pa 25 tūkstošiem dolāru. “Tas bija viss, ko es biju iekrājis piecu gadu laikā,” atzīst Mihejenko. Nauda tika izlietota, lai izveidotu mājaslapu, noformētu portfolio un aizbrauktu un nozīmīgām nozares konferencēm. Par kompānijas nosaukumu tika domāts ilgi. Vispirms bija plāns nosaukt uzņēmumu par LAX-LED – saskaņā ar Losandželosas un Sanktpēterburgas lidostu kodiem. Bet, kad Kasalino atgriezās no Pēterburgas ASV, viņa jaunākā meita pavaicāja, cik tālu atrodas Maksima māja. Izrādījās, ka attālums ir 5518 jūdzes – tā arī nosauca uzņēmumu.

2017. gada janvārī Kasalino ASV piereģistrēja uzņēmumu 5518 Studios, bet līdz tam abi partneri pabeidza lietas kompānijās, kurās strādāja. Pēc pāris mēnešiem Mihejenko pārcēlās uz Losandželosu. “Mēs sākām trenēt mani un komandu, lai pielāgotos amerikāņu mentalitātei. Es sapratu, cik svarīgi ir ievērot mentālo kodu. Ja tu aizej pusdienās ar kompāniju, kuras filozofija ir saudzīga attieksme pret dabu, un viņi pasūta ekoburgerus un kombuču, tad jāspēlē pēc viņu noteikumiem – nevajag pasūtīt asiņainu steiku.” Jaunajā uzņēmumā Kasalino ziņā bija klientu piesaiste, pamatā no ASV, bet Mihejenko vadīja projektus un meklēja māksliniekus visā pasaulē.

Par pirmo 5518 Studios klientu kļuva kompānija Scopely – Kasalino bijušais darba devējs. “Pirmajos mēnešos mēs devām atlaides un daudzas lietas darījām bez maksas. Mērķis bija nodrošināt sev stabilu vārdu, sarafāna radio,” sava biznesa sākumu raksturo Maksims. Partneri pieņēma ikvienu pasūtījumu. Pēc gada uzņēmumam bija astoņi klienti, lielākoties no Kalifornijas, un 2017. gadā ieņēmumi bija ap pusmiljonu dolāru. “Tad mēs sapratām, ka tagad varam izvēlēties,” saka Mihejenko. 2018. gadā viņiem bija jau 15 klientu, vēl pēc gada – divdesmit divi. “Mēs testējām daudzas mākslas studijas no visas pasaules un izvēlējāmies 5519 Studios kā labu stratēģisko partneri. Dodam puišiem darbu pie 3D personāžiem vēl neizsludinātos spēļu projektos,” saka Losandželosas spēļu izstrādes kompānijas Revenge Studios valdes priekšsēdētājs Ričards Vikofs, kurš sadarbību ar 5518 Studios sāka 2017. gadā.

Tagad Mihejenko un Kasalino studijai ir 30 klientu no ASV, NVS, Āzijas un Eiropas. Viņu galvenie konkurenti ir lielas starptautiskas korporācijas Virtuos, Keywords, kā arī mākslas studijas no visas pasaules: Art Bully (ASV), Syzin (ASV), Fox3D (Igaunija), Room8 (Ukraina), FuryLion (Baltkrievija/Krievija), Elite3D (Spānija), Digital Forms (Krievija).

Pērn uzņēmuma ienākumi sasniedza divus miljonus dolāru, tajā strādā vairāk nekā 70 cilvēku. Viens no patlaban galvenajiem studijas projektiem – 3D personāži Apex Legends, atklāj Mihejenko. Ienākumi no spēles veido ap 300 miljoniem dolāru gadā. “5518 palīdz aktīvajā darbā pie 2D un 3D grafikas mūsu spēlēs,” saka Edvards Lī no Kanādas kompānijas Navigator Games. Pēc Lī vārdiem, budžeti tādu spēļu izstādei kā Call of Duty vai Last of Us sākas no 100 miljoniem dolāru, no tiem 10–30 % tiek tērēti tieši ārpakalpojuma grafikai. Pēc Romanian Games Industry Report datiem, 2019. gadā pasaules spēļu tirgus vērtība bija 152,1 miljards dolāru, bet ārpakalpojumā iepirktās spēļu grafikas tirgus – 50 miljardi dolāru. Turklāt 80 % lielo pasaules spēļu projektu visā pasaulē izmanto ārpakalpojumu.

Kaut arī kompānijas portfolio ir parādījušies lielo spēļu gigantu projekti, piemēram, no Playrix, EA un Activision Blizzard, Mihejenko un Kasalino vēlas, lai 5518 Studios paliktu par nišas spēlētāju. “Mēs izvēlamies šauru nišu un padziļināti strādājam pie mūsu iemaņām un kompetencēm,” skaidro Mihejenko. Pēc viņa vārdiem, pandēmija uzņēmuma darbību ietekmējusi pozitīvi. “Tagad cilvēkiem ir vairāk brīva laika, ko pavadīt mājās. Spēlētāju auditorija aug. Izrādās, daudzas spēles var spēlēt bez maksas. Tas ir izaicinājums spēļu industrijai – kā monetizēt auditoriju,” spriež Maksims Mihejeno. Partneri ir sākuši strādāt arī pie saviem projektiem, kuriem meklē investīcijas – notiek pārrunas ar vairākiem ASV un Eiropas kapitāla fondiem, kurus Mihejenko pagaidām neatklāj.

Kaujiniecisks raksturs Dmitrijs Mazepins jau 25 gadus karo par ietekmi, aktīviem un reputāciju. 2021. gadā viņš atgriezās Forbes bagātāko uzņēmēju sarakstā.

Mērogošanas meistars Ģimenes cilvēks ar neizsmeļamām darbaspējām, kuram enerģiju dod uzņēmumu radīšana no nulles un mērogošana starptautiskā līmenī

Interjers acumirklī Līvas Miķelsones-Čudovas sapnis par estētiski skaistu vidi visapkārt sācis realizēties jau 22 gadu vecumā. Viņa attīstīja savu biznesa ideju - Livette's Wallpaper

TSI – augstākā izglītība vienā ritmā ar progresu

Pret Amazon Džošs Silvermans izmanto inovatīvākās tehnoloģijas un piecus miljonus uzņēmēju-amatnieku, lai Etsy no hipiju krāmu tirdziņa pārveidotu par Volstrītas varoni, nepazaudējot platformas dvēseli.

Lielais ritenis Jau koledžas laikā Linda Alvarado deva priekšroku fiziskam darbam, nevis strādāšanai bibliotēkā

Finanšu kosmopolīts Kā Eleving Group vadītājs Modests Sudņus nomainīja stabilu korporatīvu karjeru pret nepārtrauktu pārmaiņu un eksperimentu pilnu vidi.

Kombināta stratēģis Sergejs Beshmeļņickis jau desmit gadu dzīvo Latvijā un kopā ar Normundu Staņēviču vada lielāko piena pārstrādes uzņēmumu grupu – Food Union.

Optimisma stars Jaunajam Tet vadītājam Uldim Tatarčukam drīz būs apritējis gads šajā amatā. Spriežot pēc kompānijas šogad uzņemtajiem attīstības tempiem, viņš zina, kā kļūt par nozares čempionu.

Kad operē robots Divi Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta absolventi un ķirurgs izmēģina laimi ar jaunu, miniatūru robotu, kas spēj veikt vēdera dobuma operācijas ātrāk, drošāk un lētāk.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem