USD 0.95 btc 19344.78
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 19344.78
Uzņēmēji 23. Maijs 2022

Jaunās Rīgas attīstītājs

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

Finansists Andrius Barštis pēc pasaules finanšu krīzes jutās saguris no satricinājumiem un aizdomājās par stabilāku, mazāk riskantu biznesu, pieļaujot, ka tas varētu būt pat mazāk ienesīgs. Rezultātā viņš ienāca jaunā tirgū – Latvijā – un uzbūvēja milzīgu, supermodernu biroju ēku, ieguldot tajā 65 miljonus eiro savas un svešas naudas.

Ja nezināt Andriusu Baršti, tad pirmajā mirklī viss viņa stāsts šķiet miglains – Latvijā gandrīz nezināmi cilvēki 2018. gadā par 4,350 miljoniem eiro nopērk zemi Rīgas attīstības centrā (zināms kā progresīvs Skanstes biznesa kvartāls), kur pāris gadu nekas nenotiek, bet pēc tam īsā laikā – kovida periodā, kad, šķiet, visi samazina savas biroju platības –, tur strauji aug brīnišķīgs divu ēku biznesa komplekss 45 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kura vērtība būs 65 miljoni eiro. Andrius savu investora pieredzi pamatā ieguva Lietuvā un tad nolēma to likt lietā mūsu valstī. Šā projekta līdzīpašnieks apgalvo, ka tā viņš nolēmis mazināt savu sagurumu pēc iepriekšējiem satricinājumiem finanšu tirgos.

Forbes iepazinās ar šo drosmīgo investoru. Burtiski pirms pāris nedēļām jaunais zaļais biroju komplekss Verde, var teikt, pārkāpa kādu veiksmes robežu un piesaistīja ēkai trešo enkurnomnieku. Par to kļuva starptautiskā auditorkompānija KPMG, un tādējādi jau 60 % vēl nepabeigtās ēkas ir iznomāti. “Vajadzētu izdoties. Katrā ziņā es neesmu redzējis, ka viņam kaut kas neizdotos,” saka bijušais Andriusa līdzgaitnieks Andrejs Martinovs, INVL Asset Management vadītājs.

Andrius Barštis (47) jau kopš bērnības domājis par finansēm. Apmēram devītajā klasē viņš izlasīja Teodora Dreizera Vēlmju triloģiju, kurā aprakstīta 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Amerikas sabiedrisko, kultūras, politiskā un finanšu dzīve, bet galvenā varoņa prototips ir kļūst Čārzs Jerks, kuram bija būtiska loma sabiedriskā transporta sistēmas attīstībā Čikāgā un Londonā. Bet Jerks vispirms bija slavens ar ko citu – viņš bija Filadelfijas galvenā kasiera Džozefa Mercera finanšu aģents un riskēja ar sabiedrības naudu milzīgās biržas spekulācijās. Jerkam par nelaimi, viņa spekulācijas beidzās ar krahu, kad Lielais Čikāgas ugunsgrēks izraisīja paniku biržā. Bankrotējis, nevarot atmaksāt pilsētai parādu, Jerks tika apsūdzēts par zādzību un uz 33 mēnešiem nonāca kolonijā.

Labākais no šīs grāmatas atstāja nospiedumu Andriusa atmiņā, un finanšu pasaule šķita ļoti vilinoša. Lai gan Andriusa vecāki ļoti gribēja, lai dēls kļūst par farmaceitu kā viņi paši, viņam tas nelikās interesanti. “Maniem vecākiem bija farmācijas bizness, es jau no otrās klases skolā pēc stundām gāju pie mammas uz aptieku,” atceras Andrius. Vēlāk parādījās seriāls Capital City, un tas arī noteica Andriusa karjeru. “Pusdienas Parīzē, vakariņas Londonā – tas viss bija vilinoši un interesanti,” viņš atceras bērnību. 

Vēl studējot Kauņas Tehnoloģiju universitātē ekonomiku un menedžmentu, Andrius Barštis jau bija sācis strādāt kādā brokeru kantorī par direktoru. “Man teica – dari, ko gribi,” viņš atceras karjeras sākumu Baltijas vērtspapīru tirgū, kur gan toreiz vēl gandrīz nekas nenotika. 1997. gadā sākās igauņu naudas plūsma uz Lietuvu un, šķiet, arī uz Latviju, pieļauj Andrius. Viņa ir taisnība – pēc Lursoft datiem, laikā no 1995. līdz 1997. gadam investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pieauga deviņas reizes, no diviem līdz 18 miljoniem eiro. Bet pat tas vēl nebija izrāviens, jo tikai vienā 1998. gadā investīciju apjoms vēl dubultojās, bet piecu gadu laikā pieauga sešas reizes, pārsniedzot 100 miljonus eiro.

“Ar igauņiem mēs sākām attīstīt vērtspapīru brokeru kompāniju, viņiem jau bija daži investīciju fondi,” stāsta Andrius. “Viss gāja labi, un 2001. gadā viņi šo kompāniju pārdeva. Es aizgāju strādāt uz Lietuvas lielāko brokeru kompāniju Finasta, kur mans uzdevums bija pārstāvniecības atvēršana Kauņā. Es veidoja Finasta Investment Management (vēlāk Finasta Asset Management), lai nodarbotos ar pensiju fondu pārvaldīšanu, kas tolaik tikai sāka parādīties; mums bija licence Nr. 1. Mēs strauji augām, pirkām citas kompānijas, Latvijā nopirkām, piemēram, Baltikums Asset Management,” viņš atceras. Attīstības kulminācija bija pensiju fondu iegāde no Polijas apdrošināšanas kompānijas PZU 2007. gadā Lietuvā.

Foto: Biznesa centrs Green Hall Viļņā, Lietuvā

Tad pienāca 2008.–2009. gads. “Mūs kārtīgi sakratīja krīzes laikā, un akcionāri nolēma mūs (Finasta grupu) pārdot Snoras bankai. Mani tas ietekmēja pozitīvi – mēs saņēmām bankas licenci, un es kļuvu par Finasta bankas vadītāju, kā arī vadīju visus grupas uzņēmumus, tostarp Maskavā, Honkongā un citās pilsētās.

Bet 2011. gadā notika tas, kas Latvijā visiem ir labi zināms. Snoras banka līdz ar tās meitasbanku Latvijas Krājbanka pazaudēja licenci un kļuva maksātnespējīga. “Mūsu struktūrvienības –fondu un aktīvu pārvaldīšanas kompānijas – bija vienīgās, kas vispār turējās virs ūdens. Finasta laikā investējām visos tradable securities. Mūsu stratēģija vienmēr bijusi diezgan agresīva, visu darījām uz maksimumu, ar vislielāko risku. Kad mūs nopirka Invalda INVL kopā ar Šiauliu bankas, nolēmu aiziet no visām pozīcijām un izveidot kaut ko savu,” saka Andrius.

Pēc visiem satricinājumiem viņš gribēja turpināt strādāt ar investīcijām, bet atrast tādu nodarbošanos, kur būtu mazāks risks, taču ienākumi stabili augsti. “Es veicu tirgus analīzi un sapratu, ka komerciālais nekustamais īpašums ir brīnišķīgs sektors. Tā kā Baltijas valstīs tas joprojām nav pietiekami attīstīts, te nav tik daudz investīciju fondu, kas ar to nodarbojas, un faktiski nav augstās A klases biroju ēku,” skaidro uzņēmējs.

Tā startēja jauns Andriusa projekts – Capitalica Asset Management, kas izveidots kopā ar lietuviešu grupu SBA. SBA bija pazīstama kompānija ar vārdu, kas izveidota 1990. gadā, un tai jau bija dažādi uzņēmumi un aktīvi, tostarp tā nodarbojās ar nekustamā īpašuma attīstību un celtniecību. SBA vislabāk zināmo biroja ēku Green Hall Viļņā, piemēram, tolaik nomāja Barclay’s Bank. “Man šķita, ka var atrast sinerģiju, jo es zināju, kā konvertēt ķieģeļus vērtspapīros,” ideju ieskicē uzņēmējs. Bet pats galvenais, ka arī bizness nav slikts – Capitalica īpašnieki rēķinās, ka gada ienesīgums būs 15 %, bet tas nozīmē, ka piecu gadu laikā ieguldījumus var dubultot.

Capitalica bizness attīstījās pakāpeniski – vispirms bija nelieli projekti Lietuvā, piemēram, tirdzniecības centrs Klaipēdā. Ar laiku objekti kļuva lielāki – biznesa centrs 137 Viļņā un A klases biznesa centrs Kauņā Kauno Dokas, kas var lepoties ar labi zināmiem nomniekiem. Projekti tika attīstīti, izmantojot dažādus finansējuma veidus, tostarp 2019. gadā Capitalica izgāja Nasdaq biržā, izlaižot trīs gadu termiņa obligācijas ar likmi 5 % – ar mērķi sākt Verde celtniecību Rīgā.

Pirms pieciem gadiem uzņēmums, kas piederēja Andriusam, iegādājās zemi Rīgā, Skanstes un Hanzas ielas krustojumā jeb Skanstes kvartālā, kur jau bija sākta pilsētas biznesa kvartāla attīstība (Skanstes rajonā), kāda atšķirībā no Tallinas un Viļņas Rīgā līdz šim nebija. Kā rāda zemesgrāmatas dati, teritoriju biroju ēkas celtniecībai lietuvieši nopirka par 4,35 miljoniem eiro. “Mēs izpētījām ļoti daudz projektu un objektu – gan iesaldētus, gan tādus, kurus krīzes laikā bija atsavinājušas bankas. Sākumā bija doma, ka pirmo projektu citā valstī vajadzētu būvēt mazāku, piemēram, uz desmit tūkstošiem kvadrātmetru, tomēr konkrētais zemesgabals man patiešām šķita ļoti labā vietā, kas ir tā vērta, lai būvētu ar vērienu. Lai gan man visi toreiz teica, ka jāskatās Ķīpsalas virzienā,” stāsta Andrius. Capitalica noalgoja Latvijas labākos arhitektus ARHIS Arhitekti, visu pamatīgi izplānoja un, neraugoties uz pandēmiju, sāka celtniecību.

Tagad Verde projekts ir zaļākais valstī, un tas izpaužas ne tikai nosaukumā. Ēkā izmantotas jaunākās tehnoloģijas, energoefektīvi risinājumi, paredzēta publiska telpa un rūpes par apkārtējo vidi. Šie faktori palīdzēja piesaistīt jau trīs patiešām lielus enkurnomniekus: IT kompānijas Swisscom un DECTA, kā arī starptautiskus auditorus KPMG. Celtniecība vēl nav pabeigta, bet pirmā ēka jau par 60 % ir iznomāta un tiks atklāta jūnijā.

Andrisu Barštis stāsta, ka pēc daudziem darba gadiem, Rīga viņam nemaz nešķiet tik sveša pilsēta. “Es te veidoju brokeru kompāniju, kopš 2006. gada braucu vismaz reizi nedēļā. Es Rīgu zināju, jutu, un bija acīm redzams, ka Viļņa attīstās, Tallina arī, bet Rīga kaut kādu iemeslu dēļ ne. Man ienāca prātā, ka jārīkojas, jo, kā zināms, laba vieta tukša nestāv. Rīgai laiks mosties!”

Pašlaik Capitalica Asset Management ir divi virzieni nekustamā īpašuma sektorā – objekti, kas tiek pirkti kā gatavi, t. i., jau ar naudas plūsmu, un jauni projekti, kā Verde. No pirmajiem investori sagaida vismaz 12 % gada ienesīgumu, otrajā gadījumā – 15 %, bet parasti sanāk vairāk. Ar to nodarbojas divi fondi – viens iegulda naudu biroja ēkās, otrs loģistikas objektos. Patlaban Capitalica Asset Managemet ir 122 miljoni eiro aktīvi pārvaldīšanā, un to visu pārvalda desmit cilvēku komanda visās trīs Baltijas valstīs; katram ir sava atbildības joma.

“Mums viss ir ārpakalpojumos. Iepriekšējā dzīvē man bija sekretāri un šoferi, bet tagad es cenšos visu darīt pats. Nav cilvēku – nav problēmu,” joko Andrius Barštis, lai gan viņa iepriekšējais līdzgaitnieks par uzņēmēju atsaucas ļoti labi. “Andrius ir brīnišķīgs vadītājs. Prātīgs visādā ziņā, profesionāls, ar pieredzi un ambīcijām. Viņš ir daudz izdarījis, tostarp Latvijas pensiju pārvaldīšanas biznesā,” saka Andrejs Martinovs, kuru Andriuss 2005. gada beigās pieņēma darbā par Latvijas biznesa vadītāju uzņēmumā Finasta. Viņš piebilst, ka neatceras, kāpēc Andrius toreiz aizgāja, bet saka: “Laikam bankā kā algots darbinieks viņš jau visu sasniedza ar uzviju.” Izskatās, ka jauni sasniegumi viņu sagaida arī komerctelpu segmentā.

Foto: Kauno Dokas biznesa centrs Kauņā, Lietuvā

Mākslīgā intelekta priekšrocības saskatot

Kaujiniecisks raksturs Dmitrijs Mazepins jau 25 gadus karo par ietekmi, aktīviem un reputāciju. 2021. gadā viņš atgriezās Forbes bagātāko uzņēmēju sarakstā.

Mērogošanas meistars Ģimenes cilvēks ar neizsmeļamām darbaspējām, kuram enerģiju dod uzņēmumu radīšana no nulles un mērogošana starptautiskā līmenī

Interjers acumirklī Līvas Miķelsones-Čudovas sapnis par estētiski skaistu vidi visapkārt sācis realizēties jau 22 gadu vecumā. Viņa attīstīja savu biznesa ideju - Livette's Wallpaper

TSI – augstākā izglītība vienā ritmā ar progresu

Pret Amazon Džošs Silvermans izmanto inovatīvākās tehnoloģijas un piecus miljonus uzņēmēju-amatnieku, lai Etsy no hipiju krāmu tirdziņa pārveidotu par Volstrītas varoni, nepazaudējot platformas dvēseli.

Lielais ritenis Jau koledžas laikā Linda Alvarado deva priekšroku fiziskam darbam, nevis strādāšanai bibliotēkā

Finanšu kosmopolīts Kā Eleving Group vadītājs Modests Sudņus nomainīja stabilu korporatīvu karjeru pret nepārtrauktu pārmaiņu un eksperimentu pilnu vidi.

Kombināta stratēģis Sergejs Beshmeļņickis jau desmit gadu dzīvo Latvijā un kopā ar Normundu Staņēviču vada lielāko piena pārstrādes uzņēmumu grupu – Food Union.

Optimisma stars Jaunajam Tet vadītājam Uldim Tatarčukam drīz būs apritējis gads šajā amatā. Spriežot pēc kompānijas šogad uzņemtajiem attīstības tempiem, viņš zina, kā kļūt par nozares čempionu.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem