USD 0.82 btc 32971.73
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 32971.73
Uzņēmēji 28. Maijs 2021

Kartingu mākslinieki

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

Kā pārdot elektriskos kartingus no Latvijas Kataras lielākajam piena pārstrādes uzņēmumam? Artis Daugins un Aigars Zviedris ir apguvuši gan ražošanas, gan pārdošanas mākslu.

Kādā pasākumā 2011. gadā Latvijas Automobiļu federācijas Rallija komisijas padomes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš pienāca pie Arta Daugina un, uzklausījis ieceri par elektrokartingu ražošanu, atzina to par pilnīgām muļķībām. Artis, būdams gana ambiciozs, atbildēja ar to pašu. “Jau šodien labāko parasto kartingu var pārspēt ar elektrokartingu – vispār bez diskusijām,” viņš teica. Pēc jautājumu un atbilžu apmaiņas abi nonāca pie secinājuma, ka Artim savi vārdi ir jāpierāda ar darbiem. Jānis Krastiņš bija gatavs iztērēt desmit tūkstošus eiro, lai paskatītos, kas no tā sanāks, un kļuva par 5 % līdzīpašnieku uzņēmumā. Nu uzņēmums ir izaudzis līdz 15 darbiniekiem, meklē papildus 400 kvadrātmetru telpas, plāno piedāvāt franšīzi un piesaistīt vēl miljonu eiro Lielbritānijas otrā lielākajā pūļa finansēšanas platformā Seedrs.

Liepājnieks Artis Daugins (33), tobrīd grafiskais dizainers ar Liepājas mākslas koledžas izglītību, nekādu inženieriju vai tehniskās zinātnes apguvis nebija. Elektrolietas un zaļo virzienu Artis divus gadus mācījās patstāvīgi, jo pēc Nīderlandes apmeklējuma bija nolēmis veltīt desmit gadus no dzīves, lai “palīdzētu savai valstij”. Tikai teju desmit gadus vēlāk Artis ieguva bakalaura grādu elektrotehnikas un elektronikas inženierijā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Ideja par elektromobilitāti Artim radās neilgi pēc 2008. gada krīzes, kad viņš bija devies padzīvot ārpus Latvijas, Nīderlandē, arī izglītības nolūkos. “Nīderlande kaut kādā veidā pēc krīzes iznāca ar pozitīvu bilanci, mani tas ieinteresēja. Kāpēc Nīderlande, maza valsts, var, bet Latvija nevar? Nīderlande bija vienīgā valsts Eiropā, kas neaizņēmās naudu no fondiem,” saka Artis, kurš, pētot šo jautājumu, nejauši uzgājis dokumentu par Nīderlandes politiku un rīcību atjaunojamo resursu un mobilitātes jomā. Viņš izpētīja, ka Latvija katru gadu tērē 1,2–1,4 miljardus eiro fosilās enerģijas iepirkšanai. “Tā ir summa, par kuru Latvija nepieņem nekādus lēmumus, šo budžeta sadaļu kontrolē kāds cits no ārpuses. Turklāt tas ietekmē mūsu enerģiju, transportu – stratēģiski svarīgus, valstiskus elementus.”

Un Artis nekavējoties ķērās pie lietas. Pirmais, ko viņš izdarīja, – izstrādāja elektrotaksometru projektu. Uzņēmums Tesla, kas tolaik tikai vēl sāka strādāt, bija vieglāk sasniedzams, un Artim izdevies vienoties ar Tesla viceprezidentu, ka Liepāja būs pirmā pilsēta Eiropā, kurai piegādās trīs Tesla Model S automašīnas. “Diemžēl mani neviens nesaprata, visi, ar ko es runāju, bija pārliecināti, ka tāda Tesla nemaz nav, un, ja tā varēja būt tapusi, tad jau sen arī būtu. Līdz ar to mani neviens negribēja atbalstīt, kur nu vēl piešķirt kaut kādas finanses,” sūrojas Artis.

Taču viņš bija neatlaidīgs un domāja par produktu, ar ko varētu sākt. Izvēle krita uz elektrovelosipēdiem, un tā Ventspils biznesa inkubatorā tapa uzņēmums Blue Shock Bike, kas nodarbojās ar elektrisko divriteņu ražošanu, pārdošanu un nomu. Pēc kāda laika Artim pievienojās partneris Neils Kalniņš, un divarpus gadu laikā izdevās pārdot vairāk nekā 200 divriteņu. Tomēr galu galā projekts īstu zvaigžņu stundu nepiedzīvoja. “Problēma bija naudas plūsmā. Investētā nauda bija ļoti dārga, kreditēta nauda. Neviens bizness pēc būtības ar tādu nespēj funkcionēt, ja vien tas nav narkobizness, nerunājot par tehnoloģiski attīstāmu nozari, kur vispār vajag vismaz piecus gadus, lai ieskrietos,” kļūdas atzīst Artis, piebilstot, ka liela muļķība bija neiedziļināties, nepievērst uzmanību finansēm, un, protams, arī šādu zināšanu trūkums. Uzņēmuma darbība tika pārtraukta, un tas tika likvidēts.

Paralēli Artis ar kolēģiem no velosipēdu biznesa Jāni Lakstīgalu un Alvi Pomeranci jau bija sācis strādāt pie elektrokartinga izstrādes, kā jau bija vienojies ar Krastiņu. Kāpēc kartings? “Jo kartings ir autobūves pats pamats. Uzreiz uztaisīt elektroautomašīnu bez miljonu lielām investīcijām nav iespējams, bet kartingus par saprātīgu naudu cilvēki var atļauties nopirkt,” skaidro Artis. Turklāt kartingi arī ļauj īstenot Arta galveno mērķi – mainīt cilvēku domāšanu uz zaļāku jau no mazotnes. “Ja mēs varam jau no bērna kājas pieradināt jauno paaudzi pie elektrotransporta, tad arī pēc tam nākamās paaudzes pavilksies un varbūt nemaz nezinās, cik piesārņojoši bijām vēsturē.”

Tehniski vienu kartingu var salikt nepilnās divās nedēļās, taču realitātē, pasūtot kartingu, to piegādās pēc diviem mēnešiem. Klients veic pasūtījumu, samaksā 100 % priekšapmaksu, un tad sākas ražošanas process, ieskaitot detaļu iepirkšanu. Tas palīdz uzņēmumam atrisināt apgrozāmo līdzekļu problēmu.

Kad pirmais kartings bija gatavs, piesaistīt jaunus investorus kļuva vieglāk. Aigars Zviedris, kurš kartingu sportā ir 30 gadu un ir divkārtējs Latvijas čempions, ir investējis 100 tūkstošus eiro un trīs gadus sava darba, lai Blue Shock Race kartingi būtu numur viens pasaulē. Vēl viens finanšu investors ir Jānis Biezais, kuram pieder teju 40 % uzņēmuma.

Iespējams, varētu padomāt, ka Blue Shock Race ir elektrokartingu ražotājs, kura īpašnieki braukā pa sacensībām vai specializētām izstādēm, rādot un piedāvājot savu produktu sporta profesionāļiem un entuziastiem. Taču no tā nav ne miņas. Uzņēmuma mērķauditorija ir pilnīgi cita. “Tas, ko es ātri sapratu – ka par savu vīziju ir jāsāk stāstīt ļoti ātri un uzreiz jāsaprot, kas būs klients. Es braukāju pa pasauli, kur satiku mērķa klientus, un stāstīju, ka mēs esam jauna kompānija no Latvijas un uztaisīsim pasaulē krutāko štelli, kas jau šobrīd var izpildīt kartinga mērķus,” stāsta Artis.

Elektrokartinga galvenā priekšrocība ir tā klusums un tīrība. Tas nerada nekādus izmešus, un atšķirībā no klasiskajiem kartingiem elektrokartingu trases var ierīkot jebkur. “Kaut bērnudārzā,” pasmejas Artis. Tukšākā niša, ko Blue Shock Race nolēma apgūt, ir tirdzniecības centri un citu veidu nekustamie īpašumi. Pilotprojekts izvietojās tepat Rīgā – vienu gadu trase darbojās tirdzniecības centrā Riga Plaza.

 Līdz šim ir pārdots ap 200 Latvijā ražotu kartingu jau vairāk nekā 15 valstīs, pārsvarā bagātās un eksotiskās – Singapūrā, Katarā, ASV, Monako, Apvienotajos Arābu Emirātos, Honkongā un citur. Piemēram, Meksikā Blue Shock Race kartingi kādā izklaides centrā iekštelpās ir galvenais izklaides elements, Honkongā, kur projekts ir pabeigts, bet to vēl nav ļauts izmantot Covid-19 ierobežojumu dēļ, latviešu kartingi ir atrodami tirdzniecības centra otrajā stāvā 4500 m2 platībā – vesela kartinga halle ar divām trasēm. Eksotiskākais projekts atrodas Katarā, kur piena pārstrādes uzņēmums ar 70 miljonu apgrozījumu ir ierīkojis izklaide centru darbiniekiem un viņu bērniem, lai uzlabotu savu konkurētspēju darbinieku piesaistes procesā. Šeit viena no atrakcijām ir Blue Shock Race kartingi.

Viena kartinga cena ir ap desmit tūkstošiem eiro. Tā ir salīdzinoši zema, un to izdodas nodrošināt, par galveno pārdošanas kanālu izvēloties interneta vidi. “Lai aizvestu kartingu, piemēram, uz ASV, tas izmaksās vairāk, nekā maksā pats kartings, jo procesu sadārdzina aviotransports, bīstamo kravu deklarācijas baterijas dēļ, dažādas apdrošināšanas un drošības prasības, kādam jālido līdzi, un vēl tiek iztērēts laiks,” stāsta Artis, piebilstot – par laimi, iespējams, arī pandēmijas dēļ interneta vide ir tāda, ka cilvēki ir gatavi iztērēt 10–30 tūkstošus eiro par produktu, kuru viņi dzīvē nav redzējuši un kam nav pieskārušies.

Tomēr, gan pārdodot klātienē, gan internetā, cilvēki joprojām meklēs atsauksmes. Kur tādas iegūt? Atbilde ir sporta mārketingā. Ar šo sadaļu Blue Shock Race viss ir kārtībā – ar atsauksmēm jau padalījušies ne tikai vietējie čempioni, bet arī sportisti no Norvēģijas, Monako, Spānijas, Somijas. “Tā ir kartingu pasaules Tesla,” saka igauņu sportists Stens Pentus.

Loģistikas balsts Jūras konteineru uzpildes risinājumu attīstīšanā iesaistījies arī Latvijas uzņēmums SmartTeh.

Pārmaiņu epicentrā Piecu līdz septiņu gadu laikā mobilitātes jaunuzņēmuma Fiqsy braucamo parkā varētu būt desmit tūkstoši dažādu motorizētu transportlīdzekļu dažādās valstīs

Zaļais maršruts Eiropas Savienības ambiciozie mērķi klimatneitralitātes jomā paredz arī pāreju uz tādiem transporta līdzekļiem, kas nerada izmešus un nepiesārņo vidi

Ziteru veiksmes formula Lietuvas kurjeru pakalpojumu jaunuzņēmuma Ziticity ienākumi pagājušajā gadā pieauga veselas astoņas reizes.

Torijas Bērčas izdzīvošanas piezīmes Viena no tūkstošgades veiksmīgākajām mazumtirgotājām pastāstīja par cīņu, lai glābtu savu zīmolu

Tēju novatores Tēju cilvēki dzēruši no senseniem laikiem – ko gan šajā jomā jaunu var izdomāt? Tomēr Līgai un Mārai Lieplapām tas izdevās.

Amerikas saule Dīns Solons nopelnīja miljardiem dolāru ar saules enerģiju, izveidojot precīzi tādu pašu aprīkojumu, kādu iespējams lēti ražot Ķīnā.

Rotaļlieta kā transports Maksims Černovs un Ņikita Jeļins pirms diviem gadiem sāka ražot sporta skrejriteņus ar zīmolu Rideoo. Kāpēc viņiem izdosies labi nopelnīt ar tik vienkāršu un lētu preci?

Vienreizējais iepakojums ir vakardiena Igaunijas zaļo tehnoloģiju kompānija Woola izmanto vilnu, lai aizvietotu burbuļplēvi

Enerģiskais pacients Pēc veiksmīgas kaulu smadzeņu pārstādīšanas operācijas Oļegs Tiņkovs pievērsies fonda izveidei, lai palīdzētu asins vēža slimniekiem. Tikmēr viņa biznesa vērtība ir pieaugusi pusotru reizi.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem