USD 0.87 btc 36915.51
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.87 btc 36915.51
Uzņēmēji 02. Novembris 2021

Kombināta stratēģis

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

Sergejs Beshmeļņickis jau desmit gadu dzīvo Latvijā un kopā ar Normundu Staņēviču vada lielāko piena pārstrādes uzņēmumu grupu – Food Union. 

Pandēmija, protams, ieviesusi zināmas korekcijas uzņēmumā, taču, lai sasniegtu panākumus, nācies iziet cauri arī lielākām grūtībām.

“Vispār man ir cita frizūra, bet, kad pirms pusotra gada sākās pandēmija un nekādi pakalpojumi nebija pieejami, es noskuvu galvu. Tētis teica, lai nogriežu matus, un es tā arī izdarīju. Un nekas, iepatikās. Pēc tam man sieva uzdāvināju tādu modernu mašīnīti, es tagad pats matus griežu. Šobrīd gan esmu, var teikt, aizaudzis,” stingri uzraudzītā rūpnīcā mani sagaida ļoti smaidīgs vīrietis – Sergejs Beshmeļņickis, Food Union vadītājs Baltijā, Baltkrievijā un Krievijā. Es tādu sīkumu nebūtu ievērojusi, bet tiešām – matu sakārtojums ir ne šis, ne tas. To gan nevarētu teikt ne par Sergeju pašu, ne viņa brāļa biznesu – vienu no lielākajiem saldējuma ražotājiem Eiropā. Uzņēmumā, kura apgrozījums ir nepilni 300 miljoni eiro, Beshmeļņickis atbild par stratēģiju – kurā virzienā izplesties un kādas preču grupas attīstīt. Visu Food Union grupu vada cits cilvēks – Normunds Staņēvičs. Viņa pārraudzībā ir arī operacionālā darbība.

Sergejam Beshmeļņickim (43), kurš dzimis Luhanskā Ukrainā tirdzniecība, šķiet, ir asinīs. Viņš pats saka – tas no tēva. “Tēvs būvēja dārza māju, bet tolaik bija devalvācija, tāpēc viņš pirka visus materiālus vairāk nekā vajag un vēlāk pārdeva, saglabājot naudu un nopelnot.” Arī pats Sergejs šo rūpalu izmēģināja vēl skolas laikā. “Tētis kārtējo reizi mēģināja atmest smēķēšanu, un mammas draudzene, kura strādāja aptiekā, iedeva tētim košļenes pret smēķēšanu. Tās kaut kādu iemeslu dēļ bija jāuzglabā ledusskapī. Es atvēru ledusskapi, skatos – košļenes. Pagaršoju – it kā salda, bet rūgta. Normālas košļenes, kā Donald’s, vispār bija retums, un tās bija dārgas. Es izdomāju, ka pārdošu vecāku košļenes. Bizness skolā gāja labi, bet tikai divas dienas. Tad laikam kādam no skolasbiedriem vecāki mājās uzdeva jautājumus. Vienvārdsakot, izrādījos nelegālais tirgotājs,” atceras Sergejs. Cita jaunā tirgotāja pieredze saistās ar viņa hobiju – futbolu.

“1988. gadā mēs bijām aizbraukuši ar komandu uz Franciju, uz sacensībām, tas bija liels notikums Katram no mums deva līdzi 80 franku, un gandrīz visiem bija līdzi visādas nozīmītes, tostarp ar Ļeņina attēlu. Komandas biedri savus 80 frankus pārsvarā tērēja franču smaržām savām mammām. Es darīju citādi – pirku visādus importa dzērienus: fantu, kokakolu un tamlīdzīgas preces. Varēja nopirkt vairāk un uzdāvināt vairākiem radiem. Vienā brīdī es atklāju, ka francūži grib nozīmītes un par vienu tādu ar Ļeņina attēlu dod veselus desmit frankus. Es tās pārdevu un atkal nopirku importa labumus. Ja es būtu zinājis, ka tam ir tāds pieprasījums…” atceras Sergejs.

Viņa tālākā karjera attīstījās šajā pašā virzienā – Sergejs studēja Harkovas Tirgus attiecību un menedžmenta universitātē un pamēģināja pat atvērt savu videokasešu nomas punktu. “Naktīs ierakstījām kasetes, pēc tam iznomājām. Strādājām ar zaudējumiem,” viņš raksturo tā laika biznesu. 2001. gada sākumā Sergejs pameta Ukrainu un, kā pats saka, vecāku mājas. Divdesmit viena gada vecumā viņš devās uz Maskavu.

Meklējot darbu jaunajā mītnes zemē, viņš nešaubījās, ka tieši tirdzniecība ir īstais ceļš. Viņš atrada darbu vienā no pasaules vadošajiem kafijas un saldumu ražotājiem Nestle (tirgo ūdeni S.Pellegrino, kafiju Nescafe un Nespresso, šokolādes KitKat, buljona kubiņus Maggi u. c.) par merčendaizeru. “Tolaik tas bija ļoti sarežģīts un daudziem nesaprotams vārds, pirms došanās uz pārrunām es ilgi to vārdu mācījos. Un noderēja – pārrunu laikā es to pareizi izrunāju. Man pajautāja, vai zinu, ar ko nodarbojas merčendaizers. Teicu, ka zinu gan – tas ir preču izvietošanas speciālists. Supervaizers man teica, ka esmu viens no retajiem, kurš zina, ar ko nodarbojas merčendaizers,” atminas Sergejs.

Viņa karjera Krievijā ilga desmit gadu un attīstījās strauji – pēc Nestle viņš nokļuva uzņēmumā Kedr (Кедр), kas attīstīja tādus zīmolus, kā, piemēram, Doshirak. Pēc tam pārgāja uz uzņēmumu MBK Zamarozhennie produkti  (МБК Замороженные Продукты), kas nodarbojās ar saldētas pārtikas tirdzniecību, līdz nonāca pie pamatkarjeras – darba Krievijas lielākajā piena pārstrādes uzņēmumā Unimilk.

Kad Sergejs Beshmeļņickis sāka strādāt Unimilk, kompānijai bija četras rūpnīcas un tirgū tā ieņēma otro vietu aiz Wimm-Bill-Dann. Darbs Unimilk nav arī nejauša sakritība – to dibinājis Sergeja brālis Andrejs Beshmeļņickis, kuram saikne ar piena pārstrādi parādījās tikai ar laiku. Andrejs bija pabeidzis Starvopoles Pedagoģisko institūtu, arī viņš spēlēja futbolu un deviņdesmito gadu vidū sāka strādāt bankās, bet savu uzņēmēja karjeru sāka ar cūkgaļas produktu ražošanu. Krievijas miljardierim Romānam Abramovičam tolaik bija uzņēmums Prodo, kuram bija divi virzieni – gaļas pārstrāde un piena pārstrāde. Andrejs Beshmeļņiskis sāka strādāt pie Abramoviča pēc Inkombank bankrota un kļuva par Omskiy bekon vadītāju, liecina Kommersant dati. Kad Abramovičam pazuda interese par agrobiznesu, to pa daļām izpirka menedžments. Tad arī Beshmeļņickis kopā ar kolēģi Andreju Blohu nopirka kompānijas piena virzienu, no kura radās Unimilk.

Jau pēc pāris mēnešu darba Unimilk Sergeju nosūtīja komandējumā uz Tjumeņu – netālu no tās Unimilk bija iegādājies Jalutorovskas piena kombinātu, un Sergeja uzdevums bija pusgada laikā sakārtot ražošanu un izveidot komandu. “No pāris mēnešu komandējuma es atgriezos pēc 4,5 gadiem ar sievu un savu vecāko meitu,” viņš smaida. Šajā laikā viņš ne tikai izveidoja ģimeni, bet arī uzdevumu izpildīja ar uzviju. Kad viņš ieradās Tjumeņā 2001. gada aprīlī, kompānija pārdeva trīs tonnas produkcijas diennaktī, bet pēc astoņiem mēnešiem – 30 tonnu. Vēl pēc pāris gadiem pēc tiešā priekšnieka Mihaila Derevjanko rekomendācijas Unimilk uzticēja Sergejam vadīt vienu no septiņām kompānijas divīzijām – Urālu, bet vēlāk viņš kļuva par komercdirektoru visai Unimilk grupai un šajā amatā strādāja līdz pat 2011. gadam, kad Unimilk pārdeva kontrolpaketi franču gigantam Danone. Tad Sergejs saprata, ka tādā milzī nav uzņēmējdarbības. “Tas nav domāts man – vienkārši darīt, ko saka.”

Drīz pēc Danone un Unimilk apvienošanās Krievijas Forbes izdevums Andreja Beshmeļņicka bagātību novērtēja par 450 miljoniem dolāru un viņš iekļuva 200 bagātāko Krievijas uzņēmēju sarakstā. Andrejs Beshmeļņickis Latvijā nopirka Rīgas piena kombinātu un pilnībā ar to aizrāvās, uzaicinot pie sevis arī brāli. Tā kā saikne ar Krieviju nebija pazudusi – galu galā abu brāļu vecmāmiņa dzīvoja Krievijā –, tad arī galvenais eksporta tirgus bija Krievija.

“Uz Latviju pirmo reizi atbraucu 2011. gada 6. martā kopā ar sievu. Man teica, ka te ir lielisks klimats, blakus jūra un viss ir brīnišķīgi. Martā, protams, man tā nelikās, turklāt es pirmo reizi ieraudzīju sasalušu jūru. Līcis bija sasalis – šo desmit gadu laikā neko tādu neesmu vairs redzējis. Taču mani ļoti silti uzņēma Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis (bijušie Rīgas piena kombināta īpašnieki), mēs atzīmējām 8. martu un 9. martā manas sievas dzimšanas dienu. Labi iespaidi, man patika. Es padomāju, atpūtos, aizbraucot pie vecākiem uz Luhansku, un nolēmu pārcelties,” saka Sergejs.

Šogad Food Union svin desmit gadu jubileju, un šajā laikā piedzīvoti gan uzplaukumi, gan kritumi. Sākotnēji stratēģija bija skaidra – Krievijā nebija sieru un laba sviesta. Bet vienlaikus ar Unimilk Krievijā ienāca somu Valio ar ļoti garšīgiem produktiem, īpaši sviestu. “Tāpēc, kad veidojās Food Union, mūsu stratēģija bija iet Krievijas tirgū ar labu sviestu un krēmsieru,” saka Sergejs. Kompānija tolaik iegādājās dārgu aprīkojumu – par 16 miljoniem eiro, bet vēlāk saldējuma ražošanai – vēl par 13 miljoniem eiro. Mērķis bija Krievijā tirgot krēmsieru un sviestu, bet Baltijas tirgum izveidot vienu kopīgu zīmolu. “Mēs pat izmēģinājām, izveidojām zīmolu Mana Saime,” atminas Sergejs. Tagad par Baltijas vienoto zīmolu ir kļuvis Kārums, kuram, piemēram, Igaunijā ir 28 % tirgus daļa. Tirgot krēmsieru un sviestu uz Krieviju bija ļoti izdevīgi, tam bija milzīgs potenciāls. Kā stāsta Sergejs, varēja pārdot 50 tonnu sviesta diennaktī par cenu seši eiro kilogramā. Biznesa apjomam uz Krieviju bija vien jāsasniedz apmēram 150 miljonu eiro tajā laikā, kad Valio Krievijā apgrozīja ap pusmiljardu. Vaicāts, vai tad Krievijā nav sviesta, Sergejs atbild: “Nē, tāda nebija. Baltijā un Somijā ir ļoti augstas kvalitātes saldais krējums, un tas ir ļoti svarīgi.” Saldējuma nišā Rīgas piena kombināts ienāca nejauši – kāds bijušais kolēģis, kurš bija strādājis saldējuma ražotnē Inmarka, vakaros stāstīja par saldējuma biznesu, un tas Sergeju ieinteresēja.

Sergejs gan atzīst, ka, atbraucot uz Latviju, pieļāvis daudz kļūdu, kas biznesā galvenokārt saistās ar mērogu. “Unimilk mēs pārdevām 5,5–6 tūkstošus tonnu piena produkcijas vienā dienā, mēnesī 115–120 tūkstošus. Tad es atbraucu uz Latviju, kur Rīgas piena kombināts, piena produktu ražošanas līderis, pārdod četrus tūkstošus tonnu mēnesī, nevis dienā. Un es teicu tā – jogurts 3,5 tonnas mēnesi? Vērt ciet! Ja mums ir aprīkojums, kura jauda ir 40 tonnu mēnesī, bet mēs ražojam 3,5, tātad tie ir zaudējumi. Mums tad vajag virtuves katlus nopirkt un taisīt…” atceras Sergejs. Taču tas ir sīkums, salīdzinot ar galveno krīzi, kas atnāca no brāļiem Beshmeļņickiem neatkarīgu apstākļu dēļ, proti, embargo 2014. gadā.

“Visa mūsu stratēģija vienā dienā pārstāja strādāt – piena produktus eksportēt uz Krieviju aizliedza. Mūsu uzņēmumā tas veidoja apmēram 50 % apgrozījuma,” Sergejs saka. Kā liecina Lursoft dati, Rīgas piena kombināts apgrozījums divu gadu laikā kopš embargo saruka par 34 %, līdz 82 miljoniem eiro 122 miljonu vietā, turklāt uzņēmums divu gadu laikā cieta vairāk nekā 11 miljonu eiro zaudējumus.

Food Union nācās mainīt stratēģiju, un kopš tā laika par prioritāti izvirzīts saldējums Eiropas tirgum. Šajos gados uzņēmums ir izdarījis visu, lai iekarotu tirgu: atteicies no augu taukiem saldējumā, ieviesis dubulto šokolādi, nopircis Premia zīmolu Igaunijā, ieguldījis saldējuma pilotraboratorijas izveidē. Šķiet, ka mērķi izdodas sasniegt – Food Union šodien ir viens no lielākajiem saldējuma tirgus spēlētājiem Eiropā, pirmajā vietā pēc tirgus daļas Latvijā un Igaunijā, otrajā vietā Lietuvā. “Es teiktu, ka saldējumā mēs esam pirmie Eiropā. Tas ir mūsu princips – ja nevari ieiet tirgū un būt pirmajā trijniekā, tad nav jēgas to darīt vispār,” saka Sergejs.

Tagad uzņēmuma vadības darba kārtībā ir trīs galvenie jautājumi. Pirmkārt, pandēmijas sekas. “Pēc pirmā viļņa sākām nodarboties ar prognozēšanu, kur un kad var būt nākamās problēmas. Mums noiets nav mazāks, bet lielākā problēma – piegāžu pārtraukumi. Saldējumos ir eksotiski augļi un dažādas izejvielas, kas nāk, piemēram, no Turcijas. Iepirkām daudz vairāk, lai nepietrūkst,” saka Sergejs. Otrkārt, procesu optimizācija un uzlabošana. “Esam ieviesuši loģistikas pakalpojumu, lai ērtāk un ekonomiskāk piegādātu gan savas, gan citu ražotāju preces vairāk nekā 3000 tirdzniecības vietu Latvijā.” Un visbeidzot – attīstība Āzijas tirgū. Ķīnā jau ir divas Food Union rūpnīcas, ir bizness Singapūrā, Taivānā un drīz būs arī Malaizijā. Tā vien šķiet, ka Food Union jaunajā desmitgadē mūs nebeigs pārsteigt.

Food Union vēsture

Svarīgākie notikumi pēdējā desmitgadē, kuri būtiski ietekmēja vai izmainīja uzņēmuma darbību.

2012.

Pilnīga Latvijas vēsturisko saldējuma zīmolu Pols un Ekselence produktu portfeļa pārskatīšana, receptūru uzlabošana, atsakoties no sintētiskām piedevām un augu taukiem.

2013.

Piena dzērienu zīmols Lāsēns pārdēvēts par Rasēnu. Zīmola maiņa ietvēra iepakojuma pārveidošanu un recepšu uzlabojumus – bez konservantiem, mākslīgām sastāvdaļām un aromatizētājiem, pievienojot A, B6, B12 un D vitamīnus.

Latvijas pirktākais saldējuma zīmols TIO atsakās no sintētiskām sastāvdaļām un augu taukiem. Ar šo Food Union Latvijā noslēdza divu gadu projektu, lai visas saldējuma receptes padarītu dabiskākas. Patlaban Food Union Latvijas tirgum ražo nedaudz vairāk kā 300 saldējuma veidu, no kuriem tikai divos saldējumos vēl izmanto augu taukus to unikālās receptūras dēļ.

2014.

Tirgū tiek laists 100 % dabisks augļu smūtija zīmols Nu Smoothie (tagad pārdēvēts par Om Smoothie). Sekojot aktuālajām tendencēm, tirgū tiek laists pirmais Latvijā radītais saldējums bez piena, jo cilvēkiem arvien vairāk izvēlas alternatīvo diētu produktus.

Ekselencei tiek ieviests dubultās šokolādes saldējums Baltijas un Krievijas tirgum. Tā ir pirmā reize Ziemeļeiropā, kad izmantota dubultās šokolādes pārklājuma tehnoloģija.

Food Union iegulda miljonu eiro saldējuma pilotlaboratorijas izveidošanā. Tagad to sauc par Saldējuma kompetences centru, kur tiek izstrādāti teju visi jaunie produkti ražošanai un tirdzniecībai sešās Eiropas valstīs.

2016.

Food Union Latvijā stratēģiski pieņem lēmumu par 30 % samazināt cukura apjomu Lakto piena produktos un jogurtos Rasēns, lai tie atbilstu valdības noteiktajiem samazināta cukura, sāls un tauku ierobežojumiem, kas atļauj to tirdzniecību skolās.

Tirgū tiek laists saldējums tā sauktajās cukura glāzītēs. Latvija tiek iepazīstināta ar zīmola Pols krējuma saldējumu, kas pildīts mājās ceptu vafeļu glāzītēs, kuras no iekšpuses pārklātas ar īpašu glazūru, kas padara tās ārkārtīgi kraukšķīgas. Tā ir pirmā inovācija, kas radīta, iedvesmojoties no patērētāju sūdzībām par mitru vafeli, jo saldējums ilgstoši atrodies vafelē. Šī ir arī komerciāli visveiksmīgākā saldējuma inovācija Food Union grupā, vienam vienīgam saldējumam sasniedzot miljona eiro pārdošanas rezultātu pirmajā gadā. Vēlāk jauninājums iedvesmojis veselu produktu līniju ar dažādu garšu saldējumiem krāsainās cukura glāzītēs.

2018.

Rīgā uzbūvēta atsevišķa ražotne Kārums biezpiena sieriņu ražošanai, investējot vairāk nekā 4,5 miljonus eiro. Jaunajā ražotnē iegādātas ražošanas līnijas, lai ražotu Latvijā iecienītos sieriņus Kārums, sieriņus Pols Lietuvai un Shapetime sieriņus Dienvidaustrumāzijas tirgum.

2019.

Norvēģijas uzņēmums Isbjorn Is no reģionāla spēlētāja kļūst par nacionālu spēlētāju, ierindojoties trešajā vietā pēc tirgus daļas (Nielsen), pateicoties ieiešanai lielākajā mazumtirdzniecības ķēdē REMA1000.

2020.

Vēsturiski labākais finanšu gads Food Union grupas uzņēmumiem, apgrozījuma izaugsme +6 %, sasniedzot 294 miljonus eiro. Par to jāpateicas virknei faktoru – organiskai izaugsmei, kā arī Covid-19 ietekmei un labiem laikapstākļiem vasarā. Food Union apgrozījuma izaugsme Latvijā +11 %, sasniedzot 109,7 miljonus eiro. Uzņēmums atver e-komercijas platformas: pienveikals.lv, premia.lt, vreaualpin.ro un isbilen.no. Uzcelts jauns Kāruma sieriņu cehs.

Kaujiniecisks raksturs Dmitrijs Mazepins jau 25 gadus karo par ietekmi, aktīviem un reputāciju. 2021. gadā viņš atgriezās Forbes bagātāko uzņēmēju sarakstā.

Mērogošanas meistars Ģimenes cilvēks ar neizsmeļamām darbaspējām, kuram enerģiju dod uzņēmumu radīšana no nulles un mērogošana starptautiskā līmenī

Interjers acumirklī Līvas Miķelsones-Čudovas sapnis par estētiski skaistu vidi visapkārt sācis realizēties jau 22 gadu vecumā. Viņa attīstīja savu biznesa ideju - Livette's Wallpaper

TSI – augstākā izglītība vienā ritmā ar progresu

Pret Amazon Džošs Silvermans izmanto inovatīvākās tehnoloģijas un piecus miljonus uzņēmēju-amatnieku, lai Etsy no hipiju krāmu tirdziņa pārveidotu par Volstrītas varoni, nepazaudējot platformas dvēseli.

Lielais ritenis Jau koledžas laikā Linda Alvarado deva priekšroku fiziskam darbam, nevis strādāšanai bibliotēkā

Finanšu kosmopolīts Kā Eleving Group vadītājs Modests Sudņus nomainīja stabilu korporatīvu karjeru pret nepārtrauktu pārmaiņu un eksperimentu pilnu vidi.

Optimisma stars Jaunajam Tet vadītājam Uldim Tatarčukam drīz būs apritējis gads šajā amatā. Spriežot pēc kompānijas šogad uzņemtajiem attīstības tempiem, viņš zina, kā kļūt par nozares čempionu.

Kad operē robots Divi Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta absolventi un ķirurgs izmēģina laimi ar jaunu, miniatūru robotu, kas spēj veikt vēdera dobuma operācijas ātrāk, drošāk un lētāk.

Interactio lauž valodas barjeras Lietuvas jaunuzņēmuma Interactio sākotnējā ideja bija pārvērst telefonu par mikrofonu, lai lielās konferencēs cilvēkiem no auditorijai tālākā gala nodrošinātu iespēju uzdot jautājumus.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem