USD 0.82 btc 32960.74
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.82 btc 32960.74
Uzņēmēji 27. Maijs 2021

Amerikas saule

Kriss Helmans

Forbes ASV

Dīns Solons nopelnīja miljardiem dolāru ar saules enerģiju, izveidojot precīzi tādu pašu aprīkojumu, kādu iespējams lēti ražot Ķīnā. Viņa noslēpums – augstāka cena par augstāku kvalitāti.

Vairāk nekā 9000 kvadrātmetru lielajā Shoals Technologies rūpnīcā Portlendā, kur darbinieki tērpušies dažādu krāsu T kreklos, iedvesmojoties no Sezama ielas, sākas Dīna Solona ražošanas vienkāršības meklējumu ceļš. “SunPower logotips bija dzeltens, tātad tas ir Lielais putns. First Solar bija sarkans – tas ir Elmo,” viņš stāsta. Darbinieki, kuri strādā pie Blattner Energy pasūtījuma, valkā zilos Cepumu monstra krekliņus. “Un tad mums ir violetas krāsas Kaunts. Viņš visu laiku skaita [no angļu val. to count – skaitīt]. Tie ir kvalitātes kontroles darbinieki.”

Shoal darbinieki rūpnīcās Tenesī un Alabamā ražo lielu saules elektroenerģijas staciju iekšas – visu, ko klients neredz aiz spīdīgajiem fotoelementu paneļiem –, kā arī pārveidotājus, kas nepieciešami, lai novadītu saražoto enerģiju tīklā. Rūpnīcās ražo vadu savienojumus, sadales skapjus, ārējos drošinātājus. Tas ir tieši tāds nepievilcīgs darbs, kāds mūsu iztēlē norisinās rūpnīcās Ķīnā.

Patiesi, lielākā daļa Solona konkurentu ir Ķīnas uzņēmumi, piemēram, GCL System Integration un Wuxi Sun King. Šo kompāniju produkcija ir lētāka nekā Shoal, bet Solonam ir kāds trumpis – viņa izstrādājumi ir drošāki, uzticamāki un vieglāk uzstādāmi. Tas nozīmē, ka kompānijas maksā par tiem par 5–10 % vairāk, ticot, ka varēs ietaupīt uz apkopju un remonta izmaksām. Pagājušajā gadā šis uzcenojums ļāva nopelnīt 34 miljonus dolāru; pārdošanas apjoms bija 176 miljoni. Pēc janvārī notikušā sākotnējā publiskā piedāvājuma Solona (57) aktīvu vērtība sasniedza 2,2 miljardus dolāru, pateicoties 40 % uzņēmuma daļu un ieņēmumiem pēc nodokļu nomaksas no iepriekšējās kapitāldaļu pārdošanas.

Lai samazinātu uzcenojumu par Amerikā ražota produkta ekskluzivitāti, ražošanas procesu Solons veido maksimāli vienkāršu. Pie katras ražošanas iekārtas uzstādītie ekrāni rāda darbiniekiem, kā veikt katru uzdevumu – no vadu sasiešanas un locīšanas līdz drošinātāju un vadu savienojumu uzstādīšanai – ar ciklu laikiem, kurus skaita nevis cilvēkstundās, bet cilvēksekundēs. Tā ir “Pavlova suņa” pasaule, saka Solons, kura darbinieki ir apmācīti reaģēt, kad gaisma virs viņu darbstacijas sāk mirgot, norādot, ka viņi atpaliek no grafika. Viņiem ir aptuveni 15 minūtes laika, lai pielāgotos, pirms mirgošana kļūst vēl ātrāka un tiek izsaukta apkope. Viņi gan zina, ka ne par ko nevajag uztraukties. “Ja procesā ir kļūme, drīzāk vainu uzņemas procesu veidotāji, kuri tos nav pietiekami labi optimizējuši, lai kļūdas netiktu pieļautas,” stāsta uzņēmējs.

Rūpnīcu menedžeri sēž uz paaugstinājuma, ko Solons sauc par “lepnuma klinti” par godu ievērojamajam atsegumam Karalī lauvā. Viņi reti kad iesaistās; komandas palīdz cita citai atrisināt problēmas, jo, ja viens cilvēks pārāk ilgi kavē darba tempu, tiek radītas problēmas arī nākamajām stacijām. “Nesakiet nevienam; lai viņi jūt gandarījumu, ka to atrisinājuši paši,” saka Solons. “Man nav par katru cenu no viņiem jāizspiež vēl par desmit sekundēm ātrāka veiktspēja. Ja indikators ir zaļā krāsā, mēs pelnām naudu.”

Jau vairākus desmitus gadu Solons divas reizes gadā savu ģimeni ved uz Disnejlendu, jo viņu iedvesmo lieliski koordinētās uzstāšanās. “No malas viss šķiet mierīgi, priecīgi un patiesi, bet aizkulisēs ir simtiem cilvēku darbs, lai maģiju pārvērstu realitātē.” Tomēr kāda nesena brauciena laikā uz Orlando atrakciju parka vietā viņi devās uz saules paneļu lauku, kas pieder Origis Energy. Saulainās dienās vairāk nekā 100 hektāru lielā plantācija ģenerē aptuveni 60 megavatu elektroenerģijas, kas ir pietiekami daudz, lai nodrošinātu ar elektrību aptuveni ceturto daļu no visas plašās Maģijas karaļvalsts. Maikls Aimens, Origis Services rīkotājdirektors, atzīst, ka Shoals produkti “ne vienmēr ir lētākie, bet noteikti labākie”. Origis izmēģināja arī konkurentu aprīkojumu, “un bez neviena paša izņēmuma tie visi pārstāja darboties jau garantijas perioda laikā”.

Shoal aprīkojums ir “gatavs darbam uzreiz pēc pieslēgšanas”, izslēdzot nepieciešamību pēc dārgiem elektriķu pakalpojumiem, kas uzstādīšanas vietā vēl ar rokām veido aprīkojuma savienojumus un velk miljoniem vadu. “Mēs nepārvēršam mūsu klientu laukus par saviem izmēģinājumu poligoniem,” saka Solons, rādot uz ledusskapja izmēra kastēm, kurās viņš var pakļaut ražojumus izmēģinājumiem, simulējot 40 diennaktis ilgstošu karstumu, aukstumu un 100 % relatīvo mitrumu.

Solons ir norādīts kā izgudrotājs kopumā 30 apstiprinātiem un vēl neapstiprinātiem patentiem. Viņam pieder vismaz tikpat daudz džinsa auduma šortu, kas ir viņa iecienītākais darba apģērbs līdzās melniem Shoals T krekliem. Viņš lepojas ar to, ka nav matu skaldītājs, un viņam nepatīk aizpildīt valsts aģentūru pieprasītās atskaites – šīs funkcijas viņš pirms 15 mēnešiem nodeva Džeisonam Vitakeram, kurš pirms iecelšanas par vadītāju ilgu laiku strādāja par tehnisko direktoru. Pats Solons ieņem valdes locekļa vietu un koncentrējas uz jauniem produktiem. Shoal valdes priekšsēdētājs Breds Forts, kurš ir arī vecākais Oaktree Capital padomnieks un 2017. gadā iegādājās vairāk nekā pusi Solon, nesenajā sākotnējā publiskajā piedāvājumā pārdeva daļas divu miljardu dolāru vērtībā. Tagad, kad uzņēmums tiek tirgots biržā, vai ir palikusi motivācija izspiest vēl dažus procentus veiktspējas, atsakoties no kādām no Solona apsēstībām? “Mēs nekad neupurēsim kvalitāti vai ilgmūžību apmaiņā ne pret ko,” saka Vitakers (41), “jo tas ir pilnībā integrēts mūsu procesos.”

Solona tēvs bija kondicionieru un ledusskapju meistars, un jau kopš astoņu gadu vecuma dēls viņam palīdzēja, stiepjot gana smago instrumentu kasti, un plānoja mācīties amatu skolā Gerijā Indiānas štatā. Jaunais Dīns izjauca un salika visu, kam vien varēja tikt klāt, no zāles pļāvējiem līdz V8 dzinējiem; protams, dažas detaļas nereti palika pāri. Līdz 16 gadu vecumam viņam jau bija pašam savi klienti un savs darba pikaps. Viņš mācījās inženierzinātnes Purdjū Universitātē, bet to nepabeidza. Viņš aizgāja arī no prakses Inland Steel, kad uzņēmumā atteicās atzīt viņa panākumus inovāciju izstrādē. Astoņdesmito gadu beigās viņš General Electric un Bosch kopuzņēmumā izgatavoja un pārdeva automašīnu detaļas. Viņš samazināja savu komisiju, lai tikai klienti atkal atgrieztos. Bet tad Dīns aizgāja arī no tā, jo uzņēmuma vadība nevarēja samierināties, ka viņš nopelna vairāk nekā viņi.

2003. gadā viņš saņēma zvanu no First Solar, kam bija nepieciešama elektroinstalācija un sadales skapji saules paneļu savienojumam. Drīz arī Cypress Semiconductor vērsās pēc tāda paša aprīkojuma savam jaunajam projektam SunPower. “Biju automašīnu urķis visu savu dzīvi – domāju, ka pensijā ražošu auto daļas.” Tā vietā viņš “domātājiem ar doktora grādu un pagrabos eksperimentētājiem” mācīja ražošanas procesu perfekcionismu saules enerģijas jomā, jo viņiem nebija nojausmas, kā efektīvi mērogot savu darbību. “Viss, ko es zināju, bija mērogs.”

Saules enerģijas revolūcija vēl ir pašos pirmsākumos. 2020. gadā ASV saules enerģijas tirgus pieauga par 25 %, sasniedzot 130 gigavatstundu, bet atjaunojamās enerģijas tirgus daļa, izņemot hidroelektroenerģijas sektoru, vēl aizvien ir 12,5 % no kopējā valstī saražotā enerģijas daudzuma. Bez uzlabotās kvalitātes vietējiem ražotājiem ir vēl kāda biznesa iespēja, kurā spīdēt. 2019. gada beigās, kad Kongress publiski izteica šaubas, ka Huawei aprīkojums varētu tikt izmantots kiberuzbrukumiem, Ķīnas Huawei slēdza savu saules paneļu biznesu ASV.

Cilvēkiem, kuri attīsta ražošanas procesus, Solona apņēmība saglabāt cilvēciskuma elementu šķiet inovatīva. Varbūt animatronikai ir vieta atrakciju parka izklaidēs, bet ne Shoal rūpnīcās. “Tas ir lieliski, ka robots var strādāt 24/7, bet robots nedodas mājās pie savas ģimenes, kura dienas beigās ir jāpabaro,” saka Solons. “Es varu uzstādīt automātiku, un visu darbu visās rūpnīcās veiks roboti. Bet tad es vienkārši būtu kretīns.”

Loģistikas balsts Jūras konteineru uzpildes risinājumu attīstīšanā iesaistījies arī Latvijas uzņēmums SmartTeh.

Pārmaiņu epicentrā Piecu līdz septiņu gadu laikā mobilitātes jaunuzņēmuma Fiqsy braucamo parkā varētu būt desmit tūkstoši dažādu motorizētu transportlīdzekļu dažādās valstīs

Zaļais maršruts Eiropas Savienības ambiciozie mērķi klimatneitralitātes jomā paredz arī pāreju uz tādiem transporta līdzekļiem, kas nerada izmešus un nepiesārņo vidi

Ziteru veiksmes formula Lietuvas kurjeru pakalpojumu jaunuzņēmuma Ziticity ienākumi pagājušajā gadā pieauga veselas astoņas reizes.

Torijas Bērčas izdzīvošanas piezīmes Viena no tūkstošgades veiksmīgākajām mazumtirgotājām pastāstīja par cīņu, lai glābtu savu zīmolu

Tēju novatores Tēju cilvēki dzēruši no senseniem laikiem – ko gan šajā jomā jaunu var izdomāt? Tomēr Līgai un Mārai Lieplapām tas izdevās.

Kartingu mākslinieki Kā pārdot elektriskos kartingus no Latvijas Kataras lielākajam piena pārstrādes uzņēmumam? Artis Daugins un Aigars Zviedris ir apguvuši gan ražošanas, gan pārdošanas mākslu.

Rotaļlieta kā transports Maksims Černovs un Ņikita Jeļins pirms diviem gadiem sāka ražot sporta skrejriteņus ar zīmolu Rideoo. Kāpēc viņiem izdosies labi nopelnīt ar tik vienkāršu un lētu preci?

Vienreizējais iepakojums ir vakardiena Igaunijas zaļo tehnoloģiju kompānija Woola izmanto vilnu, lai aizvietotu burbuļplēvi

Enerģiskais pacients Pēc veiksmīgas kaulu smadzeņu pārstādīšanas operācijas Oļegs Tiņkovs pievērsies fonda izveidei, lai palīdzētu asins vēža slimniekiem. Tikmēr viņa biznesa vērtība ir pieaugusi pusotru reizi.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem