USD 0.95 btc 16133.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.95 btc 16133.00
Uzņēmēji 31. Augusts 2022

Ceļā uz godīgāku uzņēmuma vērtības sadalījumu

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Tehnoloģiju pasaulē par standartu kļuvusi prakse, ka darbinieks saņem ne tikai algu, bet arī daļu no uzņēmuma vērtības, taču laikā, kad daudzi dažādās nodarbinātības formās strādā uzņēmumos, kas bāzējas citās valstīs, tas ir visai sarežģīti. Latvieša Krista Avota līdzdibinātais jaunuzņēmums Salto X, kas arī strādā trīs valstīs vienlaikus – Latvijā, Igaunijā un Ukrainā –, risina šo problēmu.

Agrāk bija pierasts, ka uzņēmumi piederēja mazai daļai cilvēku, bet pārējie tajos strādāja. 2020. gadā ASV jau 8 % strādājošo piederēja akciju opcijas vai kaut kas līdzīgs, turklāt ne tikai jaunuzņēmumos, bet arī klasiskos ražošanas uzņēmumos. “No vienas puses, tas ir stāsts par to, ka talantu ziņā pasaule strauji ir kļuvusi krietni mazāka, līdz ar to viņiem ir lielāka iespēja diktēt savus spēles noteikumus, nevis pieņemt pirmo darba piedāvājumu. Iespējas ir daudz plašākas. No otras puses, nekas jauns ekonomikas teorijās nav izdomāts – ja cilvēkam ir iespēja saņemt kaut ko no saviem darba augļiem, viņš ir motivētāks nākt uz darbu nekā tie, kuri katru mēnesi saņem tikai vienādu algu,” saka Krists.

Ir daudzi gadījumi, kad jaunuzņēmumu dibinātāji kļūst stāvus bagāti, bet ar komandu nedalās, jo darbinieki nav bijuši līdzīpašnieki vai akciju opciju turētāji. Krists vēlas, lai visi, kas ir pielikuši roku lielu veiksmes stāstu būvēšanā, saņemtu taisnīgu finansiālu atlīdzību, kas būtu proporcionāla īpašnieku nopelnītajam. Ilgtermiņā tam ir liela ietekme uz valstu attīstību.

Kā piemēru var minēt veco labo un daudzreiz jau dzirdēto Skype stāstu – pēc uzņēmuma pārdošanas daudzi cilvēki labi nopelnīja un daļu no naudas turpināja ieguldīt jaunuzņēmumu nozarē. Tie, kuri saņēma investīcijas no Skype dibinātājiem, turpināja rīkoties līdzīgi. Tagad tam var redzēt ļoti tiešas sekas – vairāk nekā desmit vienradžu, labi attīstīta jaunuzņēmumu vide, augsts atalgojuma līmenis utt. Būtu grūti iedomāties kādu, kuram Igaunijā no šiem notikumiem nebūtu bijis kaut attāls, bet tiešs ieguvums. “Ilgākā laika posmā tas var reāli mainīt valsts un ekonomisko attīstību. Piemēram, paskatāmies uz Moldovu. Tā ir valsts, kur nav milzīgu naftas vai gāzes rezervju vai lielo rūpnīcu. Taču šajā valstī ir labi zināmi tehniskie talanti. Ja šiem cilvēkiem jebkurā pasaules vietā ir iespēja nopelnīt līdzvērtīgi kā Silīcija ielejā, valstu ekonomikas kļūs līdzvērtīgākas,” uzskata Krists.

Solis pretim labākai vērtības distribūcijai ir tā saucamās akciju opcijas jeb iespēja iegūt kapitāldaļu pirkuma tiesības. Latvijā tās ieviestas samērā nesen, un šis solis palīdzēja mūsu valstij tikt pamanītai Index Ventures acīs – riska kapitāla fonds ir nosaucis Latviju par jaunuzņēmumiem draudzīgāko valsti Eiropā. Soli solī Latvijai seko Lietuva un Igaunija. Taču akciju opcijas ir tikai viena no iespējām, daudzās valstīs ir vēl citi mehānismi. Piemēram, Vācijā ir virtuālas akciju opcijas, Zviedrijā – garantijas, bet ASV – ierobežotās akciju vienības (restricted stock units). Ņemot vērā, ka katrā valstī ir savi mehānismi, kā darbiniekus padarīt par uzņēmuma līdzīpašniekiem vai labuma guvējiem, piešķirt šīs tiesības dažādās valstīs strādājošiem darbiniekiem patiesi ir izaicinājums.

Nākamo sarežģījumu līmeni nosaka tas, ka cilvēki citās valstīs tiek nodarbināti dažādos veidos. Bieži viņi ir pašnodarbinātie vai pakalpojumu sniedzēji. Pēdējos gados attīstās starpnieku platformas, kas tehniski pieņem cilvēku darbā un tad iznomā tālāk kompānijai, kur viņš patiesībā strādā. “Ir virkne valstu, kur akciju opcijas paredzētas tikai darbiniekiem, kuri ir uzņēmuma algotie darbinieki. Ja citi kolēģi ir pakalpojumu sniedzēji vai ir nodarbināti caur darbā pieņemšanas platformām, piešķirt viņiem akciju opcijas atkal ir krietni sarežģītāk,” saka Krists. Viņš zina lielus jaunuzņēmumus, kam ir atsevišķi departamenti, kur daudzi cilvēki strādā tikai pie tā, lai nodrošinātu visiem darbiniekiem vienlīdzīgas iespējas. “Reti kurš jaunuzņēmums var atļauties ieguldīt šīs problēmas risināšanā.”

Uzņēmums Salto X piedāvā alternatīvu akciju opciju mehānismam, nodrošinot līdzīgu ekonomisku iznākumu, bet izmantojot citus principus. Produkta pirmajā versijā visiem darbiniekiem tiek piešķirti virtuālie žetoni jeb tokeni, kurus brīdī, kad uzņēmums piesaista vērienīgas investīcijas vai tiek pārdots, viņiem ir iespēja apmainīt pret naudu – nu gluži kā kazino. “Darbinieki nekad nedabū akciju opcijas vai īstas akcijas, taču finansiālais labums ir piesaistīts akciju vērtībai,” Krists paskaidro.

Komanda patlaban veido finanšu instrumentu, kas tieši neskar akciju opcijas un akcijas. Šādi uzņēmums rīkojas tādēļ, ka daudzās valstīs līgumstrādniekiem nevar piešķirt akciju opcijas, bet ar Salto X izvēlēto metodi tas ir izdarāms. “Daudzās valstīs problēma ir tieši vārdā akcija, bet tas neliedz veidot alternatīvus finanšu instrumentus. Problēma, ko risinām, nav vienkārša. Ja tā tāda būtu, to jau sen kāds būtu atrisinājis. Tāpēc mēs vienlaikus esam programmatūras kā pakalpojuma, kritpo, juridisko tehnoloģiju un finanšu inženierijas jaunuzņēmums,” saka Krists.

Lai darbinieki varētu saņemt kompensāciju par savu ieguldījumu, uzņēmums vispirms reģistrējas platformā, un akcionāri paraksta līgumu, ka viņi apņemas izdotajiem tokeniem pretī dot naudu, ja izpildās iepriekš definēti nosacījumi. Tad tiek izlaisti tokeni, ko var piedāvāt darbiniekiem. Ar viedā līguma starpniecību darbinieki saņem neaizstājamo blokķēdes tokenu (NFT) un sertifikātu, ka šī fiziskā vai juridiskā persona pakāpeniski saņems noteiktu daudzumu tokenu. Atkarībā no nosacījumiem darbinieka virtuālajā maciņā šie tokeni iekrīt reizi gadā, mēnesī vai pat dienā. Darbiniekiem tie parasti ir četri gadi, kad tokeni pakāpeniski tiek ieskaitīti viņu maciņos, bet, ja cilvēks ir uzņēmuma mentors vai padomdevējs kādā konkrētā jautājumā, atlīdzība var tikt piešķirta arī īsākā laikā.

Darbiniekus visvairāk interesē brīdis, kad uzņēmums tiek pilnībā pārdots un viņi beidzot var realizēt savus tokenus; saskaņā ar vienošanos un uzņēmuma vērtību viņi par tiem saņem taisnīgu atlīdzību. Tieši tas pats notiek gadījumā, ja uzņēmums piesaista investīcijas un jaunie investori atpērk darbinieku, nevis dibinātāju vai pārējo investoru akcijas.

Salto X jau ir pirmie lietotāji. “Pagaidām diezgan liels darbs jāiegulda pie atbilstības un sarunās ar dažādu valstu ieņēmumu dienestiem un regulatoriem, lai izskaidrotu šo mehānismu. Mēs neizmantojam akciju opciju regulējumu, un mūs neskar šis mehānisms, bet mēs laikus informējam iestādes par to, ko esam iecerējuši darīt,” teic Krists. Mūsu sarunas noslēgumā – tā notiek piektdienā – viņš atklāj, ka atrodas Berlīnē. Es, protams, novēlu labu ballīti. Krists šķībi pasmaida un atklāj, ka priekšā vēl viena tikšanās – ar Vācijas ieņēmumu dienestu. “Jaunuzņēmumu pasaule nav tik seksīga, kā no malas izskatās,” viņš smej.

Pagājušajā vasarā pēc sešiem gadiem Krists aizgāja no darba uzņēmumā Tet. Pirmos trīs gadus viņš bija attīstības direktors, pēc tam – digitālās transformācijas direktors. Tet viņš sāka strādāt laikā, kad to vēl dēvēja par telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom, bet aizgāja, kad tas sevi jau pozicionēja kā tehnoloģiju un izklaides kompānija Tet. “Jāsaka, kā ir – strādāt korporatīvā uzņēmumā nebija manos plānos, bet 2015. gada beigās Lattelecom pieņēma lēmumu taisīt iekšējo jaunuzņēmumu divīziju un mēģināt darīt lietas citādi. Sākumā viņi mani paaicināja novadīt pāris darbnīcu, bet vēlāk aicināja pievienoties un līdzveidot jaunu struktūru. Es ilgi domāju, bet beigās piekritu – ar mērķi korporatīvajā pasaulē ienest jaunuzņēmumu mentalitāti,” atceras Krists. Pirmos trīs gadus viņš strādāja ar jaunajām iecerēm, bet vēlāk pievērsās projektam, par ko nebija pat domājis, proti, vadīja visu IT pamatsistēmu nomaiņu. Krists pieļauj, ka mēroga ziņā tas ir bijis viens no lielākajiem šāda vēriena IT projektiem Latvijā. Taču saikne ar jaunuzņēmumu pasauli nepazuda – paralēli viņš bija akselerācijas fonda Overkill Ventures valdes loceklis.

Stāstot par to, kā nolēma aiziet no Tet, Krists atgriežas vēl senākā pagātnē par pagājušā gada vasaru. 2021. gada sākumā viņš brīvprātīgi iesaistījās Vakcinācijas biroja izveidē. Viņš vienojās ar Tet vadību, ka uz kādu laiku pievērsīsies šim projektam un Tet lietām veltīs tikai dažas stundas nedēļā. “Ekstra īsā laikā mums bija jāsasmeļ problēmas, kas veselības jomā bija samilzušas desmitiem gadu garumā. Astoņās nedēļās no nulles bija jāuztaisa kaut kas, kas zināmā funkcionalitātē aizvietotu ne pārāk labi funkcionējošo e-veselību. Redzamā daļa bija iespēja pierakstīties uz vakcināciju un iespēja lejupielādēt vakcinācijas sertifikātu, bet neredzamā daļa bija saslēgums ar visām iespējamajām veselības iestāžu raibi rūtainajām IT sistēmām. Tet man bija iegūta zināma pieredze, kā strādāt ar lieliem un izaicinošiem tehnoloģiju projektiem, bet šis četru mēnešu darbs bija tik intensīvs, kādu laikam nekur citur nebiju pieredzējis. Strādājām no astoņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā sešas dienas nedēļā, bieži arī visas septiņas,” Krists stāsta.

Kad savu solīto darbu bija padarījis un varēja atgriezties Tet, Krists secināja, ka pa šo laiku, kamēr bija prom, spēcīgā komanda zināja, kas tai jādara, un labi tika ar to galā. Milzīgas kataklizmas nebija notikušas, un Krists saprata, ka viņam laiks doties tālāk. Vakcinācijas biroja projekts atgādināja, cik ļoti viņam patīk būt izaicinošā un dinamiskā vidē. Līdzīgi kā investori jaunuzņēmumiem visu laiku prasa, kur ir solītais produkts, tāda spriedze visu laiku bija arī Vakcinācijas biroja darbā – struktūra bija tikko izveidota, bet vadība un visa sabiedrība nebeidza vien tincināt, kāpēc risinājums nestrādā. “Tiešām labs jautājums,” smej Krists.

Visi četri Salto X līdzdibinātāji ir pazīstami jau krietni sen. 2010. gadā Ragnārs Sass ar domubiedriem sāka organizēt Garage48 hakatonus, un visai drīz viņiem pievienojās Krists un arī Eliza Sasa. Savukārt Taņa Čaikovska bija cita Ragnāra projekta – Lift99 – vadītāja Kijivā. Salto X ir attīstījies tieši no Lift99, kas jau gadiem ir kopdarba telpa Tallinā un Kijivā un ar laiku tika papildināta arī ar platformu Salto, kur jaunuzņēmumi varēja atrast ekspertus, kas var sniegt dažādus specifiskus padomus. Ņemot vērā, ka jaunuzņēmumiem parasti nav mežonīgi daudz naudas, komanda bija izdomājusi dot iespēju ar ekspertiem norēķināties ar uzņēmuma kapitāldaļām. Pēc pāris testiem secināts, ka šādam pakalpojumam būtu pieprasījums, taču gadījumā, ja jaunuzņēmums ir vienā valstī, bet eksperts citā, nav iespējams puslīdz ērti nodrošināt šādu atlīdzību – tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Šajā pavasarī Ragnārs piezvanīja Kristam un lūdza ieteikt kādu cilvēku, kurš varētu būt Lift99 un Salto kopienas vadītājs. Kristam radās loģisks jautājums – kāda jēga pārdot produktu, kas vēl nav sakārtots? Un viņi nonāca pie tā, ka Krists varētu palauzīt galvu, kā attīstīties turpmāk. “Tā mēs atkal sākām strādāt kopā,” viņš teic. No brīža, kad Krists ielēca uzņēmumā, līdz tam mirklim, kad viņi nolēma radikāli mainīt produktu, pagāja pāris mēnešu.

Lai gan produkts ir pavisam cits, tam mantojumā nāk līdzi vecais zīmols Salto, kuram beigās ir piekarināts X. Krists atzīst – laika gaitā viņiem bija tik daudz problēmu, ko risināt, ka zīmols nebūt nebija prioritāte. Tā nu viņi paņēma veco zīmolu. Krists smejoties atceras dienu, kad Ragnārs viņam zvanīja un priecīgs stāstīja, ka ir nopircis domēnu salto.x, bet tikai vēlāk viņi saprata, ka tas strādā tikai blokķēdē, nevis pārlūkā. Taču tagad vismaz viņiem ir nosaukums.

Tokenu izsniegšanai un korektai piereģistrēšanai Salto X izmanto blokķēdi un ir pieskaitāms pie Web3 nozares jaunuzņēmumiem. “Līdz blokķēdei nenonācām tāpēc, ka gribam strādāt kriptonozarē, bet gan tāpēc, ka šī tehnoloģija mūsu iecerei ir vispiemērotākā. Tai ir virkne īpašību, kas mums ir piemērotas, viena no tām – caurspīdīgums. Ja esi vienojies ar uzņēmuma vadību, ka saņemsi par savu darbu vēl arī papildu bonusu, kas ir piesaistīts akciju vērtībai, tu negribi, lai kāds sistēmas administrators šo informāciju izdzēš. Nākotnē blokķēde mums palīdzēs organizēt arī otrreizējo tokenu tirgu, lai cilvēki varētu pārdot savas privilēģijas citiem. Šī ir pateicīga infrastruktūra, lai šādas transakcijas strādātu tieši tā, kā iecerēts,” skaidro Krists.

Viņš piekrīt, ka pēdējos gados blokķēde ir liela aktualitāte. Lai gan līdz ar straujām kriptovalūtu vērtības maiņām burbulis ir saplacis, šajā tehnoloģijā viņš saskata lielu vērtību un ir pārliecināts, ka tā tirgū ir uz palikšanu. “Jā, paies laiks, līdz tā tiks izmantota jēgpilni un produktīvi, bet pati tehnoloģija ir gana laba.”

Riska kapitāla firma Andreessen Horowitz katru gadu izdod ziņojumu par kriptovalūtām State of Crypto, un jaunākajā ziņojumā Kristam intereses vērts šķita fakts, ka Web3 vides kopējā vērtība pēdējos gados ir augusi vidēji par 60–70 % gadā, turpretī kriptovalūtu tirgus vērtība aug trīs reizes gadā. “Faktiski veidojas burbulis, kad nozares vērtība aug strauji, bet spekulatīvā vērtība – daudz straujāk. Tāpēc tirgus piedzīvo korekciju, kas kopumā ir laba lieta – tas atsijā daudzus projektus un kompānijas, kam nebija dzīvotspējīga biznesa modeļa, vai krāpniekus. Ar laiku nonāksim pie normalizētas tirgus stadijas, un nozare atkal augs,” uzskata uzņēmējs.

Vaicāts par Salto X ambīcijām, Krists atsaucas uz Ragnāra teikto – iecerēts, ka uz tā fona, ko paveiks Salto X, Pipedrive izskatīsies relatīvi mazs projekts. Ragnāra līdzdibinātais igauņu vienradzis Pipedrive 2020. gada nogalē par publiski neatklātu summu tika pārdots Vista Equity Partners, un rezultātā jaunuzņēmuma vērtība pieauga līdz 1,5 miljardiem dolāru. Nedaudz agrāk, 2020. gada martā, Pipedrive nopirka Latvijas jaunuzņēmumu Mailigen.

Jūlijā Salto X paziņoja par 5,2 miljonu eiro investīciju piesaisti. Investoru vidū ir gan samērā klasiski riska kapitāla investori, kas iegulda programmatūras kā pakalpojuma jaunuzņēmumos, piemēram, Byfounders un Box Group, gan arī tādi, kas iegulda tikai blokķēdes kompānijās, kā Blockwall un 3Commas. Arī eņģeļinvestoru pulks ir tikpat raibs – viņu vidū ir gan cilvēki ar Volstrītas pieredzi, gan nodokļu un finanšu instrumentos zinoši ļaudis. “Mēģinājām salasīt dažādus investorus ar atšķirīgu specializāciju, jo mūsu risinājums ir visai komplicēts. Arī ģeogrāfiski viņi visi ir no dažādām valstīm – tas mums kalpos kā atspēriena punkts, ejot jaunos tirgos,” saka Krists. Sarunās ar investoriem komanda sazvanījās ar vairāk nekā 80 fondiem, pārsvarā Amerikas un Eiropas, nevis Baltijas līmeņa investoriem. Tā bija apzināta izvēle. “Latvijā mēs bieži vien sev beram pelnus uz galvas, sakot, ka esam tālu un nevienam nepatīkam. Ja saņemies un piezvani, tad kādreiz izdzirdēsi jā. Protams, daudz vairāk būs nē, bet arī tādā gadījumā izvēršas interesantas un labas diskusijas.”

Šī ir uzņēmuma pirmā ārējā investīcija. Pirmais pusgads pagāja, strādājot pašiem par saviem līdzekļiem. “Tas mums palīdzēja vieglāk sākt un nesākt uzreiz meklēt naudu,” saka Krists Avots. Jaunuzņēmumu pasaulē ir svarīgi iegūt nozarē labi zināmu investoru aizmuguri. Uzņēmējs piebilst: “Ja dari kaut ko tādu, kur neviens nav gatavs investēt, ir jautājums, vai dari kaut ko labu.”

 

Eksperta viedoklis:

Accenture vadītājs Baltijā Maksims Jegorovs

 

Metavisums rada kopīgu paralēlo realitāti

Pēdējos divos pandēmijas gados uzņēmumi pētīja un ieviesa jaunas digitālās iespējas un pieredzi, arī cilvēki strādāja, komunicēja un pavadīja laiku virtuāli tādā mērā, kādā viņi iepriekš to nebija gaidījuši. Nākamais digitālās transformācijas vilnis, kas noteiks to, kā internetu izmantosim nākotnē, ir metavisums (metaverse). Tas apvieno virtuālo pasauli ar reālo, radot kopīgu paralēlo realitāti, kas nepārtraukti attīstās. Metavisums sekmē un mudina cilvēkus no jauna iztēloties, kā dažādu veidu dati veido mūsu digitālo pieredzi. Atdarinot fizisko klātieni, cilvēki nākotnē metavisumā varēs digitāli strādāt, pirkt un pārdot, spēlēt spēles, komunicēt utt. Šīs pārmaiņas izaicina uzņēmumus pārdomāt savu klātbūtni tiešsaistē, veidojot jaunas iespējas, kā sazināties ar klientiem, partneriem un darbiniekiem.

Pasaulē palielinās digitālās ekonomikas loma, pieaug kriptovalūtu lietotāju skaits – pērn tas pārsniedza 300 miljonu atzīmi. Tiek ieviesti dažādi digitālie maciņi, piemēram, Metamask, Trust Wallet, kas rada ne tikai jaunas norēķinu iespējas, bet arī veidus, kā līdzekļi tiek uzglabāti, kopīgoti un pārskaitīti. Mūsdienās digitālā pieredze ir iespējama arī fiziskajā pasaulē. Nike ir izveidojis Nikeland, lai apmeklētāji varētu spēlēt spēles, uzlabot savu fizisko sniegumu, kā arī digitālo izstāžu zālēs piemērīt Nike produktus. Bayer’s Crop Science sadarbībā ar BlockApps ir izveidojis agrikultūras blokķēdes platformu TraceHarvest, lai varētu izsekot produkciju no brīža, kad sēkla tiek iesēta zemē, līdz gatavās produkcijas piegādes ķēdēm.

Šādi risinājumi var likties futūristiski vai nišas produkti, tomēr tas ir signāls uzņēmumiem jau tagad apsvērt un sākt strādāt pie nākotnes stratēģijām. Pieprasījums palielināsies, vienlaikus vēl ir jautājumi, kas jārisina, teiksim, cilvēku digitālā identitāte, jo digitālajā pasaulē bieži vien cilvēki ir anonīmi un neizmanto savu īsto vārdu. Jāsakārto arī nodokļu politikas, likumdošanas un citi jautājumi.

 

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem