USD 0.98 btc 23006.00
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.98 btc 23006.00
Tehnoloģijas 06. Jūlijs 2022

Video VooDoo

Mets Šifrins

Forbes ASV

Grants Petijs no Blackmagic Design, pateicoties inovatīvam un ne pārāk dārgam aprīkojumam, kā arī lojāliem neatkarīgajiem filmu veidotājiem, aizvainojumu pret Holivudas tehnisko eliti pārvērta miljardu dolāru kapitālā un grasās kļūt par jauno Spīlbergu, tikai lētākā variantā.

“Visu 2020. gadu un pusi 2021. es katru dienu strādāju līdz diviem rītā, jo rakstīju programmu, pēc kuras strādā uzņēmums,” saka Blackmagic dibinātājs un vadītājs Grants Petijs. Un 53 gadus vecais miljardieris nejoko. Viņš ienīst ārpakalpojumus, tāpēc pats raksta SQL programmas, kas organizē 1500 darbinieku lielās Melburnā reģistrētās kompānijas, kuras ienākumi ir 576 miljoni dolāru, iekšējos procesus. Viņš ir pazīstams arī ar to, ka pats personīgi piedalās stundu ilgu instrukciju video uzņemšanā Blackmagic produktiem, piemēram, Ursa Mini Pro 12K digitālajai kinokamerai. Kad sākās pandēmija, kompānijai Blackmagic, kas pati ražo visus savus 209 produktus (kaut kas nedzirdēts aparatūras ražotāju vidū, ja vien neesat Samsung vai Sony), aparatūras detaļas bija jāsadala starp savām trim rūpnīcām Austrālijā, Singapūrā un Indonēzijā. Tā vietā, lai noalgotu kādu no malas vai uzticētu šo uzdevumu kādam uzņēmuma darbiniekam, Petijs darba plūsmas programmatūru, kas savieno noliktavu datubāzes, pārrakstīja pats.

“Cilvēki uzskata, ka tā ir vājība, ka es pats kodēju,” saka Petijs. Viņš uzsver, ka pretēji citām kompānijām, kas, piegāžu ķēžu pārkonfigurācijas procesā būdamas atkarīgas no ārējiem konsultantiem un programmatūras pārdevējiem, cieta no nepastāvīgām piegādēm, Blackmagic piegāžu sastrēgumu nepiedzīvoja tieši tāpēc, ka programmas rakstījis viņš pats. “Man šķiet, ka Rietumu pasaulē ārpakalpojumi sagādā daudz problēmu,” uzņēmējs piebilst.

Ja Holivudas ekosistēmu raksturo tās nevēlēšanās ielaist jaunus spēlētājus, neskaidra grāmatvedība un milzīgas cenas, tad Petijs un viņa dari pats pieeja Blackmagic Design padara par totāli revolucionāru uzņēmumu. Viņa 21 gadu vecais bizness vislabāk zināms ar tā profesionālajām kinokamerām par zemām cenām, elektroniskajiem slēdžiem un citu speciālo tehniku, kas vajadzīga televīzijā un filmu uzņemšanas laukumos. Tas ražo arī bezmaksas programmu DaVinci Resolve, kuru izmanto krāsu kalibrēšanā, speciālo efektu veidošanā, kā arī video un audio rediģēšanā.

Blackmagic produkti izmantoti tādos Oskaram nominētos lielbudžeta projektos kā Dont Look Up (Neskaties augšup) un Spiderman: No Way Home (Zirnekļcilvēks: mājupceļa nav), bet tā galvenie klienti ir YouTube satura radītāji un neatkarīgie filmu veidotāji, kas nemīl liekus tēriņus. Pēdējos pāris gados šis tirgus burtiski eksplodēja, jo mājsēde izraisīja strauju pieprasījuma pieaugumu pēc profesionālas kvalitātes mājās izmantojamas tehnikas.

“Man šķiet, ka pandēmijas laikā viņu tehniku esmu ieteicis simtiem bungu spēles pasniedzēju,” saka Džims Toskano no Ņujorka, kurš izmanto Blackmagic ATEAM Mini Extreme slēdzi (1300 dolāru), kas pieslēgts pie septiņām uz viņa bungu komplektu notēmētām kamerām un palīdz pasniegt stundas reāllaikā. “Muzikanti meklēja iespējas, kā pasniegt stundas tiešsaistē.”

2020. gadā Džulians Terijs (31), kurš tika atskaitīts no filmu skolas, ar Blackmagic kameru savā guļamistabā uzņēma sešas minūtes garo šausmu filmu Don’t Peek (Nelūri). Kad šo īsfilmu bija noskatījušies 4,5 miljoni YouTube lietotāju, viņu uzaicināja režisēt filmu ar desmit miljonu dolāru lielu budžetu; tās pamatā ir viņa īsfilmas sižets. “Blackmagic kamera Pocket 4k, ar kuru es filmēju, bija lētāka par manu iPhone,” saka Terijs.

Pēc Petija sacītā, nozīmīgi pircēji bija arī televīzijas kanāli, kas centās nodrošināt ar tehniku savus darbiniekus, kuri bija spiesti strādāt no mājām.

Blackmagic finanšu gads beidzās 2021. gada 30. jūnijā, un uzņēmuma ieņēmumi bija gandrīz dubultojušies, sasniedzot 576 miljonus dolāru, bet peļņa pieauga desmit reižu – 113 miljoni dolāru. Ņemot vērā ātro izaugsmi un mūsdienu tehnoloģiju kompāniju vērtējumus, ja Blackmagic, kurai nav parādu, kotētu biržā, tās vērtība būtu apmēram trīs miljardi dolāru. Tas Petiju un otru līdzdibinātāju Dagu Klārku uz papīra padarītu par miljardieriem – katram no viņiem pieder 36 % uzņēmuma.

“Vērtējumi ir neiedomājami. Mēs pēdējos pāris gados neko neesmu iegādājušies, jo visi ir sagājuši sviestā,” ar izteiktu austrāliešu akcentu saka Petijs un piebilst: “Mēs visi zinām, ka tehnoloģiju bizness pārsvarā ir krāpšanās. Kā tehnoloģiju magnāts tu dzīvo jauku dzīvi, vienlaikus skraidot apkārt un meklējot investīcijas, līdz visa tā padarīšana nonāk biržā un tu vari to pārdot. Tad tu skraidi apkārt ar vizītkarti, uz kurā rakstīts – sērijveida uzņēmējs.”

Petija milzīgais aizvainojums pret pasauli radās, augot nabadzīgos apstākļos Austrālijas laukos. Viņa tēvs inženieris izšķīrās no mātes mākslinieces un medmāsas un kopā ar dēlu pārcēlās uz sociālo mājokli. “Atceros, kā mani sūtīja tīties atpakaļ pie sociālajiem dienestiem, kur esot mana īstā vieta,” Petijs atsauc atmiņā vidusskolas laikus, kad viņš mācījās programmēt uz sava Apple II. “Bet es biju apsēsts ar elektroniku, un tā nu es sēdēju hierarhijas kāpņu pašā apakšā un domāju – hei, neviens īsti nepārzina šo lietu!”

1991. gadā, koledžā ieguvis sertifikātu elektronikā, viņš pārcēlās uz Singapūru un sāka strādāt televīzijas pēcapstrādes nodaļā, kur rūpējās par dārgu audio un video aparatūru, ko viņa darba devējs īrēja par 1000 dolāru stundā. “Es sapratu, ka arī TV industrijā ir tāda pati šķiru sistēma kā pilsētā, kurā izaugu. Tā bija ne gluži radoša industrija,” akcentējot, cik ļoti dārgs un ekskluzīvs ir šis bizness, saka Petijs.

Pilns apņēmības izstrādāt cenas ziņā pieejamas iekārtas, viņš vispirms pievērsās ierīcēm, kas videosignālu pārraida uz datoru. Tas televīziju radošajiem cilvēkiem un filmu veidotājiem ļautu pārraidīt video uz personīgajiem datoriem, neizmantojot iepriekšminētās iekārtas, kas maksā simtiem tūkstošu dolāru. 2001. gadā Petijs un programminženieris Klārks nodibināja Blackmagic. Mazāk nekā pēc diviem gadiem viņi iepazīstināja tirgu ar DeckLink – ar Mac savietojamu karti, kas spēja apstrādāt nekompresētu augstas izšķirtspējas video un maksāja tikai 995 dolārus.

Bet Petijs pie tā neapstājās. 2009. gadā Blackmagic iegādājās nīkuļojošu krāsu kalibrēšanas ierīču un programmatūras izstrādātāju, kas savu produkciju cenu diapazonā no 350 000 līdz 850 000 dolāru par vienību pārdeva Holivudas pēcapstrādes kompānijām, – uzņēmumu Da Vinci Systems. “Mēs jutām, ka varam no tā izveidot programmu un savietot ar Mac platformu, kurā radoši cilvēki varētu ar to strādāt. Kad tu vēlies sasniegt izsalkušus cilvēkus un padarīt viņus vēl varenākus, tu apzinies, ka galvenā tava prece ir brīvība.”

Jau pēc gada  viņš savas ieceres bija realizējis un ieviesa tirgū produktu, kas bija tikai programma (tagad to sauc par Da Vinci Resolve) un maksāja tikai 995 dolārus. Vēl pēc gada viņš to padarīja pieejamu bez maksas. “Mākoņlicencētāji ir kā graustu īpašnieki, kas pieprasa nesamērīgu īres maksu,” atsaucoties uz konkurējošajām Adobe un Avid, saka Petijs. “Tev būs pirkt tikai no manis, un, jo lojālāks tu esi, jo vairāk tu tiksi sodīts. Tas būtu tā, it kā tavs suns būtu izdarījis kaut ko jauku, bet tu viņu par to sistu ar nūju.”

Kaut arī Blackmagic programma ir pieejama par velti, ir grūti pierunāt profesionālos videoredaktorus atteikties no ierastajām programmām. Tas ir lēns process. Da Vinci Resolve varbūt dominē krāsu korekcijā, bet ievērojami atpaliek no Adobe Premiere Pro un Avid video rediģēšanā. Bet Blackmagic digitālajām kinokamerām, kuru cena ir no 1000 līdz 6000 dolāru, ir lielas izredzes iegūt daļu no industrijas līderu Arri, Sony un Red tirgus. Šo kompāniju tehnika maksā, sākot ar 95 000 dolāru.

Arri Alexa savā ziņā ir zelta standarts, un tāpēc ir jūtams zināms snobisms,” saka operators Džons Bravlijs, kurš strādā pie Apple TV+ projekta Bad Monkey , kurā spēlē Vinss Vons. Bravlijs strādā ar Arri Alexa Mini LF, kas maksā 60 000 dolāru, un Blackmagic visdārgāko 12K kameru, kas mazumtirdzniecībā maksā 6000 dolāru. “Es izņemu savas Blackmagic kameras, un komanda bieži vien sāk neapmierināti kurnēt, bet šova beigās puse no viņiem paši sev nopērk tādas kameras. Blackmagic man dod 90 % no Alexa iespējām par 10 % no tās cenas.”

Izmaksu ierobežošana, ņemot vērā, ka filmu veidotāji aizvien vairāk izmanto vizuālos efektus, ir liela priekšrocība. Ieklausieties Semā Nikolsonā, kas par saviem vizuālajiem efektiem ir ieguvis Emmy balvu un ir pazīstams pēc viņa darba The Walking Dead, ER un Star Trek. Viņa uzņēmums Stargate Studios izmanto Blackmagic kameras, lai HBO Max pirātu komēdijas Our Flag Means Death (lomās Rīss Dārbijs un Taika Vaititi) vajadzībām  filmētu okeāna skatus.

“Ja tu sistēmā gribi iesaistīt deviņas kameras, tev uz vietas nepieciešamas vismaz desmit. Ja tās kameras ir Alexa, tas nozīmē apmēram 500 000 dolāru. Studija par to nemaksās,” saka Nikolsons, piebilstot, ka komēdijas tirkīzzilā okeāna skati tika filmēti Puertoriko. Uzfilmētajā materiālā krāsas tika koriģētas ar Da Vinci Resolve un 20k izšķirtspējas gala produkts tika straumēts uz 49 metrus plata LED ekrāna, kas ieskāva aktierus Kalifornijas studijā

“Kā var efektīvi virtualizēt realitāti?” viņš jautā. “Tam nepieciešams daudz kameru un daudz datu. Blackmagic un tā ekosistēma atrisina daudzas no šīm problēmām.”

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem