USD 0.82 btc 33095.83
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 33095.83
Uzņēmēji 03. Aprīlis 2020

Ārvalstu investori: Covid-19 izplatības seku novēršana būs maratons, nevis sprints

Forbes

Baltic edition

Ir nepieciešams pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā, uzsver ārvalstu investori.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā apkopoti ārvalstu investoru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi. Pētījums apliecina, ka pandēmijas krīze jau šobrīd ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu

Kā uzsver pētījuma autori, SSE Riga profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi.

Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujātajiem uzņēmumiem, pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība.

Runājot par ilgtermiņa jautājumiem, uzņēmumi uzsver izaicinājumu saglabāt darbinieku un klientu apjomu, ieņēmumu sarukšanu un saimnieciskās darbības samazināšanos, nenoteiktību attiecībā uz turpmākiem mobilitātes ierobežojumiem, nenoteiktību finanšu sektora attīstībā, produktu un pakalpojumu pieprasījumā, kā arī izmaiņas vispārējā patērētāju un uzņēmumu uzvedībā.

Kā uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone: “Ir pāragri spriest par konkrētām sekām, kas izriet no Covid-19 izplatības, tomēr ir svarīgi turpināt informācijas apmaiņu, pieņemt lēmumus un komunicēt par būtiskiem jautājumiem, un iespējamiem risinājumiem.”

“Ne mazāk svarīgi ir jau šodien uzsākt aktīvu darbu pie ekonomikas atveseļošanās plāna. Grūtos laikos ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu, tāpat neaizmirst par ilgtermiņu. Ja sākumā šķita, ka tas ir sprints, tad nu ir skaidrs, ka Covid-19 izplatības seku novēršana būs maratons,” turpināja Jēkabsone.

Vaicājot par pašreiz veiktajiem pasākumiem situācijas negatīvo seku mazināšanai, vairākums investoru minēja izmaksu un izdevumu samazināšanu, kas diemžēl ietver arī darbinieku atlaišanu.

Starp citām aktivitātēm uzņēmēji min pāreju uz attālinātu darbu un vēl stingrāku iekšējo drošības noteikumu ieviešanu uzņēmumos, kā arī valdības noteikto Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu. Daži uzņēmumi aktīvi meklē palīdzību, piedaloties biznesa organizāciju komunikācijā vai konsultējoties un gūstot finansiālu atbalstu no mātesuzņēmumiem ārzemēs. Vairāki uzņēmumi īsteno sociāli atbildīgas aktivitātes, piekopjot labāko praksi krīzes laikā. Kas attiecas uz mātesuzņēmumiem, daži jau ir pievērsušies likviditātes jautājumiem un augstākā līmeņa krīzes pārvaldībai.

Aptaujā tika noskaidrota iespējamā ilgtermiņa ietekme uz kopējo ekonomiku, uz kuru atbildes svārstījās no negatīvām līdz pozitīvām. Starp negatīvajām ilgtermiņa sekām ārvalstu investori minēja bezdarba pieaugumu, uzņēmumu likvidāciju un globālās ekonomikas lejupslīdi. Tomēr daļa investoru paredz arī zināmas pozitīvas sekas Covid-19 rezultātā, piemēram, iespējamu attālinātas uzņēmējdarbības efektivitātes uzlabošanu, digitālo prasmju attīstību, kā arī pozitīvas izmaiņas patērētāju uzvedībā un vērtībās.

Lai stabilizētu biznesa vidi un Latvijas ekonomiku kopumā, ārvalstu investori politikas veidotājiem iesaka tādus pasākumus kā slimības atvaļinājumu atbalstu un aizdevumu garantijas.

Investori arī uzsver, ka ir jāuzlabo komunikācija attiecībā uz Covid-19 ietekmi, jānodrošina efektīvs atbalsts medicīnas nozarei cīņā pret pandēmiju, kā arī aicināja politikas veidotājus plānot taktiski – izstrādāt pēckrīzes valsts atveseļošanās plānu.

Loģistikas balsts Jūras konteineru uzpildes risinājumu attīstīšanā iesaistījies arī Latvijas uzņēmums SmartTeh.

Pārmaiņu epicentrā Piecu līdz septiņu gadu laikā mobilitātes jaunuzņēmuma Fiqsy braucamo parkā varētu būt desmit tūkstoši dažādu motorizētu transportlīdzekļu dažādās valstīs

Zaļais maršruts Eiropas Savienības ambiciozie mērķi klimatneitralitātes jomā paredz arī pāreju uz tādiem transporta līdzekļiem, kas nerada izmešus un nepiesārņo vidi

Ziteru veiksmes formula Lietuvas kurjeru pakalpojumu jaunuzņēmuma Ziticity ienākumi pagājušajā gadā pieauga veselas astoņas reizes.

Torijas Bērčas izdzīvošanas piezīmes Viena no tūkstošgades veiksmīgākajām mazumtirgotājām pastāstīja par cīņu, lai glābtu savu zīmolu

Tēju novatores Tēju cilvēki dzēruši no senseniem laikiem – ko gan šajā jomā jaunu var izdomāt? Tomēr Līgai un Mārai Lieplapām tas izdevās.

Kartingu mākslinieki Kā pārdot elektriskos kartingus no Latvijas Kataras lielākajam piena pārstrādes uzņēmumam? Artis Daugins un Aigars Zviedris ir apguvuši gan ražošanas, gan pārdošanas mākslu.

Amerikas saule Dīns Solons nopelnīja miljardiem dolāru ar saules enerģiju, izveidojot precīzi tādu pašu aprīkojumu, kādu iespējams lēti ražot Ķīnā.

Rotaļlieta kā transports Maksims Černovs un Ņikita Jeļins pirms diviem gadiem sāka ražot sporta skrejriteņus ar zīmolu Rideoo. Kāpēc viņiem izdosies labi nopelnīt ar tik vienkāršu un lētu preci?

Vienreizējais iepakojums ir vakardiena Igaunijas zaļo tehnoloģiju kompānija Woola izmanto vilnu, lai aizvietotu burbuļplēvi

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem