USD 0.93 btc 21359.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.93 btc 21359.00
Uzņēmēji 19. Janvāris 2023

Eiropas pionieres dabaszinātņu un tehnoloģiju biznesā

Jānis Lasmanis

speciāli Forbes

Eiropas Savienības Eiropas Inovācijas padome jau 11 gadus sievietēm pasniedz īpašu balvu EU Prize for Women Innovators. Tā radīta, lai godinātu uzņēmējas, kuras radušas risinājumu kādai aktuālai, sabiedrībai nozīmīgai problēmai. Vienlaikus ES šādi cenšas palielināt izpratni par to, ka ir nepieciešams vairāk sieviešu novatoru, un rādīt paraugu visu vecumu sievietēm, kuras tikai vēl meklē savu ceļu dzīvē.

Apbalvošanas ceremonijas laikā Eiropas Savienības Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela atzina, ka pēdējos gados sieviešu uzņēmēju ir arvien vairāk. Par to liecina arī to uzņēmumu skaits, kas piesakās konkursam, proti, 2019. gadā tādu bija 155, bet 2022. gadā jau 277. Taču joprojām trīs ceturtdaļas jaunuzņēmumu dibina vīrieši, un arī investori vairāk tic vīriešu radītu uzņēmumu veiksmei. Pandēmijas laikā sieviešu dibinātajos uzņēmumos ieguldītās investīcijas sarukušas par 32 %, bet vīriešu – tikai par 16 procentiem.

Arī Latvija, kas lepojas ar sieviešu lielo īpatsvaru uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, ir konkursa dalībnieku vidū. Tiesa, kopš 2019. gada konkursam pieteikušies tikai divi sieviešu dibināti uzņēmumi, kamēr no Igaunijas, kuru nereti minam kā piemēru inovāciju ziņā, deviņi, bet no Lietuvas – četri. No Baltijas valstīm uzvarētājas laurus plūkusi tikai lietuviete Irina Borodina, taču viņas uzņēmums, kas radis veidu, kā pesticīdus aizstāt ar feromoniem, strādā Dānijā, nevis dzimtajā Lietuvā. 2022. gadā Inovācijas padomes balvas saņēma spāniete Rokio Aroja, īrietes Kjāra Klensija un Naiama Donelija, Francijas pavalstniece Nīna Granuči, bulgāriete Iva Gumniška un portugāliete Meha Mumtaza.

Balva tiek pasniegta divās kategorijās – Sieviete novatore un Daudzsološā novatore (Raising Innovators). Pirmajā kategorijā trim par labākajām atzītajām novatorēm tiek piešķirta 100 tūkstošu eiro liela balva, bet daudzsološajām novatorēm, kuras nedrīkst būt vecākas par 35 gadiem, balvā tiek 50 tūkstoši eiro. Ir vēl kāds ierobežojums –sievietes radītais inovatīvais uzņēmums nedrīkst būt vecāks par diviem gadiem.

 

Sieviete novatore

Balva 100 000 EUR

 

Rokio Aroja

AMADIX līdzdibinātāja un izpilddirektore

 

Inovāciju padome Aroju ir atzinusi par veiksmīgu medicīnas tehnoloģiju uzņēmuma dibinātāju, kurai ir liels potenciāls iedvesmot arī citas sievietes iesaistīties uzņēmējdarbībā. Bez šīs balvas viņa iepriekš saņēmusi arī vairākus apbalvojumus Spānijā un Eiropas Savienībā. Uzņēmēja aktīvi darbojas arī vairākās kopienās un komitejās, popularizējot sieviešu iesaistīšanos tehnoloģiskajos uzņēmumos. Šajā kontekstā viņā iesaistījusies arī organizācijā, kas palīdz sievietēm sākt savu biznesu, un veicina viņu iesaistīšanos tieši STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) uzņēmumos. Savam uzņēmumam viņa spējusi piesaistīt piecu riska kapitālistu investīcijas un valsts grantus.

AMADIX Aroja nodibināja jau 2010. gadā, un tas fokusējas uz agrīnu vēža atklāšanu ar šķidrās biopsijas jeb asins analīžu metodi. Ar šo metodi vēža šūnu klātbūtni var atklāt vēl ilgi, pirms parādījušies slimības simptomi. Visi uzņēmuma produkti ir orientēti uz neinvazīvu agrīnu vēža atklāšanu, izvairoties no invazīvo procedūru radītajām komplikācijām.

Vismodernākais AMADIX produkts ir novatoriskas asins analīzes kolorektālā vēža diagnostikai. Tās balstās uz unikālu smalko biomarķieru kombināciju, un tās izmanto, lai identificētu veselus indivīdus no tiem, kuriem ir audzēja vai priekšvēža polipi, pirms parādījušies simptomi. Šis risinājums pašlaik ir precīzākais līdzīgu tehnoloģiju vidū. Ar šo un citiem uzņēmuma produktiem AMADIX ir atzīta par vienu no novatoriskākajām kompānijām Eiropā un iekļauta sarakstā Ones to Watch.

Šķidro biopsiju piedāvā arī Latvijas slimnīcas, taču šādas analīzes ir ļoti dārgas, jo Latvijas medicīnas iestādes tās pašas neveic – paraugi tiek sūtīti uz citu valstu klīnikām. Tiesa, Latvijas speciālisti šo metodi vērtē ar pietāti un norāda, ka audzējs tiek ārstēts tikai tad, kad tas ir morfoloģiski pierādīts.

 

Kjāra Klensija

Beats Medical līdzdibinātāja un izpilddirektore

 

Fizioterapeite Klensija, savā darbā saskaroties ar cilvēkiem, kuriem ir retas slimības, nolēma paplašināt savu darbību, lai palīdzētu nevis tikai dažiem indivīdiem, bet miljoniem pasaules iedzīvotāju, un Dublinas Trīsvienības koledžā ieguva doktora grādu neiroķirurģijā.

Beats Medical izstrādā digitālo terapiju, lai palīdzētu pārvaldīt un izprast neiroloģiskas un retas slimības, tostarp Pārkinsona un Alcheimera slimību. Uzņēmēja uzsver, ka šī tehnoloģija var pozitīvi ietekmēt miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē. Turklāt līdz ar sabiedrības novecošanos Eiropā pieaug arī neiroloģisko traucējumu izplatība un līdz ar to – arī valstu veselības aprūpes sistēmas izmaksas. Digitālie risinājumi mājas aprūpei un terapijai ir revolucionāra metode, kā samazināt izmaksas un paaugstināt pacientu dzīves kvalitāti.

Klensija saka, ka viņas radītā uzņēmuma mērķis ir veicināt uz pierādījumiem balstītu terapiju un novērtējumu pielāgošanu mājas apstākļiem. Uzņēmuma radītā risinājuma centrā ir viedierīcēs instalējama inteliģenta platforma, kurai piemīt unikāla spēja novērtēt un izprast pacienta stāvokli un pēc tam precīzi pielāgot terapiju pacienta unikālajām spējām. Platforma ir veidota tā, lai būtu daudzpusīga un to varētu izmantot ar dažādiem centrālās nervu sistēmas traucējumiem un retiem ģenētiskiem stāvokļiem sirgstošiem pacientiem.

 

Nīna Granuči

Green Spot Technologies līdzdibinātāja un prezidente

 

Granuči, kas dzimusi Brazīlijā, izglītību ieguva Jaunzēlandē, bet uzņēmējdarbību attīstījusi Francijā, pievēršoties atkritumos izmestās neizlietotās pārtikas produktiem. Viņa atgādina, ka ik gadu pasaulē atkritumos tiek izmests vairāk nekā miljards tonnas pārtikas un 40 % no tās ir augļi un dārzeņi. Savukārt līdz 2050. gadam pasaulē būs vajadzīgs par 70 % vairāk pārtikas nekā pašlaik. “Protams, var atrast jaunus pārtikas produktus, piemēram, kukaiņus, vai ieguldīt naudu gaļas alternatīvu izstrādē, bet mēs tā vietā pievērsāmies labas pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai,” saka Granuči.

Viņas uzņēmums ir izstrādājis novatorisku fermentācijas procesu, kas dārzeņu apstrādes blakusproduktus pārvērš par pārtikas sastāvdaļām ar augstu pievienoto vērtību. Savu uzņēmumu Granuči izveidoja Jaunzēlandē, bet uz Franciju tas tika pārvests, jo tādus noteikumus izvirzīja biznesa eņģeļi no Francijas, kuri ieguldīja šajā uzņēmumā.

Green Spot darbības pamatā ir Granuči studiju laikā veiktie pētījumi par to, kā no dārzeņu un augļu pārpalikumiem radīt pārtikā lietojamus miltus. Viens no izaicinājumiem bija atrast metodi, kā lielo cukura daudzumu, kas ir šajos pārpalikumos, pārvērst veselīgās un barojošās olbaltumvielās.

Pirmā eksperimentālā ražotne Jaunzēlandē darbu sāka 2017. gadā. Augļu un dārzeņu pārpalikumi par brīvu (jo tie tāpat tiktu izmesti atkritumos) tika iegūti no sulu ražotājiem, un rezultātā tapa milti, kurus var izmantot, lai ceptu maizi, pagatavotu uzkodu batoniņus, olbaltumvielu batoniņus, cepumus, produktus vegāniem un uztura bagātinātājus.

Tagad Green Spot ar savu fermentācijas metodi ražo vairākus produktus. Piemēram, no alus ražošanas procesā izmantotajiem palikušajiem graudiem fermentācijas procesā tiek iegūti milti, kas ir bagāti ar olbaltumvielām. Uzņēmums miltos pārstrādā arī ābolu pārpalikums, kas sulas un biezeņu ražošanas procesā veido 20 procentus. Daži Green Spot produkti esot tikpat barojošs kā piena pulveris, bet bez piena taukiem, cukura un holesterīna. Granuči pamatoti lepojas ar to, ka šo miltu ražošanas procesa vienīgais blakusprodukts ir tīrs ūdens.

 

Daudzsološā novatore

Balva 50 000 EUR

 

Naiama Donelija

Akara Robotics līdzdibinātāja un pārdošanas vadītāja

 

Donelijas uzņēmums ir radījis robotikas risinājumus slimnīcu telpu dezinfekcijai – autonomu dezinfekcijas robotu, kuru darbina mākslīgais intelekts. Šo ideju veicināja Covid-19 radītie izaicinājumi, kad, lai izvairītos no infekcijas izplatīšanās, slimnīcu telpu dezinfekcija bija kritiski svarīga.

Sākot darbu, Donelijas uzņēmums identificēja problēmu – slimnīcas zaudē tūkstošiem darba stundu, kas jāpatērē telpu dezinfekcijai. Tā nepieciešama, jo, spriežot pēc statistikas, inficējoties slimnīcu telpās ar kādu slimību, mirst trīsreiz vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos. Šo rādītāju var būtiski uzlabot, jo līdz pat 70 % inficēšanās gadījumu slimnīcas telpās iespējams novērst.

Akara dezinficēšanas robots radās pēc vairāk nekā desmit gadu ilgiem pētījumiem robottehnikā, mākslīgajā intelektā, lietišķajā mikrobioloģijā, dizainā un pēc ilgstošas sadarbības ar vadošajām slimnīcām. Tā kā Akara Robotics risinājums ir pirmais pilnīgi autonomais robots, kas telpas dezinficē ar ultravioleto gaismu, to jau izmanto daudzas medicīnas iestādes, un robots ir veiksmīgi apliecinājis savu lietderību.

Piemēram, lai ar ventilāciju attīrītu gaisu medicīnisko procedūru telpās, līdz šim bija nepieciešamas 25 minūtes, bet ar Akara robotu tas ir paveicams desmit minūtēs. Ir aprēķināts, ka ar šo laika ekonomiju pietiek, lai, saglabājot augstus dezinfekcijas standartus, slimnīca gada laikā varētu veikt 2400 papildu procedūras.

Akara robots ir pamanīts arī Īrijas mākslīgā intelekta attīstītāju vidē – uzņēmums ir saņēmis balvu par labāko mākslīgā intelekta integrāciju veselības aprūpē. Tiek uzsvērts, ka Akara roboti, pateicoties mākslīgajam intelektam un moderniem sensoriem, ir lieliski piemēroti, lai pārvietotos starp medicīnisko aprīkojumu un nepieciešamības gadījumā konstatētu cilvēka klātbūtni telpā.

 

Iva Gumniška

Humans in the Loop dibinātāja un vadītāja

 

Iva ir absolvējusi Kolumbijas Universitāti ASV, bet nolēma atgriezties dzimtajā Bulgārijā, kur sāka uzņēmējdarbību. Eiropas Inovāciju padome viņu pamanīja, jo izveidotais uzņēmums ir ne tikai veiksmīgs, bet arī ar sociālu ietekmi, kas jau ir palīdzējis simtiem bēgļu no konfliktu plosītām valstīm atrast attālināta darba iespējas informācijas tehnoloģiju jomā. Humans in the Loop nodarbojas ar mākslīgā intelekta apmācīšanu, kas bez cilvēka klātbūtnes nav iespējama.

Termins Humans in the Loop ir pazīstams dažādās inženierzinātņu un datorzinātņu jomās un plaši izmantots interaktīvajos simulācijas modeļos aviācijā un robotikā. Šādās simulācijās cilvēkam ir svarīga loma, jo viņš ar savām darbībām ietekmē modelēto vidi. Pēdējos gados šis termins ir plaši lietots mākslīgā intelekta jomā, kur tas būtībā apzīmē mākslīgā intelekta sistēmas, kurās cilvēka un mašīnas sniegums kopīgi palīdz uzlabot kopējos rezultātus un paātrināt mācību procesu. Šādas sistēmas parasti ietver nepārtrauktu cilvēka un mašīnas mijiedarbību, lai apmācītu modeli un pēc tam to pārraudzītu un atjauninātu, kad tas tiek izmantots.

Viens no šādiem projektiem, kurā pēc nepieciešamās apmācības tika iesaistīti arī 15 Bulgārijā mītoši bēgļi un migranti no konfliktu skartām zemēm, ir sadarbība ar Šveices jaunuzņēmumu Daedalean, kuram bija nepieciešama mākslīgā intelekta apmācība autonomu lidojumu realizācijai. Uzdevums bija saistīts ar vides segmentācijas sagatavošanu sistēmai ar nosaukumu Kur es varu nolaisties?, kas ir viena no svarīgākajām funkcijām helikoptera pilotam vai pilotējamam dronam. Abiem ir jābūt gataviem nosēsties, ja rodas kādas problēmas, un šim procesam jābūt drošam. Ir bīstami nosēsties, piemēram, augstā zālē, jo tajā var slēpties akmens vai bedre.

Humans in the Loop ar bēgļu un migrantu palīdzību veica pilnu šīs sistēmas segmentāciju, kas nozīmēja manuālu katra pikseļa klasifikāciju atbilstoši tā klasei: ēkas, plakana virsma, augsta un zema veģetācija, vadi, gājēji un tā tālāk.

 

Meha Mumtaza

iLoF līdzdibinātāja un vadītāja

 

Jauni medikamenti tiek izstrādāti, balstoties uz pieņēmumu, ka vienādas zāles iedarbosies vienādi visiem pacientiem. Taču ar daudzām neviendabīgām un sarežģītām slimībām tā nav. “Pašlaik zāļu ražošanā ir šāda pieeja – pacienti ar vienu un to pašu slimību uz konkrētu medikamentu reaģēs vienādi, tādēļ visi pacienti ar vienādiem simptomiem saņem vienu un to pašu medikamentu, kaut arī tas varētu būt efektīvs tikai par 30 vai 60 procentiem. Vienai slimībai var būt daudzas atšķirīgas formas – apakštipi. Ņemot to vērā, medikamentus vajadzētu individualizēt, lai tie labāk iedarbotos,” saka Mumtaza. Lai tuvinātu to laiku, kad individualizētu zāļu ražošana kļūs par ikdienu, tika izveidots iLoF jeb inteligent Lab of Fibre.

Pašlaik, lai iegūtu informāciju individualizēta medikamenta radīšanai, ārstiem vai nozares pētniekiem nepieciešams no pacienta mugurkaula smadzenēm iegūt šķidrumu, iedurot tajā adatu, vai uz stundu ieslēgt pacientu datortomogrāfā. Ne viena, ne otra nav no patīkamākajām pieredzēm, tādēļ iLoF izstrādājis risinājumu, kā nepieciešamo informāciju iegūt no pacienta asins parauga.

Taču tas nav vienīgais iLoF ieguldījums nākotnes medicīnā – uzņēmums ir izveidojis pasaulē pirmo digitālo bibliotēku slimību biomarķieru un bioloģisko profilu identificēšanai. Citiem vārdiem, viņi veido tādu slimību apakštipu datubāzi, kuru farmācijas uzņēmumi var izmantot, lai klīnisko izpēti padarītu līdz pat 70 % ātrāku un par 40 % lētāku.

Šo datubāzi var izmantot, lai izvēlētos dažādus pacientu profilus klīniskajiem izmēģinājumiem, padarot testēšanu efektīvāku un paātrinot jaunu ārstēšanas veidu izstrādi. Līdz šim iLoF sadarbībā ar farmācijas uzņēmumiem un akadēmiskajām pētniecības grupām koncentrējusi savu uzmanību uz Alcheimera slimību. Pandēmijas laikā iLoF komanda pievērsās arī modelim, kas var klasificēt Covid-19 infekcijas, ļaujot pārbaudīt, vai indivīdi ir asimptomatiski, un prognozēt slimības smagumu.

iLoF nākotnes mērķis ir paplašināt savu digitālo datu bibliotēku, iekļaujot tajā arī citas smadzeņu slimības, piemēram, Parkinsona slimības apakštipus.

 

 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem