USD 0.85 btc 52152.47
facebook
twitter
instagram
linkedin
Žurnāls
Abonē žurnālu
Piesakies iknedēļas jaunumiem

Pierakstieties uz svarīgākajiem biznesa un tehnoloģiju materiāliem Latvijā

USD 0.85 btc 52152.47
Tehnoloģijas 09. Februāris 2021

Azartiskie perfektās skaņas meklētāji

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Perfektu sakņu atrast ir iespējams, taču katram klausītājam tā būs individuāla. Audiotehnoloģiju jaunuzņēmums Sonarworks jau ir mainījis to, kā skaņa tiek ražota filmām un spēlēm, un tagad turpina ceļu patērētāju segmentā. 

“Lai Latvijā lietas uzlabotos, ir jāiemācās ražot un pārdot produktus, kas vajadzīgi pasaulē. Kad iemācīsimies to darīt, tam būs ļoti tālejošas sekas. Tas nozīmē, ka mēs gan saprotam, ko pasaulei vajag, gan mākam to piegādāt. Tajā brīdī, kad kāds no Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem – vai tas būtu jaunuzņēmums vai ne – pārsniegs Latvenergo apgrozījumu, lietas sāks mainīties,” saka Sonarworks līdzdibinātājs Mārtiņš Popelis.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2019. gadā bija 841,6 miljoni eiro. Sonarworks pērn gadā strādāja ar 3,7 miljonu eiro apgrozījumu. “Zinot, kā notiek attīstība Latvijā, es domāju, ka to punktu, par ko Mārtiņš runā, kāds stārtaps sasniegs tuvāko divu gadu laikā,” saka otrs uzņēmuma dibinātājs Helmuts Bēms.

Sonarworks 2025. gadā plāno sasniegt simt miljonu apgrozījumu. Strādājot jaunuzņēmumu stilā un strauji augot, noķert Latvijas patlaban lielāko uzņēmumu apgrozījumu esot tikai dažu gadu jautājums.

Ne tikai skaņa

Sarunas laikā, kas, kā jau viss pandēmijas gadā, notiek videozvanā, Helmuts izmanto pavisam vienkāršas, baltas austiņas ar vadu, kas nāk komplektā telefonam. “Es zinu, ka ar mūsu tehnoloģiju varēšu nodrošināt jebkādu skaņas kvalitāti ikvienās austiņās, tāpēc es tās izvēlos pēc ergonomiskiem apsvērumiem. Jā, šīs ir parastas telefona austiņas, ko lietoju tāpēc, ka man patīk, kā tās sēž man ausīs. Tas ir galvenais kritērijs situācijā, kad es biroja noliktavā varu izvēlēties jebkuras austiņas, bet man nav tādas vajadzības, jo varu to pašu kvalitāti nodrošināt arī ar šīm.” 

Savukārt Mārtiņš sarunas laikā izmanto iPhone bezvadu austiņas. “Tām ir samērā laba skaņas kvalitāte, bet primāri tās lietoju ergonomikas, viegluma, konektivitātes un trokšņu slāpēšanas kombinācijas dēļ,” viņš saka. Sarunas gaitā viņš piebilst, ka skaņas kvalitāte nav vienīgais parametrs, kas definē austiņas; tas ir arī dizains, uzbūves kvalitāte, zīmola stāsts. Helmuts ir pārliecināts, ka nākotnē mainīsies tas, ko cilvēki sagaida no austiņām. Viņš pieļauj – kādudien cilvēkiem šķitīs pavisam normāli, ka ar austiņu starpniecību varēs atslēgt mašīnai durvis, ieslēgt mājās gaismu un varbūt pat iznest atkritumus.

Maina industriju

“Mēs jau esam mainījuši to, kā notiek skaņu ierakstīšana mūzikai, spēlēm, filmām – visur, kur ir skaņas ražošanas process. Esam radījuši produktu, kas ir kļuvis par standartu, kā ierakstīšanas brīdī skaņa tiek atspēlēta ierakstu studijās. Lielākā daļa populārās mūzikas ir radīta ar mūsu tehnoloģiju fonā,” lepojas Helmuts Bēms.

Tagad kompānija sper nākamo soli un nes šo tehnoloģiju gala patērētājam. Sonarworks biznesa modelis ir licencēt savu tehnoloģiju austiņu ražotājiem, kas to iestrādā savos produktos. Pirmie produkti, kuros pilnībā integrēta uzņēmuma tehnoloģija SoundID, jau ir nonākuši tirgū – Monolith by Monoprice M-TWE True Wireless Earbuds un HELM Audio SensusHD austiņas, kā arī Gateway planšetdators. “Šā gada laikā būs vesela lavīna ar jauniem produktiem, kuros būs integrēta mūsu tehnoloģija,” sola Helmuts.

Svētais Grāls ir atrasts

“Pašlaik mēs dzīvojam pasaulē, kur visas austiņas un skaļruņi dažādu fizikālu iemeslu dēļ skan atšķirīgi. Mēs no pašas pirmās dienas esam meklējuši, kā ar programmatūras tehnoloģijām atrast perfekto skaņu,” teic Mārtiņš Popelis. Viņš atzīst – jautājums par to, kas vispār ir perfekta skaņa, ir visai interesants. Daudzi – un arī viņi paši – vēl pavisam nesen domāja, ka perfekta skaņa ir tāds kā Svētais Grāls, kuru var atrast tikai vienreiz, un tās kompānijas austiņas, kurai tas būs izdevies, turpmāk izmantos visi.

Lai gan perfektā skaņa patiesi eksistē, katram tā ir individuāla. “Mums šobrīd ir unikāls tehnoloģiju komplekts, kas ļauj salīdzinoši vieglā un ātrā veidā atrast šo individuāli perfekto skaņu jebkurā ierīcē. Līdz šim to, kā skan ierīce vai kā cilvēks to dzird, definēja iekārtu ražotāju inženieri kopā ar neperfektu procesu, kā rezultātā iegādājas vienas vai otras austiņas, kas beigu beigās ne obligāti sakrīt ar to, kas lietotājam ir ideāls. Mēs ejam uz tādu pasauli, kur to, kā skan jūsu ierīce, daudz vairāk noteiks tas, kas ir jums objektīvi vislabākā skaņa, nodrošinot pareizo saiti starp to, kā mūziķi gribēja, un to, kas ir labākais jums. Mēs transformējam skaņas pasauli no tādas, kur ierīču ražotāji un austiņu pārdevēji ir tie, kas nosaka, ko dzirdat, uz tieši jums personalizētu skaņu, balstoties gan uz to, kas jums patīk, gan uz to, kāda ir jūsu dzirde. Un varam apsolīt, ka dzirdat vienmēr sev labāko,” apgalvo Mārtiņš.

Vai tas nozīmē, ka vairs nevajadzēs pirkt dārgas austiņas? Abi vienbalsīgi piekrīt. Helmuts paskaidro: “No skaņas kvalitātes viedokļa noteikti vairs nevajadzēs dārgas austiņas. Nākotnē skaņas kvalitātes nodrošināšanā dzelžiem vairs nebūs nozīmes. Lielāka loma būs programmām, kuras darbosies datoros, kas saistīti ar šīm ierīcēm. Mēs mainām skaņu pasauli gan profesionālajā, gan patērētāja pusē.”

Sliktāka bāze – labāks rezultāts

Ir gan tādi cilvēki, kam skaņa vispār neinteresē, gan arī tādi, kuri pusi algas iztērē par audio produktiem. Kad Sonarworks dibinātāji stāsta par savām audio tehnoloģijām, cilvēki bieži vien saka, ka viņiem nav vērts neko radīt – tāpat zilonis uz ausīm uzkāpis, nekādu atšķirību nedzirdēs. Taču tā esot tikai tāpēc, ka līdz šim neesot bijušas tādas radikālas audio tehnoloģijas, kas būtiski uzlabotu skaņu. “Mums dažreiz ir pretēja problēma – skaņu izmainām tik radikāli, ka bieži vien cilvēki saka: tagad viss skan pavisam citādi. Kaut kādā mērā pat ir tā – jo sliktāka ierīce, ko lieto, jo lielāks uzlabojums. Jā, audiofili ir sajūsmā par uzlabojumiem, ko veicam, bet dramatiskāks uzlabojums ir tieši parastajiem cilvēkiem, jo viņi sāk ar daudz sliktāku bāzi,” saka Helmuts.

Personalizē skaņu

Galvenais, ar ko Sonarworks lepojas, ir skaņas personalizācija. Līdz šim skaņa, kas nāk no austiņām, televizora, skaļruņiem vai datora, ir bijusi tāda, kādu piedāvā ierīce, un saistīta ar konkrēto produktu. Sonarworks tehnoloģija ļauj personai radīt savu individuālo skaņas profilu un izmantot to jebkurā ierīcē, nonākot jaunā realitātē, kur skaņa ir atkarīga no individuālām vēlmēm, nevis konkrētās ierīces. “Mūsu programmatūra nosaka lietotāja intereses un vajadzības attiecībā uz skaņu – vai patīk vairāk basi vai mazāk, vairāk vai mazāk augšas. Vēl vairāk – mēs spējam noteikt ne tikai patiku vai nepatiku, bet arī cilvēka fizisko spēju dzirdēt. Ar mūsu programmatūru var arī noteikt un ņemt vērā dzirdes traucējumus un bojājumus. Skaņas kvalitāte kļūst daudz labāka ne tikai tāpēc, ka mēs uzlabojam to, kā funkcionē pati ierīce, bet arī tādēļ, ka ņemam vērā visu individuālo specifiku,” skaidro Helmuts.

Konsultē Grammy inženierus

Uzņēmēji pieļauj – ka viņi nenāk no dziļi muzikālas vides, ir ļāvis skaņu pasauli ieraudzīt no malas un piedāvāt risinājumus, ko iekšpusē ir bijis grūtāk saskatīt. Viņu gadījumā tas ir nospēlējis par labu un ļauj konsultēt pat Grammy inženierus. Vienā no pirmajiem darbības gadiem Helmutam kāds producents vaicāja – kam viņš šo tehnoloģiju parādītu, ja būtu iespēja to nodemonstrēt jebkuram? Tajā laikā Teilore Svifta bija ļoti populāra māksliniece, kuru sasniegt šķita pilnīgi nereāli. Pēc gada uzņēmuma tehnoloģiju sāka lietot Maikla Džeksona taustiņinstrumentālists, vēl pēc pāris gadiem – Teilores Sviftas inženieris.

Bieži vien nozares veterāni darbojas pēc vēdera sajūtas – ja viņi 30 gadus kaut ko darījuši vienā veidā, viņiem šķiet, ka lietas ir jādara tieši tā. Tagad, kad ir pieejami dati, kas apraksta realitāti, var redzēt, ka dažreiz intuīcijai ir taisnība, bet reizēm nepavisam.

Uzņēmumiem, kas ražo austiņas vai skaļruņus, nereti nav tik daudz zināšanu par programmatūras iespējām, mašīnalgoritiem, datu analīzi, bet Sonarworks komandai šīs kompetences piemīt. “Nedomāju, ka nākotnē būs daudz inovāciju, kas būs balstītas tīri uz dzelžiem. Lielākās inovācijas mūsdienās notiek, kad programmatūra apvienojas ar ierīcēm, datiem, mašīnalgoritmiem. Mēs septiņu gadu laikā esam uzbūvējuši milzīgu kompetenču klāstu, kuru dēļ tagad savā jomā globāli esam tehnoloģijas līderi,” Helmuts palepojas.

Uz bankrota sliekšņa

Sonarworks attīstību finansē riska kapitāls – līdz šim uzņēmumā ieguldīti 7,9 miljoni eiro. Investoru vidū ir Imprimatur Capital, Proks Capital, Karma Ventures, Superangel, Practica Capital, Revo Capital. Kompānija visu laiku piesaista investīcijas, lai maksimāli ātri attīstītos un darītu to, kas dabiskā ceļā varbūt nebūtu iespējams. “Kā visi jaunuzņēmumi mēs vairākas reizes esam bijuši situācijā, kad šķiet – rīt bankrotēsim,” atzīst Helmuts. Uzņēmums divus gadus strādāja pie pirmā profesionālā produkta, un tas bijis ilgs un arī mokošs process. Kad jau likās, ka to tūdaļ varēs palaist tirgū, viņi saprata, ka tas nav pareizais produkts. “Tas laikam viens no satraucošākajiem brīžiem – jau esi iztērējis kādu miljonu investoru naudas, bet vēl nekā nav,” atceras Helmuts. Produkts tika pilnībā pārtaisīts, un galu galā risinājums bija galvastiesu pārāks par visu, kas līdz tam bija atrodams tirgū. Viss beidzās vairāk nekā labi, un pirmajā mēnesī bija jau pirmie desmit lietotāji, vēl pēc laika –  simts. Viņi paši pat nebija gaidījuši, ka viss izvērtīsies tik veiksmīgi.

Kad uzņēmums bija izkarojis savu vietu profesionālajā vidē, komanda bija pārliecināta, ka ir sapratusi visu par skaņu un var doties patērētāju virzienā. Šis pieņēmums izrādījās aplams – daudziem produkts, kas skaņu studijās tika slavēts, nepatika. Sākumā viņiem nebija skaidrs, kas tieši nav labi. Izrādījās, ka patērētāju segmentā cilvēkiem vajag ļoti dažādas lietas un nepieciešams personalizēt gala lietotāja pieredzi. Bija vajadzīgas divas pilnas iterācijas, pilnībā pārtaisot produktu līdz tam, kāds tas ir patlaban. Pagaidām visi signāli liecina, ka cilvēkiem patīk.

Elpo dziļi un fokusējies

Vaicāts, kas notika starp nakti, kad likās, ka priekšā ir bankrots, un rītu, kad viss pamazām atrisinājās, Mārtiņš teic – elpo dziļi un fokusējies uz to, kas jādara. Helmuts papildina: “Vienīgais, ko tu dari – turpini iet uz priekšu. Dažreiz no rīta negribas celties un iet uz darbu, jo šķiet, ka viss ir ļoti slikti, bet vienkārši vajag piecelties un iet. Manuprāt, tas ir atslēgas punkts, ko esam darījuši simtiem reižu.

Mārtiņa motivācija ir darīt kaut ko interesantu. Darbā tiek pavadīts daudz laika, un viņam ir svarīgi, lai viņš ticētu tam, ko dara, un lai tas būtu kaut kas interesants un aizraujošs, nevis garlaicīgs un nomācošs. “Brīžiem es savā karjerā esmu bijis vietās, kur daru kaut ko garlaicīgu un nomācošu. Es vienkārši nespēju eksistēt tādā realitātē. Man vajag darīt kaut ko interesantu,” uzsver Mārtiņš.

Helmuta motivācija ir arī milzīgs azarts. Uzņēmums patlaban ir tādā punktā, kad saprot, kā strādā industrija, un skaidri redz, ko tajā var mainīt. “Kad to saproti un ir vīzija, kur gribi nonākt un ko gribi izmainīt, ir ļoti grūti apstāties. Parādās azarts, gribi redzēt, kā tas iedzīvosies. Pat ja mūs kāds nopirktu un šo visu turpinātu darīt kāds cits, es joprojām ar milzīgu interesi gribētu redzēt, kā šīs tehnoloģijas beigās nonāks tirgū un kā tās izspēlēsies.”

Globāls bizness Šmerļa mežā

Abi uzņēmēji mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā, pēc tam studēja Rīgas Ekonomikas augstskolā, ko biežāk zina kā SSE Riga vai gluži vienkārši zviedru skolu. Uzreiz pēc studijām viņi izveidoja konsultāciju uzņēmumu Baltic Consulting. Tas bija abu pirmais kopīgais bizness, kas nu jau ir pārdots kādu ceturto reizi. Helmuts ar to lepojas – izveidot pārdodamu konsultāciju uzņēmumu ir grūti, jo pārsvarā tie ir cieši saistīti ar dibinātājiem. “Vienā brīdī bijām pabeiguši iepriekšējos projektus, un mums bija diezgan skaidra sajūta, ka vajag veidot eksportspējīgu uzņēmumu ar pievienoto vērtību. Diezgan metodiski likām kopā dažnedažādas idejas, tur bija gan eko pārtika, gan kuģu menedžments. Tad satikāmies ar audio inženieri Kasparu Sproģi, kuram bija skaļruņu mērīšanas sistēmas prototips. Gan man, gan Helmutam šī ideja un audio tēma dažādu iemeslu dēļ likās tuva, un tad mēs teicām – hei, pamēģinām, šis izskatās kaut kas interesants! Ieguldījām, sataisījām biznesa plānu, stratēģiju, atradām investorus, un te nu mēs esam,” saka Mārtiņš.

Pašlaik komandā ir vairāk nekā 70 cilvēku, no kuriem vairums ir Rīgā, bet daļa strādā arī Kalifornijā un Ķīnā. “Mūsu bizness ir pārdot ķīniešiem un amerikāņiem. No Latvijas efektīvi pārdošanu organizēt amerikāņiem un ķīniešiem ir gandrīz nereāli, tāpēc pārdošanas funkcija ir pirmā, kas pārceļas ārpusē. Mēs to darām no Amerikas un Ķīnas, kas ir mūsu galvenais pārdošanas centrs,” pastāsta Helmuts.

Viņa skatījumā daudziem Latvijā ir “nespēšanas sindroms”, jo šķiet, ka esam pārāk mazi, pārāk tālu un tā tālāk. Helmuts Bēms ir pilnīgi pārliecināts, ka Latvijā var izdarīt ļoti daudz. “Mēs esam piemērs tam, kā iegūt tirgus līdera pozīcijas specifiskā industrijā, vadot biznesu no Šmerļa meža. Tagad mēs nonākam nākamajā līmenī – patērētāju elektronikas segmentā visā pasaulē.” Galvenais, kas vajadzīgs, ir ticība, ka tas ir iespējams. Tā var balstīties gan uz zināšanām, gan arī būt akla ticība, bet bez tās nevar iztikt, jo ticība ir pirmā barjera, ko vajag pārvarēt.

No zviedriem

Bieži vien Forbes lappusēs Latvijā nonāk cilvēki no vienas skolas – Rīgas Ekonomikas augstskolas. Helmuts piekrīt, ka jaunuzņēmumu vidē ir gana daudz cilvēku tieši no šīs skolas. Viņš uzskata, ka nevis pati skola ir unikāla, bet gan tas, kādus studentus tā atlasīja. “SSE Riga ir ļoti laba skola ar ļoti augstu latiņu, it sevišķi tam laikam, kad tā tika nodibināta – deviņdesmito gadu vidū. Tolaik tiem, kuri pabeidza šo skolu, bija milzīgas iespējas tajā, ka radās jaunas industrijas, kas līdz tam neeksistēja. Uz Latviju atnāca lieli uzņēmumi, kam vajadzēja profesionālus cilvēkus, kas vadītu šos uzņēmumus. Viņiem bija milzīgas iespējas karjeras ziņā. Toreiz kāds varēja pabeigt skolu un pēc diviem gadiem kļūt par lielākās bankas finanšu direktoru. Mūsdienās tas liktos nereāli. Manuprāt, tagad tādas iespējas vairs nav un cilvēki kļūst atvērtāki uzņēmējdarbībai. Ir arī liels haips attiecībā uz jaunuzņēmumiem. Esmu priecīgs par šādu lietu virzību,” saka Helmuts Bēms.

Virtuves aizkulises Latvijas otrā lielākā uzņēmuma Rimi Latvija 74 tūkstošu kvadrātmetru plašais loģistikas centrs meklējams kādā Rīgas nomalē

Druka pēc pieprasījuma mainīs modes nozari Latvijas pasūtījuma apdrukas jaunuzņēmuma Printify mērķis ir aizstāt masu ražošanu ar ražošanu pēc pieprasījuma

Lai uzņēmumu reģistrē virtuālais asistents! Robotjurists var izklausīties jocīgi, bet Igaunijas juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmumam Hugo.Legal jau ir 15 virtuālie asistenti

Ienesīgā krāpšanās Chegg ir kļuvis par vērtīgāko izglītības tehnoloģiju uzņēmumu Amerikā, pēc pieprasījuma savienojot koledžu studentus ar testu atbildēm

Nezaudēt laiku, dejojot pa klaviatūru Cilvēku skaits, kas datorspēles spēlē citādāk, ir pārsniedzis desmit tūkstošus, un Azeron ražotās tastatūras tiek izmantotas jau 90 pasaules valstīs

Rīgas ostas teritorijā top ultravieglās lidmašīnas “Tarragon”

Pret Facebook Komandu pārvaldības programmatūra Asana, kas jau 12 gadus atradās izstrādes stadijā, ir gatava iekarot pasauli

Spogulīt, spogulīt Bijusī balerīna Brinna Putnema ir atklājusi 300 miljonu dolāru vērtu zelta dzīslu interaktīvas treniņu ierīces izskatā, kuru mājās iespējams novietot jebkurā vietā.

Samsung Z Fold2 – mazs lielais palīgs darījumu cilvēkam

Palīdz kuģot datu labirintos Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nordigen bankas kontu analītikas risinājumus izmanto ne vien bankas, lai izlemtu par kredīta piešķiršanu, bet arī apdrošināšanas sabiedrības un citu nozaru uzņēmumi

...

Next page

Piesakies iknedēļas jaunumiem