USD 0.82 btc 47538.06
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 47538.06
Uzņēmēji 19. Marts

Gatavi revolūcijai

Anda Asere

Labs of Latvia, specialiai Forbes

Ar laiku banku pakalpojumi kļūs nemanāmi, tāpat mainīsies tas, kā cilvēki iegādājas preces un pakalpojumus, kā norēķinās savā starpā, kur un kā glabā savu naudu. Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumam Crassula ir ambīcijas būt šo izmaiņu centrā.

Crassula līdzdibinātājs Aleksandrs Novoženovs ir pārliecināts par digitālo banku pakalpojumu milzīgo potenciālu. “Kā gan iespējams atšķirties, kad neredzi fizisku bankas ēku, operatoru, plastikāta maksājumu karti un citus finanšu produktus, kas tagad šķiet vēl sataustāmi? Tikai ar tīrām, nemanāmām tehnoloģijām. Nākotnē visur būs tā saucamie white label pakalpojumi, turklāt tie būs savstarpēji savienoti cits ar citu. Kompānija, kas piegādās labāko tehnoloģisko risinājumu, lai lietotājiem būtu visērtāk tajā orientēties un lietot, būs vispopulārākā un ekonomiski veiksmīgākā,” spriež Aleksandrs.

Kad pirms trim gadiem viņš runāja ar potenciālajiem investoriem, viņi pret šādām tehnoloģijām bija noskaņoti skeptiski. Tagad situācija ir pilnībā mainījusies – visi ir ieinteresēti. Sākumā banku sadarbības platformas (open banking) bija modes vārds, uz ko zināmā mērā mudināja dažādas izmaiņas regulējumā, bet tagad situācija strauji mainās un šajā jomā ienāk patiesas inovācijas. Aleksandrs zina teikt, ka 75 % globālo finanšu pakalpojumu lietotāju izmanto naudas sūtīšanas un maksājumu pakalpojumus, ko piedāvā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi. “Bankas arvien ir lielas, bet tās aktīvāk domā par optimizāciju un transformāciju. Jāatbild uz jautājumiem, vai tiešām ir vajadzīgas filiāles un tik daudz darbinieku. Protams, bankām pagaidām ir liels spēks, cilvēki tām uzticas, jo tas ir sens bizness, kas sabiedrības acīs ir pārāk liels, lai kļūdītos vai bankrotētu, bet es neredzu problēmas, lai situācija finanšu pakalpojumos mainītos un naudas glabāšana būtu droša arī bez bankām. Tehnoloģiski tas ir iespējams.” Crassula patlaban strādā ar diezgan klasiskiem finanšu pakalpojumiem un produktiem, bet nākotnē tie varētu būt pavisam jauni, inovatīvi risinājumi ar nebijušām funkcijām.

Kādas ir Crassula ambīcijas? “Protams, pēc trim vai pieciem gadiem gribam pārdot šo kompāniju par vairāk nekā simt miljoniem eiro stratēģiskajam ārvalstu  investoram, lai Crassula kļūtu par tehnoloģijas daļu kādā starptautiski zināmā banku vai finanšu grupā. Kāpēc ne?” mērķus neslēpj Aleksandrs.

Pieprasījums aug

Crassula izstrādā bankas programmatūru un tirgotāju maksājumu sistēmu, ko piedāvā citiem uzņēmumiem kā pakalpojumu. Klienti nomā šīs programmatūras izmantošanu un uzturēšanu. 2021. gadā ir iecerēts mainīt šo koncepciju un ieviest jaunu produktu virzienu lielajiem klientiem – tie iegūs programmatūru savā īpašumā, bet Crassula nodrošinās tās uzturēšanu. Aleksandrs skaidro, ka lielām bankām un finanšu kompāniju grupām tā ir nozīmīga nianse.

Patlaban uzņēmumam ir divi produkti. Viens no tiem domāts, lai kompānijas, kas savā valstī saņēmušas finanšu starpnieka vai maksājuma iestādes licenci, var veidot platformas, kur pieņemt maksājumus internetā. Šo produktu Crassula sāka piedāvāt 2016. gadā. Savukārt 2018. gadā uzņēmums ieviesa digitālās bankas produktus, kas nodrošina elektroniskos maksājumus, ļauj atvērt kontus, izdot kartes, veikt transakcijas starp fiziskām un juridiskām personām. Šā produkta klienti ir licencētas finanšu iestādes. “Pieprasījums pēc šā produkta aug, jo abi produkti dod iespēju veidot jaunus finanšu tehnoloģiju risinājumus,” saka Aleksandrs. Piemēram, ja uzņēmums piedāvā interneta platformu, kur tās lietotāji var savstarpēji tirgoties, un tas vēlas kontrolēt finanšu plūsmu, tai jābūt licencētai finanšu maksājumu iestādei. “Ja kāds klients atnāk pie mums un saka, ka grib uztaisīt šādu platformu un nodrošināt, lai tā atbilst visām drošības un regulatorajām prasībām, mēs varam piegādāt tehnisko risinājumu,” teic uzņēmējs.

Rindā pēc licences

 Tiem uzņēmumiem, kas vēlas izstrādāt jaunu finanšu tehnoloģiju produktu, galvenās problēmas ir licencēšana un tehniskais risinājums. Pagaidām Crassula pievēršas tikai tehniskajam risinājumam, bet nākamgad iecerēts saņemt licenci, kas piedāvātos pakalpojumus padarīs interesantākus maziem un ne tik maziem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Aleksandrs ilustrē – nākotnē Crassula varētu saviem klientiem sadarbību piedāvāt šādi: uzņēmums vēlas izmēģināt spēkus jauna finanšu tehnoloģiju produkta piedāvāšanā, taču, nezinot, vai tas izdosies, nevēlas ieguldīt resursus licences saņemšanā. Ja Crassula būs licencēta finanšu iestāde, tā varēs sadarboties ar šādiem uzņēmumiem un kā risinājumu piedāvāt tos apakšlicencēt. “Ja bizness izdodas, uzņēmums var kārtot pats savu licenci.”

Licenci Crassula plāno pieteikt Latvijā. “Skatāmies uz Latviju ļoti nopietni, jo daudz kas mūsu finanšu sektorā mainās pozitīvā virzienā, ir labas pazīmes Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā. Izvēloties, kur iesniegt pieprasījumu licences saņemšanai, galvenais, lai regulators atbalsta licencēšanu Eiropā, jo 90 % mūsu klientu ir no Eiropas. Patlaban pārsvarā ir no Lielbritānijas, bet arī no Čehijas, Lietuvas, Bulgārijas, Zviedrijas un citām valstīm. Pagaidām mūsu klientu lokā nav Latvijas uzņēmumu, bet ir sāktas sarunas ar vairākām kompānijām arī vietējā tirgū. Ceram, ka tad, kad mums būs licence, varēsim nodrošināt interesantu piedāvājumu gan jauniem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, gan kompānijām, kas vēlas ieviest finanšu tehnoloģiju risinājumu vai iebūvēt to savos biznesa procesos. Es ticu, ka tādi uzņēmumi kā Crassula, kuru tehnoloģisko risinājumu izmanto daudzi uzņēmumi no vecās Eiropas, spēs mainīt priekšstatu par Latvijas finanšu sektoru. Mēs Latvijā varam būt eksperti finanšu tehnoloģiju attīstībā,” saka Aleksandrs.

Mērķē uz pilnu funkcionalitāti

Crassula konkurenti pārsvarā ir no Lielbritānijas, piemēram, RailsBank un Currencycloud. Ir arī daži citās Eiropas valstīs, piemēram, Solarisbank Vācijā, kas piedāvā tā dēvētos white label regulētos finanšu pakalpojumus. “Arī mēs gribam piedāvāt šādus pakalpojumus,” saka Aleksandrs. Atšķirībā no jau minētajiem uzņēmumiem, kas dod iespēju piedāvāt regulētos pakalpojumus caur savu lietojumprogrammu saskarni (API), Latvijas uzņēmums vēlētos piedāvāt ne tikai to, bet arī galīgo tehnisko produktu, līdz ar to klientam nesāpētu galva ne par licenci, ne produkta tehnisko izstrādi. “Gribam piedāvāt pilnībā gatavu pakalpojumu.”

Ar RailsBank, ko Aleksandrs uzskata par iespējamo Crassula nākotnes konkurentu, uzņēmums patlaban sadarbojas. Kad Crassula klients vēlas mobilo lietotni, kur notiek maksājumi vai tiek izdotas kartes, uzņēmums nodrošina lietotni, bet RailsBank, slēdzot trīspusēju līgumu, palīdz ar savu licenci. “Pagaidām tas nav īpaši ērti,” atzīst Aleksandrs. “Gribam, lai ir tas ir daudz ērtāk mūsu klientiem.”

Pirmais miljons

Crassula veido divi uzņēmumi Latvijā un Igaunijā. Uzņēmums darbu sāka tur, jo kaimiņvalstī kādu laiku dzīvoja uzņēmuma līdzdibinātāja Darja Dubinina. Mazsvarīgs nebija arī apstāklis, ka tur bija iespēja saņemt valsts atbalstu – nodokļu atlaides, startup vīzu Darjai, kurai ir Ukrainas pase, un tamlīdzīgi. Aleksandrs gan piebilst, ka atbalsts nebija liels, bet pašā sākumā uzņēmumam ir svarīga jebkura iespēja samazināt izdevumus. Tagad reģistrēts uzņēmums arī Latvijā, un abu kompāniju apgrozījums šogad būs miljons eiro, peļņa – 200 tūkstoši eiro. Projektā iesaistīti 25 cilvēki.

Līdz šim Darja un Aleksandrs uzņēmumu finansējuši paši, bet tagad sāk apsvērt riska kapitāla piesaisti. 2021. gadā iecerēts piesaistīt divus miljonus eiro. “Runājam ar riska kapitāla fondiem. Ir interese, un jau esam saņēmuši pirmos piedāvājumus,” atklāj Aleksandrs.

Divdesmit trīs projekti

Crassula ir 18 klientu, un šīs finanšu institūcijas realizē 23 projektus. Viens no nozīmīgākajiem klientiem ir Paysend Group. Latvijas kompānija tam izstrādāja risinājumu Paysend Business, kas sākumā bija zināms ar nosaukumu Paysend Connect. Šis risinājums ļauj apkalpot biznesa klientus, atvērt kontus utt. Aleksandrs paskaidro: “Mēs esam reģistrēti Lietuvas centrālajā bankā un apkalpojam viņu SEPA maksājumus, ģenerējam IBAN kontus, kā arī nodrošinām sistēmu, kur pārvaldīt elektroniskās komercijas klientus, piemēram, pieņemt Visa, Mastercard un citus maksājumus internetā. Paysend galvenais bizness ir starptautiskie maksājumi starp fiziskām personām. Vēloties apkalpot arī biznesa klientus, viņiem pašiem būtu diezgan grūti startēt ar šādu pakalpojumu, jo bizness ir nedaudz atšķirīgs.”

Piemiedz bankai ar aci

Pašlaik aktualitāte finanšu tehnoloģiju jomā ir banku savstarpējās sadarbības platformas. Aleksandrs uzskata, ka šī tendence saglabāsies. “Pēc pieciem vai desmit gadiem banku pakalpojumi būs nemanāmi. Piemēram, ieiesi veikalā un norēķinoties ekrānā redzēsi piedāvājumu, izmantojot vienas finanšu iestādes kontu vai citas kartes kredītlīniju, autorizējoties ar biometriskajiem datiem. Respektīvi, personas unikālie sejas vaibsti vai pirksta nospiedums būs kā maksājuma autorizācijas līdzeklis. Tas viss būs savienots, iebūvēts pārtikas lielveikalu ķēdēs.” Tāpat mainīsies tas, kā cilvēki iegādājas preces un pakalpojumus, kā norēķinās savā starpā, kur un kā glabā savu naudu. “Crassula būs kompānija, kas kopā ar citiem veidos šo revolūciju,” Aleksandrs ir pārliecināts.

Atpakaļ finanšu pasaulē

Aleksandrs Novoženovs septiņus gadus, līdz 2006. gadam, strādāja bankā, tostarp izstrādājot bankas pakalpojumus produktu un attīstības daļā. Tad viņš pievērsās savam biznesam un izveidoja spēļu kompānijas Amber Games un RBKGames. Kāpēc tieši spēles? “Tas bija ļoti interesants moments, kad vēl tikai parādījās tiešsaistes spēļu interneta pārlūki. Es atradu sākuma finansējumu un nolēmu nodarboties ar izstrādi Latvijā,” atceras Aleksandrs. Viņam arvien pieder daļas šajos uzņēmumos, bet tie vairs nav tik lieli kā savos ziedu laikos, ap 2011. gadu, kad Aleksandra vadībā spēles izstrādāja 50 cilvēku komanda. Šajā laikā strauji pieauga konkurence, Āzijas kompānijas agresīvi ienāca Rietumeiropas tirgos. Stāties tam pretī bija grūti, jo neizdevās piesaistīt finansējumu. Tas esot riskants bizness, pat riska kapitāla fondi tik daudz riskēt ne vienmēr vēlas.

2013. gadā viņš atkal sāka interesēties par finanšu pasauli. Laikā, kad Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju kompānijas RBK Money īpašnieki gribēja to pārdot investoriem, Aleksandrs bija tās ģenerāldirektors. 2015. gadā viņš bija gatavs sākt savu biznesu. “Man bija liela pieredze ne tikai bankā, bet arī Amber Games. Strādājot ar spēļu izplatīšanu, integrējām vairāk nekā 50 dažādu maksājumu risinājumu, jo izplatījām spēles 30 valstīs,” saka Aleksandrs.

Arī Darja strādāja RBK Money. Viņi iepazinās komandējuma laikā ASV, kur Aleksandrs devās kā ģenerāldirektors un Darja kā starptautiskās biznesa attīstības nodaļas pārstāve. Kopā ar vienu no labākajiem Amber Games spēļu izstrādātājiem viņi nodibināja Crassula.

Attālināti kopš 2016. gada

Pirmais klients, kuram Crassula izstrādāja un pielāgoja bankas programmatūru, pazuda, uz zvaniem vairs neatbildēja un naudu par jau ieguldīto Crassula darbinieku laiku, protams, arī nesamaksāja. “Sākums bija grūts,” Aleksandrs atceras, “bet mums bija gan pieredze, gan finansējums, gan vēlme izveidot biznesu. Tagad, atskatoties atpakaļ, esmu lepns par visu, kas izdarīts. Crassula visos aspektos ir inovatīvs uzņēmums. Piemēram, jau 2016. gadā mēs veidojām kompāniju, kur visi strādā attālināti. Kad pandēmijas sākumā visi sāka runāt par to, kā pielāgoties, mums nebija nekas jāmaina – mēs jau piecus gadus strādājām attālināti. Šādi mēs esam centušies piesaistīt profesionāļus no dažādām valstīm.”

Finanšu tehnoloģiju kompānijas patērētāju tirgū ir labāk redzamas, piemēram, TransferWise, Revolut, N26. Aleksandrs piekrīt, ka šā iemesla dēļ Crassula ir daudz mazāk zināma plašākā sabiedrībā, jo nodrošina tehnoloģisko risinājumu šāda veida kompānijām. Savā ziņā tas ir izaicinājums, bet viņš spriež, ka tas ir normāli un uzņēmums nemaz nevēlas strādāt ar gala klientiem. “Mēs gribam sadarboties ar kompānijām, kas izmanos mūsu pakalpojumus, lai tālāk sniegtu savus pakalpojumus.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem