USD 0.85 btc 37295.48
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 37295.48
Tehnoloģijas 06. Aprīlis 2021

Nezaudēt laiku, dejojot pa klaviatūru

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Pirms vairākiem gadiem Imants Daigins savai draudzenei Ingai Vanagai teica, ka pasaulē noteikti ir jābūt vēl kādam cilvēkam, kurš datorspēles vēlas spēlēt citādi. Nu šādu cilvēku skaits ir pārsniedzis desmit tūkstošus, un Azeron ražotās tastatūras tiek izmantotas jau 90 pasaules valstīs.

Pagājušais gads bija pirmais pilnais Azeron darbības gads, un uzņēmums šajā periodā apgrozīja aptuveni divus miljonus eiro un saražoja desmit tūkstošus tastatūru. Kas tik īpašs šādā tastatūrā? Ierastā klaviatūra, kas domāta rakstīšanai, nav īpaši ērta datorspēlēm. Visbiežāk spēlētāji visu laiku tur nospiestas trīs pogas un tad ar īkšķi un mazo pirkstiņu cenšas nospiest kādu no 20 kombinācijām. Ne vienmēr tas ir ērti, tāpēc zūd ātrums un mobilitāte. Ventspilnieks Imants Daigins ir izdomājis jaunu veidu, kā spēlēt efektīvāk un nezaudēt laiku, mīņājoties pa klaviatūru.

2012. gadā nāca klajā datorspēle Guild Wars 2, ko visā pasaulē spēlēja daudzi jo daudzi cilvēki. Spēles specifika ir tāda, ka vienlaikus jāspēj nospiest dažādas pogu kombinācijas, lai izvairītos no uguns, monstriem un citiem spēlētājiem. Imants sāka meklēt risinājumus, kā spēlēt veiklāk, bet neko piemērotu tirgū neatrada. Būdams latvietis praktiskais, viņš izdomāja no koka uztaisīt ērtu palīgu spēlēšanai. Tajā apvienotas divas pasaules – konsoles un tastatūras kontrole. Viņš izdomāja, kā pogas, kas uz klasiskās tastatūras ir visai tālu, novietot tuvāk. Tagad kustība notiek ar vienu pirkstu, un pārējie četri pirksti var brīvi darboties ar citām pogām.

Azeron ražotās tastatūras pirmajā brīdī līdzinās jocīga paskata datorpelei. Uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Kūlbārdis gan uzsver, ka tā nav ne pele, ne klaviatūra – anglisti to sauc keypad. Latviski īsti piemērotu vārdu viņi nav atraduši – izlīdzas ar ierasto tastatūra.

“Imants sāka meklēt risinājums, kā to komercializēt. Lai cik forša un skaista būtu tastatūra no koka, tās ražošana nekad neatmaksāsies un ilgtermiņā bizness no tā nesanāks,” saka Jānis.

2014. gadā Imants uzzināja par 3D printeriem. Tolaik tie bija ļoti dārgi, pa kādam bija atrodams tikai skolās un lielās organizācijās. Ventspils Augstskolas prototipēšanas laboratorijā tādi bija. Tur strādāja Inga – pēc Jāņa teiktā, viena no jaudīgākajām 3D industriālā dizaina inženierēm. Viņa Imantu apmācīja modelēt 3D failus. Viņi sāka iet uz randiņiem un tagad Azeron tastatūras izstrādā kopīgi.

Paralēli viens no Ventspils pieredzējušākajiem programmētājiem Aļģis Laureckis izstrādāja programmatūru, kura pasaka, kas katrai pogai jādara. Pircējs, kurš iegādājas Azeron tastatūru, pats var izvēlēties katras pogas funkciju, lai viņam būtu ērtāk spēlēt.

Viņi stāstīja par savu risinājumu spēļu forumos un uzrunāja influencerus, kuri spēlē spēles. Viens, kuram tajā laikā bija 500 tūkstoši sekotāju, atsaucās. Viņš bez maksas izmēģināja pats un pastāstīja citiem par šo tastatūru. Mēneša laikā video noskatījās četri miljoni cilvēku. Katru dienu komanda saņēma 300–400 e-pasta vēstuļu un ziņu visās iespējamās saziņas platformās no cilvēkiem, kas gribētu tikt pie šādas tastatūras. Taču nekā vēl nebija – Inga un Imants detaļas drukāja un lika kopā savās mājās. “Bija tikai ideja un produkts, bet nebija sakārtota ražošanas un loģistikas ķēde,” atceras Jānis.

Komandā bija trīs tehniski prāti, bet akūti bija vajadzīgs cilvēks, kurš pārzina biznesa procesus, un paziņas viņus iepazīstināja ar Jāni. 2019. gada jūnijā viņi visi kopā aizgāja uz Uzņēmumu reģistru un nodibināja Azeron. Uzreiz tika pasūtīti izejmateriāli, nopietnāki printeri. Viens no variantiem bija pasūtīt ražošanu ārpakalpojumā Ķīnā vai tepat Latvijā, bet viņi izlēma par labu savai ražotnei. Sākumā tās bija tikai divas telpas 50 m2 platībā, bet šāda pieeja ļāva uzsākt ražošanu ātrāk. Lai gan Imants bija izdrukājis detaļas pirmajām tastatūrām un veiksmīgi salicis tās kopā, viņiem nācās izdomāt, kā to darīt lielākos apjomos. Vēl lielāks izaicinājums – kā šo procesu izskaidrot pirmajiem darbiniekiem, kuri iepriekš 3D printeri nebija pat redzējuši.

Augustā uzņēmēji nolēma, ka 1. septembrī sāks pārdošanu. Bija domāts pieņemt kādus 100 pasūtījumus, slēgt iespēju pieteikties un tad atkal atvērt to vēlāk, kad būs saražota pirmā partija. Vienu minūti pirms norunātā laika mājaslapā bija jau 900 cilvēku, un, kamēr Azeron pēc četrām minūtēm paspēja slēgt pārdošanu, 220 gribētāju jau paspēja iegādāties tastatūras.

Cilvēki bija gatavi maksāt 220 eiro plus piegādes izmaksas, pretī saņemot solījumu, ka uzņēmums no Latvijas tiem izgatavos un nosūtīs tastatūru, ko neviens vēl dzīvē nav redzējis. Mazāk nekā četrās minūtēs pirms pāris mēnešiem dibinātais uzņēmums bija ietirgojis pirmos 50 tūkstošus eiro. “Sapratām, ka sēžam uz kaut kā tiešām liela,” saka Jānis.

Jau pēc pusotra mēneša uzņēmums pārcēlās uz 350 m2 plašām telpām, un 2019. gada beigās komandā bija 20 cilvēku. Pirmajā darbības gadā, precīzāk – trijos mēnešos, Azeron bija izsūtījis vairāk nekā tūkstoš vienību. Vēl pirms jaunā gada viņi saprata, ka vajadzīga palīdzība, lai Imants varētu ne tikai risināt ikdienas problēmas, bet pievērsties jauniem produktiem. Vadības komandai pievienojās piektais dalībnieks Roberts Daigins, kurš pārņēma ražošanas vadību. Tomēr pagāja gads, līdz pienāca brīdis, kad Imants vairs necīnījās ar vējdzirnavām ražotnē un beidzot varēja veltīt laiku jaunu produktu izstrādei.

Datorspēļu nozare iedalās e-sportā un datorspēļu aksesuāru un piederumu nišā. Azeron pārstāv otro, un, pēc Jāņa teiktā, tieši datorspēļu kontrolieri esot viens no straujāk augošajiem segmentiem šajā nozarē. Azeron lielākais konkurents ir klasiskās klaviatūras. Pieaugušie paši izvēlas, kam tērēt savu naudu, bet ne jau visi vecāki savam bērnam var nopirkt tastatūru par 200 eiro, tāpēc vairums arvien izmanto septiņu eiro vērtas klaviatūras no lielveikala. Jānis atzīst: “Konkurence ir, tāpat kā jebkurā jomā, bet mēs esam citā cenu segmentā. Mums ir unikāls produkts un dizains, kāds nav nevienam citam.”

Datorspēļu industrija ir milzīga un strauji aug. Lai ilustrētu kaut mazu daļu no tās, viņš min Fortnite pasaules čempionātu, kas pirms pandēmijas notika Ņujorkā. Uzvarēja 16 gadus vecs puisis no Lielbritānijas, kurš par to saņēma trīs miljonus dolāru. “Tajā brīdī viņa vecāki noteikti nenožēloja, ka ļāva dēlam pa naktīm spēlēt datorspēles,” spriež Jānis. Agrāk tika būvēti sporta stadioni, bet tagad daudzviet tiek celtas e-sporta arēnas. Šīs jomas sportisti trenējas tāpat kā ikviens atlēts, viņiem ir nopietni treniņi, režīms utt.

Tāpat kā skeletonā un citos sporta veidos, e-sportā no svara ir katra milisekunde. Piemēram, kļūmīgas kustības dēļ spēlē tevi var nošaut. Korejā ir populāra spēle StarCraft, kur pasaules labākie spēlētāji, lai spētu sacensties globālos turnīros, minūtes laikā nospiež vairāk nekā 300 pogu – vairāk nekā piecas sekundē. “Pirkstu veiklība un ergonomika ir ļoti svarīga. Mūsu tastatūras ļauj netērēt laiku, ar pirkstiem dejojot pa klaviatūru. Cilvēki datorspēles spēlēs neatkarīgi no tā, vai mēs esam vai neesam, Taču mēs varam palīdzēt uzlabot viņu spēles kvalitāti,” saka Jānis.

Viņš ir pārliecināts, ka labākās biznesa idejas rodas no vajadzībām. Pašlaik gan Azeron saskaras ar to, ka liela daļa cilvēku nemaz nav iedomājušies, ka varētu spēlēt citādi. Taču, kad cilvēks ir pamēģinājis, bieži vien atpakaļceļa neesot. Komandu visvairāk iepriecina atsauksmes no pircējiem, kuri apgalvo, ka vairs nespēj paspēlēt ar parasto klaviatūru.

Jānis uzskata, ka datorspēlēm ir daudz plusu. Tās uzlabo koordināciju, reakciju, darbu komandā, arī valodu zināšanas. Pamatskolā pirms vasaras brīvlaika viņa liecībā angļu valodā bija stabils četrinieks, bet jau septembrī pēc aktīvas datorspēļu vasaras viņš pelnīja astotniekus un sāka labot skolotāju. No spēļu pasaules viņiem visā pasaulē ir draugi, ar ko pavadītas daudzas naktis, spēlējot spēles. Jānis atceras kādu amizantu gadījumu, kad 16 gadu vecumā brauca no Ventspils uz Rīgu un mēģināja mammai izskaidrot, ka dodas satikt draugu no interneta, kuri dzīvē nekad nav redzējis.

Uzņēmums auga ļoti strauji. Bija tādi mēneši, kad jauno kolēģu vārdus Jānis zināja tikai tāpēc, ka parakstīja viņu darba līgumus. Kad komandā bija jau 60 cilvēku, viņi saprata, ka šāda pieeja nav ilgtspējīga, un sāka domāt par procesu optimizāciju un efektivitātes uzlabošanu – lai viens cilvēks un printeris spētu izdarīt vairāk.

Azeron ir viens no uzņēmumiem, kura attīstībai Covid-19 nācis par labu. Lielākais tirgus ir Ziemeļamerika, kas pirmajā pandēmijas vilnī piedzīvoja pamatīgu satricinājumu. Cilvēki sēdēja mājās un spēlēja datorspēles. Jānis saka: “Mums palīdzēja tas, ka – diemžēl vai par laimi – ASV krīzē var drukāt dolārus, ko izsniegt cilvēkiem pabalstos, kurus tie savukārt var tērēt par mūsu produktiem, lai karantīnā nebūtu garlaicīgi.”

Azeron ir izvēlējies ceļu, ka tas pats ražo savu produkciju Ventspilī un tirgo to pašu kontrolētos kanālos, piemēram, savā mājaslapā, Amazon un Etsy. Līdz ar to uzņēmums tur roku uz pulsa visa ražošanas un pārdošanas cikla laikā.

Azeron ir izvēlējies saglabāt neatkarību un attīstīties bez investoriem, lai darītu to, ko paši vēlas, un tieši tā, kā uzskata par pareizāku. Jānis spriež, ka bieži vien daudzi uzņēmumi sākas ar lielisku vīziju palīdzēt cilvēkiem, bet, piesaistot finansējumu, noteikumi mēdz mainīties un ir jāspēlē pēc investoru stabules. “Mēs tā negribam. Mēs bieži vien pieņemam lēmumus, kas tajā brīdī nav finansiāli loģiski. Tie neienes tik daudz, kā varētu nopelnīt ar alternatīvu, bet tik un tā izvēlamies šo ceļu, jo tā ir pareizi. Mēs zinām, ka klienti, darbinieki un sadarbības partneri to novērtēs. Tikai tā varēsim turpināt augt un attīstīties.”

Viņiem padomā vēl citi produkti. “Mēs gribam parādīt pasaulei, ka ir labāks veids, kā spēlēt videospēles,” saka Jānis. Ja skatāmies Latvijas mērogā, Azeron sākumā vēlas būt Ventspils, bet vēlāk arī Kurzemes un Latvijas iekārojamākais darba devējs. Viņš uzsver, ka uzņēmums lielas pūles iegulda darbinieku labsajūtā – ar izcilu tehnisko nodrošinājumu, ar iespēju izvēlēties sev vēlamos darba pienākumus, karjeras izaugsmi uzņēmumā un elastīgu darba laiku, nešķirojot, vai tie ir programmētāji, apkopēja vai ražošanas darbinieki.

Raksts publicēts žurnāla marta numurā.

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem